Задай вопрос

Uz bieži uzdotiem jautājumiem par aktuālām ekonomikas tēmām atbild gan "Naudas skola", gan dažādu nozaru speciālisti. Ieskaties sadaļā "Naudas skola atbild"! Varbūt atradīsi atbildi uz savu jautājumu uzreiz. Ja to neatrodi, izmanto šeit sniegto iespēju pajautāt vai nosūtīt savus ierosinājumus "Naudas skolas" redaktoram!

Uzdod jautājumu vai uzraksti ieteikumu!

Jautā

Image CAPTCHA
Enter the characters shown in the image.

Lekcijas, kursi, semināri

prev
prev
AKTUĀLI
/lv/par-aktualo-tautsaimnieciba-videolekcija-quo-vadis-un-diskusija-lampa
Ievietots: 19.06.2019

Latvijas Bankas speciālisti kopā ar vairākiem skolotājiem – metodiķiem ir  uzsākuši apjomīgu darbu, lai, pārveidojot "Naudas skolas" saturu, izstrādātu izglītojošus materiālus, kas palīdzētu skolēniem no 1. līdz 12. klasei apgūt ekonomiku gan pašizziņas procesā, gan interesantās mācību stundās. Ar šiem materiāliem un aktuālajām ekonomikas norisēm mēs iepazīstināsim skolotājus nākamajā seminārā "Aktualitātes ekonomikā 2020", kas tradicionāli tiks organizēts īsi pirms mācību gada sākuma. Taču šovasar par 2019. gada aktuālākajiem procesiem gan Latvijas, gan pasaules tautsaimniecībā mēs piedāvājam ikvienam interesentam uzzināt  Mārtiņa Kazāka videolekcijā, kā arī sarunu forumu "Lampa" diskusijas "Vai ir dzīve bez skaidrās naudas?" ierakstā.

Mārtiņa Kazāka lekcija "Latvijas un globālās ekonomikas attīstība – "Quo Vadis"?"

Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks 14.maijā Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē uzstājās ar vieslekciju "Latvijas un globālās ekonomikas attīstība – "Quo Vadis"?".

Videolekcija:

 

 

Lekcijā izmantotā prezentācija:

 

 

Sarunu festivāls "Lampa": diskusija "Vai ir dzīve bez skaidrās naudas?"

 

2019. gada 28. jūnijā festivālā Lampā nepilns simts cilvēku izrādīja vēlmi līdz ar dažādu jomu ekspertiem ieskatīties nākotnē – vai iespējama dzīve bez skaidrās naudas.

Gan saruna, gan aptaujas rāda, ka šādai pārejai mūsu sabiedrība gluži gatava nav, līdzīgi kā cilvēki citās eiro zonas valstīs. Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks Lampas sarunu ievadīja, uzliekot vienkāršu, universālu izejas punktu – cilvēki grib norēķināties pēc iespējas vienkāršāk un ātrāk; ja tam der skaidrā nauda, tad cilvēki izvēlas to. Tomēr fakti rāda, ka virzība uz aizvien plašāku bezskaidrās naudas izmantošanu notiek, un sarunas moderators Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks atzīmēja trīs galvenos virzītājspēkus: tehnoloģijas, kas dara to iespējamu, valsts un uzņēmēji, kas mudina un "piespiež", un iedzīvotāji, kam ir noteiktas vēlmes un prasības. Pie tehnoloģijām Latvijas Bankas maksājumu eksperts Deniss Fiļipovs nosauca trīs sistēmiski svarīgus risinājumus: mobilie maksājumi, zibmaksājumi un lietu internets. Tehnoloģiju virzīta mudināšana un cilvēku izvēle varētu šķist vistas un olas jautājums, un šai diskusijā bankas Citadele valdes loceklis Vladislavs Mironovs piebilda, ka jebkurai mūsdienīgai bankai lielākā daļa produktu top kopā ar klientiem un, piemēram, vairāk nekā puse maksājumu jau tagad notiek pīkstinot, jo cilvēkiem tas ir ērti. Savukārt "piespiešanas" faktora sadaļā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme drīzāk aicināja saskatīt racionālo un neizbēgamo, piemēram, dzīvokli nopirkt bez kredīta parasti nav iespējams un skaidra nauda neveido kredītvēsturi.

Toties NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts, atgādinot, ka Ķīnā jau ir lielveikali, kur var samaksāt ar savu seju (proti, ierīces atpazīst cilvēku un noskaita no viņa konta naudu), pievērsa uzmanību tam, ka jābūt atbildei uz cilvēku spēcīgajām bažām par datu privātumu. Ja informācija pastāv digitālā veidā, to kāds var vākt. Un, izmantojot datu kopumu par cilvēku, var pārvaldīt viņa lēmumus. Tas ir sarežģīts demokrātisku sabiedrību uzdevums radīt mehānismus, lai šo varu nevarētu izmantot nelietderīgi un nelietīgi, un mums nezinot. To, ka individuālā drošība tiktu garantēta, pašlaik apgalvot nevar.

Diskusijai ievirzoties nākotnes prognožu teritorijā, V. Mironovs mierināja klātesošos, ka līdz ar (bio)tehnoloģiju attīstību zemādas čipu ieoperēšana maksājumu veikšanai nebūs nepieciešama – sk. jau iepriekš minēto par seju atpazīšanu. Cits, ar skaidrās naudas aizstāšanu vēl tiešāk saistīts jautājums, ir par digitālu centrālo banku skaidro naudu – šādos projektos pašlaik norit izpēte, piemēram, Zviedrijā. Un viens no būtiskākajiem jautājumiem arī šeit ir par to, vai šī nauda spēs nodrošināt pilnīgu privātumu. Toties patīkamu prognozi ne gluži maksājumu, bet no tiem izrietošā nodokļu administrēšanas laukā izteica VID vadītāja I. Jaunzeme, paredzot, ka ceļam uz atteikšanos no ienākumu deklarācijām vajadzētu būt 10, nevis 35 gadus garam.

 

Latvijas Bankas organizētās diskusijas ieraksts. Ilgums 1:29:18

/lv/seminars-skolotajiem-aktualitates-ekonomika-2018
Ievietots: 21.06.2018

Šogad, valsts simtgadē, Latvijas Banka uzsāka izglītojošo programmu No sprīdīšiem par saimniekiem, kuras mērķis ir uzlabot ikviena indivīda, kā arī sabiedrības kopumā izpratni par personīgo finanšu prasmīgu pārvaldīšanu un likumsakarībām, kas ietekmē tautsaimniecības un ienākumu kāpumu. Iedzīvotāju izpratnes veicināšanā būtiska loma ir skolotājiem, kuri skolēniem sniedz ieskatu ekonomikas norisēs un likumsakarībās. Tādēļ 21. augustā jau piekto reizi Latvijas Banka organizēja semināru "Aktualitātes ekonomikā".

 

Semināra tēmas – aktuālie pārmaiņu procesi Eiropā, kā darbojas monetārā politika eiro zonā, kāda ir Latvijas Bankas atbildība un kā katru no mums ietekmēs Rīgā notikušās ECB Padomes sēdes lēmumi, Latvijas Bankas ekonomistu pētījuma par Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju secinājumi, kā arī praktiski piemēri, kā tiek aprēķināti nodokļi no algas pēc nodokļu reformas stāšanās spēkā. Seminārā skolotājiem bija iespēja pirmajiem uzzināt visu par Patentu valdes izstrādāto jauno mācību materiālu 1.-12. klases skolēniem, kā arī citu, aktuālu informāciju, kas var noderēt, organizējiet ikdienas mācību  procesu.  

"Ekonomika ir kā ēka. Katrai mājai jābūt mūsdienīgai un ar stipriem pamatiem – tās ir preces un pakalpojumi, ražošanas resursi, tirgi un, protams, kapitāls (arī nauda). Kāds būs jūsu dzīves pamats jeb zināšanas, tāda būs jūsu nākotne – mācības, karjera, ģimene un pensija," raksturojot ekonomikas mācību priekšmeta nozīmi, akcentē Rīgas privātskolas Latreia skolotāja Irina Kozlovska.

"Ekonomika sniedz tev zināšanas par to, kā pārvaldīt savu naudu, finanses, īpašumus u.tml., lai mēģinātu sasniegt ekonomisko brīvību!" viņu papildina Rīgas Klasiskās ģimnāzijas skolotājs Dzintars Dvinskis.

Visu paziņojuma presei informāciju lasīt šeit.

 

Skolotāji seminārā saņēma izdales un prezentācijas materiālus, kurus publicējam arī www.naudasskola.lv, lai pieeja tiem būtu visiem pedagogiem.

 

Aktuālais eiro zonas monetārajā politikā un lomu sadalījums starp ECB un nacionālajām centrālajām bankām

Mārtiņš Bitāns, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks

 

Pārmaiņu vēji Eiropā – ekonomiskās sadarbības risinājumu pārskatīšana un pilnveidošana globalizācijas un protekcionisma izaicinājumu laikā

Inese Allika, Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes galvenā ekonomiste

 

Pensiju sistēmas Latvijā ilgtspēja (prezentācija .pdf)

Oļegs Tkačevs, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonometrists

Guntis Kalniņš, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vecākais ekonomists

 

Neto algas aprēķins pēc nodokļu reformas un darba spēka nodokļu slogs (prezentācija .pps)

Uzdevumi algu aprēķinam (Word)

Kristaps Svīķis, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes ekonomists

 

Cita informācija:

 

Par metodisko materiālu:

Metodiskā materiāla “Ceļojums rūpnieciskā īpašuma pasaulē” mērķis ir tā pielietojamība mācību procesā   1.–12. klasei par intelektuālā īpašuma aizsardzības tematiem. Tā neatņemama sastāvdaļa ir četras animācijas filmas, kas sniedz labāku temata izpratni un veicina uzdevumu izpildi.

Materiālu ieteicams izmantot dažādu vispārējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības mācību priekšmetu stundu saturā, piemēram, sociālajās zinībās, ekonomikā, politikā un tiesībās, matemātikā, vēsturē, kā arī klases stundās.
Materiāla saturs sekmē skolēna zināšanas, prasmes, attieksmi un izpratni par autoru, dizaineru, izgudrotāju, uzņēmēju tiesībām uz savu darbu un to nozīmīgumu ikdienas situācijās, kā arī aicina respektēt citu tiesības.

Interaktīva animācija. Kas ir intelektuālais īpašums, preču zīme, patents un dizainparaugs?

Ievada animācija, kuras beigās būs iespēja izvēlēties vienu no četriem stāstiem (Kas ir intelektuālais īpašums? Kas ir dizainparaugs? Kas ir preču zīme? Kas ir patents?)
Animācija ir metodiskā materiāla neatņemama sastāvdaļa, kuras noskatīšanās nepieciešama labākai temata izpratnei un uzdevumu izpildei.

 

 

2018.gada 20.augustā, Izglītības un zinātnes ministrija vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu direktorus, kā arī pašvaldību izglītības speciālistus aicināja uz tradicionālo izglītības konferenci. Par aktuālo valsts pārbaudījumu organizēšanā un jaunā mācību satura izstrādē un ieviešanā informēja Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks un projekta Skola2030 Mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa.

 

 

Grāmatā atklāta kompetences jēdziena būtība, aplūkota mācīšanās iedziļinoties un mācīšanās paradigmas pakāpeniska maiņa skolu praksē. Atsegtas kompetences kā kompleksa snieguma vērtēšanas iespējas. Analizētas skolotājiem nepieciešamās prasmes, pārbaudes darbu formas un citi izglītojošā darba aspekti.

 

 

Skolotāju seminārs "Aktualitātes ekonomikā 2018"

Ieskats seminārā: fotogalerija

/lv/seminara-aktualitates-ekonomika-2017-eksperti-atbild-uz-vairak-neka-260-skolotaju-jautajumiem
Ievietots: 30.05.2017

Jau tradicionāli Latvijas Banka aicina skolotājus uzsākt jauno mācību gadu, tiekoties ar kolēģiem un pieredzējušiem nozares ekspertiem, lai papildinātu savas zināšanas par aktuālo ekonomikā un finansēs. Šogad seminārs "Aktualitātes ekonomikā" notika 22. augustā no plkst. 10.00 līdz 15.00 Latvijas Bankā K. Valdemāra ielā 1B. Seminārā tika aicināti piedalīties vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības, arodizglītības mācību priekšmetu Ekonomika, Komerczinības, Biznesa pamati, Sociālās zinības skolotāji.

Šā gada semināra tēmas – Latvijas tautsaimniecības attīstības tendences, darba tirgus aktualitātes, kā tehnoloģiju attīstība ietekmēs mūsu ikdienu un kas par to jāzina arī skolēniem. Seminārā skolotājiem būs iespēja izprast, kāda ir Latvijas Bankas loma būtisku ekonomisku lēmumu pieņemšanā gan Latvijā, gan pasaulē, kā arī pirmajiem uzzināt, kad tiks atvērts renovētais apmeklētāju centrs "Naudas pasaule" un kādas jaunas izglītojošas iespējas tiks piedāvātas grupu apmeklējumiem.

Semināra programmu skatīt šeit.

Seminārā piedalījās vairāk nekā 100 ekonomikas skolotāji no visas Latvijas. Patieso interesi un profesionalitāti apliecina fakts, ka līdz ar skolotāju pieteikumiem saņēmām no viņiem 261 jautājumu. Uz šiem un arī klātienē uzdotajiem jautājumiem mūsu speciālisti atbildēja seminārā vai rakstiski.

 

Piedāvājam visiem interesentiem iepazīties ar semināra materiāliem :

 

 

 

 

 

 

 

 

/lv/seminara-ekonomikas-skolotajiem-aktualitates-ekonomika-2016-materiali
Ievietots: 24.08.2016

2016. gada 24. augusta seminārā Latvijas Bankas, FKTK, PTAC un BA speciālisti iepazīstināja skolotājus ar jaunākajām norisēm Latvijas un globālajā tautsaimniecībā. Semināru apmeklēja vairāk nekā 120 ekonomikas skolotāji no visas Latvijas.

Šāda pasākuma rīkošana neilgi pirms jaunā mācību gada sākuma ir kļuvusi par labu tradīciju – tas notika jau trešo gadu pēc kārtas, arvien pieaugot pedagogu interesei.

Prezentācijas par dažādām tēmām sniedza un uz skolotāju jautājumiem atbildēja Latvijas Bankas ekonomisti Līva Zorgenfreija (ekonomiskās attīstības tendences un monetārā politika eiro zonā), Andris Strazds (jaunākās tendences enerģētikas jomā), Ieva Skrīvere (gravitācijas centra maiņa pasaules tautsaimniecībā; dalīšanās ekonomika un tās potenciālā ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem), Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekle, Uzraudzības departamenta direktore Jeļena Ļebedeva (finanšu sektora uzraudzības jaunie principi pārmaiņu laikā), Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa (nebanku patērētāju kreditēšana - uzraudzība un izaicinājumi), Banku augstskolas studiju prorektore profesore asoc. prof. Līga Peiseniece (vērtīgie statistiskas dati, ko var analizēt ekonomikas stundās).

"Jau pats semināra nosaukums – "Aktualitātes ekonomikā 2016" – vilināt vilina dzirdēt jaunāko, gatavojoties jaunajam darba cēlienam. Augsti kvalificēti, zinoši, komunikabli lektori, labvēlīga un atbalstoša vide, darba materiāls – tas viss pozitīvi motivē skolotāju stāties skolēnu priekšā, jūtoties "sapurinātam" un "atsvaidzinātam" ar jaunu, no citāda skatupunkta pasniegtu informāciju. Vērtīgi, interesanti gan pašam, gan darbam," saka Ernesta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolotāja Inguna Vilemsone.

Skolotāji saņēma izdales un prezentācijas materiālus, no kuriem daļa tiek publicēta, lai pieeja tiem būtu arī pedagogiem, kuri nevarēja apmeklēt semināru.

Preses relīze

Semināra programma

Flickr fotogalerija (foto: G. Zommerovskis)

Informatīvs video (youtube.com; hronometrāža 3:06 min.)

 

Semināra materiāli

 

 

 

 

 

Materiāls: Vērtīgie statistiskas dati, ko varam analizēt ekonomikas stundās.

Lektore: Līga Peiseniece, Banku augstskolas studiju prorektore, asoc. prof.

Informācija: Banku augstskolas akcija "Mācamies finanses kopā!"

 

Citi izdales materiāli:

 

PTAC direktores Baibas Vītoliņas prezentācija "Nebanku patērētāju kreditēšana – uzraudzība un izaicinājumi" tiks izsūtīta semināra dalībniekiem uz norādītajām e-pasta adresēm.

/lv/finansu-izglitibas-nedela-2014-izglitojosi-pasakumi-pedagogiem
Ievietots: 18.03.2014

Turpinot iesāktās aktivitātes, Latvijā no 2014. gada 10. līdz 14. martam jau otro gadu notika FINANŠU IZGLĪTIBAS NEDĒĻA, kas saskanīgi noritēja ar Child and Youth Finance International tradicionālo bērnu un jauniešu Global Money Week. Nedēļas pasākumu devīze: "Atrodi un piepildi savu finanšu mērķi".
 

Nedēļas ietvaros finanšu pratības partneri piedāvāja vairākus izglītojošus pasākumus pedagogiem:

Pasākums Datums Norises vieta Papildu informācija
Seminārs 7.–12. klašu skolotājiem:

"Dažādas metodes, kā ar skolēniem runāt par finanšu mērķiem un to sasniegšanu"

10. marts

11. marts

13. marts

 

 

 

Pierīgas izglītības, kultūras un sporta pārvalde

Cēsu Valsts ģimnāzija, Cēsīs

Tukuma 2. vidusskola

 

Piedalījās dažādu priekšmetu pedagogi no Rīgas un Pierīgas novadiem, Cēsu un Amatas novadiem, Tukuma un Talsu novadiem, Jūrmalas.

 

Programma

Seminārs vidusskolas matemātikas skolotājiem "Finanšu pratības attīstīšana vidusskolas matemātikas stundās" 12. marts Banku augstskola,
K. Valdemāra ielā 161
Banku augstskolas docents un Rīgas 1. ģimnāzijas matemātikas skolotājs Dainis Kriķis dalījās savā pieredzē ar vidusskolas skolotājiem.

PTAC seminārs skolotājiem:
"Finanšu pratība un patērētāju tiesības”

 

12. marts

 

 

 

Daugavpils
ģimnāzija Cietokšņa
ielā 33

 

 

 

Piedalījās Daugavpils un Daugavpils novada pedagogi

 

 

Nordea bankas "Naudas skolas" radošā pēcpusdiena bērniem un vecākiem

14. marts

 

Nordea banka, „Nordea māja” K.Valdemāra ielā 62

Klienti, viņu bērni un ikviens interesents.
 

Attēlu galerija: seminārs Tukumā, 2014. gada 13. martā.

/lv/seminars-ekonomikas-skolotajiem-aktualitates-ekonomika-un-finansu-jautajumos
Ievietots: 30.06.2014

2014. gada 25.augustā, Rīgā, Latvijas Bankas telpās uz semināru pulcējās vairāk kā astoņdesmit Ekonomikas skolotāji no vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības mācību iestādēm. Semināru organizēja Latvijas Banka, Banku Augstskola, LU Ekonomikas un vadības fakultāte kopā ar IZM VISC.

Semināra "Aktualitātes ekonomikā un finanšu jautājumos" darba kārtība un materiāli

  • "Latvijas Banka Eirosistēmā"

lektore - Antra Trenko, Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes vecākā ekonomiste

 

  • Monetārās politikas veidošana un īstenošana Eirosistēmā.

Lektors - Andris Strazds, Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes vadītāja padomnieks

 

 

 

  • Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģija 2014.-2020.g.

Lektore -  Ieva Upleja, FKTK sabiedrisko attiecību speciāliste

 Prezentācija

Seminārā demontrētie pētījumu dati tiks publicēti vēlāk. 

  • Banku augstskolas un Āgenskalna Valsts ģimnāzijas izstrādātā materiāla ekonomikas skolotājiem prezentācija par finanšu pratības jautājumiem.

Lektores - Inese Mavļutova, BA asoc.profesore, Līga Peiseniece , BA asoc.profesore

 Prezentācija 

 Materiāla "Finanses" piemēri

 Banku augstskolas docētāju piedāvātās lekcijas vidusskolēniem

Darba grupās izstrādātās idejas uzdevumu izmantošanai (foto attēli):

1.uzdevums "Personīgās finanses"

2.uzdevums "Termiņnoguldījuma reālais ienesīgums"

3.uzdevums "Neto algas aprēķins un analīze"

  • LKBA izstrādāti testi vidusskolēniem

Lektore - Elita Pušpure, LKBA projektu vadītāja

 Digitālie resursi - kā sākt darbu ar formatīvās vērtēšanas jautājumiem

  • Skolotāju Tālākizglītība LU Ekonomikas un vadības fakultātē

Lektore - Irina Bausova, LU Vadības un uzņēmējdarbības centra direktore

  • Ekonomikas, komerczinību mācību satura apguve Vispārējās vidējās un profesionālās izglītības programmās.

Lektore - Natālija Buile, IZM VISC vecākā referente

Attēlu galerija: ieskats semināra norisē

/lv/seminars-skolotajiem-aktualitates-ekonomika-2015
Ievietots: 26.05.2015

2015. gada 20. augustā Latvijas Banka organizēja semināru "Aktualitātes ekonomikā 2015", kuru apmeklēja 113 ekonomikas skolotāji no visas Latvijas. Seminārs "Aktualitātes ekonomikā 2015" tika rīkots, lai iepazīstinātu ekonomikas skolotājus ar jaunākajām norisēm Latvijas un globālajā tautsaimniecībā, kā arī sniegtu praktisku atbalstu sekmīgākai mācību priekšmeta "Ekonomika" pasniegšanai jaunajā mācību gadā.

Svarīgākā šī brīža Latvijas ekonomikas aktualitāte ir valsts budžeta veidošana un ekonomiskās stabilitātes saglabāšana, un skolotāji līdz ar lekcijām ieguva ērti lietojamu multimediālu rīku "Valsts parāda kalkulators". Tas viegli ļauj saprast likumsakarības starp ekonomikas izaugsmi, budžeta deficītu, parāda maksājumiem un parāda līmeni, turklāt skolotāji saņems arī papildu metodisko materiālu.

Semināra darba kārtība:

  • Latvijas Republikas valsts budžets un fiskālās politikas loma

Baiba Traidase, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vecākā ekonomiste

 

  • Eirozonas tautsaimniecības attīstības tendences

Andris Strazds, Latvijas Bankas padomnieks

 

  • Mācību materiāls skolēnam un skolotājiem valsts finanšu likumsakarību izpratnei

Kristaps Svīķis, Mazsalacas vidusskolas māc. priekšmetu Ekonomika un Matemātika skolotājs

Prezentācija

* materiāls tiks publicēts "Naudas skolas" sadaļā Skolotāju istaba/ Mācību materiāli šā gada oktobra sākumā

  • Spēle kā mācību metode, apgūstot tēmu "Ilgtspējīga attīstība"

Dzintra Atstāja,  Dr.oec., Banku augstskolas profesore

Prezentācija

Izdales materiāls

  • Finanšu pratība Latvijas mājsaimniecību virzība uz finansiālo ilgtspēju

Ieva Upleja, FKTK Komunikācijas daļas galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste

Prezentācija

Izdales materiāli:

Informācija finanšu pratības apguvei

Finanšu izglītības nedēļa

  • Latvijas Bankas izglītojošo pasākumu aktualitāte

Antra Slava, Latvijas Bankas galvenā interneta portāla redaktore

Prezentācija

Izdales materiāls

  • LKBA aktuālie piedāvājumi finanšu pratības apguvei

Baiba Melnace, LKBA komunikācijas speciāliste

Izdales materiāls

  • Semināra noslēgums, apliecinājumu izsniegšana

 

"Seminārs bija interesants. Noderēs daudzas iestrādnes, piemēram, statistikas apkopojums par budžetu un tā plānošanas metodika. Labi sagatavoti materiāli, pozitīvi, ka tie būs pieejami arī "Naudas skolā" izmantošanai nākotnē stundu sagatavošanai," saka Dace Atslēga no Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas.

Limbažu 3. vidusskolas ekonomikas skolotāja Laimrota Surska: "Ļoti priecājos par iespēju apmeklēt šādas nodarbības. Ir noderīgi uzklausīt profesionāļu, ekspertu sagatavoto aktuālo informāciju, saprast pareizo virzienu. Seminārs ir kā starts jaunajam mācību gadam, kad varam dalīties pieredzē."

Attēlu galerija: ieskats semināra norisē (foto: A. Liepiņš, G. Zommerovskis)

Seminārs fotogrāfijās arī www.flickr.com.