Задай вопрос

Uz bieži uzdotiem jautājumiem par aktuālām ekonomikas tēmām atbild gan "Naudas skola", gan dažādu nozaru speciālisti. Ieskaties sadaļā "Naudas skola atbild"! Varbūt atradīsi atbildi uz savu jautājumu uzreiz. Ja to neatrodi, izmanto šeit sniegto iespēju pajautāt vai nosūtīt savus ierosinājumus "Naudas skolas" redaktoram!

Uzdod jautājumu vai uzraksti ieteikumu!

Jautā

Jūs atrodaties šeit

prevnext
prevnext
/lv/no-arejo-rezervju-parvaldisanas-iegust-ikviens

Ierasts naudas drošai glabāšanai izmantot seifu. Kaut arī Latvijas Bankai ir drošas naudas glabātavas, ārējās rezerves netiek glabātas seifā, bet gan ieguldītas ārvalstu finanšu instrumentos (galvenokārt fiksētu ienākumu vērtspapīros).

Latvijas Banka ārējās rezerves pārvalda, apdomīgi izvēloties to ieguldīšanas stratēģijas, nolūkā saglabāt un vairot ārējo rezervju vērtību.

Kā Latvijas Banka pārvalda ārējās rezerves?

Par Latvijas Bankas ārējo rezervju pārvaldīšanas efektivitāti, drošību un citiem aspektiem atbild Latvijas Bankas Tirgus operāciju pārvalde, kuras speciālisti pārvalda lielāko daļu Latvijas Bankas ārējo rezervju. Nelielas ārējo rezervju daļas pārvaldīšanai tiek izmantoti četru ārvalstu rezervju pārvaldītāju pakalpojumi. Tas ļauj Latvijas Bankas darbiniekiem mācīties no starptautiski atzītiem uzņēmumiem, iepazīstoties ar to darba metodēm, viedokļiem un speciālistiem. Lieliem rietumvalstu aktīvu pārvaldītājiem parasti ir daudz apjomīgāki resursi un vairāk darbinieku, tāpēc tie spēj aplūkot un izanalizēt plašāku ekonomisko jautājumu un ieguldījumu alternatīvu spektru, nekā tas iespējams samērā nelielai centrālajai bankai.

Lai sabalansētu ar ārējo rezervju pārvaldīšanu saistīto risku un guvumus jeb peļņas apjomu, tās tiek ieguldītas dažādos drošos finanšu instrumentos galvenokārt Eiropā, ASV un Japānā.

Ieguldot Latvijas Bankas ārējās rezerves, primārais kritērijs ir ieguldījumu drošums. Svarīga ir arī spēja šīs rezerves ātri un bez zaudējumiem pārvērst naudas līdzekļos. Šī spēja tiek dēvēta par likviditāti. Tāpat svarīga ir arī ieguldījumu peļņa jeb to ienesīgums.

  • Visdrošākie ieguldījumi ir ieguldījumi ekonomiski stabilu un drošu valstu valdību obligācijās un valdību aģentūru vērtspapīros (Latvijas Banka iegulda galvenokārt eiro zonas valstu, ASV un Japānas valdības vērtspapīros).
  • Līdzīgā kategorijā var iekļaut arī vairāku starpvalstu organizāciju, piemēram, Eiropas Investīciju bankas, vērtspapīrus.
  • Veicot ieguldījumus sabiedrību izlaistajos vērtspapīros, Latvijas Banka izvēlas augstākās kvalitātes uzņēmumus, kurus starptautiskās kredītreitingu aģentūras atzinušas par pietiekami drošiem.

Latvijas Bankas ienākumu apjoms katru gadu mainās. Tas atkarīgs gan no situācijas pasaules tautsaimniecībā un finanšu tirgos, gan no ārējo rezervju apjoma. Valstu ekonomiskā attīstība ir cikliska, un tā ietekmē stāvokli finanšu tirgos. Ja kādas  valsts tautsaimniecība ir straujas attīstības fāzē, centrālā banka paaugstina procentu likmes, lai nepieļautu inflācijas palielināšanos un kavētu ekonomisko attīstību. Paaugstinoties procentu likmēm, fiksēta ienākuma vērtspapīru cenas samazinās, un tas negatīvi ietekmē arī bankas ienākumus. Savukārt, ja tautsaimniecība ir lejupslīdes fāzē, centrālā banka pazemina procentu likmes, lai stimulētu ekonomisko attīstību, un tas labvēlīgi ietekmē fiksēta ienākuma vērtspapīrus un palielina bankas ienākumus un peļņu.

Latvijas Banka savas ārējās rezerves iegulda galvenokārt drošos fiksēta ienākuma vērtspapīros, tāpēc Latvijas Bankas ienākumi ir atkarīgi no stāvokļa finanšu tirgos. Izvēloties piemērotas rezervju pārvaldīšanas stratēģijas, iespējams palielināt peļņu gan ekonomiskās lejupslīdes, gan ekonomiskās attīstības apstākļos. Tāpat peļņas līmenis ir atkarīgs no vispārējā procentu likmju līmeņa valstīs, kuru vērtspapīros ieguldītas ārējās rezerves.

Tomēr tikai samērā maza daļa no ārvalstu rezervju pārvaldīšanas ienākumiem paliek Latvijas Bankai.

Kam pievērš uzmanību ārējo rezervju pārvaldītāji?

Ārējās rezerves Latvijas Bankā tiek pārvaldītas saskaņā ar Latvijas Bankas padomes apstiprinātām vadlīnijām. Ārējo rezervju pārvaldītāji katru dienu seko līdzi notikumiem pasaules finanšu tirgos, prognozē valstu tautsaimniecību un to attīstības ietekmēto procentu likmju pārmaiņas. Atbilstoši šīm prognozēm tiek izveidota ieguldījumu stratēģija. Papildus tiek veikta uzņēmumu un vērtspapīru analīze, un galarezultātā tiek izvēlēti konkrēti vērtspapīru un citu finanšu ieguldījumu veidi. Katru dienu tiek analizēta ieguldījumu portfeļa atbilstība tirgus situācijai un nepieciešamības gadījumā veikta ieguldījumu maiņa.                                            

Kā tiek izlietoti no Latvijas Bankas ārējām rezervēm gūtie ienākumi?

Latvijas Banka ir neatkarīga valsts institūcija. Savu uzdevumu veikšanai tā nesaņem līdzekļus no valsts budžeta. Latvijas Bankas ienākumu avots ir ārējo rezervju pārvaldīšana un monetārās operācijas, piemēram, naudas aizdošana bankām.

Lai Latvijas Banka varētu veiksmīgi pildīt savus galvenos uzdevumus valsts tautsaimniecībā, no nopelnītās naudas tiek segti ar tās darbību saistītie izdevumi. Tie iekļauj arī skaidrās naudas, ko katrs no mums glabā makos vai kabatās, izgatavošanas izmaksas.

Tāpat no šiem ienākumiem Latvijas Banka sedz procentu izdevumus un citus ar bankas darbību saistītus izdevumus, kas galvenokārt attiecas uz monetārās politikas īstenošanu, skaidrās naudas apstrādi, maksājumu sistēmas raitas darbības veicināšanu, finanšu statistikas datu iegūšanu un analīzi, kā arī valsts maksājumu bilances sagatavošanu un publicēšanu.

Gūtā peļņa pēc vajadzības un iespējām tiek ieguldīta ilgtermiņa projektos, piemēram, Latvijas Bankas Rīgas filiāles, kur pašlaik atrodas arī skaidrās naudas glabātava, celtniecībā.

Kad no kopējiem ienākumiem ir segtas visas ar Latvijas Bankas darbību saistītās izmaksas, tiek aprēķināta centrālās bankas peļņa. Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" vairāk nekā pusi (65%) no gūtās peļņas Latvijas Banka katru gadu ieskaita valsts pamatbudžetā un izmanto citiem šajā likumā paredzētajiem mērķiem.

Precīzāk, uzņēmumu ienākuma nodokļa samaksai izmanto 15%, bet iemaksām valsts budžetā par valsts kapitāla izmantošanu – 50% gūtās peļņas.

Tādējādi Latvijas Banka aktīvi piedalās tautsaimniecībā, un varbūt kāda daļa no iedzīvotājiem izsniegtajiem sociālajiem pabalstiem, izglītības vai veselības aprūpes izdevumiem tiek samaksāti no Latvijas Bankas ārējo rezervju pārvaldīšanas procesā nopelnītās naudas.