Задай вопрос

Uz bieži uzdotiem jautājumiem par aktuālām ekonomikas tēmām atbild gan "Naudas skola", gan dažādu nozaru speciālisti. Ieskaties sadaļā "Naudas skola atbild"! Varbūt atradīsi atbildi uz savu jautājumu uzreiz. Ja to neatrodi, izmanto šeit sniegto iespēju pajautāt vai nosūtīt savus ierosinājumus "Naudas skolas" redaktoram!

Uzdod jautājumu vai uzraksti ieteikumu!

Jautā

Image CAPTCHA
Enter the characters shown in the image.

Jūs atrodaties šeit

prevnext
prevnext
/lv/zibmaksajumi-iespeja-parskaitit-naudu-dazu-sekunzu-laika
Ievietots: 13.11.2018

Zibmaksājumi labi raksturo, kādiem jābūt mūsdienīgiem finanšu sektora pakalpojumiem. 21. gadsimta patērētājs sagaida, ka ikviens pakalpojums ir pieejams tiešsaistes režīmā šeit un tagad. Rēķina apmaksa, pirkums vai pārskaitījums draugiem un radiniekiem var notikt jebkurā diennakts laikā un no jebkuras vietas, kur vien ir pieejams internets, un pietiek ar pāris klikšķiem un tikpat maz sekundēm, lai nauda jau būtu nonākusi pie adresāta. Ar zibmaksājumiem veikt maksājumus ir ātri, ērti un droši!D.Fiļipovs; "Gads ar zibmaksājumiem - par paveikto un ambicioziem plāniem"; https://www.makroekonomika.lv .

 

Kas ir zibmaksājums?

Zibmaksājumi jeb ātrie maksājumi ir bezskaidras naudas pārskaitījumi no konta vienā komercbankā uz kontu citā komercbankā 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā, 365 dienas gadā, ieskaitot svētku dienas, izpildot šo maksājumu dažu sekunžu laikā un dodot iespēju saņemto naudu uzreiz izmantot tālāk. Līdz zibmaksājumu infrastruktūras izveidei 2017. gada augustā tik ātri jeb "zibenīgi" maksājumi varēja notikt tikai vienas komercbankas ietvaros. 

 

Vairāk informācijas: Infografika ZIBMAKSĀJUMI

 

Zibmaksājumu priekšrocības

Zimbaksājumi - mūsdienīgu finanšu pakalpojumu piemērs

Mūsdienās vairāk nekā jebkad iepriekš ir aktuāls teiciens "laiks ir nauda". Pieejamās tehnoloģijas, īpaši viedtālruņi, pavadīts ilgāks laiks virtuālajā vidē, iespēja pieslēgties internetam jebkurā vietā, kur vien ir mobilie sakari, tas viss ir būtiski izmainījis mūsu ikdienu. Likumsakarīgi, mainījušies ir arī mūsu iepriekšanās paradumi, arvien populārāka kļūst iepirkšanās ārpus tradicionālajiem veikaliem – tiešsaistē, interneta veikalos.

Šī paradumu maiņa izteikti ir vērojama jauniešu vidū, kuri nevar iedomāties dzīvi ar lēnu internetu un sagaida identisku ātrumu dažādu pirkumu vai pārskaitījumu veikšanā tiešsaistē. Zibmaksājumi ir būtiska nākotnes pakalpojumu sastāvdaļa, jo paver iespējas veikt maksājumus un saņemt preces vai pakalpojumus ļoti ātri.  Zibmaksājumu ieguvumus var izbaudīt arī tie, kam nav viedtālruņa, bet kam svarīga naudas saņemšana savā kontā jebkurā laikā, tai skaitā brīvdienā vai svētku dienā. Zibmaksājumu infrastruktūra ir universāla, un nākotnē, lietu interneta iespējām pieaugot, arī maksājumus varēs veikt no citām viedierīcēm. 

Zibmaksājumu nākotne ir ciešāka integrācija ar viedtālruņu un citu mobilo ierīču sniegtajām iespējām, lai iedzīvotāji varētu izmantot šo norēķinu veidu, maksājot par precēm veikalos un par dažādiem (ēdināšanas, transporta u.c.) ikdienas pakalpojumiem. 

Zibmaksājumiem ir acīmredzams potenciāls būtiski uzlabot ne tikai procesu ātrumu, bet sekmēt arī komisijas maksu samazināšanos, vienkāršākus maksājumu veikšanas procesus, alternatīvas mazajiem tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem un, galu galā, arī veicināt patērētāju uzticību. Piemēram, strīdos starp pircēju un preču pārdevēju būs iespējams panākt iztērētās naudas atgriešanu nekavējoties..D.Fiļipovs; "Gads ar zibmaksājumiem - par paveikto un ambicioziem plāniem"; www.makroekonomika.lv .

 

Vairāk informācijas: Deniss Fiļipovs GADS AR ZIBMAKSĀJUMIEM – PAR PAVEIKTO UN AMBIZIOZIEM PLĀNIEM

 

Latvija – eiro zonas līdere moderno maksājumu jomā

Latvija kā pirmā eiro zonā ieviesa ātros maksājumus jeb zibmaksājumus, un nu jau vairāk nekā 90% Latvijas komercbanku klientu ir pieejami šie inovatīvie starpbanku pārskaitījumi, kuri notiek zibenīgi un ir pieejami jebkurā dienā un diennakts laikā.

Zibmaksājumi pieejami starp triju lielo komercbanku – AS "Citadele banka", AS "SEB banka" un "Swedbank" AS, kā arī "Latvijas Bankas" klientiem, kas kopā apkalpo ap 90% Latvijas iedzīvotāju ikdienas maksājumus.

Turpinoties zibmaksājumu attīstībai, gaidāms, ka komercbankas un finanšu nozares uzņēmumi jau tuvākajā laikā piedāvās saviem klientiem iespēju veikt šos maksājumus, izmantojot mobilā tālruņa numuru. Nākotnē plaša zibmaksājumu izmantošana iespējama tirdzniecībā un e-komercijā.

Zibmaksājumu priekšrocības jau kopš 2017. gada novembra izjutuši AS "Citadele banka", AS "SEB Banka" un Latvijas Bankas klienti, kam 2018.gada novembrī pievienojās arī "Swedbank" AS klienti. Pašlaik lielākā daļa klientu maksājumu starp šīm kredītiestādēm notiek caur zibmaksājumu kanālu, kas nozīmē, ka maksājums nonāk pie saņēmēja aptuveni sekundes laikā, jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās. 2018. gadā Latvijas Bankas maksājumu sistēmā apstrādāti 2,4 milj. zibmaksājumu aptuveni 494 milj. eiro vērtībā.

 

Vairāk informācijas: Paziņojums presei  LATVIJA - EIRO ZONAS LĪDERE MODERNO MAKSĀJUMU JOMĀ

Zibmaksājumu logo

/lv/latvijas-bankas-maksajumu-sistemas
Ievietots: 10.06.2015

Izveidot un uzturēt drošu un efektīvu maksājumu sistēmu ir viens no valstu centrālo banku galvenajiem uzdevumiem. Šāda maksājumu sistēma veicina finanšu sektora attīstību valstī, nodrošinot bezskaidrās naudas norēķinus starp kredītiestādēm un citām finanšu iestādēm. Latvijas starpbanku maksājumu sistēma ir viena no modernākajām Eiropā.

 

TARGET2-Latvija

Tas ir Latvijas risinājums kopējā maksājumu platformā, ko reālā laika maksājumiem veido un uztur 23 Eiropas Savienības valstis. Katra valsts savu TARGET2 posmu (komonentsistēmu) uztur tā, lai maksājums dažās sekundēs nonāktu, piemēram, no Latvijas uz Portugāli, no Lietuvas uz Somiju vai no Vācijas uz Itāliju.

Eiropas Savienības bankas šo platformu izmanto finanšu tirgu norēķiniem, kā arī liela apjoma un steidzamiem klientu maksājumiem.

Katras Eiropas Savienības valsts centrālā banka rūpējas par TARGET2 risinājumu savā zemē. Piemēram, Latvijas Bankai tajā ir pienākums pret Latvijas komercbankām, Portugāles centrālajai bankai – pret Portugāles komercbankām, Deutsche Bundesbank – pret Vācijas komercbankām. TARGET2 sistēmas kopējā integrētā IT infrastruktūra "Single shared platform" (SSP) atrodas Francijā, Vācijā un Itālijā.

Vidēji dienā TARGET2-Latvija komponentsistēmā tiek apstrādāti 1900 maksājumu, kas ir salīdzinoši neliels skaits, taču to apjoms ir vidēji 780 milj. eiro (2018. gada dati). Lielais apgrozījums nozīmē, ka, lai nodrošinātu finanšu tirgus stabilitāti, visam jāstrādā kā Šveices pulkstenim (TARGET2-Latvija sistēmas trīs dienu apgrozījums atbilst visu Latvijas banku kapitāla apjomam, bet trīs nedēļu apgrozījums ir tuvs Latvijas iekšzemes kopprodukta gada apjomam).

Kas piedalās TARGET2-Latvija norēķinos? Gribot negribot, uzskaitījums iznāk sarežģīts: TARGET2-Latvija dalībnieces ir 18 komercbankas, Latvijas Banka un Valsts kase, kā arī divas papildsistēmas - EKS, kas ir Latvijas Bankas neto norēķinu sistēma klientu nelielajiem maksājumiem un uzņēmuma SIA "Worldline Latvia" norēķinu karšu apstrādes sistēma.

 

Latvijas Bankas elektroniskā klīringa sistēma (EKS)

Otra Latvijas Bankas maksājumu sistēma EKS, ir cilvēka ikdienai tuvāka, jo veic klientu starpbanku maksājumus (piemēram, kredīta pārvedumus). EKS sistēma ir klīringa jeb neto norēķinu sistēma, kur klientu nelielie maksājumi vispirms tiek apkopoti. Lai veiktu norēķinu, EKS sistēma septiņas reizes dienā pieslēdzas TARGET2-Latvija sistēmai – pārskaitījums dažu stundu laikā var no maksātāja nonākt saņēmēja kontā (atsevišķas komercbankas gan izvēlējušās lēnākus maksājumus ārpus EKS sistēmas). EKS sistēma ir aktualizēta, lai tās dalībnieki varētu veikt un saņemt eiro maksājumus Vienotajā Eiropas maksājumu telpā (SEPA). Vidēji dienā EKS sistēma apstrādā lielu skaitu (165.5 tūkst.) maksājumu, bet to kopsumma ir neliela (215 milj. eiro; 2018. gada dati).

EKS sistēmā piedalās 24 tiešo dalībnieku, to skaitā daudzas komercbankas, Latvijas Banka un Valsts kase. Kopš eiro ieviešanas Latvijā EKS sistēmā vairs nepiedalās komercbankas, kuru mātesbankas reģistrētas Skandināvijas valstīs. Klientu pārskaitījumus tās veic citās eiro maksājumu sistēmās, un norēķinam var būt nepieciešama puse dienas vai vesela diena.

/lv/kas-ir-starpbanku-maksajumu-sistema
Ievietots: 18.02.2013

Ja pasaulē būtu tikai viena banka vai cilvēki norēķiniem izmantotu tikai skaidru naudu, bez maksājumu sistēmām varētu iztikt. Šādā iedomu pasaulē maksājumu veikšanai starp šīs bankas klientiem pietiktu ar bankas iekšējo informācijas sistēmu, kurā izveidoti klientu norēķinu konti un tajos ir naudas summas bezskaidrā naudā, kuras iespējams pārskaitīt no konta uz kontu.

Realitātē iespēju norēķināties par precēm un pakalpojumiem nodrošina maksājumu vide, kuru veido iedzīvotāju un uzņēmumu savstarpējie maksājumi skaidrā naudā, komercbanku iekšējās informācijas sistēmas bezskaidras naudas pārskaitījumiem un komercbanku maksājumi dažādās starpbanku maksājumu sistēmās. 

Starpbanku maksājumu sistēmās veic bezskaidrās naudas norēķinus starp bankām. Ja nebūtu citu banku, ar kurām veikt savstarpējus naudas pārvedumus vai maksājumus klientiem citās bankās, varētu neveidot maksājumu sistēmas. Maksājumu sistēmu darbību var nodrošināt gan nacionālās centrālās bankas, gan privātais sektors. Latvijas Republikā maksājumu sistēmu darbību, nepieciešamo infrastruktūru un personālu organizē un nodrošina Latvijas Banka.

Maksājumu sistēmas būtībā ir standartizēta vienošanās, kas ļauj daudzām bankām veikt savstarpējus pārvedumus. Tā ir vienošanās, ka visi sistēmas dalībnieki vienādi rakstīs elektroniskos maksājuma ziņojumus un konkrētā kārtībā iesūtīs vienotā informācijas sistēmā (nejaukt ar parastu e-pastu, piemēram: "Tēti, atsūti, lūdzu 10 eiro!"), kurā vienādi veiks maksājumu apstrādi un norēķinu.

Pasaulē ir daudz banku, to klientiem nereti nepieciešams norēķināties, izmantojot banku starpniecību - tāpēc bezskaidrās naudas norēķini ir svarīgs banku pakalpojums. Tas reizē ir vienīgais veids, kā var darboties finanšu tirgi, kuriem jāspēj zibenīgi norēķināties par lielām summām dažādos zemeslodes punktos – skaidrā naudā tas nav izdarāms.

Latvijā ir 18 reāli strādājošas bankas, kas veic savu un klientu līdzekļu pārvedumus. Lai to izdarītu bez vienotas maksājumu sistēmas, slēdzot divpusējus tiešos sakarus ar citām bankām, katrai bankai būtu jāveido ap 300 dažādu līgumsaišu kombināciju! Tas nav neiespējami, bet ir nevajadzīgi piņķerīgi. Tāpēc izveidota maksājumu sistēma, kur bankai pietiek noslēgt vienu līgumu ar sistēmas uzturētāju, kas ir Latvijas Banka, lai varētu veikt maksājumus visām pārējām bankām un saņemt maksājumus no tām.

Lai gan ikdienā eiro zonā skaidrā nauda joprojām ir svarīgs maksājumu instruments, aptaujas liecina, ka norēķinos arvien biežāk tiek izmantota bezskaidrā nauda (likuma sargāts digitāls bankas grāmatvedības ieraksts). Vairāk kā pusi no ikdienā veicamajiem maksājumiem Latvijas iedzīvotāji veic bezskaidrā naudā, izmantojot maksājumu kartes vai naudas pārskaitījumus internetbankā, pārējos norēķinus veicot banknotēs un monētās. Salīdzinājumam – Igaunijā bezskaidrā naudā jau notiek vairāk kā divas trešdaļas norēķinu, bet Skandināvijas valstīs – lielākā to daļa (aptuveni 90%). Mūsdienīga sabiedrība un tautsaimniecība nav iedomājamas bez maksājumu sistēmām, tāpēc ieskats šajā jomā var noderēt kaut aptuvenai lietu kārtības apjaušanai.

 

Centrālās bankas loma maksājumu sistēmās – operators, pārraugs, attīstītājs

Latvijas Banka ne tikai uztur maksājumu sistēmas un veicina to raitu darbību, būdama sistēmu operators, bet arī pārrauga maksājumu sistēmu darbību Latvijā, turklāt centrālās bankas uzdevums ir arī veicināt pārmaiņas, kas uzlabo maksājumu tirgu. Viens šāds projekts, kas 2014. gadā sāka darboties visā Eiropā ar centrālo banku līdzdalību, ir SEPA (Single European Payments Area jeb Vienotā Eiropas maksājumu telpa), kas nodrošina vienotu tirgu nelieliem maksājumiem. Agrāk šis tirgus bija sadrumstalots un starpvalstu maksājumu pārvedumi – dārgi un neefektīvi. SEPA izveide ļāvusi eiro zonas valstīm pievērsties maksājumu nākamajai paaudzei – klientu reālā laika maksājumiem ar viedtālruņiem jeb zibmaksājumiem. Ar viedtālruni maksājot rēķinu par pakalpojumu vai preci, saņēmējs šo naudu var nekavējoties izmantot (piemēram, pārskaitīt tālāk). Latvijas Banka bija katalizators ātro maksājumu jeb zibmaksājumu ieviešanai Latvijā.

/lv/ka-notiek-maksajumi-ar-norekinu-karti
Ievietots: 18.02.2013

Starpbanku maksājumu sistēmas tiek izmantotas arī norēķinu karšu maksājumiem, ja maksājuma izpildē iesaistās vismaz divas dažādas bankas.

Norēķinu karšu maksājumus vispirms apstrādā bankas izvēlētais norēķinu centrs (Latvijā veiktiem darījumiem visbiežāk tas ir SIA "Worldline Latvia") un starptautisko norēķinu karšu organizāciju karšu maksājumu apstrādes infrastruktūras (piemēram, VISA un MasterCard). Norēķinu karšu maksājumu apstrādes centri apkopo maksājumus, apvieno tos failos un nosūta uz starpbanku maksājumu sistēmām. Latvijas Bankas starpbanku maksājumu sistēmās gala norēķins attiecīgo banku kontos notiek reizi dienā.

 

Kā informācija par norēķinu karšu maksājumu nonāk maksātāja un naudas saņēmēja banku kontos?

Vispirms signāls par maksājumu ar norēķinu karti nonāk norēķinu centrā (Latvijā veiktiem darījumiem visbiežāk tas ir SIA "Worldline Latvia"), starptautisko karšu organizāciju maksājumu apstrādes sistēmās (piemēram, VISA, MasterCard u.c.), pēc tam – maksātāja (kartes lietotāja) bankā.

Banka pārbauda, vai kartei darījums ir atļauts, proti : 

  • vai karte nav bloķēta,
  • vai nav beidzies termiņš,
  • vai netiek pārsniegts darījuma limits
  • un, galvenais, vai kartei piesaistītajā norēķinu kontā pietiek naudas darījuma izpildei.

 

Ja pārbaude ir pozitīva, banka sniedz atbildi, ka darījums ir apstiprināts, savukārt, ja negatīva, darījums tiek atteikts.

Tirgotājs naudu parasti saņem vēlāk, t.i., tikai pēc banku savstarpējā norēķina, ja maksājumā iesaistītā maksātāja banka un saņēmēja banka atšķiras.

 

Vai, saņemot naudu bankomātā Latvijā, tā tiek pārskaitīta caur Latvijas Banku?

Izņemot eiro no bankomāta, maksājums notiek līdzīgi kā norēķinu karšu maksājuma gadījumā, t.i., izmantojot norēķinu karšu maksājumu apstrādes sistēmas. Latvijas Bankas maksājumu sistēmās notiek tikai banku savstarpējais norēķins gadījumā, ja nauda tiek izņemta citas bankas bankomātā Latvijā.

 

Kā, izņemot skaidro naudu ārvalstīs, aprēķina komisijas maksu?

Izņemot skaidro naudu ar maksājumu karti ārvalstīs, mēs izmantojam ārvalstu bankas pakalpojumus, tāpēc kopējo komisijas maksu veido kartes izdevējbankas noteiktā komisijas maksa, kā arī ārvalstu banku vai organizāciju, kam pieder skaidrās naudas izņemšanas automāts, cenrādis. Šī banka vai organizācija, īstenojot savu tirgus stratēģiju, var veidot atšķirīgu cenu politiku. Šo procesu regulē starptautisko norēķinu karšu organizāciju nosacījumi un citu valstu normatīvie akti.

Kartes izdevējbanka parasti nosaka vienu komisijas maksu (procenti no darījuma summas), kas tiek piemērota skaidrās naudas izņemšanas darījumiem, izņemot skaidro naudu citas bankas bankomātā, kā arī  bankomātos ārvalstīs. Tāpēc lietotājam ir svarīgi savā kartes izdevējbankā noskaidrot, kāda komisijas maksa tiks piemērota, izņemot skaidro naudu citas bankas bankomātā vai, atrodoties ārvalstīs.