Задай вопрос

Uz bieži uzdotiem jautājumiem par aktuālām ekonomikas tēmām atbild gan "Naudas skola", gan dažādu nozaru speciālisti. Ieskaties sadaļā "Naudas skola atbild"! Varbūt atradīsi atbildi uz savu jautājumu uzreiz. Ja to neatrodi, izmanto šeit sniegto iespēju pajautāt vai nosūtīt savus ierosinājumus "Naudas skolas" redaktoram!

Uzdod jautājumu vai uzraksti ieteikumu!

Jautā

Jūs atrodaties šeit

prevnext

Latvijas Bankas pētījuma par neliela apjoma maksāšanas līdzekļu radītajām izmaksām sabiedrībai Eiropas Savienībā 2009. gadā mērķis ir informēt par visplašāk izmantoto neliela apjoma maksāšanas līdzekļu sabiedrības izmaksām (izmaksām, kas tieši saistītas ar šo līdzekļu radīšanu) un līdz ar to rosināt sabiedrības un, īpaši maksājumu veikšanā iesaistīto starpnieku, pārdomas par iespējām tās vēl vairāk optimizēt.

Latvijas Bankas pētījuma par neliela apjoma maksāšanas līdzekļu radītajām izmaksām sabiedrībai Eiropas Savienībā 2009. gadā mērķis ir informēt par visplašāk izmantoto neliela apjoma maksāšanas līdzekļu sabiedrības izmaksām (izmaksām, kas tieši saistītas ar šo līdzekļu radīšanu) un līdz ar to rosināt sabiedrības un, īpaši maksājumu veikšanā iesaistīto starpnieku, pārdomas par iespējām tās vēl vairāk optimizēt.

prevnext
/lv/latvijas-bankas-maksajumu-sistemas
Ievietots: 10.06.2015

Izveidot un uzturēt drošu un efektīvu maksājumu sistēmu ir viens no valstu centrālo banku galvenajiem uzdevumiem. Šāda maksājumu sistēma veicina finanšu sektora attīstību valstī, nodrošinot bezskaidrās naudas norēķinus starp kredītiestādēm un citām finanšu iestādēm. Latvijas starpbanku maksājumu sistēma ir viena no modernākajām Eiropā.

 

TARGET2-Latvija

Tas ir Latvijas risinājums kopējā maksājumu platformā, ko reālā laika maksājumiem veido un uztur 24 Eiropas Savienības valstis. Katra valsts savu TARGET2 posmu uztur tā, lai maksājums sekundēs nonāktu no Latvijas uz Portugāli, no Lietuvas uz Somiju vai no Vācijas uz Itāliju.

Eiropas Savienības bankas šo platformu izmanto finanšu tirgu norēķiniem, kā arī liela apjoma un steidzamiem klientu maksājumiem.

Katras Eiropas Savienības valsts centrālā banka rūpējas par TARGET2 risinājumu savā zemē. Piemēram, Latvijas Bankai tajā ir pienākums pret Latvijas bankām, Portugāles centrālajai bankai – pret Portugāles bankām, Deutsche Bundesbank – pret Vācijas bankām. TARGET2 sistēmas IT risinājums (serveri) atrodas Vācijā un Itālijā.

Vidēji dienā TARGET2-Latvija apstrādā 1.4 tūkst. maksājumu – salīdzinoši nedaudz – 1.0 mljrd. eiro apjomā (2014. gada septembra dati). Milzīgais apgrozījums nozīmē, ka, lai nodrošinātu finanšu tirgus stabilitāti, visam jāstrādā kā Šveices pulkstenim (TARGET2-Latvija sistēmas divu dienu apgrozījums atbilst visu Latvijas banku kapitāla apjomam, bet divu nedēļu apgrozījums ir tuvs Latvijas iekšzemes kopprodukta gada apjomam).

Vēl par to, kas piedalās TARGET2-Latvija norēķinos? Gribot negribot uzskaitījums iznāks sarežģīts: TARGET2-Latvija dalībnieces ir 22 bankas, Latvijas Banka un Valsts kase, kā arī trīs mazākas sistēmas (EKS sistēma, kas ir Latvijas Bankas neto norēķinu sistēma klientu nelielajiem maksājumiem, Latvijas Centrālā depozitārija sistēma, kas veic vērtspapīru darījumu norēķinus, un uzņēmums  "First Data Latvia", kas ir norēķinu karšu apstrādes sistēma).

 

Latvijas Bankas elektroniskā klīringa sistēma (EKS)

Otra Latvijas Bankas maksājumu sistēma, jau pieminētā EKS, ir cilvēka ikdienai tuvāka, jo veic viņu starpbanku maksājumus (piemēram, kredīta pārvedumus). EKS sistēma ir klīringa jeb neto norēķinu sistēma, kur klientu nelielie maksājumi vispirms tiek apkopoti. Lai veiktu norēķinu, EKS sistēma septiņas reizes dienā pieslēdzas TARGET2-Latvija sistēmai – pārskaitījums dažu stundu laikā var no maksātāja nonākt saņēmēja kontā (atsevišķas bankas gan izvēlējušās lēnākus maksājumus ārpus EKS sistēmas). EKS sistēma ir aktualizēta, lai tās dalībnieki varētu veikt un saņemt eiro maksājumus Vienotajā Eiropas ekonomiskajā telpā (SEPA). Vidēji dienā EKS sistēma apstrādā lielu skaitu (134.2 tūkst.) maksājumu, bet to kopsumma ir neliela (0.2 mljrd. eiro; 2014. gada septembra dati).

EKS sistēmā piedalās 18 tiešo dalībnieku, to skaitā  daudzas bankas, Latvijas Banka un Valsts kase. Kopš eiro ieviešanas Latvijā EKS sistēmānepiedalās bankas, kuru mātesbankas reģistrētas Skandināvijas valstīs (izņēmums ir DNB banka).Klientu pārskaitījumus tās veic citās eiro maksājumu sistēmās, un norēķinam var būt nepieciešama puse dienas vai vesela diena.

/lv/ka-darbojas-maksajumu-sistemas-pasaule-un-latvija
Ievietots: 05.06.2015

Maksājumu sistēmas salīdzināmas ar dzelzceļu, pa kuru tiek transportētas kravas – maksājumu plūsmas. Ja šī satiksmes sistēma ir droša un moderna, tad arī bankas var klientiem piedāvāt drošus un ātrus maksājumu pakalpojumus. Maksājumu sistēmas visur pasaulē ir daudzmaz vienādas – tās atkarībā no norēķinu kārtības ir bruto vai neto maksājumu sistēmas.

Bruto jeb reālā laika sistēmas katru maksājumu apstrādā atsevišķi un nosūta pa vienam uzreiz. Tās domātas lieliem un zibenīgi veicamiem banku (likumdošanā izmanto terminu "kredītiestādes") maksājumiem (bruto, jo katru maksājumu atsevišķi norēķina no maksātājas bankas konta un ieskaita saņēmējai bankai). Neto maksājumu sistēmas domātas ļoti daudziem, bet samērā maziem banku klientu maksājumiem (piemēram, mūsu karšu maksājumiem veikalos). Šos maksājuma uzdevumus apvieno lielos failos un nosūta noteiktos laikos vairākas reizes dienā (neto nozīmē, ka tiek aprēķināts nosūtāmo un saņemamo maksājumu apjoms un veikts norēķins par abu šo summu starpību).

Latvijā norēķiniem eiro darbojas abu minēto veidu maksājumu sistēmas. Latvijas Banka uztur maksājumu sistēmu lieliem un nekavējoties veicamiem maksājumiem – TARGET2-Latvija sistēmu – un otru nelieliem banku klientu maksājumiem – Latvijas Bankas elektronisko klīringa sistēmu (EKS sistēmu). TARGET2-Latvija sistēmā veicamo maksājumu skaits ir neliels, bet summas – lielas, rēķināmas miljonos. EKS sistēmā pretēji - pārvedumu summas ir nelielas, bet maksājumu skaits – milzīgs.

 

Vai maksājumu sistēma Latvijā ir saistīta ar globālajām maksājumu sistēmām?

Maksājumu vide Latvijā nodrošina iespēju maksāt dažādās valūtās. Ja maksātāja kontā ir tikai eiro, bet jāpārskaita summa, kas izteikta citā valūtā, eiro vispirms tiek konvertēti, pēc tam pārskaitījumi tiek veikti, izmantojot banku tiešos sakarus ar citām bankām (korespondentattiecības) vai Eiropas maksājumu sistēmas (piemēram, Eiropas Banku asociācijas sistēmas), maksājuma veicējam nepieciešamajā valūtā. Latvijas Banka nodrošina eiro (TARGET2-Latvija sistēma, EKS sistēma) pārskaitījumus gan Latvijā, gan uz citām Eiropas valstīm.

Visciešāk globālā līmenī saistītas maksājumu karšu sistēmas, kurās norēķinus veic pasaulē izplatītākajās valūtās. Karšu maksājumu apstrādi pasaulē nodrošina karšu norēķinu centri un starptautisko karšu organizāciju infrastruktūras (piemēram, VISA). Latvijā karšu maksājumu apstrādes pakalpojumus nodrošina lokālais karšu norēķinu centrs SIA "First Data Latvia", darbojas arī starptautisko karšu organizāciju infrastruktūras VISA un MasterCard. Bankas pēc izvēles savus karšu maksājumus var apstrādāt, izmantojot arī ārvalstu norēķinu centru vai starptautisko karšu organizāciju norēķinu sistēmu bez norēķinu centra starpniecības.

/lv/kas-ir-starpbanku-maksajumu-sistema
Ievietots: 18.02.2013

Ja pasaulē būtu tikai viena banka vai arī cilvēki norēķiniem izmantotu tikai skaidru naudu, bez maksājumu sistēmām varētu iztikt. Maksājumu veikšanai starp šīs bankas klientiem pietiktu ar bankas iekšējo informācijas sistēmu, kurā izveidoti klientu norēķinu konti un tajos ir naudas summas bezskaidrā naudā, kuras iespējams pārskaitīt no konta uz kontu.

Iespēju norēķināties par precēm un pakalpojumiem nodrošina maksājumu vide, kuru veido iedzīvotāju un uzņēmumu savstarpējie maksājumi skaidrā naudā, banku (likumdošanā izmanto terminu "kredītiestādes") iekšējās informācijas sistēmas bezskaidras naudas pārskaitījumiem un banku maksājumi dažādās starpbanku maksājumu sistēmās. 

Starpbanku maksājumu sistēmās veic bezskaidrās naudas norēķinus starp bankām. Ja nebūtu citu banku, ar kurām veikt savstarpējus naudas pārvedumus vai maksājumus klientiem citās bankās, varētu neveidot maksājumu sistēmas.

Maksājumu sistēmu darbību var nodrošināt gan nacionālās centrālās bankas, gan privātais sektors.

Latvijas Republikā maksājumu sistēmu darbību, nepieciešamo tehniku un personālu organizē un nodrošina Latvijas Banka.

Maksājumu sistēmas būtībā ir standartizēta vienošanās, kas ļauj daudzām bankām veikt savstarpējus pārvedumus (nevis, kā liktos, informācijas vai sakaru sistēma, lai arī bez tām neiztikt). Tā ir vienošanās, ka visi sistēmas dalībnieki vienādi rakstīs elektronisko maksājuma ziņojumu konkrētā informācijas sistēmā (nejaukt ar parastu e-pastu, piemēram: "Tēti, atsūti, lūdzu 10 eiro!") un vienādi veiks maksājumu apstrādi un norēķinu.

Pasaulē ir daudz banku, to klientiem nereti nepieciešams norēķināties, izmantojot banku starpniecību: bezskaidrās naudas norēķini tāpēc ir svarīgs banku pakalpojums. Tas reizē ir vienīgais veids, kā var darboties finanšu tirgi, kuriem jāspēj zibenīgi norēķināties par lielām summām dažādos zemeslodes punktos – skaidrā naudā tas nav izdarāms.

Latvijā ir 24 reāli strādājošas bankas, kam jāveic savu un klientu līdzekļu pārvedumi. Lai to izdarītu bez vienotas maksājumu sistēmas, slēdzot divpusējus  tiešos sakarus ar citām bankām, katrai bankai būtu jāveido ap 300 dažādu līgumsaišu kombināciju!

Tas nav neiespējami, bet ir nevajadzīgi piņķerīgi. Tāpēc izveidota maksājumu sistēma, kur bankai pietiek noslēgt vienu līgumu ar sistēmas uzturētāju, kas ir Latvijas Banka, lai varētu veikt maksājumus visām pārējām bankām un saņemt maksājumus no tām.

Lai gan ikdienā eiro zonā skaidrā nauda joprojām ir svarīgs maksājumu instruments, aptaujas liecina, ka norēķinos arvien biežāk tiek izmantota bezskaidrā nauda (likuma sargāts digitāls bankas grāmatvedības ieraksts). Pusi no ikdienā veicamajiem maksājumiem cilvēki Latvijā jau veic bezskaidrā naudā, izmantojot maksājumu kartes vai naudas pārskaitījumus internetbankā. Otru pusi samaksājam banknotēs un monētās. Salīdzinājumam – Igaunijā bezskaidrā naudā jau notiek vairāk nekā puse norēķinu, bet Skandināvijas valstīs – lielākā to daļa. Mūsdienīga sabiedrība un tautsaimniecība nav iedomājamas bez maksājumu sistēmām, tāpēc ieskats šajā jomā var noderēt kaut aptuvenai lietu kārtības apjaušanai.

 

Centrālās bankas loma maksājumu sistēmās – operators, pārraugs, attīstītājs

Latvijas Banka ne tikai uztur maksājumu sistēmas un veicina to raitu darbību, būdama sistēmu operators, bet arī pārrauga maksājumu sistēmu darbību Latvijā, turklāt centrālās bankas uzdevums ir arī veicināt pārmaiņas, kas uzlabo maksājumu tirgu. Viens šāds projekts, kas 2014. gadā sāka darboties visā Eiropā ar centrālo banku līdzdalību, ir SEPA, kas nodrošina vienotu tirgu nelieliem maksājumiem. Agrāk šis tirgus bija sadrumstalots un starpvalstu maksājumu pārvedumi – dārgi un neefektīvi. SEPA izveide ļauj eiro zonas valstīm pievērsties maksājumu nākamajai paaudzei – klientu reālā laika maksājumiem ar viedtālruņiem (Skandināvijā un Apvienotajā Karalistē tie jau izmēģināti). Ar viedtālruni (Latvijā pašlaik ap 38% no mobilā tālruņa lietotāju kopskaita) maksājot rēķinu par pakalpojumu vai preci, saņēmējs šo naudu var nekavējoties izmantot (piemēram, pārskaitīt tālāk). Latvijas Banka vēlas būt katalizators mobilo maksājumu ienākšanai arī Latvijā.

/lv/ka-notiek-maksajumi-ar-norekinu-karti
Ievietots: 18.02.2013

Starpbanku maksājumu sistēmas tiek izmantotas arī norēķinu karšu maksājumiem, ja maksājuma izpildē iesaistās vismaz divas dažādas bankas.

Norēķinu karšu maksājumus vispirms apstrādā bankas izvēlētais norēķinu centrs (Latvijā veiktiem darījumiem visbiežāk tas ir SIA "First Data Latvia") un starptautisko norēķinu karšu organizāciju karšu maksājumu apstrādes infrastruktūras (piemēram, VISA un MasterCard). Norēķinu karšu maksājumu apstrādes centri apkopo maksājumus, apvieno tos failos un nosūta uz starpbanku maksājumu sistēmām.

Latvijas Bankas starpbanku maksājumu sistēmās gala norēķins attiecīgo banku (likumdošanā izmanto terminu "kredītiestādes") kontos notiek reizi dienā.

 

Kā informācija par norēķinu karšu maksājumu nonāk maksātāja un naudas saņēmēja banku kontos?

Vispirms signāls par maksājumu ar norēķinu karti nonāk norēķinu centrā (Latvijā veiktiem darījumiem visbiežāk tas ir SIA "First Data Latvia"), starptautisko karšu organizāciju maksājumu apstrādes sistēmās (piemēram, VISA, MasterCard u.c.), pēc tam – maksātāja (kartes lietotāja) bankā.

Banka pārbauda, vai kartei darījums ir atļauts (vai karte nav bloķēta, vai nav beidzies termiņš, netiek pārsniegts darījuma limits utt.) un vai kartes kontā pietiek naudas darījuma izpildei. Ja pārbaude ir pozitīva, banka sniedz atbildi, ka darījums ir apstiprināts, savukārt, ja negatīva, darījums tiek atteikts.

Veikals naudu parasti saņem vēlāk, t.i., pēc banku savstarpējā norēķina, ja maksājumā iesaistītā maksātāja banka un saņēmēja banka atšķiras.

 

Vai, saņemot naudu bankomātā Latvijā, tā tiek pārskaitīta caur Latvijas Banku?

Izņemot eiro no bankomāta, maksājums notiek līdzīgi kā norēķinu karšu maksājuma gadījumā, t.i., izmantojot norēķinu karšu maksājumu apstrādes sistēmas. Latvijas Bankas maksājumu sistēmās notiek tikai banku savstarpējais norēķins gadījumā, ja nauda tiek izņemta citas bankas bankomātā Latvijā.

 

Kāpēc dažādās valstīs, ar maksājumu karti izņemot skaidro naudu, aprēķina atšķirīgu komisijas maksu?

Kartes izdevējbanka parasti nosaka vienu komisijas maksu, kas tiek piemērota skaidrās naudas izņemšanas darījumiem ar karti ārvalstīs.

Izņemot skaidro naudu ar maksājumu karti ārvalstīs, mēs izmantojam ārvalstu bankas pakalpojumus, tāpēc kartes lietotājam kopējo komisijas maksu ietekmē arī ārvalstu banku vai organizāciju, kam pieder skaidrās naudas izņemšanas automāts, iekšējie nosacījumi. Šī banka vai organizācija, īstenojot savu tirgus stratēģiju, var veidot atšķirīgu cenu politiku. Šo procesu regulē starptautisko norēķinu karšu organizāciju nosacījumi un citu valstu normatīvie akti.

/lv/maksajums-internetbanka
Ievietots: 18.02.2013

Internetbankas maksājums ir veids, kādā klients iesniedz savu maksājuma uzdevumu bankā.
Ja maksātāja un saņēmēja konti atrodas vienā bankā, norēķinam tiek izmantotas bankas iekšējās informācijas sistēmas bezskaidras naudas pārskaitījumiem.

Ja maksātāja un saņēmēja konti atrodas dažādās bankās, norēķinam tiek izmantota kāda no Latvijas Bankas vai starptautiskajām starpbanku maksājumu sistēmām, kā arī banku savstarpējo sakaru (korespondentattiecību) tīkls.

Latvijas Banka neliela apjoma maksājumiem jeb klientu ikdienas maksājumiem piedāvā bankām izmantot elektronisko klīringa sistēmu (EKS), kurā galanorēķini starp bankām notiek septiņas reizes dienā.

 

Vai elektroniski aizpildīts maksājuma rīkojums nokļūst starpbanku maksājumu sistēmās bez bankas darbinieku starpniecības?

Jā, parasti, ja maksājuma rīkojums aizpildīts pareizi, informācija par maksājumu nokļūst starpbanku maksājumu sistēmās automātiski.

Tomēr šis process ir katras bankas kompetencē. Banku iekšējie noteikumi var paredzēt dažādus gadījumus, kad maksājums pirms nosūtīšanas tiek papildus pārbaudīts. Tam var būt dažādi iemesli, piemēram, lielāku summu maksājumus bankas darbinieks apstiprina papildus.

 

No kā atkarīga maksa par naudas pārskaitījumu?

Maksu par naudas pārskaitījumu nosaka banka, ņemot vērā tirgus situāciju, pakalpojuma izmaksas, juridisko regulējumu, līdzīgu pakalpojumu cenu konkurentiem un citus apsvērumus.

Parasti norēķiniem internetbankā ir zemākas komisijas maksas nekā norēķiniem, kuri tiek iesniegti bankā klātienē, jo papīra dokumentu apstrādei nepieciešami papildu resursi.

 

Kāpēc elektroniskie norēķini banku sistēmā dažreiz notiek pat vairākas diennaktis?

Maksājumi ietver vairākus apstrādes posmus – gan maksātāja bankā, gan starpbanku maksājumu sistēmā, gan saņēmēja bankā. Katrā no posmiem maksājumi tiek virzīti atbilstoši klienta izvēlētajai prioritātei. Ja klients vēlas veikt steidzamu maksājumu, tas starpbanku maksājumu sistēmās tehniski var tikt izpildīts dažu minūšu laikā un klients to norāda, jau iesniedzot maksājuma rīkojumu bankā. Tomēr klientam jārēķinās arī ar maksājuma apstrādei bankā nepieciešamo laiku. Parasti par steidzamu maksājumu tiek prasīta papildu samaksa.

Veicot ikdienas maksājumu, kurā maksātāja un saņēmēja konti atrodas dažādās bankās, un, ja šādā maksājumā iesaistīta Latvijas Bankas elektroniskā klīringa sistēma, norēķini starpbanku maksājumu sistēmās notiek darbadienās 7 ciklos – plkst. 9.15, 10.30, 11.45, 14.15, 16.15, 18.15 un 21.00.  Taču maksātājam jāņem vērā, ka Latvijā ne visas bankas ir i EKS sistēmas tiešie dalībnieki (saraksts pieejams Latvijas Bankas interneta vietnē https://www.bank.lv/par-mums/uzdevumi/maksajumu-sistemas-uzdevumi/eks).

Kopējais pārskaitījuma ilgums atkarīgs arī no maksātāja bankas klientu apkalpošanas nosacījumiem. Bankas saviem klientiem nosaka laiku, kad maksājuma rīkojumi tiek pieņemti izpildei kārtējā darbadienā, lai pagūtu sagatavot tos konkrētam Latvijas Bankas norēķinu ciklam.

 

Kādiem nosacījumiem klientam jāpievērš uzmanība, lai viņš būtu pārliecināts par drošu un pareizu maksājuma izpildi bankā?

Maksājuma izpildei nepieciešams pareizi norādīt saņēmēja IBAN, jo naudas līdzekļus klientu kontos var ieskaitīt, ņemot vērā tikai IBAN konta numuru.

Banku konta numuru veidošanas princips ir vienāds visās Eiropas Savienības valstīs. IBAN struktūras pamatnosacījumi atbilst vienotam starptautiskajam standartam. Pirmie divi numura simboli atbilst valsts kodam. Izmantojot nākamos divus ciparus, bankās vai finanšu institūcijās var pārbaudīt, vai klients, piemēram, ievadot internetbankā maksājumu rīkojumu, norādījis pareizu IBAN. Daži nākamie simboli – cipari un/vai burti – identificē banku, kurā konts atrodas. Latvijā tie ir četri burti. Pārējie simboli identificē bankas klientu.

Dažās bankās saņēmēja identifikācijai papildus var pārbaudīt arī saņēmēja nosaukumu (vai vārdu un uzvārdu), kā arī uzņēmuma reģistrācijas numuru (vai personas kodu).