Задай вопрос

Uz bieži uzdotiem jautājumiem par aktuālām ekonomikas tēmām atbild gan "Naudas skola", gan dažādu nozaru speciālisti. Ieskaties sadaļā "Naudas skola atbild"! Varbūt atradīsi atbildi uz savu jautājumu uzreiz. Ja to neatrodi, izmanto šeit sniegto iespēju pajautāt vai nosūtīt savus ierosinājumus "Naudas skolas" redaktoram!

Uzdod jautājumu vai uzraksti ieteikumu!

Jautā

Jūs atrodaties šeit

prevnext

Video: par to, kas ekonomikā ir "stabilas cenas" un kā tas tiek panākts

Video: par to, kas ekonomikā ir "stabilas cenas" un kā tas tiek panākts

prevnext
AKTUĀLI
/lv/saskanotais-paterina-cenu-indekss-eiro-zona
Ievietots: 10.01.2015

Saskaņotais patēriņa cenu indekss (SPCI) raksturo vidējo patēriņa cenu līmeņa kāpumu. No nacionālā patēriņa cenu indeksa (PCI) SPCI atšķiras ar to, ka aprēķinā tiek ietverts ne tikai rezidentu, bet arī nerezidentu patēriņš. SPCI lieto, lai būtu vieglāk salīdzināt cenu pārmaiņas starp valstīm, kā arī lai būtu iespējams aprēķināt virkni citu rādītāju, kas raksturo valstu grupu (piemēram, Ekonomikas un monetāro savienību).

SCPI atspoguļo cenu, ko mājsaimniecības maksā par patēriņa preču un pakalpojumu grozu, vidējās pārmaiņas laika gaitā. To sagatavo Eiropas Savienības statistikas birojs Eurostat kopā ar valstu statistikas iestādēm.

Par inflāciju raksturojošo abu indeksu – patēriņa cenu indeksa (PCI) un saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI) – saturu, lietojumu un tendencēm skaidrots makroekonomika.lv rakstā "Inflācijas "melnā kaste" jeb ar ko ir saskaņots saskaņotais patēriņa cenu indekss".

 

Šos un citus statistikas datus piedāvā interneta vietne "Mūsu statistika" – tā aptver eiro zonas un nacionālo centrālo banku statistiku un atspoguļo pieejamo statistikas datu kopu interaktīvā veidā.

/lv/kas-ir-un-kas-nav-inflacija

Ja saldējums karstā vasaras dienā pludmales kafejnīcā maksā dārgāk nekā lielveikalā janvāra vidū, tas nebūt vēl nenozīmē, ka arī citu preču vai pakalpojumu cenas būs kāpušas. Tā vēl nav inflācija. Taču ir preces, kuru cenu pieaugums ietekmē gandrīz visu pārējo preču un pakalpojumu cenas. Šāda situācija ir inflācijas pamatā.

Piemēram, vēl 2000. gadā 1 litrs 95E benzīna maksāja aptuveni 37 santīmus, bet pašlaik tā cena par 1 litru ir 2 reizes lielāka. Degvielas cenu kāpuma dēļ sadārdzinās arī daudzu citu preču un pakalpojumu ražošanas un piegādes izmaksas.

Inflācijas dēļ nauda zaudē savu vērtību (pirktspēju) – piemēram, par vienu un to pašu naudas vienību vairs nevar nopirkt to pašu preču un pakalpojumu daudzumu, ko iepriekš.

Inflācija ir:

  • vidējās cenu pārmaiņas tautsaimniecībā noteiktā laika periodā (vispārējs cenu līmeņa pieaugums);
  • daudzu ekonomisko procesu mijiedarbības rezultāts;
  • viens no makroekonomiskajiem pamatrādītājiem.

Inflācija nav:

  • viena konkrēta patērētāja, uzņēmuma u.tml. izdevumu pieaugums;
  • tas pats, kas valūtas kursa svārstības;
  • mākslīgs rādītājs, ko izmanto ekonomikā, lai tas tur darbotos; šo rādītāju aprēķina.

 

Skaties filmu "Inflācija" un uzzini vairāk!

(Filma uzņemta 2007. gadā un tajā izmantoti piemēri latos)

/lv/ka-mera-inflaciju

Visbiežāk inflāciju mēra, izmantojot patēriņa cenu indeksu (PCI). Tas rāda, par cik procentiem mainījusies noteikta patēriņa preču un pakalpojumu kopuma (patēriņa groza) vērtība, salīdzinot ar kādu no iepriekšējiem periodiem.

 

 

Patēriņa grozs atspoguļo iedzīvotāju patēriņa izdevumu struktūru.

Tā sastāvdaļu īpatsvars katru gadu tiek aktualizēts, ņemot vērā iedzīvotāju patēriņa izdevumu struktūras pārmaiņas. Piemēram, 2014. gada patēriņa cenu indeksa aprēķinā tika ņemtas vērā 518 preču un pakalpojumu cenu pārmaiņas, izmantojot attiecīgo preču un pakalpojumu īpatsvaru patēriņa grozā.

Latvijas PCI aprēķinos lietotā preču un pakalpojumu groza sastāvdaļas 2014.gadā

Latvijas patēriņa cenu indeksu aprēķina Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde. Katru mēnesi iepriekšējā mēneša inflācijas dati tiek publicēti tās interneta vietnē www.csb.lv.

 

Skaties un uzzini vairāk!

(Filma uzņemta 2007. gadā; izmantoti piemēri latos)

 

Citi inflācijas rādītāji

Saskaņotais patēriņa cenu indekss (SPCI) arī raksturo vidējo patēriņa cenu līmeņa kāpumu. No nacionālā patēriņa cenu indeksa (PCI) SPCI atšķiras ar to, ka aprēķinā tiek ietverts ne tikai rezidentu, bet arī nerezidentu patēriņš. Tāpēc nedaudz atšķiras aprēķinā lietotie svari. Latvijā SPCI parasti ir tuvs nacionālajam PCI, jo nerezidentu patēriņš nav liels. SPCI lieto, lai būtu vieglāk salīdzināt cenu pārmaiņas starp valstīm, kā arī lai būtu iespējams aprēķināt virkni citu rādītāju, kas raksturo valstu grupu (piemēram, Ekonomikas un monetāro savienību).

Iekšzemes kopprodukta (IKP) deflators raksturo vispārējās cenu līmeņa pārmaiņas (ne tikai patēriņa preču cenu pārmaiņas) tautsaimniecībā. Atšķirībā no patēriņa cenu indeksa IKP deflators tiek aprēķināts, dalot kopējo pārskata periodā jaunradīto preču un pakalpojumu vērtību tautsaimniecībā pārskata perioda cenās (nominālais IKP) ar šo pašu preču un pakalpojumu vērtību bāzes perioda cenās (reālais IKP).

Ražotāju cenu indekss rāda, kā mainījies ražotāju noteikto cenu vidējais līmenis.

Pamatinflācija raksturo vidējo patēriņa cenu kāpumu tam preču un pakalpojumu kopumam, kura cenu līmeni būtiski neietekmē piedāvājuma šoki. Šādi šoki var būt būtiskas naftas cenu pārmaiņas pasaules tirgos, laikapstākļi (neapstrādātās pārtikas precēm), administratīvie lēmumi par preču un pakalpojumu cenu pārmaiņām u.c.

Pamatinflāciju svarīgi analizēt no monetārās politikas lēmumu pieņemšanas viedokļa, jo šis rādītājs atspoguļo inflāciju, kas var būt saistīta tieši ar naudas piedāvājuma pārmaiņām. Ekonomiskajā analīzē mēdz lietot vairākus pamatinflācijas rādītājus, kuru atšķirības rada konkrētu preču un pakalpojumu grupu svītrošana no aprēķiniem vai iekļaušana tajos.

 

/lv/ka-rodas-inflacija

Inflāciju noteicošos faktorus pēc to rašanās var grupēt t.s. piedāvājuma un pieprasījuma faktoros. Pieprasījuma inflāciju galvenokārt izraisa pārāk liels naudas piedāvājums, bet piedāvājuma inflāciju – ražošanas izmaksu palielināšanās un nepietiekams piedāvājums.

Skaties un uzzini vairāk – kā rodas inflācija!

(Filma uzņemta 2007. gadā)

 

Pieprasījuma inflācija

Skaties un uzzini par pieprasījuma inflāciju veicinošiem faktoriem!

(Filma uzņemta 2007. gadā un tajā izmantoti piemēri latos)

 

Pieprasījuma puses faktori, kas rada inflāciju, galvenokārt saistāmi ar pārāk lielu naudas piedāvājumu (pirktspēja aug straujāk nekā preču un pakalpojumu piedāvājums) un inflācijas gaidām – ražotāji un patērētāji nākotnē paredz straujāku cenu pieaugumu un tāpēc paaugstina gan algas, gan izmaksas, gan cenas.

Pārāk lielu naudas piedāvājumu izraisa:

  • strauja kreditēšanas attīstība;
  • krass darba algu pieaugums, kas palielina izmaksas un pieprasījumu tautsaimniecībā. Inflācija un makroekonomiskā nelīdzsvarotība pieaug, ja iedzīvotāju ienākumi palielinās straujāk nekā darba ražīgums valstī. To varētu saukt par nepamatoti (nepelnīti) augošu iedzīvotāju pirktspēju. Ja pieejamo preču un pakalpojumu apjoms nepalielinās adekvāti, pieaug preču un pakalpojumu cenas;
  • pārāk augsts pieprasījums iekšzemes tautsaimniecībā – ja preču pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums, cenas ar laiku aug;
  • ja centrālā banka emitē vairāk naudas, bet ražošanas apjomi nepalielinās.

 

Piedāvājuma inflācija
Skaties un uzzini, kas izraisa piedāvājuma inflāciju!

(Filma uzņemta 2007. gadā un tajā izmantoti piemēri latos)

 

Piedāvājuma puses faktori, kas rada inflāciju, galvenokārt saistāmi ar izmaksām un nepietiekamu piedāvājumu:

  • administratīvie lēmumi par to pakalpojumu cenu paaugstināšanu, kuru cenas regulē valsts vai pašvaldības (siltums, elektroenerģija un gāze);
  • muitas tarifu un netiešo nodokļu (piemēram, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis) pārmaiņas;
  • ārvalstu valūtas kursa pārmaiņas un citi ārēji faktori, piemēram, preču cenu pieaugums Latvijas importa partnervalstīs vai nozīmīgs izejvielu (piemēram, naftas) cenu kāpums, kas sadārdzina importēto preču cenas;
  • monopoluzņēmumu darbība;
  • negaidīti šoki, piemēram, ļoti slikti laikapstākļi vai neraža. Šo faktoru ietekmē var paaugstināties, piemēram, lauksaimniecības produkcijas cenas.
/lv/kapec-liela-inflacija-kaitiga-un-ka-parvaret

Neliels cenu kāpums ir pieļaujams – tas veicina uzņēmēju vēlmi pelnīt, attīstīt savu uzņēmējdarbību. Tādējādi ieguvēji būs arī darbinieki, jo tiek radītas jaunas darbvietas, palielinās iespēja saņemt lielāku atalgojumu. Bet cik liela ir pieļaujamā inflācija, lai veidotos cenu stabilitāte?

Par inflācijas lielumu drīzāk var spriest nevis saskaņā ar konkrētu skaitli, bet gan pēc tā, cik lielā mērā tā apgrūtina dažādu tautsaimniecības dalībnieku racionālu ekonomisko lēmumu pieņemšanu.

Liela inflācija rada papildu riskus un izmaksas, kavē tautsaimniecības attīstību:

  • cilvēkiem ar maziem vai nemainīgiem ienākumiem, piemēram, pensionāriem, jūtami samazinās pirktspēja;
  • darbiniekiem un darba devējam grūtāk vienoties par darba algu, jo cilvēkiem ir dažādi priekšstati par gaidāmo inflāciju;
  • grūtāk atšķirt un paredzēt relatīvās cenu pārmaiņas, pieņemt patēriņa un investīciju lēmumus;
  • uzņēmējiem ir sarežģītāk noteikt preču pārdošanas cenu, prognozēt ieņēmumus un izdevumus, sadārdzinās ražošana;
  • ja noguldījumu procentu likme ir zemāka nekā inflācija, samazinās noguldījumu vērtība (noguldītās naudas pirktspēja);
  • ja kredītu likme ir zemāka nekā inflācija, samazinās aizdevuma vērtība – neatmaksātā nauda kļūst mazāk vērtīga nekā sākotnējais aizdevums, tāpēc aizdevējam ir neizdevīgi aizdot. Lai nodrošinātos pret zaudējumiem, aizdevēji nosaka augstākas aizdevumu procentu likmes;
  • zaudē eksportētāji – ja valūtas kurss nemainās un ārvalstīs ir zemāka inflācija, eksportējamā produkcija salīdzinājumā ar ārvalstu produkciju sadārdzinās straujāk un mazinās iespēja pelnīt no preču pārdošanas ārvalstīs.

Skaties un uzzini ieteikumus, kā pārvarēt inflāciju!

(Filma uzņemta 2007. gadā)

/lv/inflacija-latvija-no-1991gada-lidz-2013-gadam
Ievietots: 18.02.2014

Mūsdienu pasaulē ekonomiskie procesi savijušies kopā. Latvijā ir vērojama gan pieprasījuma, gan izmaksu inflācija, kā arī bijusi deflācija.

Latvijā, attīstoties tautsaimniecībai, audzis ienākumu līmenis un kredītu apjoms, ieplūst ārvalstu investīcijas, Eiropas Savienības fondu nauda, kas izraisa pieprasījuma inflāciju. Vienlaikus aug naftas, gāzes un metālu cenas, un tas izraisa izmaksu inflāciju.

Inflācija Latvijā 1991.–2013. gadā

Faktori, kas ietekmēja cenu pārmaiņas Latvijā

1991–1993
Inflāciju ietekmēja pāreja uz tirgus ekonomiku, cenu liberalizācija, naudas reformas PSRS un Latvijā. 1993. gadā, ieviešot latu, sākās inflācijas sarukums.

1994–1998
Inflācijas samazinājumu ietekmēja fiksēta valūtas kursa politikas sākums, makroekonomiskā stabilizācija, kā arī veiksmīgi īstenoti valdības pasākumi pakāpeniskai inflācijas samazināšanai.

1999–2003
Sākotnēji zema inflācija saglabājās Krievijas krīzes izraisītā tautsaimniecības attīstības palēninājuma ietekmē, taču no 2001. gada to ietekmēja tautsaimniecības stagnācija Eiropas Savienības valstīs.

2004–2008
2004. gadā sākās straujš inflācijas pieaugums, ko sākotnēji noteica piedāvājuma puses faktori: nodokļu likumu saskaņošana, naftas cenu kāpums pasaules tirgū, administratīvi regulējamo cenu pieaugums un eiro kursa kāpums. Cenu pieaugums pastiprinājās 2006. un 2007. gadā, kad piedāvājuma faktoriem pievienojās arī pieprasījuma faktori, ko veicināja kreditēšanas attīstība un darbaspēka migrācija. Tomēr 2008. gada 2. pusgadā finanšu krīzes ietekmē sākās inflācijas kritums.

2009–2012

2009. gadā inflācijas līmenis strauji mazinājās vājā pieprasījuma ietekmē (4. ceturksnī pārvēršoties gada deflācijā, kas saglabājās līdz 2010. gada augustam), bet ārējo faktoru ietekme uz inflāciju daļēji līdzsvarojās: pakāpenisks pārtikas cenu kritums gada laikā līdzsvarojās ar pakāpenisku degvielas cenu kāpumu. 2010. gada septembrī gada inflācija atkal kļuva pozitīva, atjaunojoties pārtikas un saglabājoties energoresursu cenu pieaugumam pasaulē, tomēr gada vidējā inflācija bija negatīva (-1.1%). 2009. – 2011. gadā būtiska loma inflācijā bija ne vien ārējiem faktoriem, bet arī netiešo nodokļu (akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa) palielināšanai.

2012. gadā būtiski saruka pasaules resursu cenu ietekme. Netika no jauna paaugstināti netiešie nodokļi. Inflācijas līmeni Latvijā ierobežoja samērīga algu un darba ražojuma dinamika, tādējādi pamatinflācija otrajā pusgadā bija pat negatīva. Gada vidējā inflācija saruka līdz 2.3%.

2013. gads

2013. gadā patēriņa cenu līmenis salīdzinājumā ar 2012. gadu nemainījās. To noteica gan energoresursu cenu kritums pasaules tirgū, gan iekšzemes energoresursu ražošanas procesa pārkārtošana, kā arī stabilas pārtikas cenas un līdzsvarots darba ražīguma un darba samaksas pieaugums.

Jaunākos datus un Latvijas

Bankas speciālistu komentārus

par inflāciju skatīt vietnē

makroekonomika.lv