Задай вопрос

Uz bieži uzdotiem jautājumiem par aktuālām ekonomikas tēmām atbild gan "Naudas skola", gan dažādu nozaru speciālisti. Ieskaties sadaļā "Naudas skola atbild"! Varbūt atradīsi atbildi uz savu jautājumu uzreiz. Ja to neatrodi, izmanto šeit sniegto iespēju pajautāt vai nosūtīt savus ierosinājumus "Naudas skolas" redaktoram!

Uzdod jautājumu vai uzraksti ieteikumu!

Jautā

Jūs atrodaties šeit

next

Video stāsts par to, kā Rozā jaunkundze, pērkot ņam–ņam zirnīšus, aizsāk procesus ekonomikā

Infografiku, izmantojot pētījuma datus, izstrādājusi FKTK. 

Video stāsts par to, kā Rozā jaunkundze, pērkot ņam–ņam zirnīšus, aizsāk procesus ekonomikā

Infografiku, izmantojot pētījuma datus, izstrādājusi FKTK. 

next
/lv/vienkarsots-resursu-un-precu-plusmas-modelis-jeb-visi-viena-laiva

Vienkāršojot ievērojamā angļu ekonomista Alfrēda Māršala (Alfred Marshall) vārdus, var teikt, ka ekonomika ir zinātne par mums pašiem, par to, kādi ir mūsu rīcības motīvi, izdarot izvēli.

Katru dienu mums ir vajadzības un vēlmes, kuru īstenošana liek aktīvi darboties. Tā var būt vajadzība nopirkt pārtiku ģimenei, nepieciešamība iegādāties un iekārtot mājokli vai iegūt labu augstāko izglītību. Lai savas vajadzības un vēlmes īstenotu – iegūtu nepieciešamās preces un pakalpojumus –, par tām jāmaksā. Savukārt, lai iegūtu nepieciešamos resursus samaksai – naudu –, to vajag nopelnīt, strādājot algotu darbu vai veicot uzņēmējdarbību, izīrējot vai pārdodot citus savā īpašumā esošos resursus. Pirkumam nepieciešamo naudu var iegūt, pakāpeniski veidojot uzkrājumus vai aizņemoties. Aizdotie resursi vienmēr jāatmaksā – nopelnot, pārdodot vai izīrējot citus savā īpašumā esošos resursus. Tādējādi rodas naudas un preču plūsma jeb ekonomiskā aprite.

Ekonomikā tirgus ir process, kurā pircēji un pārdevēji vienojas par preču un pakalpojumu, kā arī resursu pirkšanas un pārdošanas nosacījumiem, īstenojot vēlmi pirkt un pārdot noteiktus labumus par noteiktām cenām. Tirgus dalībnieku veidotais pieprasījums un piedāvājums sniedz atbildi uz svarīgākajiem ekonomikas pamatjautājumiem – ko ražot, kā ražot un kam ražot (kas pirks).

Starp tirgus dalībniekiem veidojas savstarpējas ekonomiskās attiecības, un katram ir sava loma tirgus darbībā. Mājsaimniecības sev piederošos resursus (darbu, zemi, kapitālu, uzņēmējspējas) pārdod uzņēmumiem, par to saņemot samaksu (algu, renti, procentus, peļņu). Preču un pakalpojumu tirgū uzņēmumi piedāvā preces un pakalpojumus, saņemot par nopirktajām precēm un pakalpojumiem ienākumus.

Taču ekonomiskā aprite ir daudz sarežģītāks un plašāks process, jo gan resursu tirgū, gan preču un pakalpojumu tirgū būtiska loma ir ārējam sektoram, finanšu sektoram un valstij. Finanšu sektors (bankas, pensiju fondi u.c.) palīdz tirgū uzturēt naudas un preču plūsmu, sniedzot daudz svarīgu pakalpojumu, bez kuriem vairs pat nevar iedomāties raitu ekonomisko procesu norisi tautsaimniecībā (maksājumus, norēķinus, uzkrājumu piesaisti un ieguldīšanu, aizdevumus, valūtas konvertāciju u.c.).

Valstiska regulēšana nepieciešama, kad tirgus mehānisms nav spējīgs nodrošināt visu sabiedrības vajadzību apmierināšanu vai arī tā darbība rada nevēlamu ietekmi. Valstij ir tik nozīmīga loma, ka tās īstenotā politika spēj ietekmēt "ko, kā un kam ražot (kas pirks)".

Arī katrs no mums ietekmē ekonomisko apriti, piedaloties resursu, preču un pakalpojumu apmaiņā ar tirgus dalībniekiem. Ekonomisti izmanto naudas un preču plūsmas diagrammu, lai atspoguļotu tautsaimniecības norisēs iesaistīto dalībnieku savstarpējo mijiedarbību. Vai vari izsekot, kā tu ar savu rīcību spēj ietekmēt šo plūsmu?

Piemēram:

  • mācoties skolā, saņemam valsts sniegtos izglītības pakalpojumus; 
  • maksājot nodokļus no nopelnītās algas vai uzņēmējdarbības, nodrošinām līdzekļus sabiedriski nozīmīgu (valsts) preču un pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem (garantēto medikamentu iegādei, izglītības ieguvei, veselības aprūpei, ceļu un tiltu uzturēšanai, drošības pakalpojumiem u.tml.), kā arī sociālo pabalstu un pensiju izmaksai;
  • piedāvājot savas zināšanas un darbaspējas darba devējiem uzņēmumos un iestādēs (darba resursus), par to saņemam algu, savukārt gūtie ienākumi ļauj iegādāties preces un pakalpojumus;
  • no nopelnītā veidojam uzkrājumus nebaltām dienām un nākotnes tēriņiem, piemēram, noguldot bankas kontā, ieguldot pensiju fondā vai investējot.
     

Savukārt uzņēmumu ienākumi, no kuru apjoma lielākoties atkarīgs saņemtās algas apjoms, saistīti arī ar tirgus pieprasījumu pēc konkrētās preces vai pakalpojuma. Kad trūkst naudas jauna datora vai kārotā automobiļa iegādei, bankas piedāvā to aizdot. Liels aizdotās naudas daudzums veicina pieprasījumu tirgū, taču jāatceras – pārāk liels pieprasījums var būt iemesls, lai pārdevēji paaugstinātu konkrēto preču vai pakalpojumu cenas.

Mazā valstī ar atvērtu tautsaimniecību, kāda ir Latvija, ekonomisko apriti ietekmē arī ekonomiskās norises ārvalstīs, jo Latvija nav bagāta ar energoresursiem, izrakteņiem, netiek saražotas visas nepieciešamās preces, tāpēc tirgū ļoti nozīmīga loma ir importam un eksportam. Brīvas kapitāla plūsmas apstākļos tirgus dalībnieki var aizņemties ārvalstīs un veikt ieguldījumus ārvalstu tirgos. Piemēram, valstis daļēji finansē parādus, aizņemoties starptautiskajos tirgos (piemēram, emitējot obligācijas), uzņēmumi izmanto tirdzniecības kredītus un aizņemas ārvalstīs (kotējot akcijas biržās, izlaižot fiksēta ienākuma vērtspapīrus), bankas finansē ieguldījumus, aizņemoties finanšu grupu ietvaros no mātesbankām ārvalstīs vai arī emitējot vērtspapīrus starptautiskajos tirgos.

/lv/ekonomikas-zinasanas-un-apguve-latvija
Ievietots: 31.08.2016

21. gadsimtā nepieciešamas plašas zināšanas un prasmes, lai veiksmīgi iekļautos darba tirgū vai uzsāktu savu uzņēmējdarbību. Finanšu un ekonomiskā izglītotība sekmē ikviena gatavību pieņemt un īstenot sociāli atbildīgus lēmumus personiskajā, profesionālajā un sabiedriskajā dzīvē, kas, savukārt, veicina mūsu labklājību ilgtermiņā.