Задай вопрос

Uz bieži uzdotiem jautājumiem par aktuālām ekonomikas tēmām atbild gan "Naudas skola", gan dažādu nozaru speciālisti. Ieskaties sadaļā "Naudas skola atbild"! Varbūt atradīsi atbildi uz savu jautājumu uzreiz. Ja to neatrodi, izmanto šeit sniegto iespēju pajautāt vai nosūtīt savus ierosinājumus "Naudas skolas" redaktoram!

Uzdod jautājumu vai uzraksti ieteikumu!

Jautā

Image CAPTCHA
Enter the characters shown in the image.

Jūs atrodaties šeit

next

Video stāsts par to, kā Rozā jaunkundze, pērkot ņam–ņam zirnīšus, aizsāk procesus ekonomikā

Infografiku, izmantojot pētījuma datus, izstrādājusi FKTK. 

Video stāsts par to, kā Rozā jaunkundze, pērkot ņam–ņam zirnīšus, aizsāk procesus ekonomikā

Infografiku, izmantojot pētījuma datus, izstrādājusi FKTK. 

next
/lv/10-patiesibas-par-naudu-gudrai-ilgtermina-saimniekosanai
Ievietots: 02.02.2018

Kurš pelnījis lielāku algu: tas, kurš strādā smagāk, vai tas, kurš strādā gudrāk? Vai valsts budžetu prātīgāk iztērēt visu, lai salabotu ceļus, vai tomēr atstāt uzkrājumu nebaltai dienai?  Ko es varu darīt, lai pelnītu vairāk, bet ko darīt valstij laikos, kad ekonomika aug?

Latvijas Simtgades  gadu iesākot, Latvijas Banka uzsāk apjomīgu un vērienīgu sabiedrības izglītošanas programmu, lai veicinātu sabiedrībā saimnieka domāšanu un rīcību, kas palīdzētu audzēt turīgumu gan mājsaimniecībām, gan valstij.

 

Kas jāzina par naudu?

Naudu var nopelnīt, uzkrāt, aizņemties un iztērēt. Naudas vērtība ir mainīga: tāpēc naudas maisam ar zelta dālderiem uz neapdzīvotas salas nav vērtības.  

Prātīgs saimnieks zina, kā  ar savu darbu nopelnīt iespējami vairāk un kā saglabāt līdzsvaru starp saviem ienākumiem un izdevumiem, lai dzīvotu pārticīgi ilgtermiņā. Turīgs saimnieks ir prātīgs un domā gan par savu ģimeni, gan savu valsti.

 

Kāda ir Latvijas iedzīvotāju rīcība ar naudu?

Latvijas iedzīvotāju finanšu zināšanas nereti ir pretrunā ar praktisko rīcību. Esam valsts, kurā ir visvairāk mājsaimniecību, kas skaidri zina savu budžetu, taču dīvainā kārtā pašas mājsaimniecības atzīst, ka regulāri nespēj līdzsvarot izdevumus ar ienākumiem un nepieciešamos līdzekļus aizņemas.

OECD rekomendācija Latvijai: "Latvijai ir nepieciešams meklēt risinājumus iedzīvotāju finansiālās uzvedības maiņai, lai stiprinātu kopējo finanšu pratību."

 

Kāpēc 10 patiesības?

Atgādinājums sev, saviem tuvākajiem, savai valstij – par prātīgu saimniekošanu ilgtermiņā. Pamudinājums ceļā "no sprīdīša uz saimnieku": pamudinājums uz pareizu rīcību un pamudinājums uzzināt vairāk savas un valsts finanšu pratības stiprināšanai.

/lv/katrai-naudai-sava-vertiba
Ievietots: 02.02.2018

1. PATIESĪBA:

NEVIS NAUDAS DAUDZUMS, BET TĀS PIRKTSPĒJA NOSAKA TĀS VĒRTĪBU

 

Cilvēka turīgums ir nevis naudas daudzums kontā, bet gan iespēja iegādāties tās preces vai pakalpojumus, kurus viņš vēlas.

Savukārt ilgtermiņā iedzīvotājiem ir lielāka finansiālā drošība, ja ir stabila nauda, kas nezaudē vērtību. Jo vairāk preču var iegādāties par noteiktu naudas daudzumu, jo nauda vērtīgāka.

 

Valsts nevar palielināt savu iedzīvotāju bagātību, vienkārši sadrukājot vairāk naudas zīmju. Banknotes un monētas pašas par sevi nav neko vērtas. Vērtību naudai piešķir iespēja par to nopirkt nepieciešamo. 

Cenu atsķirības valstīs nosaka arī dažādu valūtu vērtības atsķirības. Piemēram, 1 eiro vērtība var būt lielāka nekā 50 Krievijas rubļu vērtība, bet cenu pārmaiņu dēļ vienas naudas vienības vērtība tagad ir mazāka nekā pirms 10 gadiem.

 

Latvijas Bankas uzdevums ir rūpēties, lai Latvijā apritē esošā nauda būtu vērtīga un stabila. Nacionālā centrālā banka seko līdzi cenu pārmaiņām un līdzsvaro naudas daudzumu apgrozībā.

 

Ar savu stāstu par naudu dalās Maija Kūle, LU profesore, Filozofijas un socioloģijas institūta direktore un vadošā pētniece, LZA akadēmiķe

Video 2:15 min

/lv/jastrada-gudri
Ievietots: 02.02.2018

2. PATIESĪBA:

JO AUGSTĀKS DARBA RAŽĪGUMS, JO VAIRĀK NOPELNA CILVĒKS UN VALSTS

 

Darbs ir lietderīgs, ja tā rezultātā radītā prece vai pakalpojums kādam sniedz labumu. Jo lielāks labums no preces pircējam, jo vairāk naudas viņš par to gatavs maksāt.

Lielākas algas ir tiem darbiniekiem, kuri strādās ar vislielāko ražīgumu jeb noteiktā laika posmā paveiktā lietderīgā darba apjomu.

Uzņēmumi pieņems darbā darbiniekus tikai tad, ja to kopējais sniegums (saražotā vērtība) būs lielāks nekā atalgojums.

 

Arī valsts turīgums aug, ja tās kopējais ražīgums aug – ja tās iedzīvotāji saražo pēc iespējas vērtīgākas preces un pakalpojumus, par kurām pircēji gatavi maksāt vairāk. 

 

Latvijas Banka analizē ekonomiskās un finanšu norises un sniedz padomus valdībai par to, kas jādara, lai tautsaimniecība attīstītos un valsts kļūtu turīgāka. 

 

Kā var sākt gudri strādāt jau no bērnības, skaidro 8 gadus vecais Pasaules čempions šahā Miķelis Vingris un viņa tētis Jānis Vingris

Video 4:46 min

 

 

 

/lv/viegli-aiznemties-grutak-atdot
Ievietots: 02.02.2018

3. PATIESĪBA:

AIZŅEMOTIES JĀVĒRTĒ, VAI ATMAKSĀSIES ATDOT GAN AIZŅĒMUMU, GAN PROCENTUS

 

Aizņemoties, piemēram, izglītības iegūšanai, labākas dzīves vietas nodrošināšanai vai vienkārši sen kārota lielāka pirkuma veikšanai, jāatceras, ka aizņemtā nauda būs jāatdod no nākotnē nopelnītā un par aizņemšanos būs jāmaksā arī procenti. Tāpēc aizņemoties rūpīgi jāizvērtē, vai spēsim nopelnīt pietiekami, lai pēc parāda atmaksas un procentu maksājumu veikšanas gan pietiktu naudas ikdienas vajadzībām, gan paliktu pāri, ko uzkrāt nebaltai dienai. 

 

Ja valsts saimnieko ar budžeta deficītu, trūkstošo aizņemas. Tad īsu laiku šķiet, ka dzīve kļuvusi pārticīgāka, taču parāds paliek ne tikai pašiem, bet arī bērniem un mazbērniem maksājams. Jo lielāks ir parāds, jo lielāki procentu maksājumi. Budžetā paliek mazāk naudas izglītībai, veselībai un drošībai. 

 

Latvijas Bankas analītiķi seko Latvijas valsts ekonomikas rādītājiem un sniedz ieteikumus valsts vadītājiem, lai valsts budžeta līdzekļu izlietojums būtu saimniecisks un pārdomāts ilgtermiņā.

 

Jaunuzņēmuma "Infogr.am" līdzdibinātājas Alises Semjonovas atziņas par investīcijām uzņēmumā

Video 2:51 min

/lv/ko-sesi-plausi
Ievietots: 02.02.2018

4. PATIESĪBA:

NAUDAS CENU NOSAKA RISKS, KURA MĒRAUKLA IR AIZŅĒMĒJA PAGĀTNE

 

Jo lielāks risks, ka nauda varētu netikt atdota, jo augstāku procentu likmi piemēro.

Tāpēc cilvēkam, kurš kavējis maksājumus vai kādu kredītu nav atdevis, nākamreiz par aizdevumu var nākties maksāt vairāk vai arī viņš to var nesaņemt nemaz.

 

Valstīm, kuru tautsaimniecība ir stabilāka, ir plašākas iespējas aizņemties naudu ar izdevīgākiem nosacījumiem un līdz ar to arī lielākas iespējas vairot savu labklājību nākotnē. Piemēram, Vācijai ar tās labo slavu naudu aizdod ar labākiem nosacījumiem nekā Grieķijai.

 

Latvijas Banka ir izveidojusi un uztur informācijas sistēmu – Kredītu reģistru –, kur apkopota informācija par cilvēku un uzņēmumu aizņēmumiem, līzinga darījumiem u.c. Tas palīdz gan aizdevējiem, gan cilvēkiem labāk izvērtēt lēmumus, lai neuzņemtos neapdomīgu risku.

 

Par "sniega bumbu", pareizas "sēklas" izvēli un citām atziņām stāsta AS "SEB banka" valdes loceklis, Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Kārlis Danēvičs

Video 2:17 min

/lv/septinreiz-nomeri
Ievietots: 02.02.2018

5. PATIESĪBA:

PIRMS RĪKOTIES AR NAUDU, JĀUZKLAUSA PADOMI UN KRITISKI TIE JĀIZVĒRTĒ

 

Plānojot savas finanses – izvēloties, kur veikt uzkrājumus un kādus aizņēmumu veidus izmantot, vienmēr labāk saņemt gudru padomu – informāciju no atbildīgiem, zinošiem cilvēkiem un iestādēm (Finanšu un kapitālu tirgus komisijas, savas bankas, organizācijām, kuras palīdz plānot privātās finanses, u.c.) –, kritiski to izvērtēt un tad pieņemt savu lēmumu.

 

Latvijas Banka ikvienam Latvijas iedzīvotājam (bērniem un viņu vecākiem, studentiem, skolotājiem un pat ekspertiem) piedāvā dažādas iespējas pilnveidot izpratni par ekonomikas jautājumiem.

Atbildes uz interesējošiem jautājumiem katrs var iegūt saistošā un zināšanu līmenim atbilstošā veidā – interaktīvajā zināšanu centra ekspozīcijā, izglītojošajā interneta vietnē jauniešiem un skolotājiem, Latvijas Bankas speciālistu analītiskajos rakstos interneta vietnēs, klātienes diskusijās un konferencēs, populārākajos sociālajos tīklos.

 

Savā pieredzē, kā bērniem iemācīt uzņemties atbildību un prasmes apieties ar naudu, dalās "Gada skolotāja ekonomikā 2016" Līga Kārkliņa 

Video 2:38 min

 

 

/lv/nedzivo-vienai-dienai
Ievietots: 02.02.2018

6. PATIESĪBA:

SAIMNIECISKA DOMĀŠANA IR ĪSTERMIŅA VĒLMJU SAMĒROŠANA AR ILGTERMIŅA IESPĒJĀM

 

Patiesa labklājība ir prasme saimniekot tā, lai atbildīgi saglabātu mantotās vērtības un vairotu savu turīgumu, rūpējoties arī par nākamajām paaudzēm. 

 

Valsts pārvaldītāju gudrība ir rūpēties par valsti tā, lai vairotu tās labklājību ilgtermiņā un atstātu nākamajām paaudzēm nevis parādus, bet uzkrātas vērtības.

 

Latvijas Banka rūpējas par stratēģiskajām rezervēm. Tās domātas valsts ilgtspējas nodrošināšanai lielu pārmaiņu un neparedzētu nelaimju, piemēram, kara, gadījumos. 

Pašlaik Latvijas Banka, prasmīgi apsaimniekojot, pratusi tās palielināt jau līdz 6 mljrd. eiro. Tās ir lielākās stratēģiskās rezerves Baltijas valstīs un atbilst Latvijas viena gada budžetam.

 

Par to, kāpēc svarīgi rūpēties par savu veselību, lai spētu baudīt arī dažādus ekonomiskos labumus, stāsta Sandra Rozenštoka – Latvijas Basketbola savienības galvenā ārste un Paraolimpiskās komitejas sporta ārste

Video 2:35 min

 

/lv/kal-ragavas-vasara
Ievietots: 02.02.2018

7. PATIESĪBA:

TAUTSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBA IR CIKLISKA, SLIKTAJIEM LAIKIEM IEPRIEKŠ JĀGATAVOJAS

 

Katram jārēķinās, ka ekonomiskās attīstības cikli var ietekmēt arī viņa ienākumus. Piemēram, uzņēmumam, kurā cilvēks strādā, var klāties sliktāk, tāpēc tas var būt spiests samazināt algas vai atlaist darbiniekus, vai pat bankrotēt. 

Arī cilvēka dzīvē ienākumu līmenis un izdevumu vajadzības ir mainīgas. Piemēram, katra nākamā bērna piedzimšana ģimenē var radīt jaunus tēriņus, bet aiziešana pensijā krietni samazina ienākumus.

Tāpēc budžeta ienākumu un izdevumu prognoze jāplāno ilgtermiņam, veidojot uzkrājumus labākos laikos, lai tie noderētu tad, kad ienākumi krietni sarukuši.

 

Valsts budžetā jāveido pārpalikums labajos laikos, lai sliktajos laikos varētu tērēt uzkrāto naudu un būtu iespējams neliels deficīts jeb aizņemšanās. Tādējādi valdība var mazināt ekonomiskās lejupslīdes negatīvo ietekmi uz uzņēmumiem un darba tirgu, palīdzēt saglabāt darbvietas un ienākumus.

 

Latvijas Banka rūpīgi seko līdzi valsts budžeta plānošanai un tēriņiem, sniedzot padomus valdībai līdzsvarotāka budžeta veidošanai.

 

Kā AS "Latvijas Finieris" darbā noder "vasarā kaltās ragavas", skaidro uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis

Video 3:20 min

 

 

 

/lv/pietaupi-nebaltai-dienai
Ievietots: 02.02.2018

8. PATIESĪBA:

KATRĀ BUDŽETĀ JĀATVĒL DROŠĪBAS RIŅĶIS NEPAREDZĒTĀM SITUĀCIJĀM

 

Jārēķinās, ka katram dzīvē pēkšņi var rasties neparedzēti un negaidīti tēriņi – slimības dēļ, neplānots mājokļa vai auto remonts.

Iekrājums nebaltai dienai radīs drošību, ka, rodoties problēmai, izdosies visu atrisināt paša spēkiem. 

 

Arī valsts attīstību var palēnināt neparedzēti nepatīkami notikumi gan valsts iekšienē, gan ārpusē, piemēram, plūdi vai liels sausums, ekonomiskā krīze vai politiskie nemieri kaimiņvalstī. 

Tāpēc arī valstij vienmēr budžetā jāparedz drošības riņķis, kas palīdzētu segt neplānotu, negaidītu situāciju atrisināšanai nepieciešamos izdevumus. 

 

Arī Latvijas Banka, kuras ienākumi un izdevumi ir atkarīgi no pasaules un Latvijas ekonomiskās attīstības, veido rezerves nebaltai dienai, kā arī katru gadu ieskaita līdzekļus valsts budžetā (kopš 2010. gada – jau vairāk nekā 150 milj. eiro).

 

Par to, kā pārdomāti drošības pasākumi var novērst riskus pat riskantos sporta veidos, stāsta Latvijas Izpletņlēkšanas federācijas pārstāvis Oskars Priede

Video 3:01 min

 

 

 

/lv/kede-visi-posmi-svarigi
Ievietots: 02.02.2018

9. PATIESĪBA:

TAUTSAIMNIECĪBĀ VISI IR SAVSTARPĒJI SAISTĪTI, TĀPĒC NAUDAS APRITĒ NEDRĪKST BŪT PĀRRĀVUMI

 

Katra iedzīvotāja personiskā finanšu stabilitāte atkarīga gan no tā, vai darba devējs regulāri un laikus samaksā darba algu, gan arī no tā, vai skaidrās un bezskaidrās naudas aprite ir stabila: bankomātos un veikalos vienmēr pieejama droša skaidrā nauda (bez viltojumiem), bet elektroniskā vidē iespējams savstarpēji norēķināties ātri, ērti un droši.

 

Latvijas Banka ir finanšu sistēmas mugurkauls. Tā nodrošina kvalitatīvu un drošu skaidro naudu un ātrus bezskaidrās naudas norēķinus, ļaujot iedzīvotājiem un uzņēmumiem savstarpēji norēķināties ērti, droši un zibenīgi. 

Latvijas Banka, darbojoties Eiropas Centrālās bankas Padomē, rūpējas par naudas stabilitāti visā Eiropā un to, lai krīze vienā valstī sāpīgi neietekmētu citu Eiropas valstu tautsaimniecības. 

 

Patiesības pamatojumu ar fizikas eksperimenta palīdzību demonstrē Jauno fiziķu skolas pārstāvis Ģirts Zāģeris

Video 1:03 min

 

 

Vai vari atrast ekonomiskās likumsakarības šajā ķēde? Katram tās var būt atšķirīgas. Piemēram: "Pēteris ir apguvis inženiera specialitāti, ieguvis labu darbu rūpnīcā. Darbā viņu novērtē, uztic visatbildīgākos pienākumus, tādēļ viņš ar savu darba algu ir apmierināts. Naudu viņš...". Mēģini pabeigt likumsakarību ķēdi ar saviem piemēriem! Un tad "izslēdz" kādu posmu no savas likumsakarību ķēdes! Kas mainīsies?

/lv/neseko-pulim
Ievietots: 02.02.2018

10. PATIESĪBA:

JA VISI RĪKOJAS VIENĀDI, TAUTSAIMNIECĪBĀ RODAS BURBUĻI, KAS DRĪZ PLĪST

 

Ja daudzi rīkojas vienādi: piemēram, pērk vienu un to pašu – zeltu, nekustamo īpašumu vai ko citu – tad cenas var nesamērīgi augt. Visticamāk, ka tas radīs burbuļa efektu, kas ātri vien pārsprāgs, cenas kritīs un pircēji izrādīsies zaudētāji. Tādos brīžos labāk nogaidīt, neriskēt un neveicināt burbuļa efektu.

 

Vienveidīgas pūļa rīcības radīti burbuļi var nodarīt kaitējumu tautsaimniecībai un sabiedrībai – radīt inflāciju, masveidā pasliktināt iedzīvotāju finansiālo stāvokli un pirktspēju, vairot nestabilitāti.

 

Latvijas Banka seko līdzi tam, kā attīstās valsts tautsaimniecība, un rūpējas, lai tautsaimniecības izaugsme būtu spēcīga un ekonomiski pamatota. Ja izaugsme būs pārāk lēna, cilvēkiem nebūs darba, bet, ja izaugsme būs pārāk strauja, ekonomikas pārkaršanai sekos krīze. Nosakot naudas procentu likmes, Latvijas Banka rūpējas, lai tautsaimniecība attīstītos līdzsvaroti.

 

Valdības svarīgākais instruments tautsaimniecības attīstības regulēšanai ir budžets. Kad ekonomiskā izaugsme ir strauja, tālredzīgi ir veidot budžetu ar pārpalikumu, tādējādi mazinot ekonomikas pārkaršanas risku un vienlaikus radot uzkrājumu un iespēju stimulēt tautsaimniecības izaugsmi laikā, kad tā apsīks.

 

Ar savu pieredzi dalās inženieris, autosportists, OSCar automobiļu konstruktors Andris Dambis

Video 2:15 min

 

 

/lv/petijums-sabiedribas-prieksstati-par-finansu-planosanu
Ievietots: 31.01.2018

Lai noskaidrotu sabiedrības priekšstatus par finanšu plānošanu, Latvijas Fakti Latvijas Bankas uzdevumā veica sabiedrības aptauju "No sprīdīša par saimnieku". Atbildot uz 25 jautājumiem, katrs aptaujas dalībnieks izteica savu viedokli par naudas vērtību, par iespējām saņemt lielāku atalgojumu, naudas aizņemšanos un parāda atdošanas iespēju izvērtēšanu, finanšu plānošanu un citiem gan ar personīgo, gan valsts finanšu pārvaldīšanas principiem. Pētījuma rezultāti liecina: esam tikai pusceļā!

 

Ieskats aptaujas rezultātos

 

Divas trešdaļas (66%) aptaujas dalībnieku pārstāvēja viedokli, ka Latvijas iedzīvotāji būtu vairāk jāizglīto par finanšu jautājumiem. Valdīja uzskats, ka izglītot vajadzētu, gan par personīgajiem, gan par valsts ekonomiku un valsts budžeta plānošanas jautājumiem.

Aptaujā biežāk minētie priekšstati par to, kas ir turīgs cilvēks, bija sekojošs – tas ir cilvēks, kuram pietiek visam, ko viņš vēlas (minēja 30% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju).

 

Biežāk minētie viedokļi jautājumā par ko valstij būtu jārūpējas primāri, lai tā  kopā ar iedzīvotājiem kļūtu turīgāka:

  • jārūpējas, lai iedzīvotāji strādātu gudrāk un radītu vērtīgākas preces un pakalpojumus, īpaši eksportam;
  • jācenšas palielināt iedzīvotāju skaitu, lai būtu pēc iespējas vairāk iedzīvotāju, kas maksā nodokļus;
  • jāiekasē no uzņēmumiem lielāki nodokļi un jāmaksā lielākas algas.

Mēneša ietvaros savus ienākumus/ izdevumus plāno nedaudz vairāk par pusi (52%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Tuvākā gada laikā savus ienākumus/ izdevumus plāno 26% respondentu. Vēl tālākā nākotnē (tuvāko 5 – 10 gadu laikā), ilgtermiņā savus ienākumus/ izdevumus plāno tikai 7% aptaujas dalībnieku. No dienas līdz dienai dzīvo 12% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.

 

Respondenti tika lūgti sevi iztēloties valsts vadītāja vietā veicot izvēli – vai valsts budžetā atvēlēt "vairāk naudas ceļa remontiem", neko neatstājot  "neparedzētiem, neplānotiem tēriņiem" vai tomēr atstāt drošības rezervi. Vairākums (60%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atstātu uzkrājumu neparedzētiem/ neplānotiem tēriņiem, kaut daļa ceļu paliktu neremontēti. 
24% aptaujas dalībnieku paredzētu uzreiz vairāk naudas ceļa remontiem.

 

Un kā Tu rīkotos, ja Tev būtu parāds un jāveic ikmēneša maksājumi, bet pēkšņi sabojātos ledusskapis un būtu jāiegādājas jauns?

Aptaujas dalībnieku atbildes uz šo un citiem jautājumiem vari uzzināt pielikumā "Aptaujas "No sprīdīšiem par saimniekiem" rezultāti" (pdf).

 

 

 

 

/lv/programmas-no-spridisiem-par-saimniekiem-atklasanas-pasakums
Ievietots: 02.02.2018

2018. gada 2. februārī Latvijas Banka zināšanu centrā "Naudas pasaule" atklāja izglītojošo programmu plašai sabiedrībai "No sprīdīšiem par saimniekiem". Pasākumā tika prezentēts izglītojošs materiāls par personīgo un valsts budžeta plānošanu "10 patiesības par naudu" un sniegta informācija par Latvijas Faktu pētījuma rezultātiem.

 

Programmas "No sprīdīšiem par saimniekiem" mērķis ir mainīt pašreizējo situāciju, kurā tikai katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs spēj pilnvērtīgi sekot līdzi finanšu un ekonomikas norisēm valstī.

 

1O stāstus par naudu palīdzēja izstāstīt Latvijas Universitātes profesore Maija Kūle, Latvijas čempions šahā U8 Miķelis Vingris, Infogr.am līdzdibinātājs Uldis Leiterts, Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds, Junior Achievement Latvija "Gada labākā skolotāja ekonomikā 2016" Līga Kārkliņa, dizaineris, lektors finanšu pratībā Filips Baumanis, AS "Latvijas Finieris"  padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis, sociālās uzņēmējdarbības pārstāve Elīna Bērziņa, Jauno fiziķu skola un citi.

 

Ieskats pasākumā: foto galerija (flickr)

 

Izglītojošās programmas atklāšanas pasākuma ieraksts (1 stunda 20:09 min):