Задай вопрос

Uz bieži uzdotiem jautājumiem par aktuālām ekonomikas tēmām atbild gan "Naudas skola", gan dažādu nozaru speciālisti. Ieskaties sadaļā "Naudas skola atbild"! Varbūt atradīsi atbildi uz savu jautājumu uzreiz. Ja to neatrodi, izmanto šeit sniegto iespēju pajautāt vai nosūtīt savus ierosinājumus "Naudas skolas" redaktoram!

Uzdod jautājumu vai uzraksti ieteikumu!

Jautā

Konkurss "Mana vārdnīciņa"

Junior Achievement –Young Enterprise Latvija radošuma un finanšu pratības konkursā „Mana vārdnīciņa” 1.–4. klases skolēni saviem vārdiem skaidro sociālo zinību programmas ietvaros apgūtos ekonomiskos jēdzienus. Vārdnīcu skolēns veido kopā vecākiem un vecvecākiem vai citiem dažādu paaudžu cilvēkiem. Arī viņi skaidro tos pašus ekonomiskos terminus saviem vārdiem un praktiskiem dzīves piemēriem. Citu paaudžu skaidrojums ir būtisks darba kopējā izvērtēšanā!

 

Konkursa uzdevums ir palīdzēt sākumskolas skolēniem izprast būtiskākos ekonomiskos jēdzienus un būt gataviem diskutēt par tiem ar vecāka gada gājuma cilvēkiem.

 

Darbi tiek vērtēti atsevišķi 1.-2. klašu grupā un 3.-4. klašu grupā.

 

Labāko darbu autori, viņu vecāki un vecvecāki – darbu līdzautori, kā arī skolotāji – darbu konsultanti tiek aicināti piedalīties izglītojošā noslēguma pasākumā, kas notiek Latvijas Bankā.

 

Vairāk par konkursu un konkursa "Mana vārdnīciņa" nolikums Junior Achievement –Young Enterprise Latvija mājas lapā.

/lv/apbalvoti-2017-gada-finansu-pratibas-konkursu-uzvaretaji
Ralfs_skaidro_savu_vardnicinuUzvaretaja_Bauseniece

Sadarbībā ar Latvijas Banku visa mācību gada garumā JA Latvija organizēja finanšu pratības konkursu "Mana vārdnīciņa" 1.–4. klašu skolēniem, kura ietvaros trīs paaudzes – skolēni, viņu vecāki un vecvecāki – veidoja savu ekonomisko terminu skaidrojošo vārdnīcu. Šogad saņēmām 358 iesūtītas vārdnīciņas no 42 skolām, kuras izvērtēja Latvijas Bankas pārstāvji, īpaši izceļot 23 labākās vārdnīciņas. Konkursa finālisti noslēguma pasākuma laikā īpašā grafikas tehnikā veidoja zīmējumu savai monētai, bet vecāki, vecvecāki un skolotāji diskutēja ar Latvijas Bankas ekonomistu Kārli Vilertu un apmeklētāju centra vadītāju Jāni Motivānu par aktuālo Latvijas tautsaimniecībā. Visiem dalībniekiem bija iespēja arī iepazīt Latvijas Bankas apsardzes darba specifiku.

Balvās visi skolēni un viņu darbu līdzautori – vecāki un vecvecāki, kā arī skolotāji saņēma piemiņas balvas no JA Latvija un Latvijas Bankas. Godalgoto darbu autori un skolotāji saņēma sudrabā kaltās Latvijas Bankas kolekcijas monētas "Vecais Stenders" un "Pasaku monēta III. Vecīša cimdiņš". Īpašs gandarījums ir 1. vietu ieguvējiem, jo balvā no Tallink saņēma kruīza ceļojumu.

 

Godalgotās vietas 1.2. klašu grupā:

1. vieta

  • Limbažu sākumskolas skolnieks Ralfs Ābele ar ģimeni, skolotāja Vēsma Miča

           (attēlā – Ralfs kopā ar mammu skaidro, kas ir pienākums)

2. vieta

  • Liepājas 7. vidusskolas skolniece Poļina Salarjova, skolotāja Natālija Koršunova
  • Rīgas 64. vidusskolas skolniece Annija Šarko, skolotāja Anita Līne

3. vieta

  • Īslīces vidusskolas skolniece Ance Gaile, skolotāja Rita Straumīte
  • Limbažu 3. vidusskolas skolniece Marta Linde, skolotāja Rasma Sakne

 

Godalgotās vietas 3.4. klašu grupā:

1. vieta

  • Liepājas Centra sākumskolas skolniece Elīza Baušeniece ar ģimeni, skolotāja Santa Novada (attēlā)

2. vieta

  • Liepājas Centra sākumskolas skolniece Krista Mieze, skolotāja Inguna Lauva

3. vieta

  • Īslīces vidusskolas skolniece Samanta Deģe-Groskopa, skolotāja Rita Straumīte
  • Rīgas Rīnūžu vidusskolas skolniece Margarita Parfena, skolotāja Svetlana Kozlova

Veicināšanas balva par radošumu

  • Liepājas 7. vidusskolas skolniece Aleksandra Timošenko, skolotāja Irina Sirenko.

 

1.–2. klašu grupā atzinību un pateicību visai ģimenei saņēma:

  • Jelgavas 4. sākumskolas skolniece Madara Joma, skolotāja Ingvilda Ivanova
  • Īslīces vidusskolas skolniece Olga Patrīcija Mūrniece, skolotāja Rita Straumīte
  • Valmieras sākumskolas skolnieks Roberts Sūna, skolotāja Ruta Dambe
  • Limbažu 3. vidusskolas skolniece Leila Dominika Upmale, skolotāja Antra Jansone
  • Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskolas skolniece Marika Lankupa, skolotāja Agnese Bravkova
  • Īslīces vidusskolas skolnieks Deivids Reinieks, skolotāja Rita Straumīte

 

3.4. klašu grupā atzinību par lielisku ieguldīto darbu “Mana vārdnīciņa” izveidē saņēma:

  • Valmieras sākumskolas skolniece Džūlija Meja Olševska, skolotāja Zeltīte Lūse
  • Bauskas sākumskolas skolnieks Ralfs Šķirpo, skolotāja Santa Nākmane
  • Liepājas Ezerkrasta sākumskolas skolnieks Kristofers Balodis, skolotāja Maira Jansone
  • Olaines 1. vidusskolas skolniece Elīna Vilkena, skolotāja Baiba Muižniece
  • Valmieras sākumskolas skolniece Renāte Baiba Jeserēviča, skolotāja Marta Kakse
  • Rīgas 64. vidusskolas skolniece Ieva Apsēna, skolotāja Nora Heinrihsone
  • Liepājas Ezerkrasta sākumskolas skolnieks Kristers Ketverts, skolotāja Aiga Rijniece

 

Pateicības un Latvijas Bankas interneta vietnes "Naudas skola" piemiņas dāvanas uz skolām tika nosūtītas vēl sekojošiem fināla atlasē iekļautiem darbu autoriem - Sofjai Tīnai Hačikjanai, Emīlam Ripam, Karīnai Kondorei, Milānai Uļanskai, Gustavam Zundem (Bauskas sākumskola), Emīlam Meijam (Jelgavas 4. sākumskola), Ancei Gūtmanei, Anetei Žilinskai, Robertam Gontaram, Alenam Zvirbulim (Kuldīgas Centra vidusskola), Fēliksam Brunsliepam, Ričardam Danielam Makarovam, Līvai Pļaviņai (O. Kalpaka Liepājas 15. vidusskola), Martai Kursinskai, Rēzijai Jakutei (Liepājas centra sākumskola), Markusam Lustem, Katei Upmalei (Limbažu 3. vidusskola), Lindai Elizabetei Nikolajevai, Laurai Dīcei (Olaines 1. vidusskola), Kristiānam Karlosam Rozītim (Rīgas 64. vidusskola), Miķelim Kārliņam (Vaboles vidusskola), Anetei Pētersonei, Asnatei Caunei, Montai Zariņai (Valmieras sākumskola), Raivo Usānam (Rožupes pamatskola), Ksenijai Kozlovai, Nikam Lomonosovam (Liepājas 7. vidusskola), Katei Ozoliņai (Limbažu sākumskola).

Pasākumā tika sveikti arī konkursa "Biznesa pasakas" labāko darbu autori. Par pašu labāko pasaku autoriem šogad tika atzīti:

  • Oskara Kalpaka Liepājas 15.vidusskolas skolnieks Dzintars Kaļinausks, skolotāja Sandra Ikše
  • Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolnieces Estere Līva Avotiņa un Alise Petrago, skolotāja Margita Jirgensone.

 

Ieskats pasākuma norisē (Flickr attēlu galerija).

/lv/sakt-ar-mana-vardnicina-2016-un-nakotne-turpinat-ar-biznesa-pasaku

Sadarbībā ar Latvijas Banku visa mācību gada garumā JA Latvija organizēja finanšu pratības konkursu "Mana vārdnīciņa" 1.–4. klašu skolēniem, kura ietvaros trīs paaudzes – skolēni, viņu vecāki un vecvecāki – veidoja savu ekonomisko terminu skaidrojošo vārdnīcu. Šogad saņēmām 188 iesūtītas vārdnīciņas, kuras izvērtēja Latvijas Bankas pārstāvji.

Šā gada 19. maijā Latvijas Bankā uz noslēguma pasākumu tika aicināts 21 ekonomisko jēdzienu skaidrojošās vārdnīcas veidotājs kopā ar saviem ģimenes locekļiem un skolotājiem. Noslēguma pasākumu bagātināja arī JA Latvija organizētā konkursa "Biznesa pasaka" finālistu piedalīšanās un labāko pasaku autoru noskaidrošana. Iespējams, ka pēc pāris gadiem labāko vārdnīciņu autori kļūs arī par interesantāko biznesa pasaku rakstītājiem.

 

Ieskats dažos konkursa "Mana vārdnīciņa" finālistu darbos

Skaidro bērni:

  • Banka – māja, kur gājām kārtot manu norēķinu karti (vajag pildīt papīrus, samaksāt un tad būs pašai sava karte, tur var samainīt izmazgāto naudu, citā bankā rādīja īsto un viltoto naudu). Monta Paula, 3.klase
  • Ražošana – piemēram, uzņēmums ražo ķīseļus. Tai ražošanai būs nepieciešama nauda, lai nopirktu papīra paciņas, cukuru, ievārījumu u.c. Ienākumi būs tad, kad uzņēmumam nopirks ķīseļus, bet izdevumi – kad uzņēmums no ienākumiem nopirks jaunas paciņas, ievārījumu, cukuru u.c., lai pagatavotu jaunus ķīseļus. Rūdolfs, 4. klase
  • Biznesa ideja – doma, ko darīt, kādas preces ražot un pārdot. Manā gadījumā tas ir domāt par nākotni un ko es darīšu nākotnē. Denijs Vilhlems; 4. klase
  • Darbs – ir tur, kur pelna naudu, piemēram, ugunsdzēsējs dzēš mājas, policisti ķer zagļus. Darbs vajadzīgs, lai būtu nauda un varētu dabūt ēst, māju, drēbes. Ja nav darba, nav naudas un tad var palikt par bezpajumtnieku. Sofija, 1. kl.
  • Izvēle ir tad, kad no vairākām lietām jāizvēlas viena. Piemērs. Es labāk izvēlos saldējumu nevis čipšus. Elza, 2. klase

 

Skaidro vecāki:

  • Ģimene – savstarpējās attiecības. Mīlestība un gādība vienam par otru. Ne vienmēr tiem jābūt tētim, mammai un bērniem. Pati esmu augusi pie vecvecākiem un bija jaukākā ģimene, kāda vien iespējama. Lauras mamma
  • Nodokļi – dalības maksa par dzīvošanu konkrētā valstī. Nodokļi nodrošina algas skolotājiem, policistiem, pensijas pensionāriem, veselības aprūpes nodrošināšanu sabiedrībai. Amandas tētis
  • Kabatas nauda – nauda, ko vecāki piešķir bērnam ikdienas tēriņiem. Tā iemāca bērnam plānot, cik naudas vajadzēs, lai nopirktu preces, salīdzināt to vērtību un pieņemt lēmumu, no kā atteikties. Jeļizavetas mamma

 

Skaidro vecvecāki:

  • Monēta – maksāšanas līdzeklis, kā arī piemiņas monētas, ko dāvināt vai krāt. Ketijas vecāsmammas māsa
  • Labklājība  – laba dzīve. Rolanda ome

 

Konkursa uzvarētāji:

1.–2. klašu grupā

  • Elza Eglīte (Valmieras sākumskola; skolotāja Baiba Siliņa) – 1. vieta
  • Estere Kampuse (Bauskas sākumskola; skolotāja Santa Nākmane) – 2. vieta
  • Tīna Roberta Vasermane (Liepājas Ezerkrasta sākumskola; skolotāja Dace Buša) – 3. vieta
  • Linda Rušeniece (Vaboles vidusskola; skolotāja Iveta Skrinda) – 3. vieta

 

3.-4. klašu grupā

  • Monta Paula Leitlante (Bauskas sākumskola; skolotāja Solvita Lauzēja) – 1. vieta
  • Dagnija Poļakeviča (Aglonas vidusskola; skolotāja Vija Kovaļkova) – 2. vieta
  • Karīna Porcika (Liepājas Centra Sākumskola; skolotāja Ilze Žimante) – 2. vieta
  • Kristers Gura (Rīgas Teikas Vidusskola; skolotāja Māra Laganovska) – 3. vieta

 

Radošuma balvu saņēma:

  • Jana Zvirbule (Bauskas sākumskola, 4. klase; skolotāja Solvita Lauzēja)
  • Kate Esīte (Īslīces vidusskola, 4.klase; skolotāja Rita Staumīte)

 

Radošuma un sadarbības balvu saņēma:

  • Māris Gulbis (Limbažu sākumskola, 3.klase; skolotāja Indra Ābele)
  • Kaspars Gulbis (Limbažu sākumskola, 1.klase; skolotāja Iveta Everte)

 

Noslēguma pasākumā kopā ar skolotājām, vecākiem un vecvecākiem piedalījās un atzinības saņēma arī pārējie konkursa finālisti:

Mairis Vasiļenko (Gulbenes 2. vidusskola, 1. klase; skolotāja Sandra Meisīte); Sofija Lapiņa (Liepājas Centra sākumskola, 1. klase; skolotāja Inta Bunka); Laura Feldmane (Māteru Jura Kazdangas pamatskola, 1. klase; skolotāja Gunta Moseja); Tīna Ubeiko (Valmieras sākumskola, 2. klase; skolotāja Sandra Karnīte); Rūdolfs Roļskijs (Alojas Ausekļa vidusskola, 4. klase; skolotāja Sarmīte Rozīte); Denijs Vilhelms Krauklis (Bauskas 2. vidusskola, 4. klase; skolotāja Iveta Leitlante); Amanda Trezune (Jelgavas 4. sākumskola, 4. klase; skolotāja Dace Zuika); Jegors Pņovs (Liepājas 7. vidusskola, 3. klase; Irina Sirenko);  Rolands Mežals (Liepājas Ezerkrasta sākumskola, 3. klase; skolotāja Līga Kirhnere).

Veicināšanas balvas tiks nosūtītas Menardai Actiņai (Bērzaunes pamatskola, 2. klase), Nikolai Darinai Ļaščnko (Liepājas 7. vidusskola, 1. klase), Elīzai Baušeniecei (Liepājas Centra sākumskola, 3. klase), Artūram Taubem (Zvejniekciema vidusskola, 3. klase). Artūra Taubes klase saņem balvā arī Latvijas Bankas speciālista vadītu mācību stundu par naudu.

Ieskats noslēguma pasākumā – foto galerija (G. Zommerovskis)

Foto galerija Flickr.com šeit.

 

/lv/mana-vardnicina-2015-uzvaretaji-zime-savas-monetas

Rainers Daibe (1. vieta 3.-4. klašu grupā), Viesītes vidusskolas 3.klases skolēns ar vecākiem un vecvecākiem kopīgi veidotajā terminu vārdnīcā skaidro, kas ir ģimenes budžets:

"Mamma pelna, lai būtu nauda. Tā vajadzīga pārtikai, zālēm u.c. Jāplāno, lai pietiktu naudas un nepaliktu par bomzi. Kad alga maza, iekrāt ir grūti."

2015. gadā konkursā tika iesniegts rekordliels darbu skaits – 281 terminu vārdnīciņa no 25 Latvijas skolām. Tas ir divreiz vairāk nekā pagājušajā mācību gadā.  

Junior Achievement –Young Enterprise Latvija radošuma un finanšu pratības konkursa krustvecāki – Latvijas Bankas darbinieki – rūpīgi izvērtēja visus iesniegtos darbus un finālam izvirzīja 33 labākos, no kuriem 22 darbu autori kopā ar saviem vecākiem, vecvecākiem un skolotājiem 11. maijā pulcējās Latvijas Bankā uz izglītojošu pasākumu un konkursa uzvarētāju apbalvošanas ceremoniju.

Konkursa uzvarētāji:

1.-2. klašu grupā

  • Karīna Kondore (Bauskas sākumskola; sk. S. Nākmane) – 1. vieta
  • Kate Ozoliņa (Limbažu sākumskola; sk. I. Vērdiņa) – 2. vieta
  • Madara Ribakova (Viesītes vidusskola; sk. S.Ratiņa) – 2. vieta
  • Anna Mišela Tunika (Liepājas 3. pamatskola; sk. L.Bujeva) – 3. vieta

 

3.–4. klašu grupā

  • Rainers Daibe (Viesītes vidusskola; sk. B. Masuleviča) – 1. vieta
  • Roberts Vilnītis (Jelgavas 4. sākumskola; sk. D.Zuika) – 2. vieta
  • Kristers Balcers (Vecumnieku vidusskola; sk. A. Staškevica) – 3. vieta

 

Uz noslēguma pasākumu kopā ar skolotājām, vecākiem un vecvecākiem tika aicināti arī pārējie konkursa finālisti:

1.–2. klašu grupā: Markuss Mellums (Priekules vidusskola; sk. R.Bružika); Elīza Raga (Gulbenes 2. vidusskola; sk. V. Grapmane); Iļja Bondars (Liepājas 7. vidusskola; sk. I. Sirenko); Elīza Baušeniece (Liepājas Centra sākumskola; I. Žimante); Marta Undīne Kļava (Liepājas Centra sākumskola; sk. A. Ostniece); Anete Kalniņa (Limbažu 3. vidusskola; sk. D. Rudzīte); Kristers Možvillo (Alojas Ausekļa vidusskola; sk. Līga Kokina).

3.–4. klašu grupā: Mārtiņš Veidemanis (Rīgas Teikas vidusskola; sk. M. Laganovska); Laila Rūmniece (Pelču speciālā internātpamatskola; sk. S.Ozola; Z. Olte); Luīze Helviga (Īslīces vidusskola; sk. R. Straumīte); Kate Esīte (Īslīces vidusskola; sk. R. Straumīte); Evelīna Rusecka (Ilūkstes Sadraudzības vidusskola; sk. B. Malaja); Martins Bergmanis (Valmieras Viestura vidusskola; sk. L. Gammeršmidte); Roberts Caune (Vecumnieku vidusskola; sk. A. Staškevica); Kristers Linde (Jelgavas 4. sākumskola; sk. D. Zuika).

Foto galerija – uzvarētāju apbalvošana.

Foto – G. Zommerovskis

Pasākuma laikā skolēni uzzināja, kāpēc Latvijas Banka veido monētas no dārgmetāla, un kāpēc tām ir tik dažādi zīmējumi. Skolēniem bija iespēja "Grafikas darbnīcas" pasniedzēju vadībā veidot zīmējumus savai monētai. Ar šo grafisko paņēmienu savu zīmējumu konkursam "Mana sapņu monēta" 2008. gadā izstrādāja sešgadīgā Emīlija Adumāne – Latvijas Bankas izdotās jubilejas un piemiņas monētas "Cūciņa" zīmējuma autore.

Vecāki un vecvecāki apmeklēja "Naudas pasauli", noklausījās Latvijas Bankas naudas eksperta Aleksandra Antiņa lekciju "Kas par skaidro naudu jāzina vecākiem pašiem, un kas jāiemāca bērniem". Viesiem bija iespēja arī apskatīt Latvijas Bankas naudas pārvadāšanas mašīnas.

Radošā darbnīca konkursā Mana vārdnīciņa

Foto galerija – ieskats noslēguma pasākumā.

Foto – G. Zommerovskis

Jēdzienu skaidrojumu piemēri

Skolēnu domas

  • Labklājība – lai būtu labklājība, visiem godīgi jāmaksā nodokļi. Tad valstī būs vairāk naudas. (Rainers, 3. klase)
  • Nodokļi – nauda, kuru tu maksā, lai tad, kad tu nevari strādāt, valsts maksātu tev. (Roberts, 3. klase)
  • Ekonomika – cilvēku dzīves stabilitāte. (Kristers, 3. klase)
  • Kabatas nauda – nauda, ko katru nedēļu vai mēnesi dod vecāki un bērns to var tērēt jebkam. (Niks Jānis; 4. klase)
  • Izvēle – cilvēks izvēlas sev labāko variantu. (Martins, 3. klase)
  • Norēķinu karte – plastikāta kartīte, ar kuru var samaksāt bez skaidras naudas. (Luīze, 3. klase)
  • Ekonomika – tā ir mācību stunda skolā. (Evelīna, 4. klase)
  • Bankomāts – aparāts, kas izdod naudu un naudu paņem. (Mārtiņš, 3. klase)
  • Banka – vieta, kur glabājas nauda. Lielu naudu ieslēdz seifos, lai nenozog. (Oskars, 3. klase)
  • Izdevumi – tad, kad par naudu kaut ko nopērk. (Paula, 3. klase)
  • Peļņa – ir tad, kas pārdodot preci un atņemot to naudu, cik par preces izveidošanu ir samaksāts, paliek kaut kas pāri. (Kristiāns, 4. klase)
  • Profesija – tā ir tāda lieta, kad cilvēks izvēlas, kur viņam strādāt, un mācās apgūt šo darbu. (Anna, 2. klase)
  • Cena – noteikts cipars, par kādu pārdod preci. (Elīza, 2. klase)
  • Profesija – kad cilvēks izmācās kaut ko ļoti labi darīt, lai pēc tam varētu nopelnīt naudu. (Kate, 1. klase)
  • Tirgus – tur, kur cilvēki iztērē naudu, lai nopirktu produktus, bet citi cilvēki tur strādā. (Kate, 1. klase)
  • Darbs – tur, kur cilvēki strādā, piemēram, traktorists ar zemi. (Māris, 2. klase)
  • Tirgus – pārdod un pērk visādas lietas (sīpolus, piparkūkas, paklājus). Piemēram: Tirgus izskatās zaļš, saceltas mazas mājiņas, daudz onkuļu un tantes. (Elīza, 1. klase)
  • Eiro – cilvēkam noderīga lieta, par kuru var visu ko nopirkt. (Jānis, 1. klase)
  • Profesija – ir tas, par ko kļūst cilvēks, kad beidzis visas skolas. (Roberts, 2. klase)
  • Eiro – naudas zīme, ar ko var pirkt, var iztērēt, var izņemt no bankomāta. (Karīna, 2. klase)
  • Cents – maza nauda, par ko var nopirkt mazu lietu, piemēram, konfekti. (Madara, 2. klase)
  • Cents – sīciņā nauda. (Uvis, 2. klase)
  • Tirgus ir tad, kas pārdevēji salasās un katrs cenšas sev pievērst uzmanību, lai nopērk piedāvāto preci. Tirgus ir vietas, kur pārdod veselīgu pārtiku. Vieta, kas ir līdzīga veikalam. (Aivis, 2. klase)

 

Vecāku viedoklis

  • Labklājība – ļoti nepieciešama katra cilvēka dzīvē. Miers, veselība, ģimene, labs darbs, mīlestība, veiksme, prieks, karjera, laulība un bērni, ceļojumu iespējas, izpalīdzīgi cilvēki, zināšanas un sevis pašapzināšanās, un droša nākotne. Ja ir vismaz lielākā daļa no nosauktā, tad noteikti dzīvē ir labklājība. (Roberta mamma)
  • Kabatas nauda – neatņemam bērnu audzināšanas sastāvdaļa. Tikai šādā veidā bērns sāk mācīties apieties ar naudu, kas ir dārgi, kas ir lēti, kas jādara, lai naudas summa pietiktu visam plānotajam laikam. (Roberta tētis).
  • Labklājība – ar dzīvi, darbu, ienākumiem apmierināti cilvēki. Izvēle – izvēlēties sev atbilstošāko, piemērotāko, labāko variantu no piedāvājuma.(Martina mamma).
  • Darbs ir vērtību radīšana. (Karīnas tētis)
  • Biznesa ideja – savu spēju novērtējums un realizēšana ar nolūku gūt ienākumus. (Kristera mamma).
  • Mamma saka, ka peļņa ir tad, kad no ienākumiem atņem izdevumu. (pierakstījušas māsas Zane un Dace Verpakovskas).
  • Patērētājs – tas, kas pērk un lieto preces (apģērbu, pārtikas utt.) un pakalpojumus (elektrību, masāžu, ārstu apmeklējumi utt.). (Annas mamma)
  • Darbs – cilvēku iztikas avots un tas, ko mēs spējam paveikt paši rokām. (Elīzas vecāki)
  • Cents – monētas, kuras krājot un saskaitot, kopā var iegūt eiro. (Kates mamma).
  • Nopelnīt – iegūt vairāk nekā iztērēt. (Elīzas tētis)
  • Profesija – cilvēkam iegūts amats izglītības ceļā vai pašmācības veidā. (Markusa Edvarda mamma)
  • Monēta – metāla plāksnīte, kas ir naudas vienība. (Katrīnas mamma)

2015. gada konkursa "Mana vārdnīciņa" darbu paraugi

Foto galerija – izstrādāto vārdnīciņu piemēri.

Foto – G. Zommerovskis

Skaidro vecvecāki

  • Ģimenes budžets – tā kā pie mums pārsvarā pensijas un algas ir nelielas, tiek rūpīgi rēķināts, ko noteiktā mēnesī varēs atļauties. Arī plānojot, ne vienmēr sanāk iegādāties visu nepieciešamo. (Rainera omīte)
  • Banka – vieta, kur notiek darbība ar naudu, klientiem un uzņēmumiem. (Mārtiņa oma)
  • Biznesa ideja – domas, kuras piepildot, var gūt peļņu. (Roberta vecmāmiņa)
  • Izvēle – cilvēku iespēja izvērtēt – vajag vai nevajag. (Nika Jāņa ome).
  • Nopelnīt – samaksa par kārtīgi padarītu darbu. (Kates oma).
  • Nopelnīt – iegūt kaut ko, piemēram, dāvanas, naudu, paldies. Uzņēmējs – uzņēmīgs cilvēks, kas nodibina savu uzņēmumu.  (Māra vecaistēvs)
  • Uzņēmējs – atbildīgs, patstāvīgs, radošs, darbīgs un idejām bagāts cilvēks. Pats sev priekšnieks, jo māk plānot laiku un arī peļņu. (Madaras omīte).
  • Profesija – prasmju, zināšanu un iemaņu kopums kāda konkrēta darba veikšanai. (Annijas vecvecāki)
  • Profesija – amats, darbs, kuru cilvēks izvēlas, iegūst zināšanas un vienmēr pilnveidojas. (Uvja vecāmamma).

 

Skaidro vecvecvecāki

  • Norēķinu karte – plastikāta plāksnīte, ar ko neprotu rīkoties. (Luīzes vecvecmāmiņa).
  • Nodokļi – daļa no izdevumiem, kas aiziet valstij un no kuriem maksā arī pensiju. (Luīzes vecvecmāmiņa)
  • Ekonomika – saimniekošana jeb saimniecība. (Martas vecvectēva māsa – 90 gadu jauna)
  • Monēta – lieta, ko krāj par piemiņu. (Anetes vecvecmamma)
  • Cena – precei tiek noteikta vērtība, cimdam sava, zeķei sava vērtība, tāpēc cenas atšķiras. (Elīzas vecvecmamma)
/lv/apbalvoti-konkursa-1-4-klasem-mana-vardnicina-2014-uzvaretaji

2014. gada 9. maijā Latvijas Bankā pulcējās 24 labāko mazo ekonomisko vārdnīciņu autori kopā ar saviem skolotājiem un ģimenēm. Vārdnīciņā 1.–2. klases skolēni saviem vārdiem skaidroja vairākus ekonomiskos jēdzienus, piemēram, cena, eiro, darbs, tirgus, uzņēmējs u.c., bet 3.-4. klases skolēni skaidroja, kas ir banka, norēķinu karte, kabatas nauda, ģimenes budžets u.c.

Žūrija, kuras sastāvā bija Latvijas Bankas pārstāvji, par konkursa uzvarētājiem atzina:

1.-2. klašu grupā

  • Raineru Eizānu (Gulbenes 2. vidusskola; sk. T. Vekšina) – 1. vieta
  • Māri Gulbi (Limbažu sākumskola; sk. I. Ābele) – 2. vieta
  • Danielu Duksi (Īslīces vidusskola; sk. R. Straumīte) – 3. vieta
  • Kristiānu Beķeri (Īslīces vidusskola; sk. R. Straumīte) – 3. vieta

 

3.–4. klašu grupā

  • Raivi Dāvi Steberi (Bejas pamatskola; sk. D. Nāgle) – 1. vieta
  • Katrīnu Kazlausku (Bauskas sākumskola; sk. S. Nākmane) – 2. vieta
  • Marku Ābeli (Limbažu sākumskola; sk. I. Vērdiņa) – 2. vieta
  • Jurģi Jāni Mincānu (Valmieras Viestura vidusskola; sk. A. Bērziņa un L. Gameršmidte) – 3. vieta

 

Uz noslēguma pasākumu kopā ar skolotājām, vecākiem un vecvecākiem aicināti tika arī pārējie konkursa finālisti:

  • 1.–2. klašu grupā – Kristofers Baldiņš (Bejas pamatskola; sk. L. Stebere), Katrīna Bogačkova (Gulbenes 2. vidusskola; sk. T. Vekšina, Sintija Ivanova (Gulbenes vidusskola; sk. Z. Vagule), Paula Rēze (Limbažu sākumskola; sk. L. Volksone), Kate Esīte (Īslīces vidusskola; sk. R. Straumīte), Luīze Helviga (Īslīces vidusskola; sk. R. Straumīte);
  • 3.–4. klašu grupā – Nikola Luīze Platā (Bauskas sākumskola; sk. S. Nākmane), Katrīna Arčuganova (Jelgavas 4. sākumskola), Elīza Viekale–Gasjūne (Jelgavas 4. sākumskola; sk. D. Zuika), Nils Ošenieks (Kuldīgas Centra vidusskola; sk. I. Tīruma), Lilu Martina Šimpermane (Kuldīgas Centra vidusskola; sk. I. Tīruma), Ance Breške (Limbažu sākumskola; sk. I. Vērdiņa), Zane Binflede (Priekules vidusskola; sk. R. Bružika), Emīlija Marta Paidere (Valmieras Viestura vidusskola; sk. A. Bērziņa un L. Gameršmidte), Denīze Tanomece (Valmieras Viestura vidusskola; sk. A. Bērziņa un L. Gameršmidte), Nils Rets Slakters (Bauskas sākumskola; sk. S. Vitena).

 

Konkursa laureātu darbi

Attēlu galerija – laureātu darbi.

Jēdzienu skaidrojumu piemēri

  • Izvēle – cilvēku lēmumi.(Lilu Marta, 3. kl.)
  • Ekonomika – netērēt naudu lietām, ko nevajag. (Lilu Marta, 3. kl.)
  • Tirgus ir tad, kad pārdevēji salasās un katrs cenšas sev pievērst uzmanību, lai nopērk piedāvāto preci. (Katrīna, 4. kl.)
  • Ģimenes budžets ir: piemēram, tētis algā saņem konkrētu summu algas uz konkrētu laiku un ar tiem līdzekļiem ir jāuztur ģimeni.(Katrīna, 4. kl.)
  • Biznesa ideja – izdomā, kā pelnīt naudu, un tad to īsteno. (Raivis Dāvis, 3. kl.)
  • Banka – liela ēka, kas veic darījumus ar naudu. Tur maksā rēķinus, aizņemas naudu, izņem naudu utt. (Raivis Dāvis, 3. kl.)
  • Peļņa – nauda, kas paliek pāri biznesā. (Elīza, 4. kl.)
  • Ekonomika – visas valsts labklājība. Jo labāka ekonomika, jo valsts labāka. (Ance, 3. klase)
  • Nodokļi – naudas līdzekļi, no kā dzīvo valsts. (Ance, 3. klase)
  • Labklājība – cilvēka materiālais un garīgais komforts. (Marka vecāki un vecvecāki)
  • Izvēle – tā ir atkarīga no katra indivīda vērtību skalas. Piemēram, viens izvēlēsies apmeklēt slavena orķestra koncertu, bet otrs par to pašu naudu nopirks prestižas šķirnes suni. (Marka vecāki un vecvecāki)
  • Cents – tā ir cieta nauda, viņu var izmantot tāpat kā eiro, tikai nevar izmantot bankomātos. (Rainers, 1. kl.)
  • Cena – nozīmē, ka ir uzrakstīts cik kaut kas maksā, jo savādāk nezinātu cik maksā, paņemtu naudu par maz un nepietiktu. (Rainers, 1. kl.)
  • Darbs – kur labi strādā, tur iedod naudu, lai nopirktu paēst. (Patrīcija, 1. kl.)
  • Profesija – noteikts darbs, kurā cilvēkam jāizmanto noteiktas prasmes. Piemēram, lai strādātu par karavīru, ir jāmācās Aizsardzības Akadēmijā un jāsporto. (Kristofers, 2. kl.)
  • Eiro – nauda, par ko var iegādāties visu nepieciešamo mājai, saimniecībai, skolai uc. (Kate, 2. kl.)
  • Patērētājs – es un citi, kas lieto nopirkto vai brīvā dabā atrodamo. (Kate, 2. kl.)

 

Noslēguma pasākumā Latvijas Bankā jaunākajiem vārdnīciņu veidotājiem bija iespēja uzzināt, kas ir nauda, kā nauda tiek ražota, transportēta un, kas ar to notiek Latvijas Bankā, bet pieaugušajiem pasākuma dalībniekiem bija iespēja diskutēt par ekonomikas tēmām Latvijas Bankas apmeklētāju centrā "Naudas pasaule". Visiem kopā par drošu naudas transportu stāstīja Aizsardzības pārvaldes kolēģi, demonstrējot gan naudas pārvadājuma tehniku, gan ļaujot dalībniekiem arī pašiem uz mirkli izmēģināt bruņuvestes nēsāšanu un sēdēšanu īpašajos transporta līdzekļos.

Foto galerija – ieskats noslēguma pasākumā Latvijas Bankā.

Foto – G. Zommerovskis

/lv/mana-vardnicina-2013-uzvaretaji-iepazistas-ar-naudas-pasauli

Junior Achievement – Young Enterprise Latvija sadarbībā ar Swedbank visa mācību gada garumā organizēja konkursu „Mana vārdnīciņa” 1.-4.klašu skolēniem. Šogad par konkursa krustvecākiem kļuva Latvijas Bankas darbinieki, kuri rūpīgi izvērtēja 140 iesniegtos darbus no 15 skolām. Finālam tika izvirzīti 15 labākie darbi, kuru autori 19.aprīlī pulcējās Latvijas Bankā.

Konkursa noslēguma pasākuma dalībnieki apskatīja izstādi "Ls • 20. Nacionālās valūtas mākslas gadi", zīmēja savu monētu radošajā darbnīcā un saņēma balvas apbalvošanas ceremonijā.

Vārdnīciņā skolēni saviem vārdiem skaidroja vairākus ekonomiskos jēdzienus (piemēram, banka, nauda, labklājība, tirgus, ģimenes budžets u.c.). Vārdnīcas veidošanā tika aicināti iesaistīties arī skolēnu vecāki un vecvecāki, tādēļ daudzi uzvarētāji uz noslēguma pasākumu bija ieradušies kā saliedēta komanda.

"Konkursa "Mana vārdnīciņa" svarīgākais ieguvums ir nevis fakts, ka skolēni ekonomiskā termina skaidrojumu ir uzrakstījuši pareizi, bet gan tas, ka skaidrota termina būtība saviem vārdiem, tā mēģinot tos izprast un ne tikai iemācīties. Konkursā žūrija par labākiem darbiem atzina tos, kuros ekonomiskos terminus vecāki un vecvecāki skaidrojuši skolēnam izprotamā formā, iesaistot savu atziņu pierakstīšanā pašus skolēnus. Tas nozīmē, ka ģimene bija izpratusi konkursa būtiskāko uzdevumu – tas nav eksāmens zināšanu pārbaudei, bet gan aicinājums diskutēt ģimenē par ekonomiskiem jautājumiem un dalīties pieredzē", žūrijas viedokli paskaidro Latvijas Bankas ekonomiskās izglītotības interneta vietnes "Naudas skola" redaktore Antra Slava.

Par labāko darbu konkursā „Mana vārdnīciņa” šogad atzīts Valmieras Viestura vidusskolas 3.a klases skolnieces Beatrises Ceiziņas radošais veikums. Beatrise dāvanā saņēma TALLINK kruīza ceļojumu uz Stokholmu. 2.vietu un piemiņas balvu no Latvijas Bankas saņēma Jēkabs Ločmelis (3.a klase), bet 3.vietu – Emīlija Marta Paidere.

Atzinību par dalību konkursā un piemiņas veltes no Latvijas Bankas saņēma arī Laura Brūvere (4.b klase) un Annija Petrušova (2.a klase) no Limbažu 3.vidusskolas, Roberts Edvards Rudzītis (2.b klase) no Limbažu sākumskolas, Jānis Mincāns (3.a klase), Rūta Marija Āboliņa (3.a klase) un Denīza Tanomece (3.a klase) no Valmieras Viestura vidusskolas, Daniele Boluža (4.klase), Agrita Feldentāle (4.klase )un Viktorija Skrinda (2.klase; raksta ievadā izmantots Beatrises zīmējums vārdnīcai) no Vaboles vidusskolas, kā arī Dace Verpakovska (1.b klase) un Zane Verpakovska (1.b klase) no Kuldīgas centra vidusskolas un Evelīna Krūmiņa (1.klase) no Garkalnes vidusskolas.

Foto galerija: konkursa noslēguma pasākums un uzvarētāji.

Foto: G. Zommerovskis un S. Verpakovska.

Jēdzienu skaidrojumu piemēri

Skaidro bērni:

  • Patērētājs ir cilvēks, kurš samaksā rēķinus. /Agrita, 4.klase/
  • Prece – lieta, ko tu paņem veikalā un ej pie kases. /Agrita, 4.klase/
  • Lats – naudas vienība, uz kuras visbiežāk redzams zivs. /Agrita, 4.klase/
  • Bankomāts – steigšanās ar naudas izņemšanu. Steigā var aizmirst kredītkarti un viss. /Denīze, 3.klase/
  • Labklājība – tas ir tad, kad tev labi klājas, piemēram, skolā starpbrīdī, kad nav jāmācās. /Laura, 4.klase/
  • Eiro – nauda, par kuru var nopirkt mašīnu, māju, un es zinu, ka eiro ir Īrijā un Igaunijā. /Mārcis, 1.klase/
  • Eiro – eiro mūsu lasi ieved citos ūdeņos. /Laura, 4.klase/
  • Labklājība – palīdzēt citam cilvēkam, piemēram, ja kādā veikalā pietrūkst kādi santīmi, tu vari iedot. /Jēkabs, 3.klase/
  • Reklāma – starpa starp filmām. /Beatrise, 3.klase/
  • Darba dalīšana – cilvēkam daudz darba, viņš pasauc palīgus, izdala darbu draugiem un viss ātri gatavs. /Viktorija, 2. klase/
  • Ģimenes ienākumi – vecāki. /Daniela, 4. klase/
  • Tirgus – vieta, kur pārdod veselīgu pārtiku. /Roberts Edvards, 2. klase/

 

Skaidro vecāki:

  • Tirgus – vieta, kur vienoties par cenu.
  • Labklājība – cilvēka dzīves līmenis, ar kuru viņš ir apmierināts.
  • Bankomāts – skaidras naudas glabātuve. Lieta un vieta, kas atvieglo dzīvi – ātri, ērti, neierobežoti laikā un vietā.
  • Plānošana – prioritāšu izvirzīšana.
  • Labklājība – kad var atļauties kaut ko vairāk par ikdienišķām vajadzībām, piemēram, doties ceļojumā. Kad esi sasniedzis savu labklājības līmeni, vari palīdzēt tiem, kam kādā brīdī klājas grūtāk – ziedot.

 

Skaidro vecvecāki:

  • Labklājība – dzīves veids, kurā cilvēks ir laimīgs.
  • Banka – vieta, kur apgrozās nauda.
  • Bankomāts – naudas "maks".
  • Reklāma – preces slavināšana.
  • Patērētājs – visi ģimenes locekļi.
  • Cena – tik, cik maksā pirkums.
  • Nabadzība – kad cilvēks nevar apmierināt savas vajadzības pēc pārtikas, mājokļa, pakalpojumiem, nav naudas, par ko nopirkt nepieciešamo.
  • Bagātība – cits ir nabags, bet viņš ir bagāts, cits ir bagāts, bet viņš ir nabags.

 

Galerija: Zanes, Daces, Annijas un Rūtas Marijas darbu fragmenti.