Задай вопрос

Uz bieži uzdotiem jautājumiem par aktuālām ekonomikas tēmām atbild gan "Naudas skola", gan dažādu nozaru speciālisti. Ieskaties sadaļā "Naudas skola atbild"! Varbūt atradīsi atbildi uz savu jautājumu uzreiz. Ja to neatrodi, izmanto šeit sniegto iespēju pajautāt vai nosūtīt savus ierosinājumus "Naudas skolas" redaktoram!

Uzdod jautājumu vai uzraksti ieteikumu!

Jautā

Image CAPTCHA
Enter the characters shown in the image.

Jūs atrodaties šeit

prev
prev
AKTUĀLI
/lv/ka-d-trampa-prezidentura-ietekme-eiropu-par-tvitu-plasakas-atbildes
Ievietots: 20.12.2017

2017. gada nogalē, 5. decembrī – teju gadu pēc ASV prezidenta vēlēšanām  –  Latvijas Banka, kas ir valsts stratēģisko rezervju ieguldītājs, galvenais maksājumu centrs un makroekonomikas eksperts,  aicināja lietpratējus vērtēt Donalda Trampa Ameriku un tās ietekmi uz Eiropu.

Diskutēja Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes galvenā ekonomiste Ieva Skrīvere, Swedbank Latvija galvenais ekonomists, Swedbank grupas galvenā ekonomista vietnieks Mārtiņš Kazāks, Valsts prezidents laikā no 2007. līdz 2011. gadam Valdis Zatlers, viens no SIA Pure Chocolate un SIA Purified īpašniekiem un padomes loceklis Pēteris Žimants. Sarunu vadīja Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds.

Globālā spēles laukuma vērtējumu šajā formātā pērn sākām ar Ķīnu – kā vietu, kurp pārvietojas pasaules ekonomikas gravitācijas centrs. Šoreiz skaidrojām šādus aktuālus jautājumus:

  • vai ASV darbos ierobežo starptautisko tirdzniecību, kas, pēc prezidenta Trampa vārdiem, esot amerikāņu darba vietu zagļi (kaut ekonomisti "vainīgos" saredz tehnoloģiju attīstībā un ražošanas procesu automatizācijā);
  • vai reģionu saimnieciska nesadarbošanās nāktu par sliktu arī atvērtajai, no eksporta/importa atkarīgajai Latvijas tautsaimniecībai.

 

Secinājumi īsumā

Pretēji medijos valdošajai noskaņai par Trampa Ameriku, nav tā, ka viss radikāli mainījies uz sliktu. Lietas turpina notikt, lai arī politiski dīvaināk, turklāt Latvijai "Trampa laiku bilance", tā teikt, pagaidām ir pozitīva. Tas šķietami paradoksāli, bet ASV ekonomiskā cikla ietekme lielāka, nekā kāds negatīvs atsitiens no ASV politikas.

ASV tautsaimniecība aug spēcīgi (ja IKP būs +2.5%, tas daudz, un Eiropa, pastarpināti – Latvija, ir ieguvēja eksportā!), īsu papildu veicinājumu tam dos Trampa pirmā paveiktā reforma nodokļos. Starptautiskā tirdzniecība nav apsīkusi (vai necietīs turpmākās reformās – tam vēl jāseko!).

Baltijai Trampa prezidentūras laikā NATO drošības garantijas reāli audzētas, visstiprākās līdz šim. Kamēr Ukrainas austrumos ieildzis konflikts, tas iedrošina citās Krievijas pierobežas valstīs investējušos, ļāvis ieguldījumu bilancei nekristies. (Un kur tad vēl Porziņģis, kas, kā smejies, palīdz Latviju amerikāņa apziņā likt pareizā kartes stūrī.)

Jomās, kur Tramps, orientējoties uz ASV, atbilstoši vēlēšanu lozungam "America first!/Amerikai priekšroka!", atsakās no globāla līdera lomas, vieta tukša nepaliek – to pārņem partneri, konkurenti. Piemēram, sasilstošās planētas saglābšanu uzņemas pētnieki, uzņēmēji ASV, tikmēr starptautiskās tirdzniecības un globalizācijas līdera lomu uzņemas Ķīna.

Latvija veiksmīgi sapurinājusies un pielāgojas, t.sk. kopā ar pārējo Eiropu atbrīvojamies no "brīvbiļetnieka" psiholoģijas – uzņemamies savu daļu aizsardzības izdevumu. Apjēdzam, cik svarīgi atrast zāles pret populisma vienkāršoto risinājumu vilinājumu jebkurā lielākā krīzē.

Arī Latvijas uzņēmēji izmanās eksportēt uz ASV – vai tur Obama, vai Tramps, mikrolīmenī noteicošie izrādās citi faktori (vai atrasts labs starpnieks, ieguldīts stratēģijas izvēlē – dibināt savu uzņēmumu vai pārdot ar citu zīmolu u.tml.). Tiesa, Latvijas eksports uz ASV vērts tikai ap 200 miljoniem eiro, kas 2% no kopējā eksporta. Tas divreiz mazāk nekā Lietuvai un Igaunijai – tātad ir iespējas, kas izmantojamas. Riski? ASV akciju tirgu novērtējums tuvu līmeņiem, pie kuriem iespējams kritiens, krīze ar plašākām atskaņām.

Tas, ka ASV ekonomikas cikls augšupejā un līdz ar to arī pasaules tautsaimniecību visdrīzāk gaida pāris gadi labas izaugsmes, nozīmē – Eiropai aizvējš un labvēlīgs ekonomisks fons reformu veikšanai, kas ir agrāk atlikti mājas darbi. Latvijai, kurai veras politisku iespēju logs pēc vēlēšanām, joprojām jāvairās no vidēju ienākumu slazda un darāmais zināms: pārveides izglītībā, veselības aprūpē un reģionu pārvaldīšanā (sadrumstalotība pāri par 100 administratīvās vienībās divu miljonu valstī neļauj pārvaldei būt efektīvai). Dažām tradicionāli neitrālām Skandināvijas valstīm laba reize apsvērt iestāju NATO.

 

Ekspertu sarunas "Kā D. Trampa prezidentūra ietekmē Eiropu? Par tvītu plašākas atbildes" materiāli (pilns ieraksts, video kopsavilkums, prezentācijas, fotogrāfijas) atrodami šeit.

P.S. Un atliek cerēt, ka lecīgi saasināto kodolhuligānismu Ziemeļkorejā ārstēs ar saprātīgiem – politiskiem līdzekļiem (ja līdzšinējā vēsture ko māca…).

/lv/pasaule-vairs-nav-apala-ta-ir-plakana

Planēta Zeme, protams, joprojām ir apaļa. Taču nelielā attālumā Zemes sfēriskais izliekums nav pamanāms un tā izskatās plakana. Izliekums kļūst pamanāms tad, kad attālums līdz objektam ir būtisks – pārsniedz vairāk kā 25 kilometrus. Šis aspekts tiek izmantots, raksturojot izmaiņas, kuras civilizācijai nesusi globalizācija.

Katru dienu mums ir iespēja iegādāties preces, kas ražotas Vācijā, Anglijā, Ķīnā un citās valstīs. Tāpat jebkurā laikā varam viegli sazināties ar saviem draugiem Spānijā, Francijā un citur. Valstu robežas ir atvērtas, lai viegli un ērti ceļotu.

Viss iepriekš minētais mums ir kļuvis par ikdienu un savu dzīvi citādu mēs nemaz nevaram iedomāties. Suši, kebabs, ķīniešu nūdeles vairs nav grūti pieejamas delikateses. Tomēr, ja atskatāmies atpakaļ vēsturē, ne vienmēr cilvēkiem Latvijā un citur pasaulē tas viss ir bijis tik viegli pieejams. Kas mainījies?

Mūsdienās strauji attīstās tehnoloģijas, piemēram, plaši tiek izmantots internets un mobilie telefoni, uzlabojas transporta infrastruktūra, arvien veidojas jaunas starptautiskās organizācijas un uzņēmumi, tirgus kļūst vienots un attīstās starptautiska sadarbība ekonomisko problēmu risināšanā. Jebkas uz Zemes, pateicoties tehnoloģiju attīstībai, šodien ir tik tuvs un salīdzinoši viegli un ātri sasniedzams, ka Zeme no prātam neaptverami lielas planētas kļuvusi līdzīga vietai ciemata lielumā, kas no viena punkta ir viegli pārskatāma. Taču tik nelielā attālumā sfēriskais izliekums vairs nav pamanāms. Pasaule ir "plakana"!

Šie procesi, kas veicina saziņu starp cilvēkiem dažādās pasaules malās, ļauj viegli tirgoties, kā arī izzināt citu tautu kultūras un tradīcijas, kopumā tiek dēvēti par globalizāciju. Kas tad īsti ir globalizācija? Cik laba vai slikta tā? Kā un kāpēc tā padarījusi pasauli atvērtu?

Globalizācija ir:

  • ekonomisks process, kas ļauj katram no mums iegādāties un izmantot ārvalstīs ražotas preces un pakalpojumus ātrāk un lētāk kā jebkad iepriekš.
  • sociāls process, kas ļauj mums jebkurā laikā sazināties ar draugiem, biznesa partneriem un citiem cilvēkiem, kuri atrodas visdažādākajās vietās pasaulē.
  • ģeogrāfisks un politisks process, kas praktiski nojauc barjeras un robežas preču, pakalpojumu, cilvēku un kapitāla plūsmām, iedrošina ceļot un pārvietoties, kā arī palīdz iepazīt un pieņemt dažādas kultūras un to pārstāvjus.

 

Vairakkārt pieminēts, ka globalizācijai ir gan pozitīva, gan negatīva ietekme uz katru no mums, individuālā, uzņēmuma, valsts un globālā līmenī. Skaidrojot globalizācijas nozīmi, nenoliedzami iezīmējas tās pozitīvie aspekti, kā brīva cilvēku, kapitāla, preču un informācijas kustība, lielāka preču un pakalpojumu izvēle un pieejamākas cenas patērētājam, plašākas darba iespējas, ārvalstu kapitāla pieplūdums attīstības valstīs, uzlabotas starpvalstu un starpkultūru attiecības, u.c. Savukārt, kā galvenie negatīvie procesa faktori tiek minēti – lielo starptautisko uzņēmumu ietekmes palielināšanās, turīgāko iedzīvotāju arvien pieaugošā bagātība, vienlaikus ar nabadzības pieaugumu pasaulē, netaisna ienākumu un patēriņa apjoma sadale starp dažādiem sabiedrības slāņiem, cilvēktiesību pārkāpumi un citas sociālas nevienlīdzības lēta darbaspēka pieejamības dēļ, straujāka postošo slimību izplatīšanās, kultūru sajaukšanās un tautu identitātes zudums, u.c.

Par to, cik pozitīvi vai negatīvi katru no mums ietekmē visi šie procesi un globalizācija kopumā, tomēr grūti spriest, taču pasaule kļūst arvien "plakanāka" jeb katram no mums pieejamāka.

Globalizācija ir neizbēgams process, kas jāuztver kā iespēja un jācenšas no tā iegūt. Jāaizmanto iespēja ceļot, iepazīt citas kultūras, dibināt ārvalstu kontaktus, apmainīties vērtīgām idejām un informāciju, tirgoties un sadarboties ar ārvalstu uzņēmumiem, atbalstīt un saņemt atbalstu no citām valstīm, jo tas viss IR iespējams!
Tomēr jāatceras, ka globalizācija dod daudzas iespējas, taču tā arī rada izaicinājumus un uzliek pienākumus – apgūt dažādas valodas un iepazīt citu tautu kultūru, iegūt pasaules līmenī konkurētspējīgu izglītību, attīstīt radošu uzņēmējdarbību. Pasaule ir atvērta uzņēmīgam, zinošam un prasmīgam vienotas globālās pasaules iedzīvotājam!

/lv/abambale-runam-par-eiro-navi-nav-racionala-pamata
Ievietots: 11.01.2013

Eiro un eiro zonai nedraud sabrukums. Pat pašreizējā nelabvēlīgajā situācijā krīzes skarto eiro zonas valstu iedzīvotāji nevēlas atgriešanos pie nacionālajām valūtām, tāpat par to nedomā arī spēcīgās Eiropas "kodola" valstis. Vēl vairāk - eiro pazušana nav izdevīga arī valstīm ārpus Eiropas.

Krīze ir dabiska parādība, ko var piedzīvot jebkura ekonomiskā sistēma. Tā ļauj apstāties, izanalizēt situāciju, izdarīt secinājumus, izstrādāt rīcības plānu un beidzot rīkoties, lai izveidotu stiprāku un dzīvotspējīgāku sistēmu. Tieši tas patlaban arī notiek eiro zonā.

Ir skaidri krīzes iemesli - naudas un budžeta politikām jābūt saskaņotām jeb, runājot ekonomistu valodā, vienota monetārā politika ir grūti īstenojama bez saskaņotas fiskālās politikas. Jau ir pieņemti lēmumi eiro zonas krīzes iemeslu novēršanai.

Eiro zonas pastāvēšanā ir ieinteresēti visi galvenie "spēlētāji" pasaules politiskajā arēnā. Ja ir konkrēta politiskā un ekonomiskā interese, sekos arī rīcība.

 

Aleksandra Bambale

Latvijas Bankas ekonomiste

Plašāk: Runām par eiro nāvi nav racionāla pamata