Задай вопрос

Uz bieži uzdotiem jautājumiem par aktuālām ekonomikas tēmām atbild gan "Naudas skola", gan dažādu nozaru speciālisti. Ieskaties sadaļā "Naudas skola atbild"! Varbūt atradīsi atbildi uz savu jautājumu uzreiz. Ja to neatrodi, izmanto šeit sniegto iespēju pajautāt vai nosūtīt savus ierosinājumus "Naudas skolas" redaktoram!

Uzdod jautājumu vai uzraksti ieteikumu!

Jautā

Jūs atrodaties šeit

prev
prev
/lv/pasaule-vairs-nav-apala-ta-ir-plakana

Planēta Zeme, protams, joprojām ir apaļa. Taču nelielā attālumā Zemes sfēriskais izliekums nav pamanāms un tā izskatās plakana. Izliekums kļūst pamanāms tad, kad attālums līdz objektam ir būtisks – pārsniedz vairāk kā 25 kilometrus. Šis aspekts tiek izmantots, raksturojot izmaiņas, kuras civilizācijai nesusi globalizācija.

Katru dienu mums ir iespēja iegādāties preces, kas ražotas Vācijā, Anglijā, Ķīnā un citās valstīs. Tāpat jebkurā laikā varam viegli sazināties ar saviem draugiem Spānijā, Francijā un citur. Valstu robežas ir atvērtas, lai viegli un ērti ceļotu.

Viss iepriekš minētais mums ir kļuvis par ikdienu un savu dzīvi citādu mēs nemaz nevaram iedomāties. Suši, kebabs, ķīniešu nūdeles vairs nav grūti pieejamas delikateses. Tomēr, ja atskatāmies atpakaļ vēsturē, ne vienmēr cilvēkiem Latvijā un citur pasaulē tas viss ir bijis tik viegli pieejams. Kas mainījies?

Mūsdienās strauji attīstās tehnoloģijas, piemēram, plaši tiek izmantots internets un mobilie telefoni, uzlabojas transporta infrastruktūra, arvien veidojas jaunas starptautiskās organizācijas un uzņēmumi, tirgus kļūst vienots un attīstās starptautiska sadarbība ekonomisko problēmu risināšanā. Jebkas uz Zemes, pateicoties tehnoloģiju attīstībai, šodien ir tik tuvs un salīdzinoši viegli un ātri sasniedzams, ka Zeme no prātam neaptverami lielas planētas kļuvusi līdzīga vietai ciemata lielumā, kas no viena punkta ir viegli pārskatāma. Taču tik nelielā attālumā sfēriskais izliekums vairs nav pamanāms. Pasaule ir "plakana"!

Šie procesi, kas veicina saziņu starp cilvēkiem dažādās pasaules malās, ļauj viegli tirgoties, kā arī izzināt citu tautu kultūras un tradīcijas, kopumā tiek dēvēti par globalizāciju. Kas tad īsti ir globalizācija? Cik laba vai slikta tā? Kā un kāpēc tā padarījusi pasauli atvērtu?

Globalizācija ir:

  • ekonomisks process, kas ļauj katram no mums iegādāties un izmantot ārvalstīs ražotas preces un pakalpojumus ātrāk un lētāk kā jebkad iepriekš.
  • sociāls process, kas ļauj mums jebkurā laikā sazināties ar draugiem, biznesa partneriem un citiem cilvēkiem, kuri atrodas visdažādākajās vietās pasaulē.
  • ģeogrāfisks un politisks process, kas praktiski nojauc barjeras un robežas preču, pakalpojumu, cilvēku un kapitāla plūsmām, iedrošina ceļot un pārvietoties, kā arī palīdz iepazīt un pieņemt dažādas kultūras un to pārstāvjus.

 

Vairakkārt pieminēts, ka globalizācijai ir gan pozitīva, gan negatīva ietekme uz katru no mums, individuālā, uzņēmuma, valsts un globālā līmenī. Skaidrojot globalizācijas nozīmi, nenoliedzami iezīmējas tās pozitīvie aspekti, kā brīva cilvēku, kapitāla, preču un informācijas kustība, lielāka preču un pakalpojumu izvēle un pieejamākas cenas patērētājam, plašākas darba iespējas, ārvalstu kapitāla pieplūdums attīstības valstīs, uzlabotas starpvalstu un starpkultūru attiecības, u.c. Savukārt, kā galvenie negatīvie procesa faktori tiek minēti – lielo starptautisko uzņēmumu ietekmes palielināšanās, turīgāko iedzīvotāju arvien pieaugošā bagātība, vienlaikus ar nabadzības pieaugumu pasaulē, netaisna ienākumu un patēriņa apjoma sadale starp dažādiem sabiedrības slāņiem, cilvēktiesību pārkāpumi un citas sociālas nevienlīdzības lēta darbaspēka pieejamības dēļ, straujāka postošo slimību izplatīšanās, kultūru sajaukšanās un tautu identitātes zudums, u.c.

Par to, cik pozitīvi vai negatīvi katru no mums ietekmē visi šie procesi un globalizācija kopumā, tomēr grūti spriest, taču pasaule kļūst arvien "plakanāka" jeb katram no mums pieejamāka.

Globalizācija ir neizbēgams process, kas jāuztver kā iespēja un jācenšas no tā iegūt. Jāaizmanto iespēja ceļot, iepazīt citas kultūras, dibināt ārvalstu kontaktus, apmainīties vērtīgām idejām un informāciju, tirgoties un sadarboties ar ārvalstu uzņēmumiem, atbalstīt un saņemt atbalstu no citām valstīm, jo tas viss IR iespējams!
Tomēr jāatceras, ka globalizācija dod daudzas iespējas, taču tā arī rada izaicinājumus un uzliek pienākumus – apgūt dažādas valodas un iepazīt citu tautu kultūru, iegūt pasaules līmenī konkurētspējīgu izglītību, attīstīt radošu uzņēmējdarbību. Pasaule ir atvērta uzņēmīgam, zinošam un prasmīgam vienotas globālās pasaules iedzīvotājam!

/lv/abambale-runam-par-eiro-navi-nav-racionala-pamata
Ievietots: 11.01.2013

Eiro un eiro zonai nedraud sabrukums. Pat pašreizējā nelabvēlīgajā situācijā krīzes skarto eiro zonas valstu iedzīvotāji nevēlas atgriešanos pie nacionālajām valūtām, tāpat par to nedomā arī spēcīgās Eiropas "kodola" valstis. Vēl vairāk - eiro pazušana nav izdevīga arī valstīm ārpus Eiropas.

Krīze ir dabiska parādība, ko var piedzīvot jebkura ekonomiskā sistēma. Tā ļauj apstāties, izanalizēt situāciju, izdarīt secinājumus, izstrādāt rīcības plānu un beidzot rīkoties, lai izveidotu stiprāku un dzīvotspējīgāku sistēmu. Tieši tas patlaban arī notiek eiro zonā.

Ir skaidri krīzes iemesli - naudas un budžeta politikām jābūt saskaņotām jeb, runājot ekonomistu valodā, vienota monetārā politika ir grūti īstenojama bez saskaņotas fiskālās politikas. Jau ir pieņemti lēmumi eiro zonas krīzes iemeslu novēršanai.

Eiro zonas pastāvēšanā ir ieinteresēti visi galvenie "spēlētāji" pasaules politiskajā arēnā. Ja ir konkrēta politiskā un ekonomiskā interese, sekos arī rīcība.

 

Aleksandra Bambale

Latvijas Bankas ekonomiste

Plašāk: Runām par eiro nāvi nav racionāla pamata