Задай вопрос

Uz bieži uzdotiem jautājumiem par aktuālām ekonomikas tēmām atbild gan "Naudas skola", gan dažādu nozaru speciālisti. Ieskaties sadaļā "Naudas skola atbild"! Varbūt atradīsi atbildi uz savu jautājumu uzreiz. Ja to neatrodi, izmanto šeit sniegto iespēju pajautāt vai nosūtīt savus ierosinājumus "Naudas skolas" redaktoram!

Uzdod jautājumu vai uzraksti ieteikumu!

Jautā

Image CAPTCHA
Enter the characters shown in the image.

Jūs atrodaties šeit

prevnext
prevnext
AKTUĀLI
/lv/facebook-nauda-jaunas-iespejas-vai-potencials-apdraudejums
Ievietots: 25.07.2019

Pēc ASV tehnoloģiju milža Facebook iniciatīvas radīta neatkarīga bezpeļņas organizācija The Libra Association, kurā ietilpst starptautiski uzņēmumi MasterCard, Visa, PayPal, Spotify, Uber, Booking.com, Ebay, Vodafone un citi. 2019. gada 18. jūnijā šis jaunizveidotais milzu uzņēmums izziņoja plānu radīt jaunu blokķēdes tehnoloģijā balstītu digitālo valūtu Libra. Tās veidotāji uzskaita dažādus ieguvumus, ko Libra varētu sniegt, taču katrai medaļai ir divas puses. Latvijas Bankas maksājumu eksperta Klāva Ozoliņa rakstā – par šo ieceri un arī par riskiem.

Pasaulē savulaik jau bijusi naudas vienība ar šādu nosaukumu – libra bija Peru oficiālā valūta no 1898. līdz 1931. gadam. Atšķirībā no 20. gadsimta sākumā apgrozībā bijušās libras, ko emitēja Peru Centrālā banka un kuras nodrošinājums bija zelta rezerves, jauno, digitālo Libru plāno izdot Libra Association, kam ar centrālajām bankām vai valsts pārvaldi nav itin nekādas saistības.

Šķiet, ka Facebook, apzinoties savu ne pārāk labo slavu saistībā ar lietotāju datu aizsardzību, kā arī klaju personas informācijas izmantošanu reklāmas nolūkos, veicis manevrus, lai īstenotu savu vēlmi iekarot finanšu pakalpojumu tirgu.

  • Pirmkārt, pašā Facebook šim projektam izveidota īpaša vienība Calibra, kas nodrošinās digitālo maciņu izmantošanai WhatsApp, Messenger un Facebook lietotnēs un teorētiski ir pilnībā nošķirta no Facebook datu izmantošanas. Tāpat Calibra pārstāv Facebook intereses organizācijā Libra Association.
  • Otrkārt, Libra Association 28 dibinātāji ir  tirgus līderi visdažādākajās nozarēs – no maksājumiem un norēķinu kartēm līdz mūzikas straumēšanai un pārvadājumu pakalpojumiem. Ja paša Facebook lietotāju skaits tiek lēsts ap 2.4 miljardiem (aptuveni 31% no pasaules iedzīvotājiem), tad kopējais asociācijas biedru sniegto pakalpojumu lietotāju skaits noteikti aptver vairāk nekā pusi pasaules iedzīvotāju.

 

Katrs Ženēvā, Šveicē (nevis ASV) bāzētās Libra Association dibinātājs veicis vismaz 10 miljonu ASV dolāru iemaksu organizācijas pamatkapitālā, pretī saņemot vienu no 28 balsīm asociācijas lēmumu pieņemšanā. Asociācija paredzējusi veidot Libras tīklu, kas tehnoloģiski nodrošinātu šīs digitālās valūtas norēķinu. Kaut arī Libra Association uzsver, ka Libra balstīta blokķēdes tehnoloģijā, tomēr tā būtiski atšķirsies no zināmajiem kriptoaktīviem kā Bitcoin vai Ethereum, jo Libras pārvedumu validēšanu varēs veikt tikai 28 asociācijas dibinātāji – katram atļauts veidot Libras tīkla validēšanas mezglu (node). 

Libras izziņošana ir skaidra norāde, ka tehnoloģiju milži iekāro finanšu nozari un ar šo metuši izaicinājumu gan universālajām bankām, gan centrālajām bankām. Tomēr jāatceras, ka jebkura liela uzņēmumu galvenais mērķis ir pelnīt naudu, un šāds projekts ir tikai potenciāli jauns veids, kā to darīt. Ne velti 28 plaši pazīstami un šobrīd jau pelnoši uzņēmumi ir iesaistījušies šajā projektā – arī peļņu plānots sadalīt proporcionāli. Jautājums, kādas ir sabiedrības izmaksas, proti, vai ieguvumu ir vairāk nekā potenciālo risku. 

Analizējot, vai iespējams pieļaut Libras ieviešanu jau 2020. gadā, iezīmējas būtiski izaicinājumi:

  • Šāda veida norēķini digitālajā valūtā šobrīd netiek regulēti vai uzraudzīti. Politikas veidotāji gan Eiropā, gan visā pasaulē uzsver, ka strauji jāreaģē un jārada regulējums, kas tādām organizācijām kā Libra Association piemēro līdzīgas prasības kā jebkurai maksājumu vai kredītiestādei.
  • Pastāv risks, ka, ļaujot ieviest Libru, potenciāli tiktu pavērtas durvis globālam monopolstāvoklim un vienai organizācijai tiktu nodota kontrole pār teju puspasaules finansēm.
  • Veicot Libras norēķinus, iespējams, samazinātos patērētāju un ieguldītāju aizsardzība, kā arī mazinātos iespējas kontrolēt naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu.

 

Izvērtējot uzticēšanās aspektu, rodas jautājumi:

  • Vai patērētāji var uzticēties Libra Association un kādi ir tās patiesie mērķi?
  • Vai asociācija spētu nodrošināt, ka Libru nav iespējams pazaudēt kiberuzbrukumos?
  • Vai papildu riskus nerada tas, ka Libra Association lieto terminu blokķēde, bet patur maksājumu validēšanas tīklu asociācijas dalībnieku rokās, kas, visiem 28 tīkla dalībniekiem vienojoties, ļautu mainīt konkrētus ierakstus?
  • Vai, sasniedzot pietiekami lielu Libras lietotāju skaitu, kādā rītā tālruņa lietotnē neparādīsies paziņojums par neparedzētām noteikumu izmaiņām vai jaunu komisijas maksu?

 

Ir ļoti daudz neatbildētu un bažas raisošu jautājumu, uz kuriem nav rodamas tūlītējas atbildes. Latvijas Banka kopā ar citām institūcijām Eiropā un visā pasaulē rūpīgi analizē Libras ideju, izvērtējot tās atbilstību esošajai likumdošanai un analizējot potenciālos riskus. Librai ir starptautiska mēroga ambīcijas un potenciāls, tāpēc tā būtu arī jāregulē attiecīgā mērogā, atbildīgajām institūcijām vienojoties par harmonizētu likumdošanas ietvaru.

Autors: 

Klāvs Ozoliņš, Latvijas Bankas maksājumu eksperts

Visu rakstu lasīt šeit.

 

/lv/kreditu-registrs-un-citi-speletaji
Ievietots: 24.04.2015

Ļaužu maksājumu vēstures krājums 2015. gadā Latvijā kļūs daudzveidīgāks. Latvijas Bankas Kredītu reģistrs turpinās apkopot banku un citu finanšu starpnieku ziņas par privātpersonu kredītiem (kam cik izsniegts, kas laikā atdots vai kavēts), bet jauns reģistrs – kredītinformācijas birojs vāks ziņas arī par citiem mūsu maksājumiem, precīzāk – to parādiem (piemēram, par komunālajiem un telekomunikāciju pakalpojumiem, elektrību, nodokļiem). 

Tādu reģistru informācija iespējamam aizdevējam ļauj drošāk novērtēt, kāds maksātājs būšu turpmāk.

Vai citur pasaulē dalījums tāds pats – kredīti vienā reģistrā un citi maksājumi citā?

Latvijā, tāpat kā daudzās citās Eiropas valstīs (gan lielās – Vācijā, Francijā, Itālijā, gan arī mazākās – Portugālē, Beļģijā un citur) kredītsaistību un pārējo maksājumu ziņas glabā atsevišķās datu krātuvēs vai reģistros.

Kredītu informācijas krātuves parasti uztur valstu centrālās bankas, Latvijā tātad Latvijas Banka, un speciālisti tās sauc par publiskiem (jeb centrāliem) kredītu reģistriem. Kā jau nosaukums saka priekšā arī nezinātājam – te apkopo informāciju par banku un citu finanšu iestāžu izsniegtajiem kredītiem. Savukārt, citu maksājumu reģistrus uztur privātuzņēmumi, te parasti apkopo ziņas par cilvēka dažādiem maksājumu parādiem. Tos attiecīgi sauc par privātiem kredītu reģistriem vai kredītinformācijas birojiem.

Kredītu reģistrs – vieta vēsturei gan ar plusa, gan mīnusa zīmi

Banku un pārējo dalībnieku obligātu dalību tajā nosaka likums (Latvijā – Kredītu reģistra likums), liekot bankām, līzinga kompānijām, krājaizdevu sabiedrībām un citām finanšu iestādēm reģistrā glabāt informāciju par izsniegtajiem kredītiem. Kredītu reģistrs apkopo gan pozitīvo, gan negatīvo informāciju par kredīta atmaksas gaitu – gan par saistībām, ko cilvēks nokārto līgumā noteiktajā laikā, gan maksājumu kavējumiem.

Citu maksājumu parādi – citā grozā

Latvijā kredītinformācijas biroju darbību uzņēmēji var uzsākt jau 2015. gadā, kā to paredz pērn pieņemtais Kredītinformācijas biroju likums. Kredītinformācijas birojus licencēs un uzraudzīs Datu valsts inspekcija.

Atšķirībā no Kredītu reģistra, likums neuzliek pienākumu veidot privātu kredītu biroju, vien dod uzņēmējiem iespēju to darīt. Uzņēmēju – pakalpojumu sniedzēju vai banku dalība šādos reģistros parasti ir brīvprātīga un uz līguma pamata.

 

Saistītā informācija:

Naudas skola atbild – Kas ir Kredītu reģistrs?

Naudas skola atbild – Kāds kredītņēmējam labums no Kredītu reģistra?

TV raidījums Naudas zīmes Kas ir Kredītu reģistrs?

/lv/nauda-valoda-kura-saprotas-visi-cilveki

Gan mūsdienās, gan pirms vairākiem gadsimtiem, naudai vienmēr bijusi liela nozīme cilvēku dzīvē. Visos laikos cilvēkiem bija grūti pretoties spožo ripiņu un čaukstošo banknošu noslēpumainajai burvībai. Vieniem nauda palīdzēja izdzīvot grūtos brīžos, citus mudināja uz kariem, vēl citiem tā palīdzēja radīt nezūdošas mākslas vērtības.

Par naudu senos laikos kalpoja gan dažādas preces, gan metāla izstrādājumi. Piemēram, senie acteki par starpnieku maiņas darījumos naudas vietā izmantoja kakao pupiņas. Par tām varēja nopirkt augļus un dārzeņus (piemēram, kukurūzu, tomātus, zemesriekstus), zelta, sudraba, nefrīta un tirkīza dārglietas un dažādas preces (sandales, apģērbu, traukus un grozus). Actekiem bija arī cita veida "nauda", taču kakao pupiņas bija visvieglāk pieejamas plašai sabiedrības daļai un visvieglāk lietojamas. Zaļās kakao pupiņas izžāvēja, pēc grauzdēšanas izturēja vairākus mēnešus, tad samala un pārvērta šokolādē. Kakao kļuva par tik nozīmīgu maksāšanas līdzekli, ka radās pat tās viltotāji – noziedznieki iztukšoja kakao pupiņas viduci, piepildīja ar dubļiem un pēc tam samaisīja kopā ar veselajām pupiņām.

Parasti domājam, ka preču naudu izmantoja tikai ļoti tālā pagātnē. Taču tā tas nav. Preču naudas izmantošana laiku pa laikam atsākās tādās situācijās, kad sabiedrībā tika izjaukta ierastā norēķināšanās kārtība. Piemēram, šokolāde tika pieņemta kā preču nauda visā Eiropā 2. pasaules kara beigās. Pat tad, ja cilvēkam negribējās saldo tāfelīti pašam ēst,  viņš labprāt pieņēma to apmaiņai pret kādu citu preci vai pakalpojumu, jo zināja, ka ar to varēs citur iegādāties sev nepieciešamo.

Tomēr tie ir izņēmuma gadījumi. Mūsdienās kā naudu izmantojam banknotes un monētas, taču naudas funkcijas pilda arī naudas noguldījumi bankās. Tāpēc bankas norēķinu karte jau kļuvusi par neatņemamu palīgu dažādos norēķinos. Naudas lomu mūsdienās pilda arī vērtspapīri, akcijas, čeki u.tml. finanšu instrumenti. Galvenais, lai spējam viegli veikt svarīgāko, kam nauda kalpo, – norēķinus par precēm un pakalpojumiem, šo pakalpojumu un preču vērtības salīdzināšanu, kā arī drošu līdzekļu uzkrāšanu nākotnes vajadzībām.

/lv/banku-piedavatie-pakalpojumi-un-loma-tautsaimnieciba

Banku sistēma ir tautsaimniecības attīstības motors, kas nepārtraukti rada preču un pakalpojumu ražošanai nepieciešamo stimulu, piedāvājot būtisku resursu – naudu.

Bankas:

  • apvieno naudas resursus;
  • nodrošina vērtību glabāšanu un uzkrāšanu;
  • pārvērš pasīvo naudu par aktīvu naudu;
  • novirza naudu atbilstoši pieprasījumam; 
  • kreditē gan pieprasījumu, gan piedāvājumu;
  • investē;
  • nodrošina pēcmaksas principu (prece atpelna sevi);
  • konsultē tautsaimniecības dalībniekus;
  • uzņemas daļu saimnieciskā riska.

 

Uzzini vairāk par banku galvenajiem piedāvātajiem pakalpojumiem (naudas noguldījumu piesaistīšanu, kredītu izsniegšanu un norēķinu apkalpošanu) Latvijas Komercbanku asociācijas un Latvijas Bankas apmeklētāju centra "Naudas pasaule" veidotajās prezentācijās (2013. gads).

Banku sistēma sekmē un nodrošina tautsaimniecības uzturēšanu un attīstību, veicinot iekšzemes kopprodukta izaugsmi un radot līdzekļus valstij maksājamo nodokļu un nodevu samaksai. Arī bankas ir nozīmīgi nodokļu maksātāji.

Bankas:

  • atražo kapitālu (naudas multiplikācija);
  • piedalās tautsaimniecības analīzē, veic prognozes un brīdina par riskiem;
  • apsaimnieko valsts budžeta izdevumus un ieņēmumus;
  • apsaimnieko valsts izsniegtus vai garantētus kredītus;
  • kontrolē valsts izsniegto vai garantēto aizdevumu pieprasījumus un izpildi;
  • līdzfinansē valsts izsniegtos aizdevumus;
  • veic norēķinus un pārskaitījumus;
  • sniedz informāciju tautsaimniecības analīzei;
  • uzrauga finanšu darījumu likumību un sniedz informāciju valsts finanšu kontrolei;
  • pelna un maksā nodokļus no savas peļņas.

Banku sistēma veicina un nodrošina komersantu un valsts integrāciju pasaules tautsaimniecībā:

  • operatīvi veic globālos norēķinus un citus finanšu darījumus;
  • nodrošina globālo finanšu servisu;
  • nodrošina pārrobežu tirdzniecību;
  • veido un piedāvā starptautisko darījumu un noguldījumu garantijas, veido un uztur starptautiskus uzkrājumu fondus;
  • apvieno kredītus lieliem projektiem;
  • analizē globālo investīciju iespējas un veicina to īstenošanu.
/lv/euribor-kreditu-procentu-likmes-starpbanku-tirgu

Kredīta ikmēneša maksājumus ietekmē kredīta procentu likmes starpbanku tirgū. Ja kredīts izsniegts eiro, tad ikmēneša maksājumi būs atkarīgi no EURIBOR likmes izmaiņām.

Kas ir EURIBOR un kas to ietekmē?

Ja kredīts būtu ņemts eiro, tā ikmēneša maksājumus ietekmē  EURIBOR likme.

EURIBOR (Euro Interbank Offered Rate) – likme, par kādu bankas piedāvā eiro resursus starpbanku tirgū.

EURIBOR procentu likmju aprēķināšanā izmanto 40–50 banku procentu likmes, par kādām starpbanku tirgū aizdod eiro. Tās ir gan eiro zonas valstu bankas, gan bankas no ES valstīm, kuras nav eiro zonā, gan starptautiskās bankas ar lielu darījumu apjomu eiro no ASV, Japānas un citām valstīm.

EURIBOR pārmaiņas ietekmē arī tautsaimniecības izaugsmes tendences, inflācija, ECB monetārās operācijas, piemēram, refinansēšanas operācijas, kā arī tirgus dalībnieku gaidas par ECB lēmumiem.

Kā Latvijas iedzīvotājus ietekmē EURIBOR pārmaiņas?

EURIBOR kāpums ietekmē iedzīvotājus un uzņēmumus ne tikai eiro zonā, arī Latvijā, jo Latvijā lielākā daļa kredītu izsniegta eiro, tāpēc, paaugstinoties EURIBOR, kredīta maksājumu apjoms palielinās. EURIBOR kāpums palielina dzīvokļa, mājas, automobiļa izmaksas, ja iegādei ņemts kredīts vai līzings eiro.

Piemērs: