Задай вопрос

Uz bieži uzdotiem jautājumiem par aktuālām ekonomikas tēmām atbild gan "Naudas skola", gan dažādu nozaru speciālisti. Ieskaties sadaļā "Naudas skola atbild"! Varbūt atradīsi atbildi uz savu jautājumu uzreiz. Ja to neatrodi, izmanto šeit sniegto iespēju pajautāt vai nosūtīt savus ierosinājumus "Naudas skolas" redaktoram!

Uzdod jautājumu vai uzraksti ieteikumu!

Jautā

Jūs atrodaties šeit

prevnext
prevnext

Latvijas Bankas apmeklētāju centrs "Naudas pasaule" ir mūsdienīgs finanšu izglītības un informācijas centrs.
Ekspozīcija veidota saskaņā ar principu: "Nāc, ieraugi, pieskaries, izpēti un apdomā!". Izstāde ir interaktīva, un informatīvos stendus papildina multivides prezentācijas, īsfilmas, datorspēles un dažādi pārsteigumi. 

/lv/merki-un-uzdevumi

"Naudas pasaules" mērķis ir rosināt cilvēkus saskatīt un apdomāt naudas ceļus un izprast naudas nozīmi tautsaimniecībā. Mēs gribam vairot katra apmeklētāja drosmi lietpratīgi saskatīt savu vietu nekad nerimstošajās naudas plūsmās, iekļūt tajās un saprātīgi pakļaut to spēku, liekot darboties savā labā.

Ekspozīcija veidota cilvēkiem ar priekšzināšanām vismaz pamatskolas līmenī. Taču tās saturs izprotams un noderīgs ikviena vecuma cilvēkam, kurš lieto naudu un interesējas par tās ietekmi.

Informācija sniegta latviešu, krievu un angļu valodā, tādējādi "Naudas pasauli" var pilnvērtīgi iepazīt gan apmeklētāji no Latvijas, gan tās viesi.

Latvijas Bankas ēka un izstādes telpas pieejamas arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

/lv/vesture

"Naudas pasaule" atklāta 2005. gada 25. februārī.

Svinīgos apstākļos izstādes durvis simboliski vēra 2005. gada labākā ekonomikas skolotāja kuldīdzniece Iveta Gaile. Taču šā centra izveides vēsture sākās jau pirms vairākiem gadiem, kad Latvijas Banka, labi apzinoties, cik nozīmīga valsts pārmaiņu laikos kļūs finanšu pasaules izpratne, meklēja jaunus saziņas veidus ar iedzīvotājiem.

Ideja

2001. gada 16. novembrī tika atvērta skaidrās naudas glabāšanai uzbūvētā Latvijas Bankas Rīgas filiāle. Latvijas Bankas galvenajā ēkā K. Valdemāra ielā 2A, Rīgā, atbrīvojās vairākas telpas, t.sk. divstāvu seifs ar trim priekštelpām.

Ieteikums izveidot laikmetīgu apmeklētāju centru, kas apvienotu moderna muzeja un izglītošanas funkciju, sakrita ar Latvijas Bankas iespēju un vēlmi kļūt pieejamākai plašai sabiedrībai, vienlaikus demonstrējot arī 100 gadu veco ēku – valsts nozīmes arhitektūras pieminekli.

Projekta izveide

2001. gada 16. novembrī tika atvērta skaidrās naudas glabāšanai uzbūvētā Latvijas Bankas Rīgas filiāle. Latvijas Bankas galvenajā ēkā K. Valdemāra ielā 2A, Rīgā, atbrīvojās vairākas telpas, t.sk. divstāvu seifs ar trim priekštelpām.

Ieteikums izveidot laikmetīgu apmeklētāju centru, kas apvienotu moderna muzeja un izglītošanas funkciju, sakrita ar Latvijas Bankas iespēju un vēlmi kļūt pieejamākai plašai sabiedrībai, vienlaikus demonstrējot arī 100 gadu veco ēku – valsts nozīmes arhitektūras pieminekli.

2002. gadā Latvijas Bankas speciālisti izveidoja Apmeklētāju centra koncepciju. Vērtīgas konsultācijas sniedza Vācijas centrālās bankas Deutsche Bundesbank Naudas muzeja dibinātājs un vadītājs prof. Dīters Lindenlaubs.

Latvijas Bankas padome 2003. gada 16. oktobrī pieņēma lēmumu par apmeklētāju centra izveidi.

Latvijas Bankā tika izveidota projekta darba grupa Jāņa Motivāna vadībā. Grupā strādāja 14 cilvēku, bet kopumā projektā iesaistījās vairāk nekā 100 Latvijas Bankas darbinieku. Lielu ieguldījumu centra izveidē deva Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Numismātikas nodaļas vadītāja Kristīne Ducmane. Projekta grupu konsultēja dizaina mākslinieks Holgers Elers.

Ieceres īstenošana

Vispirms tika nostiprinātas Latvijas Bankas ēkas konstrukcijas, jo nams 100 gadu laikā bija stipri cietis no mitruma un blakus esošo ielu intensīvās satiksmes radītajām ēkas pamatu svārstībām. Pēc tam tika veikti nepieciešamie darbi, lai ēkā varētu iekļūt arī cilvēki ar kustību traucējumiem.

Centra būvniecības darbi tika iekļauti ēkas renovācijas projektā (projektēja un uzraudzīja SIA "Būve un forma"; arhitekti Agris Padēlis-Līns un Edgars Kaufmanis), būvniecību 2004. gadā veica pilnsabiedrība "Restaurators-E".

Ekspozīciju projektēja un iekārtoja dizaina firma SIA "Mākslas fabrika Nr. 7" (dizaineri Āris Smildzers un Ģirts Boronovskis).

Multivides (aplikāciju, filmu iestrādi datorsistēmās, prezentāciju) izstrādi pēc Latvijas Bankas projekta skicēm veica SIA "Digitālā darbnīca" un SIA "R un I Demo", vienu datorspēli izgatavoja Everscreen Oy (Somija).

Apmeklētāju centram nepieciešamos audiovizuālos ierakstus veidoja vai adaptēja SIA "HansaMedia" un SIA "PR Stils".

Centra tapšanas gaitā izveidotā ekspertu komisija, kurā darbojās pieredzējuši ekonomikas pedagogi un ieinteresēti skolēni, palīdzēja novērtēt sagatavotos materiālus, testējot tos gan kā profesionāļi, gan kā iespējamie lietotāji.

/lv/interesanti-fakti-0
  • "Naudas pasaule" iekārtota vēsturiskās Latvijas Bankas naudas glabātavas telpās.
  • Ekspozīcija izvietota divos stāvos 420 m2 platībā.
  • Telpās saglabāti seifu skapji un divstāvu seifu telpas oriģinālās durvis, kuras sver 3.5 tonnas.
  • Apmeklētāju centra izveidei izmantoto telpu rekonstrukcijas izmaksas 2005. gadā – 596 tūkst. latu.
  • "Naudas pasaules" ekspozīcijas izveides izmaksas 2005. gadā – 413 tūkst. latu.
  • Pirmā grupa "Naudas pasauli" apmeklēja 2005. gada 1. martā.
  • Ņemot vērā lielo apmeklētāju skaitu, Latvijas Banka izveidoja valstī pirmo publiskā apmeklējuma elektronisko reģistru, radot tam speciālu datorprogrammu.
  • Starptautiskajā akcijā "Muzeju nakts" katru gadu "Naudas pasauli" apmeklē vairāk nekā 8 000 apmeklētāju.
  • "Naudas pasauli" apmeklējuši visi atjaunotās Latvijas Valsts prezidenti.
  • Multimediju programmās dzirdamas mākslinieku Ģirta Jakovļeva, Jurija Kušpelo, Jura Kalniņa un Nika Gothema balsis.
  • Cenu stabilitātes skaidrojumam banka piedāvā filmu "Inflācija", kurā visas lomas režisora R. Karro vadībā spēlē aktieri amatieri.
  • Izstādes garākais vada savienojums pārsniedz 2 km, un tas ļauj darbināt Pārdaugavā novietotu drošības dienesta novērošanas kameru pie naudas glabātavas ēkas.
  • Seifa telpām nav atveramu logu, tāpēc katru dienu apmeklētājiem tiek piegādāti aptuveni 80 000 m3 svaiga – uzsildīta vai atdzesēta – gaisa. Apgaismojuma un visu elektronisko iekārtu darbināšanai katru darbadienu tiek izlietots aptuveni 200 kWh elektrības.
/lv/citur-eiropa

Gandrīz katra centrālā banka Eiropā izveidojusi savu apmeklētāju centru vai muzeju. Izpēti kartē, kur tie atrodami!