Fiskālā politika – valdības veiktie pasākumi, lai atbilstoši ekonomiskās aktivitātes līmenim veicinātu vai mazinātu investīcijas, nodarbinātību, ražošanu (reālo IKP). Ar fiskālo politiku saprot valdības izdevumu (G) un nodokļu (T) palielināšanu vai samazināšanu.

Kas var apgrūtināt fiskālās politikas īstenošanu?

• Stimulējošas fiskālās politikas īstenošanai nepieciešami finanšu resursi, kuru valdības rīcībā bieži nav.
• Ierobežojošu fiskālo politiku grūti īstenot (pieņemt nepopulārus lēmumus vai, piemēram, mazaizsargātu iedzīvotāju grupu negatīvi ietekmējošus lēmumus) iedzīvotāju un uzņēmēju neapmierinātības dēļ.
• Fiskālās politikas pasākumiem līdz to iedarbības sākumam ir zināms slēptais periods (vajadzīgs laiks, līdz tie sāk "iedarboties").
• Ne vienmēr tautsaimniecības dalībnieki piekrīt un notic valdības īstenotajiem pasākumiem, tāpēc veiktie pasākumi var nebūt iedarbīgi.

Lēmumu, kad īstenot stimulējošu vai ierobežojošu fiskālo politiku, valdība pieņem, analizējot norises tautsaimniecībā. Straujas ekonomiskās izaugsmes laikā jāīsteno ierobežojoša fiskālā politika, bet ekonomiskās lejupslīdes laikā jāīsteno stimulējoša fiskālā politika.
 

Lasi arī "Tautsaimniecības cikliskā attīstība".