Задай вопрос

Uz bieži uzdotiem jautājumiem par aktuālām ekonomikas tēmām atbild gan "Naudas skola", gan dažādu nozaru speciālisti. Ieskaties sadaļā "Naudas skola atbild"! Varbūt atradīsi atbildi uz savu jautājumu uzreiz. Ja to neatrodi, izmanto šeit sniegto iespēju pajautāt vai nosūtīt savus ierosinājumus "Naudas skolas" redaktoram!

Uzdod jautājumu vai uzraksti ieteikumu!

Jautā

Jūs atrodaties šeit

prevnext

Apgrozībā – no 14. novembra

Apgrozībā – no 14. novembra

prevnext
AKTUĀLI
/lv/iepazisti-jaunas-50-eiro-banknotes
Ievietots: 24.02.2015

2017. gada 4. aprīlī apgrozībā tika laista jaunā Eiropas sērijas 50 eiro banknote. Pavisam ir septiņu nominālvērtību eiro banknotes: 5 eiro, 10 eiro, 20 eiro, 50 eiro, 100 eiro, 200 eiro un 500 eiro. Tās ir likumīgs maksāšanas līdzeklis 19 eiro zonas valstīs. Uz tām attēloti dažādu Eiropas vēstures periodu arhitektūras stili.

50 eiro banknote ir visbiežāk izmantotā eiro banknote. Apgrozībā ir 9 mljrd. šo banknošu, veidojot 46% no visām eiro banknotēm.

Pirmā izlaiduma 50 eiro banknotes joprojām būs likumīgs maksāšanas līdzeklis. Tās atradīsies apgrozībā kopā ar jaunajām banknotēm un tiks pakāpeniski izņemtas no apgrozības.

  • Uz jaunajām banknotēm joprojām redzami pirmā izlaiduma banknošu laikmetu un stilu motīvi un izmantotas tās pašas dominējošās krāsas, taču uzlaboto pretviltošanas elementu dēļ veiktas nelielas pārmaiņas. Tāpēc tās arī viegli atšķirt no pirmā izlaiduma banknotēm.
  • Jaunās 50 eiro banknotes hologrammā iestrādāts inovatīvs pretviltošanas elementslogs ar portretu. Aplūkojot banknoti pret gaismu, logs kļūst caurskatāms un tajā no abām banknotes pusēm redzams mitoloģijas tēla Eiropas portrets. Šāds pretviltošanas elements – caurskates logs – ir iestrādāts arī Eiropas sērijas 20 eiro banknotēs.
  • Uz jaunajām 50 eiro banknotēm attēlotas arī valstis, kuras pievienojušās ES kopš 2002. gada. Piemēram, Eiropas kartē redzama Malta un Kipra, valūtas nosaukums – eiro – rakstīts ne vien latīņu burtiem un grieķu burtiem, bet arī kirilicā, un ECB nosaukuma 5, 10 un 20 eiro banknotes, arī uz jaunās 50 eiro banknotes ir smaragdzaļš skaitlis un ūdenszīmē iestrādāts Eiropas portrets.

 

 

Iedzīvotājiem būtiski zināt, ka nekas speciāli nav jādara – nav jāiet uz bankām un banknotes nav jāmaina. Eiropas sērijas 50 eiro banknotes apgrozībā nonāks pakāpeniski – ar Latvijas Bankas un komercbanku starpniecību. Pirmā izlaiduma banknotes būs apgrozībā kopā ar jaunajām banknotēm un saglabās savu vērtību bez laika ierobežojuma.

 

Uzzini vairāk arī par jaunās 50 eiro banknotes ražošanu ECB veidotā īsfilmā "No ražošanas līdz apgrozībai: jaunās 50 € banknotes ceļojums" (2:30 min.)!

 

 

 

 

 

/lv/kas-jazina-par-eiro-banknotem
Ievietots: 07.05.2013

Visām eiro zonas valstīm ir vienādas eiro banknotes, atšķiras katras valsts emitētās monētas, jo tām vienas puses dizainu katra valsts izvēlas pati. Eiro banknotes un monētas apgrozībā tika laistas 2002. gada 1. janvārī. Patlaban eiro zonai ir pievienojušās 19 Eiropas Savienības (ES) valstis, un 332 miljoni cilvēku veic skaidrās naudas darījumus vienā un tajā pašā valūtā.

Apgrozībā ir septiņu nominālvērtību eiro banknotes – 5, 10, 20, 50, 100, 200 un 500 eiro, un uz tām attēloti dažādu Eiropas vēstures periodu arhitektūras stili. Visās eiro banknotēs iestrādāti dažādi pretviltošanas elementi. Jebkuru eiro banknoti var viegli pārbaudīt, to aptaustot, apskatot un pagrozot. Eiro banknošu dizainā ir padomāts arī par vājredzīgajiem un neredzīgajiem cilvēkiem, piemēram, dažādu nominālu eiro banknotēm ir nedaudz atšķirīgs izmērs.

            

         

        

      

    

  

Tāpat kā citas valūtas, eiro turpina attīstīties. Pilnveidojot naudas drošību, šā gada 2. maijā apgrozībā tika laista pirmā otrās – Eiropas – sērijas 5 eiro banknote, bet 2014. gada septembrī – 10 euro banknote. Otrās sērijas eiro banknotēs izmantoti jaunākie sasniegumi banknošu tehnoloģijās. Jaunie pretviltošanas elementi nodrošinās labāku aizsardzību pret viltojumiem.

Turklāt jaunās eiro banknotes būs izturīgākas nekā pirmās sērijas banknotes, un tās nebūs tik bieži jānomaina. Eiropas sērijas banknošu dizaina pamatā ir laikmetu un stilu motīvi, kas izmantoti pirmās sērijas banknotēs. Tomēr jauno banknošu izskats ir vizuāli nedaudz mainīts, lai piešķirtu tām jaunu izskatu un iestrādātu vairākus jaunus un pilnveidotus pretviltošanas elementus, kas ļauj arī viegli atšķirt abu sēriju banknotes.

Lai pārbaudītu eiro banknošu būtiskākās pretviltošanas pazīmes, APSKATI, PAGROZI, PATAUSTI tās!

Pirmā izlaiduma banknotes joprojām būs apgrozībā kopā ar jaunajām banknotēm, bet pamazām tiks izņemtas no apgrozības. Diena, kad tās pārstās būt likumīgs maksāšanas līdzeklis, tiks izziņota savlaicīgi. Un pat pēc šī datuma tās saglabās vērtību bez laika ierobežojuma un jebkurā laikā būs apmaināmas eiro zonas nacionālajās bankās.
Pakāpeniski tiks ieviestas arī citu nominālu otrās sērijas eiro banknotes.

Šobrīd apgrozībā jau ir jaunās Eiropas sērijas 5, 10, 20 un 50 eiro banknotes. Jauno 100 eiro un 200 eiro banknoti laidīs apgrozībā 2019. gada sākumā.

 

Visu eiro banknošu pretviltošanas elementus var apskatīt šeit.

 

/lv/nauda-ka-joks-reklama-reprezentacijas-materials-vai-drikstu

Bieži vien dažādos pasākumos izmanto naudas krišanu no gaisa, mētāšanu u.c. Katrs ēdis arī monētas, medaļas u.tml. šokolādes izstrādājumus, kuru iesaiņojums neapšaubāmi atgādina naudu. Taču – vai tas ir atļauts?

Lai gūtu pārliecību par to, ka joka pēc uzzīmēta, izdrukāta vai citādi radīta naudas zīme netiks uzskatīta par viltojumu, un izvairītos no kriminālatbildības, pirms sākt ko tādu izgatavot, noteikti jāiepazīstas ar Latvijas Bankas izdotajiem lata naudas zīmju un/vai Eiropas Centrālās bankas eiro naudas zīmju naudas reproducēšanas noteikumiem.

Noteikumi jāizlasa un jāizpēta ļoti vērīgi, tomēr galvenā ideja, ko slēpj šie ierobežojumi un aizliegumi, ir tā, ka reproducētajai naudai jābūt viegli atšķiramai no īstās, tā nedrīkst radīt pat mazāko domu, ka varētu tikt izmantota kā oficiāls maksāšanas līdzeklis. Turklāt, lai izvairītos no jebkādiem pārpratumiem, par jebkura veida naudas reproducēšanu labāk iepriekš konsultēties un to saskaņot ar iestādi, kas atbildīga par attiecīgo naudas zīmju emisiju. Latvijā tā ir Latvijas Banka.

Naudas zīmju reproducēšanas paraugu galerija

*Pieļaujama reproducēšana, jo skaidri zināms, ka 1 milj. ASV dolāru banknošu apgrozībā nav. Turklāt tām nav iestrādāti oficiāli pretviltošanas elementi; banknošu krāsa un citas detaļas atšķiras no tām, kādas ir oficiāli apgrozībā esošajām banknotēm.

/lv/latvijas-eiro-monetas

2002. gada 1. janvārī apgrozībā laida eiro monētas - eiro un centus. Eiro monētu priekšpuse (kopīgā puse) visām valstīm ir ar kopīgu dizainu, taču ikviena Ekonomikas un monetārās savienības valsts pati var izvēlēties dizainu monētas otrai pusei (nacionālajai pusei).

  • Pavisam ir astoņas dažādas monētas - 1, 2, 5, 10, 20 un 50 centu un 1 un 2 eiro monētas.
  • Vienā eiro ir 100 centu.
  • Monētas ar lielāko nominālvērtību - 1 eiro un 2 eiro - ir divkrāsainas (sudraba un dzeltenā krāsā). Vidējās nominālvērtības monētas - 10, 20 un 50 centu - ir dzeltenā krāsā, bet zemākās nominālvērtības monētas - 1, 2 un 5 centi - ir vara krāsā.
  • Katra nomināla monēta ir atšķirīgā lielumā.
  • 1 centa monēta ir mazākā un 2 eiro monēta ir lielākā.
  • Eiro monētām ir kopīgā puse un puse ar attiecīgās valsts veidoto simboliku (nacionālā puse). Nacionālajā pusē vienmēr ir norāde uz valsti, kas šo monētu ir izlaidusi.
  • Eiro monētu kopējo dizainu izstrādāja beļģu mākslinieks Liks Lijkss (Luc Luycx).

 

 

Latvijas eiro monētu nacionālās puses attēliem izvēlēti un apstiprināti šādi sižeti:

  • uz 1 un 2 eiro monētu nacionālās puses tiks attēlots tautumeitas portrets;
  • uz 10, 20 un 50 centu monētām – Latvijas lielais ģerbonis;
  • uz 1, 2 un 5 centu monētām – Latvijas mazais ģerbonis.

Latvijas eiro monētu dizaina izvēle notika 2004. gadā Latvijas Bankas organizētajā visas tautas ideju konkursā. Atbalstītās un tālāk attīstītās idejas autore ir Ilze Kalniņa. 1 un 2 eiro monētu grafiskā dizaina autors ir mākslinieks Guntars Sietiņš, centu grafiskā dizaina autors ir mākslinieks Laimonis Šēnbergs.

/lv/bojata-nauda-ko-darit
Ievietots: 16.07.2014

Dzīvē gadās, kad kādu nelaimīgu apstākļu sakritības rezultātā sabojājam naudas zīmes – visbiežāk banknotes, bet dažreiz arī monētas. Aizmirsts "piecītis" veļas mašīnā ievietotu bikšu kabatā; mazs delveris ar šķērēm vienā rokā un banknotēm (vai to, kas no tām pēc pasaules izzināšanas procesa palicis) otrā; nauda cietusi ugunsnelaimē… Gandrīz ikviens no mums saskāries ar šādiem nepatīkamiem pārsteigumiem.

Ja sabojātā nauda ir īsta, to atgūt var palīdzēt Latvijas Banka. Centrālās bankas klientu kasēs Rīgā un Liepājā bez maksas maina bojātas banknotes, ja tām ir:

  • saskatāmas drošības pazīmes;
  • nosakāma nominālvērtība;
  • ir pārliecība par to īstumu.

 

Saplēstas vai citādi cietušas banknotes maina, ja to atlikušais lielums ir lielāks par 50% no veselas banknotes lieluma. Var būt arī mazāk, taču tad ir jāpierāda, ka iztrūkstošās banknotes daļas ir iznīcinātas, piemēram, tās sadegušas. Tās var būt vienā gabalā vai salīmētas no atsevišķām banknotes daļām, ja to atsevišķās daļas pieder vienai un tai pašai banknotei. Iesniedzēja apzināti bojātas banknotes nemaina.

Sīkāka informācija par naudas zīmju apmaiņas nosacījumiem – šajos noteikumos.

Latvijas Banka maina bojātās eiro un lata banknotes un monētas. Ar bojātām citu valūtu banknotēm un monētām jāvēršas attiecīgās valsts centrālajā bankā.

Naudas ekspertu darbs

Latvijas Bankas naudas ekspertu darbs dažreiz atgādina juveliera vai pulksteņmeistara pienākumus. Šogad jūnija beigās Latvijas Bankas naudas laboratorijā atnestas smalkās strēmelēs sagrieztas dažādu nominālu latu banknotes.

Kopumā cietušas banknotes, kuru nominālvērtība ir ap 1000 latiem.

Latvijas Bankas naudas laboratorija vairākas dienas atgādināja pužļu kopā likšanas entuziastu pulciņu – eksperti no daudzajiem gabaliņiem lika kopā banknotes, un sākotnējās aplēses liecina, ka izdevies "glābt" aptuveni trešdaļu no cietušās naudas.

  

Vairāk bilžu – Latvijas Bankas "Flickr" vietnē.

Un te redzami daži senāki gadījumi, kad naudaszīmes cietušas liesmās un no mitruma. Piemēram, pirms vairākiem gadiem kolēģi mēģināja saglābt trauslu ugunsgrēkā pabijušu pieclatnieku un desmitnieku kaudzīti, lai kaut cik mazinātu cietēja zaudējumus.

    

Vairāk bilžu – Latvijas Bankas "Flickr" vietnē.

Kopumā 2013. gadā cilvēki Latvijas Bankā ekspertīzes veikšanai nogādāja bojātas lata naudaszīmes 89 reizes, bet šogad, lai arī gads ir tikai pusē, bojātas lata un eiro naudaszīmes pieteiktas ekspertīzei 79 gadījumos.

Naudas zīmju nolietotības un īstuma pārbaude Latvijas Bankā notiek arī ikdienas režīmā – tā ir viena no centrālās bankas funkcijām raitas un kvalitatīvas skaidras naudas aprites nodrošināšanā. Latvijas Banka naudas zīmes saņem no kredītiestādēm, un tās nokļūst automātiskās naudas apstrādes iekārtās. Ja banknote ir nolietojusies, tā automātiski tiek iznīcināta un aizstāta ar jaunu. Dažkārt citās valstīs itin bieži makos nonāk ļoti nobružātas banknotes, gluži kā lupatiņas. Latvijā naudas apstrādes standarti ir tādi, ka šāda nepatīkama nauda ir retums – tā tas bija ar latiem, tā tas būs arī turpmāk ar eiro.

Apstrādātās naudas apjomi ir milzīgi. Piemēram, 2013. gadā Latvijas Bankā apstrādāti aptuveni 3.73 miljardi latu, kas 3.5 reizes pārsniedza apgrozībā esošās skaidrās naudas apjomu.

Ne īstas, ne viltotas banknotes

Latvijas Bankas naudas eksperti reizumis sastopas ar kurioziem gadījumiem. 2012. gadā informējām par gadījumu, kad māte un meita mēģināja pret īstu apmainīt joku naudu – četras "100 lapu Latvijas naudai līdzīgas zīmes".

Pašdarinātās naudas zīmes bija veidotas pēc 100 latu banknošu parauga, bet to, ka nauda nav īsta, ļāva atklāt vairākas pazīmes – uzraksti "100 lapu", "Latvijas naudai līdzīga zīme", "Piezīmju papīrs", drošības elementu trūkums, "Jociņa kunga" paraksts vietā, kur banknotēm atrodams centrālās bankas vadītāja uzvārds. Naudas zīmēm bija apdrukāta tikai viena puse, acīmredzot jokdariem parūpējoties, lai neiznāk sajaukt ar īstām banknotēm.

 

Andris Tauriņš

Latvijas Bankas Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs

 

Uzzini vairāk!

Ko darīt, ja eiro banknote ir tikai nedaudz ieplēsta, taču pārdevēji atsakās to pieņemt norēķinam? Vai tiešām bojātā banknote ir nederīga un jāsamierinās ar zaudējumu savā maciņā? Kurp doties pēc palīdzības raidījuma "4. studija" veidotajā sižetā skaidro Latvijas Bankas eksperts A. Tauriņš.

4:52

Publicēšanas publicēšanas datums: 2015. gada 12. marts.

 

Zaļi iekrāsota nauda – kāpēc tā notiek un ko darīt, ja šāda nauda nejauši nonākusi Tavās rokās? Raidījuma "4. studija" sižets skaidro arī šo situāciju.

3:45

Publicēšanas datums: 2015. gada 19. marts.