Filmas

Video Ilgums - 4:42

Eiro – mūsu nauda

Pirmo reizi eiro parādījās rēķinos 1999.gadā, un to var dēvēt par eiro dzimšanas gadu, taču vienotas valūtas meklējumu sākums ir meklējams senākā pagātnē. Aplūkosim nozīmīgākos soļus ceļā uz eiro.

Jau 1957.gadā, noslēdzot Romas līgumu, sešas Eiropas kopienas dalībvalstis – Francija, Vācija, Itālija, Nīderlande, Beļģija un Luksemburga – izvirzīja mērķi izveidot vienotu tirgu, kurā tiktu nojaukti visi šķēršļi, kas traucē brīvu preču, pakalpojumu un kapitāla kustību.

1992.gada 7.februārī dalībvalstu līderi parakstīja Māstrihtas līgumu, kurā tika iestrādāti tā dēvētie Māstrihtas kritēriji, kas valstīm jāizpilda, lai kļūtu par ekonomikas un monetārās savienības dalībvalsti. Tika nolemts, ka, sākot ar 1999.gadu nacionālās valūtas aizstās ar vienotu Eiropas valūtu. Līgumu parakstījušo valstu savienība no šā brīža tika dēvēta par Eiropas Savienību.

1995.gadā tika izvēlēts valūtas nosaukums eiro, kas saistīts ar vārdu Eiropa. Eiro simbola idejas pamatā ir grieķu alfabēta burts epsilons.

1999.gadā eiro tika laists apgrozībā kā virtuālā valūta. Pirmos trīs gadus to izmantoja tikai grāmatvedības vajadzībām, piemēram, veicot elektroniskos maksājumus. Jūlijā sākās eiro banknošu izgatavošana. Šajā procesā bija iesaistītas 15 banknošu spiestuves visā Eiropas Savienībā.

2002.gada 1.janvārī eiro banknotes un monētas tika ieviestas 12 valstīs, kuru kopējais iedzīvotāju skaits bija 308 miljoni. Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Īrijā, Itālijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Portugālē, Somijā, Spānijā un Vācijā, kur apgrozībā nonāca 8 miljardi eiro banknošu un 38 miljardi eiro monētu.

2014.gadā eirozonai bija pievienojušās jau 18 no 28 Eiropas Savienības valstīm, to skaitā arī Latvija. Ārpus eirozonas joprojām palikušas trīs vecākās Eiropas Savienības valstis – Zviedrija, Dānija un Lielbritānija, kurām dibināšanas līgums paredz izvēles tiesības attiecībā uz dalību ekonomikas un monetārajā savienībā.

Eiro izskats

Eiro, tāpat kā citām valūtām, ir gan banknotes gan monētas. Aplūkosim eiro banknošu dizainu. Eiro banknotēm visās eirozonas dalībvalstīs ir vienots dizains. Ir septiņu nominālvērtību eiro banknotes. Katras nominālvērtības banknotei ir atšķirīga krāsa un izmērs – jo lielāka nominālvērtība, jo lielāks banknotes izmērs.

Eiro banknošu dažādie izmēri un kontrastējošās krāsas, kā arī reljefa iespiedumi palīdz cilvēki, īpaši vājredzīgajiem cilvēkiem, atpazīt to nominālvērtību. Banknošu dizainā izmantoti septiņu Eiropas kultūrvēstures periodu arhitektūras stili. Uz banknotēm vizualizēta arī Eiropas karte un Eiropas karogs.

Lai eiro banknotes būtu grūti viltojamas, tajās iestrādāti dažādi pretviltošanas elementi – ūdenszīme, pretviltošanas josla un caurskata zīme. Īstai banknotei visi šie trīs elementi redzami, aplūkojot banknoti no abām pusēm.

Eiro monētām ir vienots aversa dizains, kurā attēlota monētas nominālvērtība un katrai valstij īpašs reversa dizains. Trīs mazāko nominālvērtību monētas – 1, 2 un 5 centi – parāda Eiropu pasaulē. Attēli uz 10, 20 un 50 centu monētām simbolizē Eiropu kā tautu savienību. Savukārt 1 un 2 eiro monētas atspoguļo Eiropu kā pasaules daļu bez robežām.

Monētu nacionālā puse ar attiecīgās valsts veidoto simboliku ir iespēja eirozonas dalībvalstīm atspoguļot savu valsti raksturojošus simbolus, kultūrvēsturiskus objektus un nozīmīgas personības.

Katras nominālvērtības monētai ir atšķirīgs izmērs. 1 centa monēta ir vismazākā, bet 2 eiro monēta – vislielākā. Eiro monētās iestrādāti paaugstinātas drošības mašīnlasāmi elementi, tāpēc tās var izmantot tirdzniecības automātos visā eirozonā, neatkarīgi no tā, kurā valstī attiecīgās monētas izlaistas.

1 un 2 eiro monētu izgatavošanā izmantota sarežģīta metālu sakausējuma tehnoloģija, bet 10, 20 un 50 centu monētās – unikāls metāla sakausējums ziemeļu zelts, ko izmanto vienīgi monētu izgatavošanai. Monētu apmales, tostarp uzraksts uz 2 eiro monētas jostas, aizsargā tās pret viltošanu.

Video datne
Izdrukāt

Pierakstīties jaunumiem

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!