Filmas

Video Ilgums - 4:42

Kas ir tautsaimniecības izaugsme?

Ikviens ir dzirdējis par tautsaimniecības izaugsmi. Bet kas patiesībā tā ir? Paaugstinājies bezdarba līmenis... vainojami izaugsmes rādītāji! Juceklis valsts finansēs? Jau atkal problēma izaugsmē! Bet kas īsti ir tautsaimniecības izaugsme?

Tautsaimniecības izaugsme atbilst izmaiņām  iekšzemes kopproduktā, kas, savukārt, atbilst visai konkrētajā valstī saražotajai pievienotajai vērtībai.

Paraudzīsimies uz to visu vēlreiz, sākot no paša sākuma pievienotās vērtības. Ņemsim par piemēru mazu valsti, kurā darbojas miniatūrs uzņēmums, kurš, piemēram, ražo ģitāras.

Pirms kaut ko var saražot, uzņēmuma nepieciešams iegādāties dažādus materiālus – koksni, stīgas, skrūves, laku.. un mēs neesam tikuši līdz pusei. Pievienotā vērtība ir atšķirība starp gatavā produkta cenu un tā izejmateriālu izmaksām. Pievienotā vērtība vairāk vai mazāk ir labums, kas gūts apvienojot šos dažādos materiālus ģitārā.

Tagad nedaudz paplašināsim savu redzes loku. Ikviens uzņēmums mūsu mazajā valstī rada pievienoto vērtību. Visu pievienoto vērtību summa ir valsts iekšzemes kopprodukts jeb IKP. Un neaizmirsīsim pievienoto vērtību, ko rada valsts. Kad valsts būvē ceļus vai izglīto bērnus, arī tā rada zināmu labumu. IKP ir labumu daudzums, ko valsts gadā spēj saražot. Bet kam gan šie visi labumi domāti? Kur tie paliek?

Darbinieku algas veido vismaz divas trešdaļas no pievienotās vērtības. Vēl viena daļa nonāk valstī kā nodokļi. Pārējo uzņēmumi izmanto, lai samaksātu parādus un radītu ienākumus īpašniekiem, kā arī daļa tiek ieguldīta nākotnē.

Iekšzemes kopprodukts nav tikai visu pievienoto vērtību summa, tā arī ir visu izmaksāto kompensāciju summa. Abas šīs summas ir vienādas.

Ja kāds būtu tiešām ziņkārīgs, viņš varētu sākt brīnīties – kas gan notiek ar šo visu bagātību pēc tam, kad tā tikusi sadalīta? Palūkosimies.

Lūk, kāds darbinieks nopērk ģitāru. Citur ģitāru meistars iegādājas jaunu iekārtu. Savukārt valsts uzbūvē mūzikas akadēmiju, lai nākamās paaudzes varētu mācīties mūziku. Īsumā tā vai citādi, bet visa sadalītā bagātība pēc tam tiek iztērēta.

Iekšzemes kopprodukts ir visu pievienoto vērtību summa, kas vienāda ar izmaksāto kompensāciju summu, kura, savukārt, vienāda ar patēriņa apjomu. Šie trīs lielumi ir vienlīdz lieli.

IKP izaugsmes līmenis

Ja IKP pagājušajā gadā bija 100 un šogad ir 110, tas varētu būt tāpēc, ka mēs saražojām par 10% vairāk bagātības. Bet tas varētu būt arī tāpēc, ka cenas ir augušas par 10%. Un visdrīzāk tas ir pa drusciņai no abiem.

Izaugsmes līmenis ir saražotās bagātības apjoms, ņemot vērā inflāciju. 10% izaugsme ir iespējama attīstības valstīs, taču attīstītajām valstīm tā jau ir pagātne, un pat 2% ir cienījams rādītājs.

Tagad laiks pievērsties iedvesmojošam stāstam par divām kūkām.

Pirmā kūka, kas nopirkta lielveikalā, ir neatņemama iekšzemes kopprodukta daļa. Savukārt otrā, kas pagatavota mājās ar mīlestību, nemaz neeksistē, vismaz iekšzemes kopproduktā tā neparādās. Tomēr otrā kūka garšo tikpat labi kā pirmā, un tās radītais labus ir pavisam īsts. Vēl jo vairāk, iekšzemes kopprodukts neņem vērā sabiedrisko labumu. Tajā neparādās nekādas atšķirības starp saražotā vērtību, ko radījusi cigarešu fabrika, vai slimnīca, kas ārstē smēķētājus, kas cieš no vēža.

No iekšzemes kopprodukta perspektīvas, sastrēgumi ir īsta svētība. Tie rada bagātību, jo cilvēki ir spiesti tērēt vairāk naudas par degvielu un automobiļu remontu.

Īsumā. Iekšzemes kopprodukts ir svarīgs, taču ierobežots valsts tautsaimniecības izaugsmes rādītājs. Ar iekšzemes kopprodukta pieaugumu nav iespējams vērtēt pilsoņu labklājību. Īpaši, ja jūs smēķējat cigaretes, sēžot sastrēgumā.

© Banque de France - City of Economics and Money

© Universcience

Video datne
Izdrukāt

Pierakstīties jaunumiem

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!