Задай вопрос

Uz bieži uzdotiem jautājumiem par aktuālām ekonomikas tēmām atbild gan "Naudas skola", gan dažādu nozaru speciālisti. Ieskaties sadaļā "Naudas skola atbild"! Varbūt atradīsi atbildi uz savu jautājumu uzreiz. Ja to neatrodi, izmanto šeit sniegto iespēju pajautāt vai nosūtīt savus ierosinājumus "Naudas skolas" redaktoram!

Uzdod jautājumu vai uzraksti ieteikumu!

Jautā

Jūs atrodaties šeit

prevnext
prevnext
AKTUĀLI
/lv/nodokli-latvija-makro-saruna-ar-martinu
Ievietots: 11.07.2016

Vai Latvijā ir augsti vai zemi nodokļi? Vai pašreizējā situācijā Latvijā valsts budžeta veidošanā ejam pareizo ceļu? Uz šiem jautājumiem, kas aktuāli ikvienam Latvijas nodokļu maksātājam un arī..nemaksātājam, atbildes tiek meklētas kopā ar Latvijas Bankas ekonomistu Mārtiņu Bitānu.

 

1. Vai Latvijā ir augsti vai zemi nodokļi?

 

Īsumā: uzņēmēji saka – Latvijā ir pārāk augsti nodokļi. Valsts iestādes atbild – nodokļi Latvijā ir pārāk zemi. Vienlaikus nodokļi Latvijā ir pārāk augsti un pārāk zemi. Kā tas nākas?

Viss atkarīgs no tā, kā salīdzina. Ja vērtējam absolūtos ciparus, Latvijā tiešām ir vieni no zemākajiem nodokļiem pret iekšzemes kopproduktu. Iznāk, ka bagātākajām valstīm nodokļu slogs ir lielāks, savukārt un nabadzīgākajām valstīm šis nodokļu slogs ir zemāks.

 

2. Kas pirmais – tērēšana vai pelnīšana?

 

Īsumā: pašlaik, veidojot valsts budžetu, ejam diezgan ačgārnu ceļu, jo vispirms mēs izdomājam, cik lieli mums ir vajadzīgi izdevumi, un tikai tad domājam, kā šo naudu iegūt.

Katru gadu atkal no jauna mēs meklējam, kur tad šo papildu naudu dabūt, vai nu paceļot nodokļus, vai aktīvāk apkarojot ēnu ekonomiku, vai arī beidzot sākot pelnīt.

 

3. Vai Latvijas tautsaimniecība ir slaucama govs?

 

Īsumā: uzņēmēju lietotais salīdzinājums "valsts no mums grib noslaukt pārāk daudz" ir trāpīgs apzīmējums, jo ikvienas valsts tautsaimniecību var salīdzināt ar govi. Ja savu gotiņu barojam un aprūpējam, tad no tās izslaukt var krietni vairāk  nekā no neaprūpētas gotiņas. Tieši tas pats ir ar tautsaimniecību.

 

4. Kā Latvijai kļūt bagātākai?

Īsumā: un miljonu vērtais jautājums, kā Latvijai kļūt bagātākai?

Risinājums ir diezgan vienkāršs. Vispirms jāstiprina mūsu ekonomikas struktūra, panākot, ka tā balstās uz augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu. Tikai tad mēs varam domāt par papildu nodokļu celšanu.

Jeb runājot līdzībās – vispirms mums mūsu gotiņa ir kārtīgi jāpabaro un tikai tad mēs varēsim kārtīgi slaukt.

/lv/nodokli-kapec-tie-nepieciesami

Nodoklis – ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts vai pašvaldību budžetā. Kāpēc valsts tos iekasē un kāpēc svarīgi, lai nodokļus maksātu visi?

Ar nodokli apliek:

  • algas – sociālais nodoklis (VOSAI – valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas) un iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN),
  • uzņēmumu peļņu – uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN),
  • pievienoto vērtību – pievienotās vērtības nodoklis (PVN),
  • akcīzes preces – degvielu, alkoholu, tabaku, kafiju, saldinātos dzērienus u.c.,
  • nekustamo īpašumu – dzīvokli, māju, zemi (NĪN),
  • likumā noteiktu preču ievešanu valstī (izvešanu no valsts) – muitas nodoklis,
  • izlozes un azartspēles, vieglos automobiļus un motociklus, elektrību, dabas resursu izmantošanu, vides piesārņošanu u.c.

 

Kur paliek nodokļu nauda?
Valsts ieņēmumu dienests iekasē nodokļus. Lielāko daļa nodokļu naudas ieskaita valsts budžetā, mazāku daļu – pašvaldību budžetā un nelielu daļu – ES budžetā. Latvijā ar nodokļiem pārdala aptuveni trešdaļu no gūtajiem kopējiem ienākumiem (IKP). Pēc nodokļu iekasēšanas iedzīvotāju un uzņēmumu rīcībā paliek mazāk naudas, bet šo naudu iegūst valsts (tiek ieskaitīta valsts un pašvaldību budžetā). Saeima lemj, kādiem mērķiem izlietos budžeta līdzekļus.

Kāpēc valsts iekasē nodokļus?

Valsts iekasē nodokļus, lai:

  • nodrošinātu ieņēmumus, kas nepieciešami valsts uzdevumu (funkciju) īstenošanai – sociālajai nodrošināšanai (pensijām un pabalstiem), izglītības sistēmai, veselības aizsardzībai, valsts aizsardzībai, pārvaldei, tautsaimniecības stabilizēšanai u.c.,
  • pārdalītu ienākumus – samazinātu tiem, kuri gūst lielus ienākumus, un "piemaksātu" tiem, kuri gūst nepietiekamus ienākumus,
  • stimulētu vai ierobežotu konkrētas darbības un konkrētu preču (piemēram, tabakas un alkohola) patēriņu, kapitāla atjaunošanu u.c

 

Video (VID): Katram nodokļos samaksātajam eiro ir sava vieta Latvijas budžetā!

Precīzāka un pilnīgāka informācija par nodokļiem – Valsts ieņēmu dienesta interneta vietnē.

Nemaksājot nodokļus, tiek veicināta "ēnu ekonomika".

/lv/valsts-budzets-un-ta-planosanas-posmi

Valsts budžets – naudas ieņēmumu un izdevumu plāns noteiktam periodam. Latvijā budžeta gads ir no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

Galvenie valsts budžeta ieņēmumu avoti ir nodokļi, bet lielākie budžeta izdevumi paredzēti izglītībai, veselības aizsardzībai, valsts pārvalde un drošības un kārtības nodrošināšanai.

Valsts budžeta veidošana notiek vairākos posmos, un tā veidošanā iesaistās daudz institūciju.

Valsts budžetam ir liela nozīme ekonomiskās aktivitātes regulēšanā. Straujas izaugsmes laikā vēlams veidot budžetu ar pārpalikumu, uzkrājot naudu, ko varēs izlietot ekonomiskās lejupslīdes laikā ekonomiskās aktivitātes veicināšanai.

/lv/kur-paliek-musu-nauda

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis, uzņēmumu ienākuma nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis u.c. – ikdienā katrs no mums maksā vismaz kādu no šiem nodokļiem. Tomēr jautājums "Kur tad paliek mana nauda?" joprojām ir aktuāls.

Ir svarīgi zināt, ka nodokļu iekasēšanā tiek ievērots "saņemto labumu princips", t.i., nodokļi jāmaksā tiem, kuri vēlāk var gūt labumu no konkrētās nodokļu programmas īstenošanas. Piemēram, ja ikdienā pārvietojamies ar automašīnu, mums jāmaksā ceļa nodoklis, lai ceļi būtu labā stāvoklī, ceļa zīmes izvietotas, luksofori darbotos utt. Savukārt, maksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ieguldām savā veselībā, drošībā, izglītībā u.c. Tomēr, maksājot nodokļus, iegūstam ne tikai mēs paši, bet arī citi – maznodrošinātie, pensionāri un pārējie iedzīvotāji. Tā mēs dodam iespēju visiem izmantot labus ceļus, mācīties skolā, saņemt pabalstus un daudz ko citu.

Video (VID): Kādos svarīgos dzīves brīžos Tev palīdz nodokļos samaksātā nauda?

Pašlaik valstī noteikts, ka daļa iedzīvotāju ienākuma nodoklī iekasētās naudas tiek novirzīta konkrētai pašvaldībai, kurā iedzīvotājs dzīvo, proti, no kopējās nodokļos iekasētās summas valsts noteikts procents nonāk pašvaldību budžetos un tad ar šo naudu attiecīgi rīkojas pašvaldības – nodrošina sociālo palīdzību, rūpējas par ceļiem savā pašvaldības teritorijā, restaurē kultūras namus, labiekārto skolas un bērnudārzus u.tml.

 

Par to, kāpēc jāmaksā nodokļi, un būtu pārliecināts, ka tava samaksātā nauda nekur nepazūd, informē arī Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienesta 1998. gadā veidoto multiplikācijas filmu sērija par nodokļiem.

  • Latvijas muita kontrolē, cik likumīgi Latvijā ieved un no tās izved preces;

    

    Robeža       Princese        Kontrabanda    Slēptā prece       Muitnieks

  • Lielu daļu no nodokļos iekasētās naudas izmanto Latvijas ceļu remontam un veselības aprūpes nodrošināšanai;

     

Akcīzes nodoklis       Slimnīca

  • Ja, saņemot samaksu par darbu, par mums netiek samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, cieš pensionāri un maznodrošinātie iedzīvotāji un mēs liedzam paši sev saņemt sociālo palīdzību nākotnē.

     

Vecenīte          Kur paliek nauda