Kā darbojas krāpnieki un kā nekļūt par krāpniecības upuri?
Krāpniecība
Krāpniecība — tīša maldināšana, kas tiek veikta, lai negodprātīgi un neatgriezeniski ar viltu iegūtu citas personas naudu vai īpašumu. Krāpniecība ir kriminālnoziegums.
Tavi dati ir vissvarīgākā tavas naudas drošības atslēga!
Bankas, tiesību aizsardzības iestādes vai pakalpojumu sniedzēji nekad tev nezvanīs, nesūtīs īsziņu vai e-pastu, lai lūgtu tevi dalīties ar taviem sensitīviem datiem:
bankas karšu datiem: kartes paroli, CVC/CVV kodu, kartes numuru;
internetbankas un bankas pieejas datiem: lietotāja numuru (lietotāja ID), Smart - ID PIN 1, vai PIN 2 kodu, konta numuru, SMS kodu;
taviem personas datiem: personas kodu, personas apliecinoša dokumenta numuru (pase vai personas apliecība (eID karte)).
Mūsdienās finansiālās krāpniecības veidi mēdz būt dažādi.
Piemērus skaties sadaļā "Drošība. Krāpniecības piemēri."
Viltus zvani, e-pasta vēstules un īsziņas, banku, tiesību aizsardzības iestāžu (policija, tiesas prokuratūra, pasts u.c.) vai pakalpojumu sniedzēju (kurjeru, namu apsaimniekotāju u.c.) vārdā
Nepazīstams zvanītājs telefoniski tevi uzrunā, izliekoties par bankas, tiesību aizsardzības iestādes vai pakalpojumu sniedzēju pārstāvi, uzstājīgi piedāvā palīdzību, mēģina izvilināt informāciju un datus par tevi.Tu saņem viltus īsziņas vai e-pasta vēstules no nezināma sūtītāja, ar aicinājumu atvērt tīmekļvietni vai aizpildīt veidlapu ar savu personisko informāciju, bankas informāciju, kartes informāciju. Rūpīgi izpēti, vai zini, kas ir sūtītājs un kādi ir viņa nodomi!
Mērķis ir, izmantojot cilvēku neuzmanību, iegūt karšu un finanšu datus. Pirms ievadi datus, pārliecinies, vai informācija ir uzticama un atpazīstama!
Krāpnieki rūpīgi seko sabiedrības aktualitātēm - piemēram, sūta e-pasta vēstules, aicinot iesniegt gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā (VID); informē par pasta sūtījuma piegādi vai tās maiņu, par papildu maksas piemērošanu darījumiem vai to atcelšanu. Tiek sūtītas arī krāpnieciskas vēstules policijas vai tiesu izpildītāju vārdā ar aicinājumi uz tiesas sēdi vai informāciju par iepazīšanos ar tiesas materiāliem. Visas šādas e-pasta vēstules tiek sūtītas ar mērķi izvilināt tavus datus un izkrāpt naudas līdzekļus.
Viltus banku e-pasta vēstulēm ir raksturīgas šādas pazīmes.
- aizdomīga sūtītāja e-pasta adrese;
- nepareizs logo;
- valodas kļūdas;
- iebiedējošs, maldinošs teksts ("tavs konts ir uzlauzts"; "citām personām kļuva zināmas tavas paroles", "nomaini paroli"; "pārskaitīti naudas līdzekļi no tava konta"; "karte vai konts tiks bloķēts");
- viltus saites ar aicinājumu tās atvērt;
- aicinājums ievadīt datus, lai pieslēgtos internetbankai.
Atceries!
1. Nekad nenosauc un neievadi savas bakas datus (lietotāja ID, kartes datus, PIN kodu, konta numuru, personas kodu), ko aicina darīt svešinieks. Bankas tev nekad šo informāciju nejautās.
2. Nekad neapstiprini darījumu, kuru neesi pats uzsācis, ar Smart-ID PIN 1, vai PIN 2 kodu.
3. Turi savas bankas tālruņa numuru pa rokai, lai aizdomu gadījumā nekavējoties sazinātos ar banku un pārliecinātos, vai neesi saskāries ar krāpnieku.
4. Ja tev rodas aizdomas, ka esi kļuvis par krāpnieka upuri, pēc iespējas ātrāk sazinies un vērsies pēc palīdzības, par notikušo ziņojot savai bankai un policijai.
5. Izvairies no sarunām svešvalodā, ja nepazīsti zvanītāju!Investīciju krāpšana
Nepazīstams zvanītājs, uzdodoties par investīciju brokeri vai bankas darbinieku, piedāvā tev neticami izdevīgus nosacījumus investīciju darījumam un mudina lēmumu pieņemt nekavējoties, solot naudas līdzekļus ieguldīt ar mazu risku vai vispār bez tā. Nepakļaujies krāpnieka steigai! Netici investīcijām ar 0 risku un lielu peļņu. Zvanītājs var aicināt tevi instalēt programmu, lai tu varētu ērtāk veikt un pārvaldīt ieguldījumus. Atceries, ka zvanītāji piedāvā apmeklēt speciāli izveidotas krāpnieciskas tīmekļvietnes, kurās tava drošība ir apdraudēta! Valsts aizsargā tos klientus, kas investē licencētu tirgus dalībnieku pakalpojumos, kurus tu vari pārbaudīt šajā tīmekļvietnē. Investīciju krāpniecība notiek arī viltus platformās un sociālajos tīklos, izmantojot sabiedrībā pazīstamu cilvēku fotogrāfijas.Atceries!
1. Nekad nenosauc un neievadi savas bakas datus (lietotāja ID, kartes datus, PIN kodu, konta numuru, personas kodu), ko aicina darīt svešinieks. Bankas tev šo informāciju nekad nejautās.
2. Neļauj citām personām instalēt programmas savā datorā, kā arī neveic failu lejupielādi.
3. Pirms jebkura investīciju darījuma vienmēr konsultējies ar savu banku vai finanšu ekspertu!
4. Izvairies no sarunām svešvalodā, ja nepazīsti zvanītāju!
5. Ja tev rodas aizdomas, ka esi kļuvis par krāpnieka upuri, pēc iespējas ātrāk sazinies un vērsies pēc palīdzības, par notikušo ziņojot savai bankai un policijai.Romantiskā krāpšana
Iepazīšanās platformās tu iepazīsties ar svešinieku. Pārsvarā tas notiek sociālajos tīklos, piemēram, Facebook, Instagram, Tinder. Tas ir krāpniecības veids, kura pamatā ir uzticības iegūšana, lai izvilinātu finanšu līdzekļus. Tā var sākties kā sarakste sociālajā tīklā vai iepazīšanās vietnē. Krāpnieks veido uzticīgas attiecības, sūtot dažādus attēlus un stāstot savu dzīvesstāstu, un krāpnieka upuris iesaistās sarakstē. Upuri lielākoties pārskaita naudas līdzekļus krāpniekiem, kuri uzdodas par grūtībās nonākušiem uzņēmējiem, slepenā dienesta karavīriem, kuri nonākuši gūstā, vai inženieriem, kuri būvē slepenu objektu tālu prom no savas valsts. Bieži krāpnieks rada ilūziju, ka viņam pašam ir naudas līdzekļi, bet radušās situācijas dēļ tiem nav iespējams piekļūt. Neiekrīti romantiskā krāpnieka slazdā! Krāpnieks var būt ne tikai vīrietis, bet arī sieviete.Atceries!
1. Neizpaud mazpazīstamām personām savu norēķinu kartes numuru, CVC kodu, lietotāja ID, PIN kodu, personas kodu vai citu informāciju.
2. Nedalies ar saviem naudas līdzekļiem un neaizņemies naudu, lai "palīdzētu" kādam, ko pazīsti nedaudz, iespējams tikai attālināti.
3. Nekad neapstiprini darījumu, kuru neesi pats uzsācis, ar Smart-ID PIN 1, vai PIN 2 kodu.
4. Ja tev rodas aizdomas, ka esi kļuvis par krāpnieka upuri, pēc iespējas ātrāk sazinies un vērsies pēc palīdzības, par notikušo ziņojot savai bankai un policijai.Viltus rēķini un piegāde
Krāpniecības veids, kad tu saņem rēķinu par preces vai pakalpojuma piegādi. Tiek veikta viltus rēķinu, vai viltus piegādes apmaksa, tādā veidā pārskaitot savus naudas līdzekļus uz krāpnieka kontu. Piemēram, saņemot savu komunālo pakalpojumu rēķinu, ir lietderīgi pārliecinies, ka konta numurs nav mainīts un atbilst tava komunālo pakalpojumu sniedzēja rēķinā norādītajam.Atceries!
1. Neizpaud personisko informāciju (lietotāja ID, kartes datus, PIN kodu, konta numuru, personas kodu)
2. Neatver un neinstalē nekādus pielikumus vai reklāmas. Ja nospiedīsi un instalēsi, krāpnieks var instalēt jūsu datorā ļaunprātīgu programmu.
3. Ja tev rodas aizdomas, ka esi kļuvis par krāpnieka upuri, pēc iespējas ātrāk sazinies un vērsies pēc palīdzības, par notikušo ziņojot savai bankai un policijai.
Sociālo tīklu viktorīnas un viltus laimesti loterijās
Krāpniecības veids, kura mērķis var būt gan finanšu līdzekļu, gan finanšu datu un karšu datu iegūšana. Ja tu esi saņem paziņojumu par laimestu viktorīnā vai loterijā. Rūpīgi pārbaudi, vai tāda loterija vai viktorīna tiešām eksistē un vai esi tajā piedalījies. Drošāk to ir izdarīt, pašam sazinoties ar attiecīgās aktivitātes rīkotāju. Lai saņemtu laimestu, krāpnieki lūdz sniegt personas datus un bankas kartes datus. Šāds aicinājums rada aizdomas par datu izkrāpšanu.Atceries!
1. Neizpaud personisko informāciju (lietotāja ID, kartes datus, PIN kodu, konta numuru, personas kodu).
2. Neatver un neinstalē nekādus pielikumus vai reklāmas. Ja nospiedīsi un instalēsi, krāpnieks var instalēt jūsu datorā ļaunprātīgu programmu.
3. Ja tev rodas aizdomas, ka esi kļuvis par krāpnieka upuri, pēc iespējas ātrāk sazinies un vērsies pēc palīdzības, par notikušo ziņojot savai bankai un policijai.
Banka, tiesību aizsardzības iestādes vai pakalpojumu sniedzēji nekad tev nezvanīs, nesūtīs īsziņu vai e-pasta vēstuli, lai lūgtu tevi ievadīt datus vai steidzami veikt ieguldījumus vai maksājumus. Vairāk par nelicencētu pakalpojumu sniedzēju un krāpnieku atpazīšanu uzzināsi Latvijas Bankas interneta vietnē.
Ja tev rodas aizdomas, ka esi kļuvis par krāpnieku upuri, pēc iespējas ātrāk sazinies un vērsies pēc palīdzības šādās institūcijās.
• Valsts policija
• Latvijas Banka (e-pasts nelicencets@bank.lv; tālr. 67022300)
• Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
• Savā banka
Noderīgi! Vairāk noderīgas informācijas par digitālo drošību atradīsi šajās tīmekļvietnēs.
• neuzkeries.lv
• esidross.lv
• cert.lv
• Valsts policijas informatīvais materiāls "Mobilo ierīču ļaunprogrammatūras"
Brīdinājumi par nelicencētiem pakalpojumu sniedzējiem un aizdomīgiem finanšu darījumiem atrodami Latvijas Bankas tīmekļvietnes brīdinājumu sadaļā.