Evija Tambaka, ilgtspējīgu finanšu eksperte un Swedbank grupas Ilgtspējas mērķu noteikšanas vadītāja
Investīcijas un ilgtspēja šobrīd ir vieni no “karstākajiem” tematiem publiskajā telpā. Investīcijas aktuālas kļuvušas, jo augstās inflācijas apstākļos kā nekad svarīgs kļuvis jautājums – kā pasargāt savus uzkrājumus, jo nauda, kas stāv kontā, zaudē savu vērtību inflācijas dēļ. Otra lieta ir ilgtspēja. Energoresursu cenu sadārdzinājums un, piemēram, pēkšņais elektrības cenu lēciens nekavējoties radīja lielāku skepsi pret elektromobiļiem. Teju – ja cilvēks nebija rēķinājies ar šādām elektrības cenām, tad elektromobili nekad nebūtu pircis. Tomēr ilgtspēju te vainot īsti nav jēgas, jo dīzeļdegvielas cena arī ir kāpusi un tas neliek uzreiz pārdot dīzeļdzinēja automašīnu kā pārāk neizdevīgu un nesamērīgi dārgu. Kāpēc šāds piemērs? Tāpēc, ka ilgtspēja ir izvēle.
Ieguldot, aicinātu izvēli veikt ar savu maciņu līdzīgi, kā mēs to darām ar produktu izvēli veikalā. Nereti cilvēki izvēlas Latvijā ražotas preces, tādējādi paužot nostāju un atbalstu vietējai produkcijai. Līdzīgi aicinātu darīt arī ar investīciju produktiem. Arī investējot mēs nosakām, kāds pieprasījums ir konkrētiem uzņēmumiem. Turklāt, kļūstot par uzņēmuma akcionāru, arī mēs varam paust savus ieteikumus, kā uzņēmumam vajadzētu darboties, un tādējādi var censties mainīt uzņēmuma stratēģiju.
Nenoliedzami, investējot ir svarīgi saprast savu investīciju mērķi, kādam termiņam ieguldījumi paredzēti un veikt detalizētu analīzi par riskiem un nākotnes potenciālu. Daļa no risku izvērtējuma iekļauj ESG (Environmental, Social, and Governance jeb vides, sociālos un pārvaldības) jautājumus. Šo izvērtējumu var darīt pats vai uzticēties speciālistiem. Lai gan padziļināta analīze ir nepieciešama, ja ieguldījumi akcijās tiek veikti kaut hobija līmenī, aicinātu vismaz izpētīt kompāniju darbību un saprast, vai uzņēmuma pamatdarbība atbilst personīgajai pārliecībai. Piemēram, ja cilvēks izvēlas pirkt šokolādi ar zīmolu “fair trade” (godīga tirdzniecība), bet iegulda uzņēmumā, kas nodarbina bērnus, tad tas ir pretrunā ar personas individuālo pārliecību, kāda ir, pērkot šokolādi.
Tāpat ir arī jāzina, ka ilgtspēja kopumā nav tikai par vienu aspektu ilgtspējā, bet par visu ESG spektru. Tas ietver ne tikai vides un resursu patēriņa jautājumus, bet arī sociālos jautājumus, kā attieksme pret darbiniekiem un ieguldījums kopienās, un korporatīvās pārvaldības jautājumus, kā biznesa ētika un sakārtota uzņēmuma struktūra. Piemēram, šogad Īlons Masks tvītoja, ka “ESG ir blēdība” (“ESG is a scam”), jo cita starpā S&P ir novērtējis uzņēmu “Tesla” zemāk par vienu naftas un gāzes ieguves kompāniju. Lai gan nevar noliegt “Teslas” revolucionāro ietekmi uz izmaiņām transporta industrijā, ir jāskatās arī plašāk. Paskatoties uz vienas no vispopulārākajām ESG novērtējuma kompānijām Sustainalytics sniegto “Teslas” ESG novērtējumu, var redzēt, ka “Teslai” ir vairāki tiesas spriedumi darba attiecību jomā, kur darbiniekiem nav nodrošināti veselībai un drošībai atbilstoši darba apstākļi, kā arī ir rasisma gadījumi darba vietā. Tāpat arī produkta pārvaldība nav tā labākā, piemēram, “Tesla” regulāri atsauc savas automašīnas tāpēc, ka nav ievērotas dažādas drošības prasības vai konstatētas programmatūras problēmas. Tātad ilgtspējas novērtējums nav tikai par paša produkta “zaļumu”, bet arī par sociālo un korporatīvās pārvaldības aspektu. Var ražot “zaļu” produktu, bet, ja to dara ar sliktu pārvaldību, tad par pilnībā ilgtspējīgi kompāniju īsti nenosaukt. Tādēļ jāizprot, ka ilgtspēja ir pazīmju kopums, uz kuru svarīgi skatīties visaptveroši, nevis pievērst uzmanību tikai vienam no faktoriem.
Lai neiekultos piedāvājumos, kur ilgtspēju izmanto tikai kā izkārtni, informāciju par ESG novērtējumu var meklēt plaši lietotās ESG reitinga aģentūrās Sustainalytics vai MSCI, kur publiski ir pieejami novērtējumi par pasaules mēroga kompānijām. Sustainalytics var publiski redzēt kopējo kompāniju ESG risku un relatīvo novērtējumu pret industriju. MSCI parāda kopējo ESG novērtējumu, kā arī, vai kompānijai ir apņemšanās samazināt siltumnīcefekta emisijas un vai tas atbilst Parīzes vienošanās līmenim. Šis var dod kopējo novērtējumu, kā tad kompānija pārvalda dažādus ESG aspektus.
Šādus ieguldītājam svarīgus jautājumus var definēt ne tikai tad, ja personīgi iegulda akcijās, bet arī caur aktīvu pārvaldniekiem. No 2022. gada augusta ir stājies spēkā jauns regulējums, kas uzliek par pienākumu izvērtēt klientu vēlmes ESG jomās. Proti, ja klients saka, ka viņam ir svarīgi ieguldīt klimatu pārmaiņu mazinošās aktivitātēs, tad pārvaldniekam būtu atbilstoši arī jāpielāgo ieguldīšanas stratēģija.
Lai gan ESG faktoru izvērtējums ietver plašu analīzi, tāpat kā pārējo risku analīze, ja investīcijas ir hobija aktivitāte, aicinātu salāgot investīciju izvēles ar personīgajām pārliecībām. Lai nav iekšējo konfliktu starp to, ko izvēlies pirkt veikalā, un to, kā ieguldi. Tāpat kā ar atkritumu šķirošanu vai zaļu izvēli ikdienas patēriņā – viens pats individuāli jau mēs pasauli nemainīsim, bet, radot pieprasījumu, palēnām lietas mainās pasaules līmenī, un tas kā reiz ir stāsts par ilgtspējīgiem ieguldījumiem.