Interesanti stāsti par eiro

Eiro skaidrai naudai 2022. gada 1. janvārī aprit 20 gadi, bet ideja par kopīgu valūtu Eiropā ir pēckara "būmere", dzimusi 1960. gados Eiropas Ekonomiskās kopienas sanāksmēs. Latvijā eiro ir mūsu nauda jau desmit gadus un kopīgās naudas priekšvēsture atgādina, ka pati ideja briedusi pusgadsimta garumā – spiestā kārtā pārsvarā bez mūsu līdzdalības - un iemiesota soli pa solim.

Kādēļ un kā tapa eiro?

Īss atskats uz eiro tapšanu un atgādinājums, kad Latvija Eiropas kopīgajiem projektiem – arī kopīgajai naudai – pieslēdzās.

Ilustratīvs attēls:

Pēckara kārtībai Rietumu pasaulē pamatā bija likta atziņa: ekonomiska sadarbība (brīva tirdzniecība, finanšu plūsmas) ir vienīgais veids, kā reizē tikt pie labklājības un uzturēt mieru. Par valūtu sadarbību starptautiski vienojās pirmām kārtām, vēl 1944. gadā.

Monetārā sistēma, kurā valūtas diezgan cieši piesaistītas ar zeltu garantētam ASV dolāram, labi nokalpoja gadus 30, veicinot brīvu tirdzniecību – no vienošanās Bretonvudsā 1944. gadā līdz 1971. gadam. Sistēma nebija ideāla un sešdesmitajos saasinājās pretrunas. Pārāk liela atkarība no ASV dolāra bija viena no tām un reizē ar ekonomiskā spēka pieaugumu, Rietumeiropā tas lika aizdomāties par savas kopīgas naudas izveidi.

Toreiz, kad Apvienoto Nāciju Monetārā un Finanšu konference 1944. gada jūlijā ASV miestā Bretonvudsā vienojās par pēckara ekonomisko kārtību, Latvijā vēl bija priekšā kara noslēdzošais posms ar kaujām Kurzemē. Arī tas, ka vairāku paaudžu garumā, līdz 1990. gadam būsim prom no vēstures skatuves, kur paši lemj par savu valsti un kādu naudu lietot.

Latvija, tāpat kā pārējās Baltijas valstis, iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā 1990. gadu vidū. Sakritības pēc, eironauda togad oficiāli tika pie sava nosaukuma (atgādinājumam skat pirmsinterneta avīžu izgriezumu no 1995. gada "Dienas" lejāk).

1992. gads. Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par noteikumiem kopīgās naudas sistēmai Māstrihtas līgumā.

1995. gads. Kopīgā nauda oficiāli tiek pie nosaukuma "eiro" Eiropas Padomes sanāksmē Madridē – 1995. gada 15.-16. decembrī. 16. decembra avīze "Diena" atgādina: Lietuva, Latvija, Igaunija un virkne valstu Austrumeiropā togad  pieteikušās iestāties Eiropas Savienībā.

Ilustratīvs attēls: izgriezums no avīzes

 

1990. gadi. Desmitgade bija sākusies ar jaunu pagriezienu Eiropas pēckara vēsturē – Centrālajā un Austrumeiropā atbrīvojāmies no padomju totalitārisma, atkalapvienojās Vācija.  Rietumeiropā 1990. gadi pagāja, lai sagatavotos eiro ieviešanai un iesāktu darbu Eiropas Savienības paplašināšanai uz Austrumiem (2004. gadā, kad par dalībvalsti kopā ar desmit citām valstīm kļuva arī Latvija).

1999. - 2002. gads. 1999. gada 1. janvārī eiro sāka pastāvēšanu 11 "vecajās" ES valstīs (Grieķija eiro zonai pievienojās 2001. gada 1. janvārī) un pirmos trīs gadus kalpoja grāmatvedībā un elektroniskos maksājumos. Eiro monētas un banknotes apgrozībā nāca 2002. gada 1. janvārī. Latvijā pēc pārejas laika un kritēriju izpildīšanas – 2014. gada 1. janvārī.

Eiro dizains

Eiro skaidrā nauda 2022. gadā ir divdesmitgadniece. Par to, kādai jāizskatās eiropiešu kopīgajai naudai, deviņdesmitajos tika skaidrībā pāris gados.

Eiropas Centrālā banka (ECB) šīs jubilejas priekšvakarā pieteica plānu atsvaidzināt eiro banknošu dizainu līdz 2024. gadam, kas ir līdzīgi raiti.

Eiro dizaina risinājumi

Pusgadsimta projektā – pāris gadi naudas dizainam ir mirklis

Tas ir ātri, jo eiropiešu līdz šim lielākais kopus projekts – Ekonomikas un monetārā savienība (EMS), kura ietvaros 2002. gadā tika līdz eiro naudai maciņos, ilgi uz to evolucionēja uzmanīgā gliemeža gaitā:

  • vismaz pusgadsimtu, ja rēķinam no 1950. gadu ideju aizmetņiem vai
  • gadus trīsdesmit – ja rēķinam konkrētu sistēmu radīšanu eiro uznācienam bezskaidras naudas formā 1999. gadā, ko uzskata par tā dzimšanas gadu.

Eiro naudas dizaina projekts deviņdesmitajos dabūja sākt darbu, meklējot eiropiešus vienojošas zīmes, turklāt vizuāli tīkamā risinājumā Eiropas Savienības (ES) naudas lietotāju miljoniem. Tas bija laikmets, kad izeja no dzīvošanas nebeidzamos karos tika meklēta nebijušā ekonomiskā sadarbībā. Šobrīd eiro kā kopīgu naudu lieto pāri 340 miljoniem.

Eiro dizains bija ciets rieksts ECB priekšgājējiem

Eiro dizaina radīšana nebija bez saviem zemūdens akmeņiem, tāpat kā dalībvalstu monetāro sistēmu tuvināšana, lai var jaunā un stabilā naudas vienībā sakausēt dalībvalstu markas, frankus un citas līdzšinējās naudas.

Šos darbus koordinēja Eiropas Monetārais institūts (EMI), jau piemirsta pārvalstu institūcija. Institūts kopš 1994. gada veidoja tagadējo ECB (tā darbu sāka 1998. gadā) un citas kopīgas naudas zonai vajadzīgas sistēmas.

EMI, citstarp, ilgi turējās pozīcijās, ka eiro monētās nav vietas katrā valstī atšķirīgai "nacionālajai pusei". Dažādas peripetijas darīja savu, tai skaitā dažu Eiropas karaļvalstu likumi, kas prasīja monarhu atainot uz valsts monētām. Šodien, ar pieclatnieka tautumeitu uz eiro, teikšu – labi, ka tā.

Eiro banknotes: lai tīkamas visiem, bet nevienam par daudz

Papīrnaudas veidols nedevās rokā vieglāk. EMI uzdevums bija nonākt pie eiro banknotēm, kas būtu:

  • atpazīstami eiropeiskas un vēstījums viegli pieņemams visiem Eiropas pilsoņiem kā kulturāli, tā politiski. Te uzstādījums: dzīvojam savstarpējā sadarbībā un atvērtībā.
  • drošas pret viltošanu,
  • vizuāli tīkamas katram, un ne mazāk svarīgi – tajās neviena atsevišķa ES valsts nav izcelta uz citu rēķina.

Galvas lauzīšana notika ne vienā vien EMI darba grupā. Tas tagad ir labi piemirsts, bet interesants posms Eiropas naudas zīmju simbolikas attīstībā. To var atsaukt atmiņā ECB glabātos EMI arhīva materiālos, kā to darījis arhitekts Sebastjāno Fabrīni; viņa skats (angliski) uz eiro banknošu stilizēto "arhitektūru" naudas zīmēs un dzīvē šeit: Architecting the Euro.

Tēma eiro papīrnaudai? Prom no vēstures kā mīnu lauka

Vispirms EMI banknošu darba grupa tika skaidrībā par iespējamām tēmām kopus naudiņām. Pēc izslēgšanas metodes žigli konstatēja, ka "zīmīgi vēstures notikumi un personības" kā tēma būtu mīnu lauks, citas līdzīgas – ne mazāk. Ja vienā valstī, piemēram, Napoleonu uztvertu kā dižu valstsvīru, daudzas citās – kā varmāku.

Kad tika skaidrībā par tēmu eiro naudai – "stili un laikmeti" arhitektūrā, nācās secināt, ka nederēs konkrētu arhitektūras pieminekļu vai to elementu atpazīstami atainojumi, jo tad būs valstis, kurām uzmanības tiks par daudz, citām – par maz. Atlika stilizācija – iedomātas celtnes vai to elementi – logi, arkas, kas simbolizē atvērtību, un tilti – ciešu sadarbību, saziņu Eiropas valstu starpā. Rezultātu austriešu naudas mākslinieka Roberta Kalinas izpildījumā zinām:

Eiro banknošu izlase

Eiro banknošu "arhitektūra" – no "pārāk atpazīstami" uz "reāli uzbūvēts" Kalinas tilti sākotnēji pat izrādījās par maz stilizēti un tos dabūja pārstrādāt: kāds urķīgs brits spēja atšifrēt to prototipus konkrētās valstīs. Kad tilti banknotēm bija uzzīmēti pa jaunam – neatpazīstami, mākslinieks, drošs paliek nedrošs, aprēķinos pārliecinājās, ka viņa iztēlē tapušais tilta risinājums būtu tehniski drošs un stabils, ja tiktu uzbūvēts. Kā smejies, uz stabilas eiro naudas – tikai stabili tilti.

Un eiro banknošu tilti tiešām ir tikuši uzbūvēti, tiesa, jokus mīlot. Kopš 2011. gada tie Nīderlandē, Roterdamas apkaimē Spijkenisē rotā kanālu ap dzīvojamo rajonu.

Eiro banknotēs attēlotie tilti Nīderlandē

Dizaineris Robins Stams esot gribējis paironizēt par tobrīd eiro zonas valstu parādu krīzes sacelto viļņošanos ap kopīgo naudu un reizē arī par Kalinas eiro būvju tīši gribēto "nekurienību".

Video datne
Izdrukāt