Vai uzņēmuma plānotie ieņēmumi un izdevumi ir "akmenī iekalti"?

Uzņēmuma budžets

Materiāls tev palīdzēs:

izprast, kā veidojas budžets un kā to plānot, kā arī budžeta kā finanšu instrumenta nozīmi mērķu sasniegšanā.


Skolēnam, kuram finanšu līdzekļus nodrošina vecāki, skolas stipendija, darbs vasarā vai citi ienākumu avoti, jāplāno savi tēriņi tāpat kā tiem, kuri sasnieguši darbspējas vecumu un strādā algotu darbu. Līdzīgi arī uzņēmumam nepieciešams finanšu plāns. To veido konkrētam kalendārā laika periodam – budžeta periodam (visbiežāk tas ir gads). Uzņēmuma budžetā ietver biznesa idejas īstenošanai nepieciešamos finanšu resursus, lai uzņēmums sasniegtu izvirzītos mērķus un gūtu sev vēlamo peļņu. 


Uzņēmuma budžetā iekļauj konkrētā uzņēmuma ieņēmumus un izdevumus. Ieņēmumu pozīcijas veido, piemēram, plānotie ieņēmumi par produkta pārdošanu, savukārt izdevumu pozīcijas būs, piemēram, uzņēmējdarbības uzsākšanas izdevumi, kā arī no ražošanas un pārdošanas apjoma atkarīgi izdevumi (piemēram, izejvielas) un neatkarīgi izdevumi (piemēram, īre). 

Uzņēmuma budžetā prognozētie ieņēmumi atspoguļo skaitliski definētus uzņēmējdarbības mērķus un parāda, ar kādiem izdevumiem jārēķinās šo mērķu sasniegšanai. Budžeta veidošana palīdz saprast darbības finanšu resursu ierobežojumus un identificēt iespējas. Tātad budžeta veidošanas process sniedz ieskatu par vairākām lietām: 

1) vai biznesa idejas īstenošana vispār iespējama, 

2) vai nepieciešams koriģēt kādas izdevumu pozīcijas (samazināt izdevumus, ja tie lielāki par plānotajiem ieņēmumiem, vai palielināt tos izdevumus, kuri potenciāli palielinās ieņēmumus), 

3) vai pietiks savu finanšu līdzekļu, vai būs jāaizņemas.


Papildu informācija 
Uzņēmums var izvēlēties dažādas mērķu sasniegšanas stratēģijas un tās mainīt atbilstoši uzņēmuma budžetam un plānotajiem finansēšanas resursu avotiem. Piemēram, var plānot iekļauties tirgū pakāpeniski ar iespējami zemākām izmaksām vai agresīvāk, ieplānojot lielākus izdevumus, piemēram, reklāmai vai produktu daudzveidībai.

Piemērs
1. Izvirzām mērķi – palielināt katra klienta veikalā iztērēto summu.
2. Nosakām kvantitatīvi (skaitliski) un noteiktā laikposmā sasniedzamus starpmērķus, piemēram, konkrēti noteiktu pārdošanas apjoma palielinājumu vai pārdoto produktu skaita pieaugumu. 
3. Sagatavojam stratēģiju savu mērķu sasniegšanai. Var tikt izstrādāta viena vai vairākas stratēģijas, piemēram, uzņēmums var palielināt klientu tēriņus, paplašinot produktu piedāvājumu, piesaistot jaunus piegādātājus vai vairāk reklamējot produktus, kā arī var nolemt, ka stratēģijas īstenošanai būs nepieciešams aizņemties papildu finanšu resursus.
4. Regulāri izvērtējam stratēģiju efektivitāti. Piemēram, varam izmērīt viena klienta vidējos nedēļas tēriņus un vidējās cenu pārmaiņas.



Uzņēmuma budžets nav "akmenī iekalts". Tas ir kontroles instruments vēlamo un sasniegto rezultātu salīdzināšanai un nepieciešamības gadījumā – korekciju veikšanai budžetā vai stratēģijā budžeta periodā, ja darbības ieņēmumu vai izdevumu izpilde novirzās no mērķa. 

Piemērs!

Ja uzņēmums plānojis maijā pārdot 500 T–kreklu, bet jūnijā konstatē, ka pārdots tikai 250 T–kreklu, var meklēt citus pārdošanas kanālus vai pastiprināt pārdošanas veicināšanas aktivitātes, palielinot izdevumus reklāmai, un/vai veikt korekcijas plānotajos izdevumos tajās pozīcijās, kurās tos iespējams samazināt. Savukārt, ja uzņēmumam izdevies pārdot vairāk, nekā plānots, – 700 T–kreklu, var lemt nopelnīto naudu ieguldīt uzņēmuma tālākā izaugsmē.


Veidojot skolēnu mācību uzņēmumus (SMU), skolēnu ieņēmumus lielākoties veidos neto apgrozījums – pārdotā produkcija. 


SMU izdevumu pozīcijas visbiežāk sastāv no materiālu izmaksām, lai izgatavotu produktu, personāla izmaksām (darbinieku algām); iespējams, SMU var izmantot arī ārpakalpojumu – profesionālu palīdzību konkrētu darbību veikšanai.

SMU nav jāmaksā nodokļi, tāpēc apgrozījums automātiski veidojas kā neto (tīrais) apgrozījums. Uzņēmumiem, kuri nav SMU, no ieņēmumiem, kas veidojušies preču un pakalpojumu pārdošanas rezultātā, jāatskaita apgrozījuma, akcīzes u.c. nodokļi.

Uzņēmēja mērķis ir gūt peļņu. Lai aprēķinātu, vai uzņēmuma darbība radīs peļņu vai zaudējumus, no ieņēmumiem atņem izdevumus. Ja ieņēmumi ir lielāki par izdevumiem – budžets ir ar pārpalikumu, tātad ir peļņa, bet, ja izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem, – budžets ir ar deficītu, tātad ir zaudējumi. Aprēķinus veic noteiktam laikposmam, parasti vienam kalendārajam gadam jeb 12 mēnešiem.

Piemērs!

SMU, kas vēlas ražot un pārdot batikotus T–kreklus, plāno, ka mācību gada laikā pārdos 100 T–kreklu par 25,00 eiro katru, tātad plānotie ieņēmumi būs 100 × 25,00 = 2500,00 eiro.
Pašizmaksa, lai saražotu vienu batikotu T–kreklu (kas sastāv no balta T-krekla, krāsām, ieguldītā darba – algas), ir: viena krekla izgatavošanai nepieciešamie materiāli (20 eiro) un darba alga par viena krekla nokrāsošanu – 2 eiro. Tātad, lai saražotu 100 T-kreklu, vajadzēs nopirkt materiālus, iztērējot 20 × 100 = 2000 eiro, bet par darbu jaunieši kopā saņems 2,00 ×100 = 200 eiro. Kreklu pašizmaksa kopā būs 2000 + 200 = 2200 eiro. Tas nozīmē, ka bruto peļņa (peļņa no pārdotās produkcijas) veidosies, no ieņēmumiem atņemot pašizmaksu: 2500 – 2200 = 300 eiro.


Svarīgi atcerēties, ka arī gadījumā, ja paši SMU veidotāji piedalās ražošanas procesā, jāparedz atalgojums par viņu padarīto darbu – darba alga.

Tomēr radīsies arī citi izdevumi, piemēram, mārketinga izdevumi: stenda veidošana, piparkūkas klientu cienāšanai Ziemassvētkos, izmaksas kopīgam vizuālajam tēlam – 150 eiro. Būs arī kancelejas izdevumi: mapes, papīrs, drukāšanas izmaksas – 5 eiro utt. Uzņēmumam, aprēķinot izdevumus, jārēķinās, ka var gadīties arī neparedzēti izdevumi, piemēram, mainīties izejmateriālu cenas. Tātad, lai iegūtu neto jeb tīro peļņu, no bruto peļņas jāatņem arī citi izdevumi. Piemērā par SMU neto peļņa būs 300 – 155 = 145 eiro.

SMU neto peļņu iespējams aprēķināt arī, no kopējiem ieņēmumiem atņemot kopējās izmaksas, kuras sastāv no pašizmaksas un citiem izdevumiem jeb 2200 + 155 = 2355 eiro, bet neto peļņa veidosies, no ieņēmumiem atņemot izdevumus: 2500 – 2355 = 145 eiro.

Šie aprēķini sniedz SMU veidotājiem ieskatu par to, vai šāds uzņēmējdarbības modelis viņus apmierina, kā arī dod iespēju nepieciešamības gadījumā meklēt iespējas mainīt kādas pozīcijas, lai izdotos sasniegt iepriekš izvēlētos mērķus.


Pārbaudi sevi!

2.1. uzdevums

Pārbaudi sevi!

2.2. uzdevums

Pārbaudi sevi!

2.3. uzdevums

Pārbaudi sevi!

2.4. uzdevums

Pārbaudi sevi!

2.5. uzdevums
Kur ņemt naudu, lai ražotu?

Nākamā apakštēma