Kā uzņēmumi, kuri piesārņo vidi, maksā par kaitējumu, ko rada sabiedrībai?

Ārējie blakusefekti, to novēršana

Materiāls tev palīdzēs:

izprast, kas ir ārējie blakusefekti un ar kādiem līdzekļiem valsts tos mēģina novērst.


2018. gadā trīs mēnešus ilgā akcijā Greenpeace aktīvisti savāca 10 000 litru atkritumu, no kuriem 75% bija plastmasas izstrādājumi. Katru minūti okeānā nonāk atkritumi vienas kravas automobiļa tilpnes apjomā. Visbiežāk tie ir ēdiena iepakojumi, plastmasas pudeles, vienreiz lietojamās krūzītes un pudeļu korķi. Galvenie šā piesārņojuma vaininieki ir pasaules populārākie uzņēmumi Coca Cola, Nestle, Pepsi un Mc DonaldsA



Negatīvie un pozitīvie ārējie blakusefekti


Privāti lietojamo preču un pakalpojumu apmaiņā ir iesaistīti patērētāji un uzņēmēji, kuri šajā apmaiņā gūst labumu. Uzņēmēji gūst peļņu, bet patērētāji – labumu, preci lietojot. Preces cena tiek noteikta tirgū, sastopoties pārdevējiem, kuri noteikuši savas preces cenu, un pircējiem, kuri piekrīt par šo preci maksāt pieprasīto tirgus cenu.
Tomēr nereti preces ražošanas vai lietošanas procesā tiek netieši ietekmēti citi ar šīs preces ražošanu vai patēriņu nesaistīti cilvēki, bet šī ar pieprasījumu un piedāvājumu saistītā ietekme netiek atspoguļota preces cenā.  Piemēram, uzņēmumi ražošanas procesā rada izmešus, piesārņojot gaisu, kuru spiesti elpot arī tie, kuri nepatērē attiecīgo preci.

Aprēķināts arī, ka Eiropas Savienībā smēķēšanas tiešās un netiešās izmaksas ir gandrīz 100 mljrd. eiro. A Turklāt puse no šīm izmaksām attiecināmas uz netiešo ietekmi, – uz cilvēkiem, kuri nav ne smēķētāji, ne cigarešu ražotāji. Šie piemēri ilustrē negatīvus blakusefektus (izmaksas, kuras attiecināmas uz kādu trešo personu, t.i., kādu, kurš nav saistīts ar preces ražošanu vai patērēšanu).
Šādās situācijās preces patiesās izmaksas ir lielākas nekā cenā ietvertās preces ražošanas izmaksas, t.i., ar minēto blakusefektu radīto kaitējumu tiek radītas papildu izmaksas, ko nesedz ne ražotājs, ne pircējs, bet kas nodara kaitējumu un zaudējumus sabiedrībai kopumā. Tādējādi preces cena tiek noteikta pārāk zema, radot lielāku pieprasījumu un piedāvājumu (jo ražotājs nesedz visas izmaksas), kas sabiedrībai kopumā rada lielākas izmaksas nekā guvumus.

Tomēr ir arī tādas preces un pakalpojumi, kuri, gluži pretēji, pozitīvi ietekmē trešās personas. Piemēram, vakcīna pret gripu vai koronavīrusu ne vien nodrošinātu ienākumus vakcīnas ražotājiem un aizsardzību pret saslimšanu patērētājiem, bet sniegtu labumu arī apkārtējiem cilvēkiem, jo mazāk cilvēku izplatītu vīrusu, tādējādi mazāk cilvēku slimotu. Līdzīgi lielveikala novērošanas kameras, kas pasargā veikalu no zādzībām un nodrošina ieņēmumus novērošanas kameru ražotājiem, padara šo teritoriju drošāku arī garāmgājējiem. Tā kā šī pozitīvā ietekme ir netieša, tā netiek atspoguļota tirgus cenā.


Ārējie blakusefekti




Valsts loma blakusefektu mazināšanā

Ar blakusefektu mazināšanu nodarbojas valsts, veicot šādas darbības.

1. Pieņem likumus, kas mērķēti uz negatīvo blakusefektu mazināšanu un pozitīvo stimulēšanu, drošas darba vides ievērošanu, patērētāju tiesību aizsardzību un konkurences veicināšanu.

Piemērs!


Mūsdienās vairs nav atļauts smēķēt iekštelpās restorānos un kafejnīcās, kā arī sabiedriskā transporta pieturvietās. Smēķēšanai noteikts arī vecuma ierobežojums, mazinot šīs preces pieprasījumu. Līdzīgi valsts noteikusi valsts apmaksātas vakcīnas, kas pasargā no nopietnām saslimšanām, samazinot slimību izplatību.




2. Apliek ar nodokļiem tās preces un pakalpojumus, kuri rada negatīvus blakusefektus, tādējādi padarot tos nepievilcīgākus. Piemēram, ar akcīzes nodokli tiek aplikti tabakas izstrādājumi, kas negatīvi ietekmē veselību, un dīzeļdegviela, kuru lietojot, tiek radīts vides piesārņojums. Savukārt tās preces un pakalpojumi, kuri rada pozitīvus blakusefektus, tiek subsidēti (finansiāli atbalstīti), piemēram, nodrošinot programmu "Piens un augļi skolai", tādējādi veicinot veselīgu uzturu jauniešiem. 




3.
Ražo sabiedriskās preces un pakalpojumus – izmantojot nodokļu ieņēmumus, nodrošina parku uzturēšanu, drošību, izglītību, veselības aprūpi u.c.


4. Organizē kampaņas, kuras informē sabiedrību par kādas preces vai pakalpojuma pozitīvo vai negatīvo ietekmi.

Valsts nodrošina uzraudzību un nosaka tiesību aktus, kuros noteikts, ka uzņēmumiem, kuri piesārņo vidi un rada kaitējumus, tie jānovērš un jāsamaksā soda nauda videi radīto zaudējumu segšanai.



Pārbaudi sevi

3.1. uzdevums 


Pārbaudi sevi

3.2. uzdevums 


Pārbaudi sevi

3.3. uzdevums 

Ārējo blakusefektu novērtēšana
Ar ārējiem blakusefektiem saistītā problēma ir ierobežotās iespējas tos novērtēt. 

1. attēls. Kā novērtēt ārējos blakusefektus?


 

1. Nepieciešami objektīvi pētījumi, kas liecinātu, ka kaut kam ir pozitīva vai, gluži pretēji, negatīva ietekme uz apkārtējiem. Tā, piemēram, tikai pirms dažiem gadu desmitiem sapratām, ka smēķēšana kaitē ne vien smēķētājiem, bet arī līdzcilvēkiem. 

2. Grūti aprēķināt, cik lielu guvumu vai zaudējumu rada konkrētais blakusefekts. Piemēram, slimības, ko izraisa smēķēšana, var rasties arī citu iemeslu dēļ. Tas rada problēmas arī, nosakot tiesisko regulējumu un atbalsta apmēru konkrētajām lietām. 

3. Ārējie blakusefekti atkarīgi arī no sabiedrības normām un uzskatiem, jo katrā sabiedrībā var būt dažādas prioritātes. Viena sabiedrības daļa teiks, ka smēķēšana noteikti jāierobežo, lai ko tas maksātu, jo tā rada draudus veselībai, bet otra sabiedrības daļa iebildīs, sakot, ka tā ir cilvēka brīvības ierobežošana un cigarešu ražotāju uzņēmējdarbības iznīcināšana. 

4. Ražotāju spēja ietekmēt politiķus un institūcijas arī var noteikt ierobežojumu vai atbalsta apmēru. Piemēram, ražotāji var veikt savus pētījumus, lai pierādītu, ka kāda lieta nav kaitīga, vai, gluži pretēji, lai pierādītu, ka viņu ražotā prece rada pozitīvu blakusefektu lietošanas vai ražošanas procesā. Tas nav pretlikumīgi, turklāt dažkārt tieši šādā veidā tiek radīti kvalitatīvi pētījumi, jo nereti lieliem uzņēmumiem pieejami lielāki līdzekļi, ko veltīt izpētei, nekā valsts institūcijām. 
Jāņem vērā, ka, pasūtot un finansējot šādus pētījumus, ražotājiem var būt arī savtīgas uzņēmējdarbības intereses, tāpēc pētījumu rezultāti, pirms tie tiek izmantoti, pieņemot lēmumus, jebkurā gadījumā kritiski jāizvērtē neatkarīgiem speciālistiem.

Tieši šo iemeslu dēļ ārējos blakusefektus ir ļoti grūti novērtēt un novērst. Tāpēc pastāv vairākas institūcijas, kuru uzdevums ir izvērtēt, pētīt un kontrolēt blakusefektu radītās sekas.

Pierakstīties jaunumiem

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!