Raksts tapis sadarbībā ar TVNET
Ar neparedzētu izdevumu aptuveni mēnešalgas apmērā spētu tikt galā 57 % iedzīvotāju, liecina Latvijas Bankas 2026. gada pētījuma publicēšanai nodotie rezultāti. Finansiālā noturība uzlabojas, taču naudas plānošanā ir arī iesīkstējuši paradumi: budžetu veido tikai aptuveni trešdaļa, bet skaidras naudas krāšana joprojām ir daudz izplatītāka par akciju vai ieguldījumu fondu daļu izmantošanu.
Ko darītu, ja pēkšņi vajadzētu samaksāt summu, kas līdzinās vienai mēnešalgai? Un cik ilgi varētu segt izdevumus, ja ienākumi apstātos pavisam? Abi jautājumi ļauj uz savām finansēm paskatīties citādi nekā konta atlikums dienā pēc algas.
Bankas sniegtajā salīdzinājumā iedzīvotāju daļa, kas spētu tikt galā ar neparedzētiem tēriņiem aptuveni vienas mēnešalgas apmērā, pieaugusi no 43 % līdz 57 %. Starpība ir 14 procentpunkti.
Tas ir uzlabojums spējā pārvarēt vienu lielāku finanšu satricinājumu. Taču šis rādītājs vēl nenozīmē, ka tikpat daudziem ir izveidota rezerve vairākiem mēnešiem bez ienākumiem. Negaidīts rēķins un ilgstošs ienākumu pārtraukums ir atšķirīgi pārbaudījumi.
Savukārt 19 % iedzīvotāju norāda, ka, zaudējot ienākumus, spētu segt tēriņus sešus mēnešus. Tātad šādu noturību uzrāda aptuveni katrs piektais. No šī viena skaitļa gan nevar secināt, ka pārējiem uzkrājumu nav vispār: viņu iespējas iztikt bez ienākumiem var būt īsākas.
Latvijas Bankas vērtējumā iedzīvotāju noturība pret finanšu satricinājumiem un uzkrājumu līmenis ilgtermiņā uzlabojas. Katrs pats šos datus var pārvērst vienā praktiskā jautājumā: cik ilgam laikam pietiktu tieši man pieejamās rezerves?
Budžetu veido tikai aptuveni trešdaļa
Ienākumu un izdevumu pārvaldīšanas plānu jeb budžetu veido aptuveni trešdaļa iedzīvotāju. Banka norāda, ka šis rādītājs neuzlabojas.
Budžets var palīdzēt atbildēt uz jautājumu, kuru ar konta atlikumu vien nepietiek atrisināt: cik no redzamās naudas patiešām ir brīvi tērējama? Daļa jau vajadzīga rēķiniem, daļa – ikdienai līdz nākamajiem ienākumiem. Vēl ir maksājumi, kas pienāk retāk par reizi mēnesī un tāpēc mēdz izkrist no redzesloka.
Raidierakstā "Kur paliek mana nauda?" Latvijas Bankas eksperts Artis Zeiļa iesaka sākt ar situācijas apzināšanu. Apskatīt iepriekšējo mēnešu izdevumus un tos pierakstīt var gan blociņā, gan izklājlapā. Svarīgākais ir saprast savu naudas plūsmu, nevis uzreiz izveidot sarežģītu sistēmu.
Sarunā mūziķis Intars Busulis stāsta, ka gaidāmos koncertus pieraksta vairāku mēnešu griezumā. Mainīgu ienākumu gadījumā tas ļauj laikus ieraudzīt klusākos periodus. Savukārt aizmirsti abonementi parāda otru plānošanas pusi: dažkārt jāatgriežas pie izvēlēm, par kurām maksājam automātiski.
Nauda makā nepelna procentus
Pētījuma rezultātos 45 % norādīta skaidras naudas krāšana vai naudas glabāšana makā, savukārt akcijas, ieguldījumu fondu daļas un citus bankas minētos instrumentus izmanto tikai 7 %.
Skaidrā naudā atliktajai summai ir priekšrocība -– tā ir uzreiz pieejama. Taču tā nenes procentu ienākumus. Ja cenas aug, par to pašu summu ar laiku var nopirkt mazāk. Tāpēc līdzās jautājumam, vai krājam, ir vērts uzdot vēl vienu: kādam laikam un mērķim šo naudu glabājam?
Latvijas Banka, komentējot rezultātus, aicina turpināt uzlabot finanšu pratību un meklēt veidus, kā līdzekļus vairot vai aizsargāt to pirktspēju. Tas nenozīmē, ka visu rezervi vajadzētu nekavējoties ieguldīt akcijās. Izvēlei jāatbilst laikam, kad nauda būs vajadzīga, un riskam, ko cilvēks var atļauties uzņemties.
Drošības rezervei un tālam mērķim ir dažādi uzdevumi
Naudas skola drošības spilvenu raksturo kā rezervi neparedzētiem tēriņiem un iesaka orientēties uz trīs līdz sešu mēnešu izdevumu apjomu. Vajadzīgais apmērs atkarīgs arī no cilvēka situācijas. Rezervei jābūt pieejamai tad, kad tā nepieciešama; ieguldījuma vērtība tajā brīdī var būt kritusies.
Ilgtermiņam paredzētu līdzekļu gadījumā ir vairāk laika izvērtēt ieguldīšanas iespējas. Pirms lēmuma jāizprot produkts, iespējamie zaudējumi, izmaksas un naudas pieejamības nosacījumi. Pētījuma 7 % rādītājs pats par sevi nepasaka, kurš instruments būtu piemērots konkrētam lasītājam.
Arī uzkrājuma veidošana sākas no atšķirīgām pozīcijām. Ja nepieciešamie izdevumi pārsniedz ienākumus, problēmu neatrisinās prasība vienkārši būt disciplinētākam. Raidījumā Zeiļa uzsver, ka vispirms jārisina šī neatbilstība. Savukārt tad, kad budžets to ļauj, sākuma summai nav jābūt lielai.
Trīs jautājumi savam kontam
Pētījuma skaitļus var izmantot, lai pārbaudītu arī savu situāciju. Cik izdodu mēnesī nepieciešamajam? Cik ilgam laikam pietiktu man uzreiz pieejamās rezerves? Un vai zinu, kādam mērķim paredzēta pārējā atliktā nauda?
Atbildes palīdz saprast nākamo soli. Vienam tā būs izdevumu pierakstīšana, citam -– pirmā nelielā iemaksa drošības rezervei.
Vēl citam jau ir pamats sākt rūpīgāk izpētīt ilgtermiņa ieguldīšanu. Salīdzināt sevi tikai ar citu cilvēku uzkrājumu summām būtu mazāk lietderīgi nekā saprast, ko tieši vajag savam budžetam.