"Šodien mazāk uz ielas sit pa galvu un atņem naudu". Kas krāpnieku rīcībā pārsteidz pat policiju

"Ir jāapzinās, ka krāpniecība uz tuvāko laiku ir uz palikšanu," raidījuma "Kur paliek mana nauda?" 11. epizodē uzsver Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes pārstāve Solvita Sļadze.

"Tie, kas agrāk nodarbojās ar kontrabandu vai narkotiku pārvadāšanu, saprot, ka, investējot šeit, piecu gadu laikā var ļoti labi no dažādiem reģioniem izkrāpt naudu", organizētās noziedzības izmaiņas ieskicē policijas pārstāve. "Tagad mazāk uz ielas sit pa galvu un atņem naudu, bet biežāk zvana un piedāvā kādu ticamu, mazāk ticamu, neticamu stāstu. Tie stāsti kļūst arvien profesionālāki un mums ir jābūt ļoti piesardzīgiem un izglītotiem."

Solvita Sļadze, Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes pārstāve

Kādā zvanu centrā katru minūti kādam Latvijas valstspiederīgajam zvana kāds krāpnieks. Jautājums nav, vai tev piezvanīs un piedāvās kādu viltus pakalpojumu, bet kad tev piezvanīs. Cilvēkiem ir jābūt gataviem.

Arvien aktuālāka kļūst dzīvokļu izkrāpšana – krāpniecības shēmas, kurās cietušais tiek apvārdots pārdot savu dzīvokli un visu naudu atdot krāpniekiem. Parasti apvārdošanai tiek izmantota "īpašā operācija", kurā kopā ar viltus policistu cietušais it kā palīdz noķert "sliktos noziedzniekus". "Lielākoties tā ir vienīgā dzīvesvieta un lielākoties tie ir vecāka gadagājuma cilvēki. Tas nenotiek tik bieži, bet šie gadījumi ir visjutīgākie," norāda Sļadze.

Lielākā zināmā summa, ko Latvijā viena privātpersona zaudējusi telefonkrāpšana, sasniedz vienu miljonu eiro. Kad ziņās dzirdam par lielām izkrāptām summām, nereti rodas jautājums, no kurienes cilvēkam ir šādi līdzekļi. "Kur paliek mana nauda?" epizodes viesi skaidro – cilvēki riskē ne tikai ar to, kas viņiem pieder, bet ņem kredītus un aizņemas no kaimiņiem un radiem, pat pārdod vai ieķīlā īpašumus. "Rezultātā viņi ir zaudējuši visu, kas ir, un vēl katru mēnesi jāmaksā kredītmaksājumi," uzsver Valsts policijas pārstāve. Pieredzes stāsti ir skarbi un ir zināmi gadījumi, kad cilvēki pēc piedzīvotā nevar normāli dzīvot, cieš no depresijas vai pat izdara pašnāvību.

Policijas pārstāvi pārsteidz līdzjūtības trūkums un tas, cik ciniski savā darbībā ir krāpnieki un cik tālu viņi ir gatavi iet. Arī Latvijas Bankas Licencēšanas un sankciju pārvaldes galvenais juriskonsults Ingus Valtiņš izceļ krāpnieku neatlaidību un shēmas, kad krāpnieki atkārtoti atgriežas pie apkrāptā, lai šķietami situāciju atrisinātu un līdzekļus glābtu, bet rezultātā tiek zaudēts vēl vairāk.

Ingus Valtiņš, Licencēšanas un sankciju pārvaldes galvenais juriskonsults

No tiem krāpšanas veidiem, kas parādās pie mums, šis ir vistipiskākais – cilvēku nomoka līdz beigām un pēc pāris mēnešiem atgriežas un vēlreiz to pašu izdara. It kā glābjot cilvēku, viņš tiek apstrādāts pilnībā. Cilvēks iekļūst milzīgā slazdā un pēc tam viņam dzīve ir sabojāta ne tikai finansiāli, bet arī lai normāli eksistētu.

Kā sevi pasargāt, kādas cilvēku vājības izmanto krāpnieki, kāpēc ir svarīgi piezvanīt un aprunāties ar cilvēkiem, kuri dzīvo vieni, un vai krāpnieki vienmēr zvana uz dullo – skaties un uzzini raidījuma "Kur paliek mana nauda?" jaunākajā epizodē.

Izdrukāt