Apdrošināšana joprojām ir joma, par kuru sabiedrībā valda daudz mītu un aizspriedumu. Lai gan apdrošināšanas nozīme pieaug, cilvēku rīcību bieži ietekmē nevis fakti, bet pieņēmumi. Viens no izplatītākajiem mītiem – pārliecība, ka ar pašu nekas slikts nenotiks. Raidījuma "Kur paliek mana nauda?" desmitajā epizodē skaidrojam, uz kādiem grābekļiem mēdzam kāpt.
Uzskats, ka ar mani jau nekas slikts nenotiks, nereti noved pie tā, ka apdrošināšana tiek atlikta vai pat ignorēta līdz brīdim, kad jau ir par vēlu. Pretējs, bet tikpat bīstams uzskats ir pārliecība, ka apdrošināšana segs pilnīgi visu. Realitātē katrai polisei ir konkrēti nosacījumi, ierobežojumi un izņēmumi. Tas nozīmē, ka ne katrs negadījums automātiski garantē atlīdzību. Tieši šeit rodas vilšanās – cilvēki sagaida vairāk, nekā līgums patiesībā paredz.
Līguma neizlasīšana ir ļoti izplatīta kļūda, jo tieši niansēs slēpjas būtiskākā informācija, piemēram, kādos gadījumos atlīdzība netiek izmaksāta. Tāpēc ir rūpīgi jāskatās, kādus papildu noteikumus apdrošinātājs ir izvirzījis. Kā uzsver zvērināta advokāte Dana Rone, līgumā vienmēr ir iekļauti noteikumi, kas ir jāaizpilda apdrošinājumu ņēmējam un kas – apdrošinātājam.
Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes galvenais uzraudzības eksperts Valdis Latkovskis izceļ faktu, ka pagājušajā gadā apdrošinātāji Latvijā atlīdzībās izmaksājuši vairāk nekā 500 miljonus eiro.
Tas, viņaprāt, arī uzskatāmi atspēko mītu, ka apdrošinātāji apzināti cenšas maldināt savus klientus vai meklē veidus, kā atbrīvot sevi no atbildības.
Vai latvieši izprot dažādus apdrošināšanas produktus, kā pareizi rīkoties pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās un kāda ir katra paša atbildība – skaties un uzzini jaunākajā "Kur paliek mana nauda?" epizodē.