Kā liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati, pirmajos piecos šī gada mēnešos iedzīvotājiem izkrāpti 6,8 milj. eiro. Par krāpnieku upuri var kļūt ikviens. Svarīgi ir saglabāt vēsu prātu un rīkoties.
1. Nekavējoties pārtrauc saziņu ar krāpniekiem un neuzķeries uz jauniem solījumiem
- Pārtrauc jebkādu saziņu ar krāpniekiem. Neveic papildu maksājumus, tostarp nemaksā komisijas maksas vai nodokļus par it kā iespējamu naudas atgūšanu vai izmaksu.
- Netici informācijai internetā, piemēram, tīmekļa vietnēs vai sociālajos tīklos, kur tiek solīta palīdzība atgūt naudu. Visticamāk, tās ir citas krāpšanas shēmas.
- Tu vari saņemt zvanu no personas, kas uzdodas par kādas institūcijas pārstāvi un sola palīdzēt atgūt naudu. Zvanītājs var būt ļoti precīzi informēts par notikušo. Arī šī, visticamāk, ir krāpšana.
2. Sazinies ar savu banku
- Pēc iespējas ātrāk informē banku par krāpšanu. Lūdz apturēt maksājumus un mēģināt atgūt izkrāptos līdzekļus.
- Bloķē bankas karti, ja tās dati izmantoti krāpšanā. Nomaini bankas un Smart-ID lietotnē izmantotās paroles.
- Sadarbojies ar bankas darbiniekiem un sniedz patiesu informāciju par notikušo.
- Svarīgi! Esi piesardzīgs, ja saņem aizdomīgus zvanus no personām, kas uzdodas par bankas darbiniekiem, piemēram, sazinās citā valodā nekā banka ar tevi parasti sazinās.
3. Ziņo Valsts policijai
- Zvani 112, dodies uz tuvāko Valsts policijas iecirkni vai ziņo elektroniski. Uzzini vairāk par ziņošanas iespējām Valsts policijas tīmekļa vietnē.
- Tavs ziņojums Valsts policijai ir ļoti būtisks. Policija sadarbībā ar kolēģiem visā pasaulē nepārtraukti izmeklē šādus noziegumus. Arī tavs ziņojums var palīdzēt atklāt noziedzīgu grupējumu.
- Ja policija krāpniekus aizturēs, ir svarīgi, lai būtu zināms, ka arī tu esi starp cietušajiem. Tas var būt būtiski nozagtās naudas atgūšanai.
4. Palīdzi citiem un ziņo par krāpnieciskām vietnēm CERT.LV
- Ja esi apkrāpts, izmantojot kādu tīmekļa vietni, ziņo par to kiberincidentu novēršanas institūcijai CERT.LV, rakstot uz e-pasta adresi cert@cert.lv.
- CERT.LV var ierobežot piekļuvi krāpnieciskām tīmekļa vietnēm.
5. Saglabā pierādījumus
- Saglabā maksājumu uzdevumus, sarakstes, e-pastus, telefona numurus un ekrānuzņēmumus. Tie būs nepieciešami bankai un policijai.
Ja krāpnieku ietekmē esi aizņēmies naudu vienā vai vairākās finanšu iestādēs, risini situāciju soli pa solim.
-
Izveido sarakstu ar visiem kredītiem, to apmēru un ikmēneša maksājumiem.
-
Sazinies ar katru aizdevēju un informē par situāciju. Vari pievienot arī sava iesnieguma kopiju Valsts policijai.
-
Izveido savu ikmēneša ienākumu un izdevumu kopsavilkumu jeb budžetu. Tas palīdzēs saprast, cik daudz naudas mēnesī vari novirzīt parādsaistību segšanai.
-
Kad esi sapratis, cik daudz naudas mēnesī vari novirzīt parādsaistībām, sadali šo summu tā, lai kaut nelielā apmērā segtu katru kredītu.
-
Vienojies ar aizdevējiem par atmaksas plānu un iespējām atdot parādu.
-
Nekādā gadījumā neaizņemies, lai atmaksātu esošos parādus. Tas tikai palielinās tavas parādsaistības.
-
Ir būtiski laikus sākt risināt problēmu. Tas palīdzēs rast tev izdevīgāku risinājumu.
Pārliecinies Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, vai aizdevējs ir pienācīgi izvērtējis tavu spēju atmaksāt kredītu.
Ja parādi ir ļoti lieli un tos nespēsi atmaksāt, vari uzsākt fiziskās personas maksātnespējas procesu.
-
Uzzini, kā rīkoties, ja tavi parādi nepārsniedz 5000 eiro, LV portālā.
-
Uzzini, kā rīkoties, ja tavi parādi pārsniedz 5000 eiro, Maksātnespējas kontroles dienestā.
Palīdzību vari meklēt arī Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijā.
Par krāpšanas upuri var kļūt ikviens. Krāpnieku izmantotās metodes ir manipulatīvas un nežēlīgas, un to mērķis ir panākt konkrētu cilvēka rīcību. Pēc notikušā cilvēks var just kaunu, izmisumu vai pat nespēt noticēt, ka tiešām ir apkrāpts.
-
Esi iejūtīgs, uzklausi un nevaino cietušo notikušajā. Nepārmet viņam muļķību vai neuzmanību.
-
Piedāvā palīdzēt spert pirmos soļus – piezvanīt bankai, sazināties ar policiju un apkopot pierādījumus. Pēc krāpšanas cilvēks var justies apjucis un nezināt, ar ko sākt.
-
Nenovērsies no cietušā. Pastāsti, ka krāpnieki var mēģināt atkārtoti sazināties, solot palīdzēt atgūt zaudēto naudu. Naudu atgūt var palīdzēt tikai banka vai policija.