Vīrieši – investori, sievietes – glābējas? Kā ikviens var kļūt par krāpnieku upuri?

"Vidējā krāpnieku upura portrets Latvijā ir cilvēks ar naudu," raidījumā "Kur paliek mana nauda?" uzsver Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes pārstāve Solvita Sļadze. Saskaņā ar policijas datiem pērn Latvijas iedzīvotāji krāpniekiem zaudējuši 23,7 miljonus eiro, bet patiesie zaudējumi varētu būt daudz lielāki – ne visi cietušie par zaudējumiem ziņo.

"Katrai krāpšanai ir savs mērķis un auditorija. Investīciju krāpšanas lielākoties ir tendētas uz vīriešiem, kuri ir azartiskāki. Sievietes lielākoties grib glābt un palīdzēt nelaimē nonākušajiem. Bet jebkurš, kuram ir nauda kontā vai mājās vai pieder kas cits, var kļūt par krāpniecības upuri. Mērķis ir izkrāpt naudu, un nav tāda tipiskā cietušā," skaidro Valsts policijas pārstāve.

Ja tā saucamie šoka zvani par dažādiem nelaimes gadījumiem, konta uzlaušanu vai citiem apstākļiem, kas šķietami prasa nekavējoties rīkoties, ir novērojami viļņveidīgi, kā stabili klātesošu Latvijas Bankas Licencēšanas un sankciju pārvaldes galvenais juriskonsults Ingus Valtiņš izceļ finanšu investīciju krāpniecību – tajās cilvēki mēnesī zaudē kopā ap pusmiljonu eiro.

Ingus Valtiņš

Investīciju krāpšanās īpaši izteikti ir tas, ka cilvēki patiesi tic – ar gudru investīciju varēs ātri nopelnīt. Gudri un ātri! Tāpēc sāk ieguldīt fiktīvās investīciju platformās, kas piedāvā neiespējamu peļņu.

Telefonsarunās krāpnieki steidzinās cilvēku un darīs visu, lai noturētu uzmanību un neļautu nolūkotajam upurim sazināties ar kādu citu, kamēr vēlamā darbība nav veikta. Sļadze atklāj – bijis gadījums, kad telefonsaruna ar krāpnieku bez pārtraukuma ilgusi no pulksten 18 vakarā līdz nākamās dienas 12 dienā un atrasti arvien jauni iemesli, kādēļ sarunu nedrīkst pārtraukt.

Solvita Sļadze

Ja tev zvana kāds un sāk runāt un interesēties par tavu naudasmaku vai interneta banku, nedrīkst būt steiga – vajag paelpot, domāt līdzi situācijai un uzdot jautājumus. Ja cilvēks ļaujas spiedienam un pieņem lēmumus uz emociju pamata, viņš iet krāpnieka vadīto ceļu.

Kā rīkoties? Abi eksperti uzsver – galvenais ir nesteigties! Latvijas Bankas eksperts šaubīgās situācijās iesaka trīs soļu aizsardzību – apstājies, pārbaudi, aizsargā sevi! Šaubīgos gadījumos pārtrauc telefonsarunu un atzvani cilvēkam, kurš it kā cietis nelaimē, vai bankai, policijai vai citai iestādei, par kuras pārstāvi uzdodas zvanītājs. "Aizsargāt sevi var dažādi. Lasi Smart-ID paziņojumus, kur tu ieej un kam tu maksā. Var uzlikt DNS Ugunsmūri, kas bloķē vairumu atklāto krāpniecisko vietņu," iesaka Ingus.

Solvita Sļadze

Nevienā mirklī nevajag padomāt, ka tas ir dumji, ka es neuzķeršos un nekad nenonākšu šādā situācijā – krāpnieki kopē legālu pakalpojumu, izsniedz līgumus un ir labi sagatavojušies. Viņi ļoti labi runā un pārliecinoši stāsta par savu darba pieredzi. Viņi ir apmācīti un dokumentu kvalitāte ir laba, un cilvēku tiešām var apmānīt.

Kas ir krāpnieku "VIP klienti", kā krāpnieki organizē "glābšanas operācijas", kāpēc ir svarīgi ziņot policijai par jebkuru krāpniecības gadījumu un kā praktiski pasargāt sevi no kļūšanas par krāpnieku upuri – skaties un uzzini raidījuma "Kur paliek mana nauda?" jaunākajā epizodē.

Izdrukāt