Alternatīvie ieguldījumi – nekustamais īpašums un māksla

Raidieraksta "Pelnītprasme" sestajā epizodē vērtēsim divus alternatīvus ieguldīšanas veidus: ieguldījumus nekustamajā īpašumā un mākslas priekšmetos. Raidieraksta laikā tā viesi ik pa laikam nonāk pie secinājuma, ka gan zeme un nekustamais īpašums, gan arī dažādi mākslas priekšmeti jau izsenis – krietni pirms vērtspapīru rašanās – ir uzskatīti par lietderīgu veidu, kā saglabāt un vairot savu labklājību.

Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pasūtījuma veiktās aptaujas dati rāda, ka 85% respondentu vērtējumā labākais finansiālo uzkrājumu glabāšanas veids ir ieguldījumi nekustamajā īpašumā, savukārt ieguldījumus mākslas priekšmetos par labu ieguldījumu veidu atzīst 51% aptaujāto.

Sarunas laikā tiek kliedēti daži sabiedrībā diezgan bieži izplatīti mīti par nekustamā īpašuma un mākslas priekšmetu iegādi. Kopīgi vērtēti arī dažādi citi aspekti: vai un kā iespējams pelnīt, ieguldot savus brīvos līdzekļus nekustamajā īpašumā un vērtīgos mākslas priekšmetos. Tāpat tiek runāts par to, kas veido mākslas priekšmetu un nekustamā īpašuma vērtību un kādi riski ir jāvērtē šajās jomās.

Raidījumā piedalās:

  • Harijs Švarcs, SG Capital Partners dibinātājs
  • Inese Baranovska, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja

Sarunu vada Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finanšu instrumentu tirgus uzraudzības vecākais eksperts Ģirts Dubkēvičs.

Arī investējot ir vajadzīgs patriotisms

Harija Švarca fotogrāfija

Harijs Švarcs, SG Capital Partners dibinātājs

Ja kādam šķiet, ka investīcijas ir balstītas tikai uz ekseļiem, cipariem un objektīviem lēmumiem, tad viņš dziļi maldās. Investīcijas ir saistītas ar ienesīgumu un risku – ja gaidāmo ienesīgumu kāds vēl var mēģināt salikt ekselī un censties aprēķināt, tad risks bieži vien ir ļoti subjektīvs rādītājs, balstīts mūsu zināšanās, pieredzē, emocijās, drosmē un spējā šo risku pārvaldīt. Investēšana ir emocionāls un subjektīvs lēmums. Mācību grāmatu skaistās un vienkāršas formulas dažkārt ir tālu no patiesības. Vislabāk tas parādās laikos, kad ir liela nenoteiktība un iestājas kārtējā krīze, kad formulas nestrādā un kad arī investīcijās svarīgs kļūst patriotisms.

Pēdējos gados notikumi pasaulē nav mūs lutinājuši. Covid-19 krīze, karš Ukrainā un tagad arī straujš procentu likmju kāpums un ekonomikas kritums. Kārtējo reizi esam izvēles priekšā, ko darīt tālāk un kā rīkoties. Runājot par investīcijām, labs piemērs ir nekustamā īpašuma tirgus. Neskatoties uz visām likstām, pēdējie gadi bija labi, cenas kāpa un investori stājās garā rindā, lai nopirktu kāroto dzīvokli, biroju māju vai loģistikas centru. Sagaidāms, ka līdz ar pēdējā laikā vērojamo straujo procentu likmju kāpumu un ekonomikas kritumu situācija mainīsies, investori kļūs piesardzīgāki un krietni atturīgāki. Dzīvokļu segmentā jau ir jaušamas situācijas izmaiņas, samazinās darījumu skaits un palielinās atlaides. Komercīpašumu segmentā ir iestājies sasalums: vairums pircēju un pārdevēju ieņem nogaidošu pozīciju. Pārdevēji negrib samazināt cenas, savukārt pircēji prasa lielas atlaides vai dažkārt investoru nav vispār. Šķietami citā pasaule dzīvo mežu un lauksaimniecības zemes tirgus, kur turpinās gan investoru interese, gan cenu kāpums. Dažādi tirgus segmenti dzīvo dažādās laika joslās, taču sabremzēšanās ir gaidāma visur, un lielā mērā to nosaka procentu likmju kāpums.

Mēs nesagaidām neko līdzīgu 2008. gadam, kad īpašumu vērtības krita par 30%, 50% un pat 70%. Mums šodien ir daudz vairāk pašu kapitāla un krietni mazāk kredītu (tieši pretēji, daudzi varētu apgalvot, ka kopējais kredītu apjoms Latvijā ir pat pārāk mazs). Mēs redzam, ka tirgū var būt korekcija un cenas samazināsies, taču neredzam arī pamatu būtiskam, ilgstošam kritumam. Būvniecības cenas ir kāpušas, darbaspēka izmaksas turpina kāpt, un attiecīgi kāpj arī dzīvokļu, veikalu un biroju māju būvniecības kopējās izmaksas. Ja salīdzinām šīs izmaksas ar pārdošanas cenām, redzam būvnieku un attīstītāju peļņu, bet tā nav nesamērīgi liela, un pēdējos projektos, kad izmaksas strauji kāpušās, peļņas var nebūt vispār. Protams, iestājoties krīzei, cenas var krist arī zem pašizmaksas, taču pēc laika tās atkal atgriežas un atgūst nokavēto. Svarīgi ir līdz tam brīdim “izdzīvot”, un šeit savukārt svarīgs ir pašu kapitāla lielums un spēja pārciest grūtos laikus.

Kontekstā ar krīzēm un to pārvarēšanu ir viena būtiska atšķirība starp attīstītajām un attīstības valstīm. Attīstības tirgos, sākoties krīzei, ārvalstu kapitāls parasti masveidā pamet valsti, tādējādi padarot sākotnējās problēmas vēl par kārtu lielākas. Attīstītās valstīs vietējais kapitāls aizstāj bēgošo ārvalstu kapitālu, tādējādi gan iepērkoties ar atlaidēm, gan stiprinot savu ekonomiku un būvējot platformu nākamajām kāpuma ciklam. Vietējais kapitāls tic savai valstij, savām spējām un savām iespējām. Ārvalstu kapitāls ir krietni bailīgāks. Valstīs, kur ir spēcīga vietējā kapitāla bāze, krīzes cenu kritumi ir mazāki un atgūšanās pēc krīzes ir ātrāka. Zinot to, cik spēcīgs ir vietējais kapitāls, arī ārvalstu kapitāls nesteidz tik ātri skriet uz izeju. Tāpēc attīstībai un stabilitātei ir ļoti svarīgs tieši vietējais kapitāls. Ja mēs salīdzinām sevi ar kaimiņiem un domājam, kāpēc Viļņa un Tallina ir attīstījušās tik strauji salīdzinājumā ar Rīgu, daļa atbildes būs tieši vietējā kapitāla pieejamība un tā drosme pēckrīzes periodā.

Neviens bez mums neattīstīs mūsu ekonomiku, uzņēmumus un kapitāla tirgu, sevišķi laikā, kad ārvalstu investori ir sabijušies un ekonomiskā izaugsme krīt. Mums pašiem ir jābūt pirmajiem, kas pārraus negatīvo notikumu ķēdi un sāks ieguldīt. Līdzīgi kā ar armiju un zemessardzi. Mēs nevaram prasīt, lai citi mūs aizstāv, ja paši neesam gatavi aizstāvēt savu zemi, būt stipri, pārliecināti par sevi un gatavi iet palīgā mūsu sabiedrotajiem. Tā arī ar investīcijām. Tikai tad, ja mēs paši ieguldīsim, finansēsim un attīstīsim jaunus projektu, attīstīsies mūsu vietējais tirgus un mēs būsim pievilcīgi ārvalstu kapitālam. Secība šeit ir ļoti svarīga, un labs piemērs tam ir Viļņas attīstība pēc 2008. gada, kad, par spīti nenoteiktībai, vietējie būvnieki sāka attīstīt biroju mājas un valsts nebaidījās ieguldīt miljonus investīciju piesaistē, skaidri nezinot rezultātu. Beigās izveidojās jaunas industrijas un tūkstošiem jaunu darba vietu, veidojās labklājība un strauji auga arī pilsēta un visa valsts kopumā. Redzot šo izaugsmi, pieslēdzās ārvalstu investori, kuri iesākto stiprināja vēl vairāk.

Pēdējos gados mēs redzam, ka būtiski ir augusi Latvijas pensiju fondu interese ieguldīt Latvijā. Katram pārvaldītājam ir sava pieeja, bet kopējā tendence ir pozitīva, un pensiju fondi apzinās savu lomu. Redzot vietējo pensiju fondu interesi, tiek veidoti jauni fondi, attīstīti jauni projekti, atbalstīti uzņēmumi un veidotas jaunas darba vietas. Pensiju fondos uzkrātais kapitāls sāk strādāt ne tikai nākotnes pensionāru, bet arī šodienas tautsaimniecības labā. Tāpēc šodien svarīgākais ir neapstāties, nenobīties grūtību priekšā un turpināt strādāt tālāk.

Patriotisms investīcijās nenozīmē ieguldīt zaudējumus nesošos projektos vai guldīt naudu Latvijā aizvērtām acīm, neskatoties uz to, kas notiek pasaulē. Drīzāk tas nozīmē apzināties risku, iedziļināties un saprast, kā to pārvaldīt, un ticēt saviem spēkiem un savai valstij vairāk, nekā to gribētu mūsu konkurenti. Redzot mūsu rīcību, sekos arī citi. Tāpēc arī investīcijās ir vajadzīgs patriotisms, lai cik jocīgi un pretrunīgi tas arī neskanētu.

Izdrukāt

Pierakstīties jaunumiem

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!