Kam pievērst uzmanību ieguldot?

Raidieraksta “Pelnītprasme” piektajā epizodē plašāk spriedīsim par to, kam pievērst uzmanību ieguldot. Viens no svarīgiem ieguldīšanas aspektiem nenoliedzami ir risku izvērtējums. Raidieraksta viesi atklās, kā vērtēt riskus, kur meklēt informāciju, kā to izmantot un interpretēt.

Kopumā prasmīgs ieguldītājs ir tāds, kurš interesējas par notikumiem, lasa ziņas, nebīstas no sarežģītākas informācijas analizēšanas, piemēram, prospektiem, un ir apveltīts ar kritisko domāšanu. Raidierakstā klausies plašāk!

Vides, sociālie un pārvaldības (ESG) aspekti mūsdienās ir ļoti būtiski gan uzņēmumu darbības stratēģijās, gan arī ieguldījumu risku vērtēšanā. Raidieraksta viesi atklāj, ka tuvākajā laikā vides jomā sagaidāms strikts regulējums piesārņojošām nozarēm, tāpēc tas jāņem vērā, vērtējot arī ieguldījumu riskus. Arī pārvaldības un sociālie aspekti ir vienlīdz būtiski.

Raidījumā piedalās:

  • Liene Dubava, Nasdaq Riga valdes locekle
  • Evija Tambaka, Swedbank Grupas mērķu noteikšanas vadītāja

Sarunu vada Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finanšu instrumentu tirgus uzraudzības vecākais eksperts Ģirts Dubkēvičs.

Ilgtspējīgi ieguldījumi. Ko izvērtēt ieguldot?

Evija Tambaka, ilgtspējīgu finanšu eksperte un Swedbank grupas Ilgtspējas mērķu noteikšanas vadītāja

Investīcijas un ilgtspēja šobrīd ir vieni no “karstākajiem” tematiem publiskajā telpā. Investīcijas aktuālas kļuvušas, jo augstās inflācijas apstākļos kā nekad svarīgs kļuvis jautājums – kā pasargāt savus uzkrājumus, jo nauda, kas stāv kontā, zaudē savu vērtību inflācijas dēļ. Otra lieta ir ilgtspēja. Energoresursu cenu sadārdzinājums un, piemēram, pēkšņais elektrības cenu lēciens nekavējoties radīja lielāku skepsi pret elektromobiļiem. Teju – ja cilvēks nebija rēķinājies ar šādām elektrības cenām, tad elektromobili nekad nebūtu pircis. Tomēr ilgtspēju te vainot īsti nav jēgas, jo dīzeļdegvielas cena arī ir kāpusi un tas neliek uzreiz pārdot dīzeļdzinēja automašīnu kā pārāk neizdevīgu un nesamērīgi dārgu. Kāpēc šāds piemērs? Tāpēc, ka ilgtspēja ir izvēle.

Ieguldot, aicinātu izvēli veikt ar savu maciņu līdzīgi, kā mēs to darām ar produktu izvēli veikalā. Nereti cilvēki izvēlas Latvijā ražotas preces, tādējādi paužot nostāju un atbalstu vietējai produkcijai. Līdzīgi aicinātu darīt arī ar investīciju produktiem. Arī investējot mēs nosakām, kāds pieprasījums ir konkrētiem uzņēmumiem. Turklāt, kļūstot par uzņēmuma akcionāru, arī mēs varam paust savus ieteikumus, kā uzņēmumam vajadzētu darboties, un tādējādi var censties mainīt uzņēmuma stratēģiju.

Nenoliedzami, investējot ir svarīgi saprast savu investīciju mērķi, kādam termiņam ieguldījumi paredzēti un veikt detalizētu analīzi par riskiem un nākotnes potenciālu. Daļa no risku izvērtējuma iekļauj ESG (Environmental, Social, and Governance jeb vides, sociālos un pārvaldības) jautājumus. Šo izvērtējumu var darīt pats vai uzticēties speciālistiem. Lai gan padziļināta analīze ir nepieciešama, ja ieguldījumi akcijās tiek veikti kaut hobija līmenī, aicinātu vismaz izpētīt kompāniju darbību un saprast, vai uzņēmuma pamatdarbība atbilst personīgajai pārliecībai. Piemēram, ja cilvēks izvēlas pirkt šokolādi ar zīmolu “fair trade” (godīga tirdzniecība), bet iegulda uzņēmumā, kas nodarbina bērnus, tad tas ir pretrunā ar personas individuālo pārliecību, kāda ir, pērkot šokolādi.

Tāpat ir arī jāzina, ka ilgtspēja kopumā nav tikai par vienu aspektu ilgtspējā, bet par visu ESG spektru. Tas ietver ne tikai vides un resursu patēriņa jautājumus, bet arī sociālos jautājumus, kā attieksme pret darbiniekiem un ieguldījums kopienās, un korporatīvās pārvaldības jautājumus, kā biznesa ētika un sakārtota uzņēmuma struktūra. Piemēram, šogad Īlons Masks tvītoja, ka “ESG ir blēdība” (“ESG is a scam”), jo cita starpā S&P ir novērtējis uzņēmu “Tesla” zemāk par vienu naftas un gāzes ieguves kompāniju. Lai gan nevar noliegt “Teslas” revolucionāro ietekmi uz izmaiņām transporta industrijā, ir jāskatās arī plašāk. Paskatoties uz vienas no vispopulārākajām ESG novērtējuma kompānijām Sustainalytics sniegto “Teslas” ESG novērtējumu, var redzēt, ka “Teslai” ir vairāki tiesas spriedumi darba attiecību jomā, kur darbiniekiem nav nodrošināti veselībai un drošībai atbilstoši darba apstākļi, kā arī ir rasisma gadījumi darba vietā. Tāpat arī produkta pārvaldība nav tā labākā, piemēram, “Tesla” regulāri atsauc savas automašīnas tāpēc, ka nav ievērotas dažādas drošības prasības vai konstatētas programmatūras problēmas. Tātad ilgtspējas novērtējums nav tikai par paša produkta “zaļumu”, bet arī par sociālo un korporatīvās pārvaldības aspektu. Var ražot “zaļu” produktu, bet, ja to dara ar sliktu pārvaldību, tad par pilnībā ilgtspējīgi kompāniju īsti nenosaukt. Tādēļ jāizprot, ka ilgtspēja ir pazīmju kopums, uz kuru svarīgi skatīties visaptveroši, nevis pievērst uzmanību tikai vienam no faktoriem.

Lai neiekultos piedāvājumos, kur ilgtspēju izmanto tikai kā izkārtni, informāciju par ESG novērtējumu var meklēt plaši lietotās ESG reitinga aģentūrās Sustainalytics vai MSCI, kur publiski ir pieejami novērtējumi par pasaules mēroga kompānijām. Sustainalytics var publiski redzēt kopējo kompāniju ESG risku un relatīvo novērtējumu pret industriju. MSCI parāda kopējo ESG novērtējumu, kā arī, vai kompānijai ir apņemšanās samazināt siltumnīcefekta emisijas un vai tas atbilst Parīzes vienošanās līmenim. Šis var dod kopējo novērtējumu, kā tad kompānija pārvalda dažādus ESG aspektus.

Šādus ieguldītājam svarīgus jautājumus var definēt ne tikai tad, ja personīgi iegulda akcijās, bet arī caur aktīvu pārvaldniekiem. No 2022. gada augusta ir stājies spēkā jauns regulējums, kas uzliek par pienākumu izvērtēt klientu vēlmes ESG jomās. Proti, ja klients saka, ka viņam ir svarīgi ieguldīt klimatu pārmaiņu mazinošās aktivitātēs, tad pārvaldniekam būtu atbilstoši arī jāpielāgo ieguldīšanas stratēģija.

Lai gan ESG faktoru izvērtējums ietver plašu analīzi, tāpat kā pārējo risku analīze, ja investīcijas ir hobija aktivitāte, aicinātu salāgot investīciju izvēles ar personīgajām pārliecībām. Lai nav iekšējo konfliktu starp to, ko izvēlies pirkt veikalā, un to, kā ieguldi. Tāpat kā ar atkritumu šķirošanu vai zaļu izvēli ikdienas patēriņā – viens pats individuāli jau mēs pasauli nemainīsim, bet, radot pieprasījumu, palēnām lietas mainās pasaules līmenī, un tas kā reiz ir stāsts par ilgtspējīgiem ieguldījumiem.

Investors un informācijas džungļi – kurš kuru!

Liene Dubava, Nasdaq Riga valdes locekle

Arvien vairāk privātpersonu pievēršas investēšanai, un tas ir lieliski. Ne visiem jābūt uzņēmējiem, un investēšana ļauj iesaistīsies ekonomikas izaugsmē ikvienam. Tas savukārt nozīmē, ka uzņēmumu publiskotajai informācijai ir aizvien vairāk lietotāju. Regularitāte, prognozējamība un skaidrojošās daļas pieejamība – tas viss ir svarīgi investoriem. Ikviens, kurš apsvēris sākt investēt, uzdod jautājumu – kur ieguldīt un kur par to visu saņemt informāciju? Jaunais investors visai drīz nonāk pie secinājuma, ka informācijas ir ārkārtīgi daudz, kanāli, caur kuriem to saņemt, arī. Kā tad lai orientējas informācijas džungļos un kā atrast tieši to būtisko un ticamo informāciju, kas palīdz pieņemt investīciju lēmumu? Turklāt aktuāls ir arī jautājums, kuram no informācijas kanāliem uzticēties.

Kādu informāciju var iegūt investors?

Visu informācijas apjomu, kas investoram būtu jāzina, var sadalīt divās lielās grupās. Pirmkārt, tā ir vispārīgā informācija par nozari, valsti, kurā uzņēmums darbojas vai kurā tirgo savus produktus,  ekonomiskā situācija reģionā un jebkas cits, kas potenciāli var ietekmēt biznesu. Sauksim to par makro informāciju.

Tā palīdz saprast vispārīgo stratēģiju – kādos tirgos, kādās nozarēs un kādos instrumentos  ieguldīt. Otra grupa ir informācija par un ap pašu uzņēmumu, tā finanšu stāvokli, stratēģiju, pārvaldību, arī riskiem. Šo grupu nosauksim par mikro informāciju. Abas šīs grupas ir ārkārtīgi svarīgas, taču lielākais izaicinājums investoram sākas brīdī, kad visa informācija ir jāapkopo, jāizanalizē un jāizdara secinājumi. Ja pieņemam, ka lielākā daļa no investoriem nav profesionāli ieguldītāji, kuri var veltīt analītikai daudz laika, ir skaidrs, ka informācijas apstrādei un analīzei jāmeklē efektīvi risinājumi.

Kur to visu meklēt?

Ar makro informāciju viss daudz maz skaidrs – ir jāseko ziņām mediju telpā, bez tam valstu centrālās bankas publisko regulārus ekonomikas apskatus, tajā skaitā prognozes. Populārākās ārvalstu ziņu aģentūras finanšu nozarē ir Reuters un Bloomberg, savukārt vietējā mērogā varam runāt par virkni citu  biznesa un finanšu ziņu vēstnešiem. Ņemot vērā potenciāli milzīgo informācijas apjomu šajā grupā, būtu pareizi sašaurināt interešu loku un izmantot pāris kanālus, kur šim visam sekot līdzi.

Ja runājam par mikro mērogu, proti, informāciju par pašu uzņēmumu, tad to arī var iegūt divējādi. Pirmkārt, tā ir informācija, ko atklāj pats uzņēmums. Biržas vai paša uzņēmuma mājaslapā šo informāciju var viegli atrast, pieejams arī arhīvs, finanšu pārskati, informācija par pārvaldību utt.

Otrkārt, svarīgi ir sekot arī informācijai par uzņēmumu, ko izplata trešās personas, proti, analītiķi. Tas būs lielisks, parasti koncentrēts, profesionāls skatījums uz uzņēmumu, kas noteikti palīdzēs nonākt pie secinājumiem un pamatotiem lēmumiem. Baltijas tirgū ir pieejami vairāku analītiķu ziņojumi par uzņēmumiem – tos var prasīt savā bankā, pie sava brokera, var arī meklēt informāciju biržas mājaslapā.

Nav noslēpums, ka informāciju var iegūt arī citos veidos – no uzņēmuma darbiniekiem, citiem investoriem, arī sociālajiem tīkliem. Tas viss ir pieļaujams, ja vien tā nav iekšējā vai tā saucamā “insider” informācija, par kuras izmantošanu draud atbildība. Ja tas tā nav, tad interesēties un apmainīties viedokļiem ne tikai nav aizliegts, bet pat ir ļoti atbalstāmi. Investoru klubi, asociācijas vai apvienības kļūst aizvien aktīvākas arī Latvijā, un to var un vajag izmantot. Tomēr der atcerēties – tas vienmēr būs tikai subjektīvs šo cilvēku viedoklis, kas jāvērtē kritiski.

Kā to visu darīt efektīvi?

Pandēmija mums visiem iemācīja ļoti labu lietu – digitālo komunikāciju. Ar tās palīdzību investori var piedalīties ne tikai uzņēmuma rīkotos vebināros, bet arī balsot akcionāru sapulcēs. Digitālā komunikācija dod iespēju ne tikai monologam par un ap uzņēmumu, bet palīdz veidot dialogu, tāpēc tai ir īpaša loma investoru attiecību veidošanā. Uzņēmumam ir svarīga komunikācija ar investoriem, un tas nav tikai tādēļ, ka tādas ir biržas prasības. Investoru viedoklis, bažas vai šaubas palīdz uzņēmumam gatavot informāciju tieši tādā formātā, regularitātē un apjomā, kādu pieprasa investori. Vēl vairāk – vebināri uzņēmumam dod iespēju uzrunāt ne tikai akcionārus vai potenciālos investorus, bet runāt arī ar darbiniekiem, klientiem vai jebkuru citu sabiedrības locekli.

Informācija par uzņēmumu nav arī nekur īpaši jāmeklē – jebkurš var pieteikties un saņemt uzņēmuma ziņas savā e-pastā. Atliek tikai atvērt e-pastu un uzzināt, kad tieši mans uzņēmums ieskaitīs dividendi. Un, protams, jau pieminētie profesionālo analītiķu ziņojumi sniegs investoram kodolīgu informāciju par situāciju uzņēmumā.

Kas var noiet greizi?

Kļūdas gadās visiem, bet, ja man būtu jāiedod īss saraksts ar lietām, kas palīdzēs atrast pareizo ceļu informācijas džungļos, tad tas būtu šāds: izvairieties no nepārbaudītiem informācijas avotiem, nepieņemiet investīciju lēmumus, balstoties uz šaubīgu avotu sniegto informāciju, kritiski vērtējiet visu, ko redzat un dzirdat, esiet aktīvi un uzdodiet jautājumus. Visbeidzot, izvairieties no emocionāliem lēmumiem – investēšana ir ilgtermiņa pasākums. Un atcerieties – investoram ir ne tikai tiesības uz informāciju, bet arī pienākums to vērtēt, uzņemoties pilnu atbildību pašam par saviem lēmumiem!

Lai izdodas atrast taisnāko ceļu informācijas džungļos!

Izdrukāt

Pierakstīties jaunumiem

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!