Makroekonomika un ieguldījumi

Ekonomiskā attīstība  ir cikliska, un izaugsmes periodus nomaina lejupslīdes. Krīžu laiks bieži vien ir labākais laiks ieguldījumu veikšanai, jo tad iespējams iegādāties aktīvus par zemāku cenu.

Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kopīgi veidotā raidieraksta desmitajā epizodē runāsim ar diviem ekonomistiem, kuri spriedīs, kā pašreizējie notikumi pasaulē ietekmē Eiropas un Latvijas ekonomisko situāciju un ko darīt iedzīvotājiem.

Laikā, kad Latvijā ik dienas diskutē par inflāciju un energoresursu krīzi un valda liela nenoteiktība, akciju tirgus turpina darboties. Ikvienam ir jāmeklē risinājumi, kā šajos apstākļos plānot savas finanses, pārskatīt ieņēmumu un izdevumu sadaļas. Kopumā ir jādomā, ko darīt citādāk nekā līdz šim, kādi šī brīža risinājumi un lēmumi sniegs vērtīgu atdevi ilgtermiņā.

Eksperti uzskata, ka ļoti svarīgi vērtēt, kā nopelnīt, jo ir būtiski uzkrāt un arī investīciju iespējas noteikti ir jāizvērtē. Salīdzinot ar situāciju pirms 20 gadiem, šobrīd iespējas ieguldīt savu naudu ir daudz plašākas – iespējams izvēlēties starp dažādiem aktīvu veidiem un atrast sev piemērotākos ieguldījumus konkrētās nozarēs, turklāt tehnoloģiju attīstība pavērusi iespējas ieguldījumus veikt ne tikai Latvijā, bet arī tuvākās vai tālākās valstīs.

Raidījumā piedalās:

  • Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents,
  • Edmunds Rudzītis, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finanšu instrumentu tirgus vecākais uzraudzības eksperts.

Sarunu vada Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finanšu instrumentu tirgus uzraudzības vecākais eksperts Ģirts Dubkēvičs.

Ieguldījumu iespējas augstas inflācijas laikos

Edmunds Rudzītis

Edmunds Rudzītis, FKTK Finanšu instrumentu tirgus uzraudzības departamenta galvenais uzraudzības eksperts

Kur un kā ieguldīt? Kad ir piemērotākais laiks ieguldīšanai?

Tie ir jautājumi, ar kuriem saskaras iedzīvotāji, kuri vēlas savus nopelnītos un uzkrātos līdzekļus ieguldīt. Salīdzinot ar situāciju pirms 20 gadiem jeb šī gadsimta sākumā,  šobrīd iespējas ieguldīt savu naudu ir daudz plašākas – iespējams izvēlēties starp dažādiem aktīvu veidiem un atrast sev piemērotākos ieguldījumus konkrētās nozarēs. Turklāt tehnoloģiju attīstība pavērusi iespējas ieguldījumus veikt ne tikai Latvijā, bet arī tuvākās vai tālākās valstīs, piemēram, ar mobilās lietotnes starpniecību iespējams kļūt par akcionāru kādā no ASV uzņēmumiem. Lai pieņemtu pārdomātus ieguldījumu lēmumus un spētu vairot sākotnējo ieguldīto kapitālu, svarīgi arī izprast, kā ekonomiskā vide ietekmē dažādus ieguldījumu veidus.

Galvenie ekonomiskie rādītāji – IKP, inflācija un bezdarbs

Galvenie ekonomiskie rādītāji, par kuriem visbiežāk var lasīt arī medijos, ir iekšzemes kopprodukts jeb IKP, inflācija un bezdarbs. Ekonomikas izaugsmes periodu laikā palielinās ražošanas apjoms un IKP, samazinās bezdarbs un palielinās iedzīvotāju ienākumi, pieaug iedzīvotāju tēriņi un pieprasījuma kāpuma dēļ pieaug arī inflācija. Strauju ekonomikas augšupeju mēdz dēvēt arī par ekonomikas bumu, un šī perioda laikā bieži vien vērojams straujš nekustamā īpašuma, akciju un citu aktīvu cenu pieaugums. Ekonomikas bumu laikā iedzīvotāju nākotnes vērtējums bieži vien ir pārlieku optimistisks, un tiek pieņemti arī ne tie labākie ieguldījumu lēmumi.

Ekonomiskā attīstība gan nav visu laiku tikai uz augšu – tā ir cikliska, un izaugsmes periodus nomaina lejupslīdes, kuru laikā ekonomiskā izaugsme kļūst negatīva, pieaug bezdarbs un samazinās iedzīvotāju ienākumi, inflācija krītas un var pāraugt arī deflācijā jeb patēriņa cenu kritumā. Straujāka lejupslīde tiek dēvēta par krīzi, ko raksturo straujš IKP kritums, bezdarba pieaugums un ienākumu samazinājums, krītas arī nekustamā īpašuma un akciju cenas.  Krīžu laiks bieži vien ir labākais laiks ieguldījumu veikšanai, jo tad iespējams iegādāties aktīvus par zemāku cenu. Vienam no mūsdienu labākajiem investoriem Vorenam Bafetam (Warren Buffet) ir teiciens: "Esi bailīgs, kad citi ir alkatīgi, un alkatīgs, kad citi ir bailīgi". Krīžu periodos iedzīvotājiem bieži nav šo līdzekļu ieguldīšanai un nav pat izveidots finansiālais drošības spilvens, turklāt arī skatījums uz nākotni ir ne pārāk “rožains”, tāpēc maz cilvēku izmanto šīs krīžu iespējas sava kapitāla vairošanai. Tas gan nebūt nenozīmē, ka citos ekonomikas cikla periodos nevar veikt ieguldījumus.

Inflācija toreiz un tagad 

Pēdējā laikā daudzu prātus satrauc inflācija, jo ārējo faktoru ietekmē, galvenokārt enerģijas un pārtikas cenu kāpuma rezultātā, strauji palielinājušās patēriņa cenas, patēriņa cenu pieaugumam jau vairākus mēnešus pārsniedzot pat 20% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Tik augsts inflācijas rādītājs Latvijā pēdējoreiz bijis vien pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, pēdējo 20 gadu laikā ne reizi inflācija nav pārsniegusi 20% līmeni. Augsta inflācija atstāj negatīvu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, jo palielinās izmaksas un samazinās iedzīvotāju pirktspēja. Inflācijas dēļ krītas arī naudas uzkrājumu reālā vērtība, jo par uzkrāto naudu cenu kāpuma dēļ var nopirkt mazāk preču un pakalpojumu.

Skatoties ilgākā laika posmā, mazliet vairāk nekā 20 gadu laika periodā (no 2000. gada janvāra līdz 2022. gada novembrim) patēriņa cenas Latvijā pieaugušas par 158,3%. Tas nozīmē, ka šobrīd nepieciešams aptuveni 2.5 reizes vairāk naudas, lai nopirktu tikpat daudz preču un pakalpojumu, cik varēja iegādāties 2000. gada sākumā. Ja kāds šo gadu laikā krājis naudu zeķē, tad viņa naudas reālā pirktspēja ir kritusies vairāk nekā 2.5 reizes. Savukārt, ja šī nauda būtu ieguldīta akciju tirgū vai kādos citos aktīvos, tad tās vērtība būtu pieaugusi vairākas reizes.

Situācijās, kad inflācija var kļūt vai kļūst pārlieku augsta, iejaucas centrālās bankas, izmantojot monetārās politikas instrumentus un ceļot procentu likmes. Procentu likmju celšanas rezultātā mazinās pieprasījums un ekonomiskā izaugsme, krītas inflācijas rādītājs, tomēr pārāk straujas procentu likmju celšanas gadījumā iespējama arī ekonomikas lejupslīde. ASV Federālo rezervju sistēma un Eiropas Centrālā banka 2022. gadā vairākkārt paaugstinājusi procentu likmes, un tiek pieļauts, ka procentu likmju kāpums varētu turpināties.

Kā procentu likmju izmaiņas ietekmē ieguldījumu vērtību?

Procentu likmju izmaiņas ietekmēs dažādu aktīvu kategorijas. Procentu likmes vistiešākajā veidā ietekmē obligāciju cenas. Procentu likmēm kāpjot, obligāciju cenas mazinās un otrādi – samazinoties procentu likmēm, obligāciju cenas pieaug. Procentu likmju kāpuma rezultātā pieaug arī kredītu izmaksas un mazinās to pieejamība, tādējādi straujš procentu likmju kāpums var veicināt arī nekustamā īpašuma cenu samazinājumu. Procentu likmju izmaiņas tiešā veidā faktiski neietekmē akciju cenas, tomēr iespējama netiešā ietekme un tā lielā mērā atkarīga arī no ekonomikas “veselības”. Ja procentu likmju kāpuma rezultātā tiek sagaidīta ekonomikas lejupslīde, tad tas varētu atspoguļoties arī akciju tirgus kritumā. Tajā pašā laikā procentu likmju palielinājums sekmē noguldījumu procentu likmju palielinājumu.

Pašlaik vērojama liela nenoteiktība ģeopolitiskās situācijas, kara Ukrainā dēļ. Pastāv bažas, ka augstās inflācijas mazināšanai centrālās bankas varētu pārāk strauji celt procentu likmes un ekonomikā sāksies būtiska lejupslīde. Šādā situācijā akciju un obligāciju cenas šogad ir samazinājušās, kriptoaktīvu cenas uzrādījušas vēl straujāku kritumu, ieguldītājiem mazinot savus ieguldījumus riskantos instrumentos.

Inflācija bieži vien ir kā atskaites punkts arī ieguldītājiem, vērtējot, vai atdeve (peļņa) no ieguldījuma vismaz sasniegs vai pārsniegs inflācijas līmeni. Lai gan ir periodi, kuros aktīvu cenas samazinās vai to pieaugums nespēj tikt līdzi inflācijas rādītājam, tomēr vēsturiskā pieredze liecina, ka ieguldījumi finanšu tirgos, neskatoties uz lejupslīdēm un krīzēm, ilgtermiņā spējuši sasniegt vai pat pārsniegt inflācijas pieauguma rādītāju. Piemēram, ASV dati liecina, ka 30 gadu periodā vidējā inflācija bijusi 3,8% gadā, savukārt ieguldījumi akciju tirgos nodrošinājuši vidēji 9,9% pieaugumu katru gadu.

Līdz ar to arī laikos, kad ir augsta inflācija, būtu jāizvērtē savas iespējas veikt ilgtermiņa ieguldījumus, vai nu vienreizējus vai arī regulārus, novirzot katru mēnesi konkrētu summu ieguldījumam. Protams, pirms ieguldījumu veikšanas svarīgi noteikt :

  • savu ieguldījumu mērķi,
  • savu ieguldīšanas termiņu,
  • saprast savu riska tolerances līmeni. 

Katram ir iespējas atrast sev piemērotāku ieguldījumu veidu atkarībā no saviem mērķiem un riska tolerances, vai tās būtu akcijas, ieguldījumu fondi, obligācijas vai kādi citi aktīvi. Citiem tas būs noguldījums bankā, tomēr ieguldījumu jomā  svarīgi atcerēties par riska sadalīšanu un populāro teicienu “nevajag likt visas olas vienā grozā!” un to, ka ieguldījums savu atdevi var dot ilgākā laika posmā. Tāpat ļoti kritiski jāvērtē pārlieku vilinošie piedāvājumi ar lielas peļņas solījumiem, jo bieži vien tie var būt saistīti ar krāpniecību, un jāizvairās no tādiem ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri nav licencēti un uzraudzīti.

Ieguldām izsvērti un pārdomāti un ilgākā laika periodā tas var nest augļus, neskatoties uz ekonomikas īstermiņa svārstībām un pavērsieniem!

Raidierakstu "Pelnītprasme" veido Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar Latvijas Banku. Katru trešdienu visi, kuri uzsākuši ieguldījumu veikšanu vai plāno to darīt, varēs paplašināt savas zināšanas un uzzināt vēl daudz ko noderīgu, skatoties vai klausoties jaunu raidierakstu "Pelnītprasme". 10 nedēļu garumā dažādu jomu eksperti iepazīstinās ar vērtīgu informāciju, kuru jāņem vērā, veicot ieguldījumus.

Raidieraksts "Pelnītprasme", kas veidots kā saruna ar dažādu jomu ekspertiem, palīdzēs cilvēkiem, kuri aktīvi iegulda, tikko sākuši ieguldīt vai par to vēl tikai domā labāk orientēties plašajos ieguldījumu pasaules labirintos un iegūt informāciju, kas nepieciešama, lai pieņemtu ar investīcijām saistītus lēmumus," saka FKTK Finanšu instrumentu tirgus uzraudzības departamenta vecākais eksperts un raidieraksta vadītājs Ģirts Dubkēvičs.

Izdrukāt

Pierakstīties jaunumiem

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!