Privātajiem investoriem vai tiem, kuri tikai domā spert pirmos soļus ieguldījumu jomā, bieži vien ir bažas, vai es visu izdarīšu pareizi, vai man ir pietiekami daudz līdzekļu, lai ieguldītu, vai varu sākt ar mazu summu. Nav īsti skaidrs, kas jādara, lai būtu sakārtotas attiecības ar finanšu iestādēm un Valsts ieņēmumu dienestu mirklī, kad no investīcijām gūst peļņu.
Sākot investēt, rodas jautājums, kuras akcijas iegādāties, vai ir vērts ieguldīt vietējā kapitāla tirgū – Latvijā un Baltijā. Kādam, pirms viņš kļūst par investoru, ir pārdomas, vai būs iespējams pietiekami bieži veltīt laiku un sekot līdzi savam investīciju portfelim, izmaiņām tajā.
Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kopīgi veidotā raidieraksta septītajā epizodē runāsim ar divām privātajām investorēm, kuras pirmās akcijas iegādājušās bez iepriekšējām zināšanām. Raidījuma viešņas dalīsies personīgajā pieredzē, kādas bijušas iesācēju kļūmes, kā arī iezīmēs, kas, viņuprāt, jāņem vērā, lai sāktu investēt. Raidierakstā būs iespēja arī uzzināt praktiskas lietas, piemēram, par ieguldījumu kontu un atšķirībām starp privātpersonu un uzņēmumu ieguldījumu kontiem, peļņas veidiem un nodokļu sistēmu.
Raidījumā piedalās:
- Rudīte Spakovska, investore, Latvijas Televīzijas redaktore, Latvijas Radio raidījuma "Pievienotā vērtība" veidotāja,
- Anete Marhele, investore, Eversheds Schutherland Bitāns Nodokļu prakses grupas vadītāja.
Sarunu vada Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finanšu instrumentu tirgus uzraudzības vecākais eksperts Ģirts Dubkēvičs.
Es ieguldu – kā man vieglāk un efektīvāk izpildīt nodokļu samaksas pienākumu?
Anete Marhele, Eversheds Sutherland Bitāns Nodokļu tiesību prakses grupas vadītāja
Sākot investīciju ceļu, ir daudz nezināmo faktoru: kur investēt, kā investēt, vai man izdosies nopelnīt? Turklāt visam pa vidu rodas arī jautājums – vai un kā man samaksāt nodokļus?
Dzirdot vārdu nodokļi, daudziem pirmā asociācija ir – sarežģīti un nesaprotami. Šī raksta mērķis nav izklāstīt visus iespējamos nodokļu aspektus, taču vēlos padalīties ar dažiem padomiem, kas var noderēt, sākot investīciju ceļu.
Investors “parastais” – fiziska persona
Pieņemsim, ka Latvijas iedzīvotājam ir radusies vēlme nelielu daļu savu ikmēneša ienākumu novirzīt investīcijām, domājot par nākotnes finansiālo labklājību vai arī tāpēc, ka vienkārši ir vēlme intereses pēc pamēģināt ieguldīt kādu summu. Ir dzirdēts par to, kas ir kapitāla pieaugums, ir dzirdēts, ka arī procentu ienākums ir ar nodokli apliekams ienākums, taču nav īpašas vēlmes iedziļināties atšķirībās starp šiem diviem ienākumu veidiem un atšķirīgajās nodokļu samaksas niansēs. Un, ticiet man, tādas atšķirības ir, bet izpratnes trūkums var radīt nepatīkamas sekas. Lai arī nodokļa likme ir vienāda – iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 20% – atšķiras ar nodokli apliekamais objekts, kā arī nodokļa samaksas termiņi. Turklāt ārvalstu elements var situāciju sarežģīt vēl vairāk.
Par laimi, 2018. gadā stājās spēkā norma, kas paredz atvieglotu nodokļa samaksas kārtību fiziskajām personām – īpaši noteikumi, izmantojot ieguldījumu kontu.
Ieguldījumu konts ir parasts vērtspapīru konts, kam atbilstoši Latvijas likumiem ir piešķirts ieguldījumu konta statuss. Taču ir būtiski, lai arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) būtu informēts par to, ka attiecīgais konts nodokļu piemērošanas vajadzībām ir uzskatāms par ieguldījumu kontu. Turklāt svarīgi, ka VID par to ir uzzinājis pirms ieguldījumu sākšanas.
Ja ieguldījumu konts tiek atvērts Latvijas kredītiestādē, tad par ieguldījumu konta statusu VID uzzinās no kredītiestādes. Ja konts investīcijām ir atvērts ārvalstīs, piemēram, pie kāda no populārajiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, tad investoram pašam ir jānosūta VID iesniegums brīvā formā, sniedzot informāciju par attiecīgo konta numuru, kā arī iesniedzot konta izrakstu. Process nemaz nav sarežģīts un laikietilpīgs, taču elektroniskā deklarēšanas sistēma neparedz nekādu speciālu iesnieguma formu, līdz ar to investors var nedaudz apjukt.
Ko tad īsti nozīmē šī atvieglotā nodokļu samaksas kārtība? Tas patiešām ir vienkārši – ieguldījumu konts ir jāuztver kā tāds maciņš, kurā ieliekam naudu, izmantojam šo naudu investīciju darījumiem (piemēram, pērkot akcijas Latvijas biržā kotētiem uzņēmumiem), bet peļņu no darījumiem varam izmantot saviem privātajiem tēriņiem vai jaunām investīcijām. Par nodokļa samaksu šajā gadījumā jādomā tikai tad, kad kopējā summa, kas no maciņa izņemta ārā un izmantota privātajiem tēriņiem, pārsniedz summu, kas maciņā ielikta. Turklāt nodoklis jāmaksā par šo pārsnieguma daļu, nevis par visu izņemto summu. Tātad faktiski reizi gadā ir jāaplūko konta izraksts ieguldījumu kontam un jāsaprot, vai no konta izskaitīti ārā līdzekļi tādā apmērā, kas pārsniedz tajā iemaksātos līdzekļus. Nav arī nepieciešams domāt par to, vai gūtais ienākums ir kapitāla pieaugums, vai arī ienākums no kapitāla aktīviem, vai ir bijusi peļņa, zaudējumi. Nav jāuzskaita katrs darījums individuāli, bet jāaplūko tikai kopējā konta bilance gada griezumā.
Parastais nodokļu samaksas režīms paredz, ka vienā gadā ciestie zaudējumi nav attiecināmi uz nākamā gada peļņu, proti, ja šogad manas investīcijas nes zaudējumus, bet nākamgad peļņu, man nodoklis no peļņas ir jāmaksā, neskatoties uz iepriekšējā gada zaudējumiem. Taču atvieglotā nodokļu samaksas kārtība, izmantojot ieguldījumu kontu, šādus nosacījumus faktiski atceļ, jo svarīgi ir tikai tas, vai es no konta izņemu un saviem privātajiem tēriņiem izmantoju lielāku summu, nekā esmu kontā iemaksājusi (proti, esmu nopelnījusi).
Tātad ieguldījumu konts ne vien samazina administratīvo slogu, jo deklarācijas iespējams sniegt retāk un arī nodokli iespējams maksāt retāk, bet arī faktiski ļauj efektīvi plānot savus darījumus. Piemēram, regulāri investējot no ieguldījumu konta un gūstot pozitīvu atdevi no investīcijām, ir iespējams laiku pa laikam izņemt ārā līdzekļus saviem tēriņiem, nodokli nemaz nemaksājot.
Piemēram: ieguldījumu kontā tiek pāris gadu laikā iemaksāti 2000 eiro, dažādu darījumu rezultātā ir izdevies veiksmīgi nopelnīt 500 eiro. Šos 500 eiro iespējams investēt no jauna, vai arī izmantot saviem privātajiem tēriņiem, pārskaitot līdzekļus no ieguldījumu konta uz ikdienas norēķinu kontu, nemaksājot nodokli par gūto peļņu. Tas ir tādēļ, ka kontā ir ieskaitīti 2000 eiro, bet izņemti ārā tikai 500 eiro, kas ir mazāka summa par iemaksāto. Savukārt, neizmantojot ieguldījumu kontu investīciju darījumiem, no šīs 500 eiro peļņas būtu jāsamaksā IIN 20%.
Vai ir vērts izmantot uzņēmumu, lai veiktu investīcijas?
Lai rastu atbildi uz šo jautājumu, ir jāizvērtē savi investīciju plāni, apmēri un spējas pašam vest uzņēmuma grāmatvedību.
Uzņēmuma dibināšana likumsakarīgi paredz arī zināma administratīvā sloga uzņemšanos. Piemēram, ir jāievēro noteiktas grāmatvedības prasības, jāsniedz atskaites VID, jāgatavo gada pārskats. Tātad dzīve paliek nedaudz sarežģītāka un rodas papildu izaicinājumi, ar kuriem jātiek galā. Ir jāspēj orientēties regulējumā, kas attiecas uz dažādiem vērtspapīru veidiem, jāizprot grāmatvedības uzskaites un nodokļu piemērošanas nianses.
Nereti ir sarežģīti paša spēkiem orientēties visās prasībās, tātad rodas nepieciešamība piesaistīt attiecīgus speciālistus, kas rada papildu izmaksas.
Taču jāuzsver, ka Latvijas nodokļu sistēma ir visai unikāla uz pasaules fona un kopš 2018. gada uzņēmumi maksā nodokli peļņas sadales brīdī, nevis peļņas gūšanas brīdī. Tas nozīmē, ka, plānojot investēt ilgtermiņā un reinvestējot gūto peļņu, nodoklis nav jāmaksā. Nodoklis piemērojams tikai tad, kad peļņa no uzņēmuma tiek “izņemta” ārā, proti, veikta dividenžu izmaksa (iekļaujot dividendes ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamajā bāzē).
Turklāt pastāv arī daži izņēmumi, kad uzņēmums var nemaksāt UIN peļņas sadales brīdī.
Piemēram, Latvijas uzņēmums, kuram pieder cita uzņēmuma akcijas, saņemot dividendes, ir tiesīgs neiekļaut tās ar UIN apliekamajā bāzē, ja dividenžu izmaksātājs ir Latvijas, Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts uzņēmums, kas savā rezidences valstī ir UIN vai tam pielīdzināma nodokļa maksātājs, vai arī dividenžu izmaksas brīdī attiecīgajā valstī ieturēts nodoklis.
Tāpat Latvijas uzņēmums, kuram pieder cita uzņēmuma akcijas, pārdodot šīs akcijas un sadalot peļņu dividendēs, ir tiesīgs neiekļaut peļņu ar UIN apliekamajā bāzē, ja Latvijas uzņēmumam šīs akcijas ir piederējušas vismaz 36 mēnešus pēc kārtas. Tātad ienākumi no ilgtermiņa ieguldījumiem ir ar nodokli neapliekami. Arī fiziskajai personai, kura saņem dividendes no sev piederoša Latvijā dibināta uzņēmuma, iepriekšminētajos gadījumos nav jāmaksā papildu IIN.
Savukārt attiecībā uz īstermiņa investīciju pirkuma/pārdošanas darījumiem specifiski nodokļu atbrīvojumi nav piemērojami, taču, kā minēts iepriekš, UIN nav jāmaksā brīdī, kad gūta peļņa no šiem darījumiem, bet gan brīdī, kad peļņa ir tieši vai netieši sadalīta uzņēmuma īpašniekiem.
Attiecīgi, pārzinot visas priekšrocības un veicot lielāka apmēra un arī ilgtermiņa investīcijas, uzņēmuma dibināšana investīciju veikšanas vajadzībām varētu būt piemērots risinājums.
Apkopojot iepriekšminēto, ieteicams pašam izvērtēt sevi kā investoru, apdomāt savus investīciju plānus un tad izvēlēties piemērotāko risinājumu – investēt kā privātpersonai vai dibināt uzņēmumu.
Bez šaubām, ja ir vēlme sākt investēt nelielā apmērā, lai sāktu apgūt tik interesanto investīciju pasauli, ieteiktu sākt ar ieguldījumu konta atvēršanu. Uzkrājot pieredzi un kļūstot par aktīvāku investoru, visnotaļ var lūkoties arī uzņēmuma dibināšanas virzienā.
Raidierakstu "Pelnītprasme" veido Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar Latvijas Banku. Katru trešdienu visi, kuri uzsākuši ieguldījumu veikšanu vai plāno to darīt, varēs paplašināt savas zināšanas un uzzināt vēl daudz ko noderīgu, skatoties vai klausoties jaunu raidierakstu "Pelnītprasme". 10 nedēļu garumā dažādu jomu eksperti iepazīstinās ar vērtīgu informāciju, kuru jāņem vērā, veicot ieguldījumus.
Raidieraksts "Pelnītprasme", kas veidots kā saruna ar dažādu jomu ekspertiem, palīdzēs cilvēkiem, kuri aktīvi iegulda, tikko sākuši ieguldīt vai par to vēl tikai domā labāk orientēties plašajos ieguldījumu pasaules labirintos un iegūt informāciju, kas nepieciešama, lai pieņemtu ar investīcijām saistītus lēmumus," saka FKTK Finanšu instrumentu tirgus uzraudzības departamenta vecākais eksperts un raidieraksta vadītājs Ģirts Dubkēvičs.