"Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijas pensiju sistēmas būtiskākā priekšrocība – tā ir samērā nesen izveidota. Izvērtējot citu valstu pieredzi, mums bijusi iespēja aizgūt labās prakses un piemērot efektīvāko modeli, kādai šai sistēmai vajadzētu būt," stāsta bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis. Par to, kā darbojas pensiju trīs līmeņu sistēma, kāpēc ir svarīgi izvēlēties savam vecumam atbilstošu pensiju 2. līmeņa plānu un ar ko vispār vecumdienās varam rēķināties, plašāk šajā rakstā.
Pirmos divus pensiju līmeņus valsts ir noteikusi kā obligātus vecumdienu nodrošināšanai. Savukārt pensiju 3. līmenis ir brīvprātīgs. Kāpēc šāds sadalījums? "Līmeņu būtība ir pēc iespējas diversificēt ar pensiju sistēmu saistītos riskus," skaidro Purgailis. Lai gan uzkrājumi pensiju 1. līmenī ir iespaidīgi, valsts no tiem šobrīd finansē esošos pensionārus. "Šis līmenis ir cieši saistīts ar Latvijas ekonomikas attīstību un drīzāk ir jāuztver kā valsts nākotnes parāds pret mums, kad mēs pensionēsimies. Pastāv risks, ka valsts nespēs pret mums izpildīt saistības un izmaksāt šos uzkrājumus. Tāpēc ir labi, ka sistēmai ir vairāki līmeņi," piebilst eksperts.
Savukārt pensiju 2. līmenis, kuru, tāpat kā pensiju 1. līmeni, veido sociālās ikmēneša iemaksas, ir katram individuāls uzkrājums. Šī nauda netiek šobrīd tērēta, bet gan tiek investēta finanšu tirgos ar mērķi vairot kapitālu. Arī pensiju 3. līmeņa uzkrājums tiek ieguldīts finanšu tirgos, taču galvenā atšķirība – tas ir brīvprātīgs un katrs pats var izvēlēties, vai un cik lielas iemaksas veikt.
Ar kādu pensiju varu rēķināties?
Informāciju par savas pensijas uzkrājumu, pensiju 2. līmeņa pārvaldītāju un ieguldījumu plānu, kurā tiek veidots uzkrājums, var atrast portālā "Latvija.lv", kur apskatāmas arī uzkrātās summas. Taču daudziem pensiju sistēmas darbības princips tāpat līdz galam nav skaidrs – lai gan uzkrātās summas ir šķietami apjomīgas, ar ko tad īsti varam rēķināties un kādas ir provizoriskās nākotnes ikmēneša pensijas aplēses, ņemot vērā šī brīža algu?
Ir tāds termins "aizvietojamības koeficients". Šis koeficients atspoguļo pensijas attiecību pret atalgojumu. Ja cilvēks šobrīd dodas pensijā, Latvijā izmaksātā vecuma pensija no pensiju 1. un 2. līmeņa uzkrājumiem veido aptuveni 60 % no pēdējās algas.
Ko darīt, lai vairotu pensijas uzkrājumu?
Sabiedrībai ir svarīgi apzināties, ka Latvijas pensiju sistēma ir būvēta tā, ka katram pašam ir jāuzņemas zināma atbildība par savu labklājību vecumdienās. Pirmkārt, pensijas apmērs ir atkarīgs no tā, vai godprātīgi tiek maksāti nodokļi. "Ja daļu algas saņemsi aploksnē, par pieklājīgu pensiju nevar būt pat runas! Tāpēc seko līdzi un rūpējies, lai darba devējs par tevi maksā nodokļus," uzsver Purgailis.
Nākamais solis – ikviena iedzīvotāja pienākums ir izvēlēties savam vecumam atbilstošāko pensiju 2. līmeņa uzkrājuma plānu. "Diemžēl mēs redzam, ka daudzi cilvēki joprojām atrodas nepiemērotos plānos, un līdz ar to netiek pienācīgi izmantots potenciāls uzkrāt vairāk. Jo laiks līdz pensijai ilgāks, jo lielāku risku var uzņemties. Un otrādi – kad tuvojas pensionēšanās vecums, riski ir jāsamazina. Tiem, kuriem līdz pensijai vēl jāgaida vairāki desmiti gadu, ieteicams izvēlēties aktīvos plānus, kas paredz, ka nauda tiek ieguldīta dažādu uzņēmumu akcijās. Ieguldījumi akcijās ir riskantāki, taču ilgtermiņā tiem ir vislielākais ienesīgums," par pensiju 2. līmeņa uzkrājuma plānu darbības principiem stāsta Purgailis.
Šobrīd katrs pats var izvēlēties gan pensijas 2. līmeņa pārvaldītāju, gan arī uzkrājuma plānu, taču vēsturiski daudzi iedzīvotāji ir ierotēti piesardzīgajos jeb konservatīvajos plānos, kuros riska pakāpe un ieguldījumi tiek veikti aizdevumiem pielīdzināmos finanšu instrumentos. Pamatā šādi ieguldījumu plāni paredzēti risku mazināšanai un kapitāla saglabāšanai, ne vērā ņemamai peļņai. Tos jāizmanto, ja līdz pensionēšanās vecumam atlikuši pieci vai mazāk gadu.
Tāpat svarīgi jau laikus sākt domāt arī par dalību brīvprātīgajā pensiju 3. līmenī. Kā skaidro eksperts, ideālā scenārijā kaut nelielas iemaksas būtu jāsāk veikt jau brīdī, kad kļūsti ekonomiski aktīvs, un dzīves laikā, iegūstot, piemēram, algas pielikumu, pakāpeniski sākt "audzēt" iemaksu apmēru.
"Protams, jauniem cilvēkiem ir psiholoģiski grūti domāt par pensiju, jo tā ir kaut kas ļoti tāls un dzīvē līdz tam būs vēl daudz citu svarīgu notikumu, piemēram, ģimenes izveide un mājokļa iegāde, kas prasīs finansiālos līdzekļus. To arī šobrīd redzam, ka daudzi uzkrājumus pensiju 3. līmenī sāk veidot aptuveni 45 gadu vecumā. Taču vēlreiz gribu uzsvērt – kombinācijā ar salikto procentu principu pat nelielas iemaksas jau jaunībā dzīves laikā palīdzēs izveidot ļoti nozīmīgu uzkrājumu vecumdienām," skaidro uzņēmuma pārstāvis.
Salikto procentu darbības princips – tie nes peļņu gan no sākotnēji ieguldītās summas, gan no jau nopelnītajiem procentiem. Tādējādi iespējams "apsteigt" inflāciju un neļaut tai "apēst" mūsu naudu. Jo ilgāk nauda ir ieguldīta, jo jūtamāka ir salikto procentu ietekme.
Kāds var būt sliktākais scenārijs
Daļa sabiedrības pret savu nākotnes pensiju joprojām izturas pavirši – nav painteresējusies, kas ir pensiju 2. līmeņa pārvaldītājs un kāds ir uzkrājuma plāns, nemaz nerunājot par papildu uzkrājumu veidošanu. Nereti arī izskan populistiskas frāzes, ka nākotnē jau tāpat nekādas pensijas nebūs.
Purgailis uzsver – pensiju 2. un 3. līmeņa uzkrājumi ir pilnīgi privāti uzkrājumi konkrētajam cilvēkam. Tas ir īpašums, kas ir ieguldīts pasaules ekonomikā un kas tiek turēts šķirti gan no pārvaldnieka, gan no bankas un no valsts finansēm. Tas nozīmē – ja pārvaldnieks vai banka, kurā pārvaldniekam ir konts, bankrotē, investētā nauda nekur nepazudīs.