Kāda būtu dzīve un iepirkumi bez naudas?

Preču nauda

Tu uzzināsi:

kā norēķinājās senāk, kad nebija mūsdienu naudas;

kāpēc vajadzēja ieviest naudu.

Andrim un Matīsam patīk sports. Abi nodarbojas ar dažādiem sporta veidiem. Viņiem ir nepieciešams sporta inventārs. Skolēni savstarpēji vienojas, ka labprāt mainītos ar sporta inventāru – florbola nūju un bumbu. Matīss labprāt iedod Andrim savu futbola bumbu un pretī saņem Andra florbola nūju.


Senos laikos nebija izgudrotas ne banknotes, ne monētas, nebija arī maksājumu karšu kā mūsdienās. Cilvēki norēķinājās, izmantojot bārteru: viņi mainīja vienu preci pret citu preci.

Bārters preču vai pakalpojumu apmaiņa pret kādām citām precēm vai pakalpojumiem.


Piemēram, šajā Olava Magnusa (Olaus Magnus) 1555. gadā zīmētajā grafikā attēlots, kā skandināvu un krievu tirgotāji maina savas preces.

Attēls: Wikimedia Commons A

 

Padomā!

Kā var apmainīt labību, kura vēl tikai aug, pret preci, kura līdz ražas laikam būs sabojājusies?

Kā veikt maiņu ar vērtīgām, reti iegādājamām lietām, piemēram, mājokli?


Risinājums: kā starpnieku starp pircēju un pārdevēju varētu izmantot noteiktu preci, kura kopumā nepieciešama daudziem. Tā radās preču nauda.

Preču nauda īpašas preces, kuras lietoja kā maksāšanas līdzekli. 


Interesanti!


Vārds "nauda" cēlies no latīņu valodas vārda 
pecus

Tas nozīmē "lops". 

Viena no precēm ar šādām īpašībām, kurai vēsturiski bijusi nozīmīga loma pārtikas uzglabāšanā, ir sāls. Beļģijas kolonijā Kongo (valsts Centrālajā Āfrikā) pat pēc franka ieviešanas 19. gs. beigās turpināja izmantot sāli kā prečmaiņas līdzekli. Sāli kā preču naudu Etiopijas (valsts Austrumāfrikā) reģionos izmantoja vēl 20. gs. sākumā. Par Kongo vairāk skatīt šeit. Par Etiopiju vairāk skatīt šeit.

Kauri gliemežnīcas tika izmantotas kā nauda, kuru tajā laikā nebija iespējams viltot.



Par preču naudu vislabāk var kalpot ilgstoši uzglabājama, dalāma, grūti viltojama un vienlaikus viegli pārbaudāma prece.

Pārbaudi sevi

2.1. uzdevums 


Cilvēki kā naudu vēlāk sāka izmantot zeltu un sudrabu.
Zeltam piemīt tādas īpašības, kuras ir noderīgas naudai: zelts nerūsē, to ir grūti viltot, un tas ir skaists (izmantojams rotaslietām). Zelts ir reti sastopams metāls, tāpēc biežāk naudas izgatavošanai izmantoja sudrabu, kam ir līdzīgas īpašības.

Pārbaudi sevi

2.2. uzdevums 


Padomā!

Padomā, kāpēc tava izvēle, izpildot 2.2. uzdevumu, bija tieši tāda?





Jebkura prece nevar kalpot kā nauda.

  • Kaut arī pārtika ir nepieciešama visiem, to praktiski nevar izmantot par naudu. Lielākoties to nevar ilgstoši uzglabāt, un iztikai nepieciešamais pārtikas apjoms (svars, izmēri) ir neparocīgs apmaiņai.

  • Dārgakmeņus, piemēram, dimantus, var uzglabāt neierobežoti ilgi. To vērtību var novērtēt vizuāli. Taču, sadalot lielu dārgakmeni daļās, kopējā vērība samazinās.




Pārbaudi sevi

2.3. uzdevums 


Lai gan preču naudai kā attiecīgajai precei piemīt vērtība, tai vienlaikus ir arī trūkumi.
Par naudu izmantotā prece var zaudēt tās izmantošanas nozīmi, piemēram, ļoti lielus dzirnakmeņus vairs neizmanto graudu malšanai.
Var tikt atklātas, piemēram, jaunas sāls atradnes, un sāls kļūst daudz vieglāk ikvienam pieejams. Līdz ar to šī preču nauda – sāls – kļūst nevērtīgāka. To atsakās pieņemt pavisam vai arī prasa vēl lielākā apjomā.

Pārbaudi sevi

2.4. uzdevums 

Pārbaudi sevi

2.5. uzdevums 



Pierakstīties jaunumiem

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!