Kāpēc daži cilvēki spēj ātri atrast darbu, bet citi to nevar gadiem ilgi?

Bezdarbs

Materiāls tev palīdzēs

izprast bezdarba cēloņus un apzināties, ko var darīt, lai nekļūtu par bezdarbnieku.

Iespēja zaudēt darbu ir ikvienam, pat augstākās raudzes speciālistam. Uzņēmumi mēdz atbrīvot darbiniekus, ja samazinās ražotās produkcijas pieprasījums, pasliktinās uzņēmuma finansiālais stāvoklis, samazinot darbinieku skaitu automatizējot darbību, mainot darbības profilu. Arī situācija, ka uzreiz nav iespējams atrast līdzvērtīgu darbu, ir normāla.

Ja darbspējīgi cilvēki meklē un nevar atrast darbu, šādu situāciju dēvē par bezdarbu.

Pārbaudi sevi!

4.1. uzdevums


Kā var samazināt iespēju kļūt par bezdarbnieku?

Ilustratīvs attēls: darba sapulce

Parasti indivīdam ir grūti ietekmēt bezdarba cēloņus, kas izriet no ekonomiskajām norisēm. Taču ikviens var samazināt iespēju kļūt par bezdarbnieku un var palielināt iespēju atrast jaunu darbu.

Viens no svarīgākajiem veidiem, kā uzlabot savas izredzes darba tirgū, ir izglītība. Krīzēs, kad atlaišana ir masveidīga, cilvēkiem ar labāku izglītību kopumā klājas labāk. Arī Latvijas datos redzam (sk. piemēram tabulu par situāciju 2019.gadā zemāk), ka bezdarbs ir cieši saistīts ar zemāku izglītības līmeni. Tāpēc ir vērts iegūt pēc iespējas labāku izglītību. Ja ir laba izglītība un prasmes, darbu atrast un veiksmīgi strādāt ir daudz lielākas izredzes nekā cilvēkiem bez izglītības.


Attēls. Nodarbinātie un bezdarbnieki pēc izglītības līmeņa 2019. gadā,  %Tabula parāda, ka augstākais nodarbinātības līmenis ir cilvēku grupā ar augstāko izglītību. Zemākais nodarbinātības līmenis ir cilvēku grupā ar pamatizglītību.

Taču ar to nepietiek. Bezdarba iemesls ļoti bieži ir tas, ka kvalifikācija, kas kādreiz bija ļoti vajadzīga un ir apgūta arodskolā vai augstskolā, vairs neatbilst darba tirgus prasībām.  Zināšanas noveco, tāpēc nepieciešams turpināt nepārtraukti izglītoties, paaugstināt profesionālo meistarību, t.i., paaugstināt savu darba ražīgumu, tā palielinot iespējas kļūt nodarbinātam.

Ilustratīvs attēls: bēdīgs cilvēks, kurš tikko atlaists no darba.

Tāpat arī indivīds var rūpēties par savu veselību, veikt fiziskās aktivitātes, pietiekami izgulēties un atpūsties, lai nenonāktu situācijā, kad veselības problēmu dēļ nevar veikt darbu. Piemēram, armijā un policijā veicamais darbs ir fizisks, šīm valsts struktūrām ir nepieciešami cilvēki ar labu veselību un fizisko sagatavotību, par ko nepieciešams nepārtraukti rūpēties.


Bezdarba sekas

Bezdarbs ietekmē gan valsti, gan cilvēkus. Augsts bezdarba līmenis rada ne tikai sociālās problēmas, bet arī neļauj valstīm sasniegt to maksimālo ražošanas un attīstības līmeni.

Valstij:

a) ir mazāka preču ražošana vai sniegtie pakalpojumi;

b) valsts budžetā ir mazāki nodokļu ieņēmumi, bet ir lieli izdevumi sociālās nodrošināšanas pabalstiem;

c) var veidoties sociālā spriedze, saasināties konflikti;

d) iespējama nelabvēlīga kriminogēnā situācija, alkoholisms un narkomānija, cilvēkiem var rasties depresija.

Indivīdam:

a) ģimenē samazinās ienākumi, jo bezdarbnieka pabalsts ir mazāks nekā alga, pazeminās dzīves kvalitāte;

b) pasliktinās bezdarbnieka psiholoģiskais stāvoklis, biežāki kļūst konflikti ģimenē, bezdarbs var morāli ietekmēt darbu zaudējušos cilvēkus, jo viņi var justies atstumti un nevajadzīgi;

c) cilvēki, kuri ilgstoši nestrādā, zaudē nepieciešamās prasmes.

Neraugoties uz šīm negatīvajām sekām, bezdarbam ir nozīmīga loma, lai garantētu, ka sabiedrības resursi tiek izmantoti efektīvi. Bezdarbs signalizē par to, kādas iemaņas ir vajadzīgas un kādas var būt novecojušas. Cilvēki pārkvalificējas un atrod savām spējām ražīgāku lietojumu.

Papildu informācija

Bezdarbu iedala vairākos veidos: īslaicīgajā (frikcionālajā, brīvprātīgajā), strukturālajā, cikliskajā un sezonas bezdarbā.

Īslaicīgais bezdarbs. Dažkārt cilvēki pārceļas uz dzīvi citā pilsētā, un, lai tur atrastu jaunu darbu, nepieciešams laiks. Arī cilvēkiem, kuri tikko beiguši augstskolu, ir nepieciešams laiks, lai atrastu darbavietu. Šāds bezdarbs izpaužas tikai īslaicīgi un ir normāla ekonomiskā parādība.

Strukturālais bezdarbs. Šis bezdarbs rodas, kad darbinieka prasmes un zināšanas neatbilst tām, kuras nepieciešamas konkrētā darba veikšanai vai mainās pieprasījuma struktūra un patērētāji vairs nepērk preces, kuru ražošanā bija nodarbināts darbinieks. Cilvēkam ir vai nu jāmeklē cits, kvalifikācijai atbilstošs darbs vai arī jāapgūst jaunas zināšanas un prasmes. Daudzreiz attāluma vai kādu citu iemeslu dēļ apgūt šīs zināšanas nav iespējams.

Sezonas bezdarbs veidojas tāpēc, ka daļai darbu ir sezonas raksturs. Piemēram, daudzu kurinātāju darbs, iestājoties vasarai, kļūst nevajadzīgs, bet glābēji Jūrmalā ir nodarbināti tikai vasarā.

Cikliskais bezdarbs rodas, kad ir ekonomiskās attīstības lejupslīde, recesija. Uzņēmumi samazina ražošanu, tāpēc pat kvalificēti darbinieki zaudē darbu.


Pārbaudi sevi!

4.2. uzdevums


Pārbaudi sevi!

4.3. uzdevums