Kas var noiet greizi, dibinot uzņēmumu?

Uzņēmējdarbības riski

Materiāls tev palīdzēs:

noskaidrot, kā var mazināt uzņēmējdarbības risku iestāšanās sekas.


Šorīt laika ziņu lietotnē teikts – gaidāma saulaina diena, bet tomēr pastāv 35% iespējamība, ka vietām līs lietus. Kā rīkoties? Vai ņemt līdzi lietussargu? Kādam riskam esi pakļauts, ja tomēr salīsi? Iespējams, ka lietus neko būtisku nenodarīs, bet kādam, kurš šajā dienā traucies uz svarīgu pieņemšanu, ilgi veidotā frizūra un kostīms tiks pakļauti riskam mainīt formu un cienījamais izskats būs zudis. Apzinoties riska iestāšanās sekas, jau pirms to iestāšanās var mainīt seku scenāriju un justies droši, ka viss izdosies, kā plānots. Diemžēl ne vienmēr iespējams risku novērst (piemēram, to, ka līs). Tādos gadījumos ir vērts padomāt, ko var darīt, lai riska iestāšanās sekas mazinātu (lietussargs, maiņas apģērbs utt.).

 Noskaties videomateriālu par riskiem (angļu valodā) – "What is risk?"!

Ar riskiem saskaras ne tikai indivīdi, bet arī uzņēmumi. Arī uzņēmējs nekad nevar būt drošs, ka plānotais pilnībā īstenosies un kaut kas nenoies greizi. Risks ir tādu apstākļu izveidošanās iespēja, kuri rada uzņēmumam materiālus zaudējumus. Uzņēmējdarbība bez riska nepastāv. Ne velti viena no īpašībām, kas raksturo uzņēmēju, ir spēja uzņemties risku un atbildību par tā radītajām sekām. Riska faktori – cēloņi, kas var izraisīt zaudējumus, – jāizvērtē gan pirms uzņēmējdarbības uzsākšanas, gan šajā jomā jau darbojoties.

Laikā, kad pasaule nemitīgi mainās, attīstās tehnoloģijas un tirgus kļuvis globāls, bieži vien informācija par reālo situāciju tirgū nav pietiekama un saglabājas riski. Risks var būt saistīts ar nozari, kurā uzņēmums darbojas, vai pastāvēt valsts līmenī.

Tālāk aplūkosim dažādus riska veidus (cēloņi) un darbības, kas palīdz mazināt risku iestāšanās sekas.

1. Pārmaiņas valsts tautsaimniecībā un politikā, piemēram, uzņēmumam nelabvēlīgas nodokļu pārmaiņas (tiek paaugstināts uzņēmumu ienākuma nodoklis), nelabvēlīga muitas politika (ietekmē eksporta iespējas uz citām valstīm, importa produkcijai labvēlīgi apstākļi un pieaugoša konkurence), attiecību pasliktināšanās ar citām valstīm (piemēram, ar valstīm, no kurām tiek ievesti izejmateriāli produkcijas ražošanai, vai ar valstīm, uz kurām tiek eksportēta produkcija).

Ko darīt? Uzņēmums var veidot rezerves fondu (līdzekļus, ko izmantot, lai segtu zaudējumus), sekot līdzi jaunumiem tautsaimniecībā, politikā, finanšu jomā.

2. Negaidītas dabas stihijas (plūdi, sausums), ugunsgrēki, nelaimes gadījumi, slimības.

Ko darīt? Izmantot dažādas apdrošināšanas iespējas (obligāto un brīvprātīgo apdrošināšanu) un apdrošināt īpašumu, veselību, dzīvību. Tomēr uzņēmējam jāizsver, kurš no apdrošināšanas veidiem ir piemērots attiecīgajā situācijā.

3. Pārmaiņas tirgū, kurā uzņēmums darbojas – parādās jauni konkurenti, konkurenti maina cenas, samazinās pieprasījums pēc produkta (piemēram, ir saulaina vasara, un samazinās pieprasījums pēc lietussargiem).

Ko darīt? Sekot līdzi tirgus pārmaiņām – kā mainās cena, pieprasījums, piedāvājums, ko dara konkurenti, kā mainās patērētāju vēlmes un prasības. Uzlabot produktu kvalitāti, domāt par inovācijām un iespējām īstenot jaunas idejas.

4. Ražošanas risks – novecojusi tehnika, kas bojājas, tiek piegādātas nekvalitatīvas izejvielas, darbinieki nekvalitatīvi veic darba pienākumus.

Ko darīt? Sadalīt risku, ražojot dažādu veidu produkciju. Pārbaudīt izejmateriālu kvalitāti un ievērot uzglabāšanas nosacījumus. Sekot līdzi tehnoloģiju stāvoklim, lai jau laikus novērstu bojājumus. Nodrošināt nodarbināto mācības un izstrādāt motivējošus stimulus.

5. Finanšu risks – neparedzēti izdevumi, sadarbības partneri nesamaksā laikā.

Ko darīt? Izvērtēt sadarbības partnerus. Veidot uzkrājumus neparedzētiem izdevumiem, sekot līdzi naudas pūsmai (kādi ir izdevumi, kādi – ienākumi), meklēt iespējas samazināt vai atlikt izdevumus un palielināt ienākumus.

6. Cilvēciskā faktora risks – darbinieku vai uzņēmuma īpašnieku slimība, aiziešana no darba, darbinieku bezatbildība, partneru negodīgums, darbinieku rakstura, uzvedības vai veselības pārmaiņas.

Ko darīt? Sadarboties ar vairākiem piegādātājiem, veidot lojālas attiecības ar esošajiem partneriem un uzturēt kontaktu bāzi, lai gadījumos, kad ir darbaspēka vai izejmateriālu trūkums, būtu iespēja meklēt papildspēkus. Veidot spēcīgu darbinieku komandu, stiprinot attiecības formālos un neformālos pasākumos, izzinot darbinieku pašsajūtu darbavietā, vēlmes, motivāciju un piedāvājot iespējas attīstīties, karjeras iespējas.


Pārbaudi sevi!

4.1. uzdevums

Papildu materiāls 
Uzņēmējdarbībā šo risku noteikšanai var izmantot PEST analīzi
PEST analīze iedala vidi, kas ietekmē uzņēmējdarbību, šādās kategorijās. 

1. PPolitiskā vide – saistās ar spiedienu un iespējām, ko rada pārmaiņas valdības un sabiedrības attieksmē pret nozari, pārmaiņas politiskajās institūcijās un politisko procesu virzienos, juridiskie jautājumi un vispārējā likumdošanas vide.

2. E – Ekonomiskā vide – saistās ar sabiedrības ekonomiskajām struktūrām un tādiem faktoriem kā procentu likmes un inflācija, valsts ekonomiskā politika, valūtas kurss u.tml. Šie faktori dažādas nozares ietekmē atšķirīgi.

3. SSociālā vide – saistās ar kultūras attieksmi, ētiskiem uzskatiem, kopīgām vērtībām, dzīves stila diferenciācijas līmeni, demogrāfiju, izglītības līmeni utt. Sociālo faktoru novērošana palīdz organizācijām saglabāt reputāciju iesaistīto pušu vidē.

4. T – Tehnoloģiskā vide – saistās ar pārmaiņām tehnoloģijās, kas var mainīt uzņēmuma konkurētspējas pozīciju. Nozares saplūst, rodas jaunas stratēģiskās grupas, tiek uzlaboti esošie produkti, un procesa inovācijas samazina ražošanas izmaksas. 

Nākamais solis ir noteikt būtiskākās tendences, kam ir vislielākā ietekme uz organizācijas mērķu īstenošanu, un prognozēt uzņēmuma virzību, noteikt vides pārmaiņu ietekmi uz uzņēmuma konkurētspēju.
Uzņēmējam, kurš domā vairākus gājienus uz priekšu, jau pirms riska iestāšanās ir pieejami pasākumi, kas palīdz samazināt riska sekas.


Pārbaudi sevi!

4.2. uzdevums

Tātad uzņēmējam, iesaistoties uzņēmējdarbībā, jārēķinās ar dažādiem riska faktoriem un jau laikus jāapsver iespējamie risinājumi šo risku iestāšanās gadījumā, lai mazinātu šo risku negatīvo ietekmi uz uzņēmējdarbību.