Kāpēc valsts interesēs ir vairāku lielveikalu ķēžu klātbūtne Latvijā?

Tirgus nepilnību sekas, to novēršana

Materiāls tev palīdzēs:

noskaidrot, kāpēc nepieciešama konkurences veicināšana un kādu labumu tādējādi gūst sabiedrība.


Latvijā darbojas vairākas pārtikas lielveikalu ķēdes. Lielākās no tām ir SIA "RIMI BALTIC" un SIA "MAXIMA Latvija". 2017. gadā, kad no Latvijas tirgus aizgāja tirdzniecības ķēde Prisma, atbrīvojušās veikalu telpas vēlējās iegūt gan SIA "MAXIMA Latvija", gan SIA "RIMI BALTIC".


Šajā diskusijā galalēmumu pieņēma valsts (Konkurences padome), nolemjot, kurš lielveikals varēs aizņemt attiecīgās telpas. Kāpēc valsts iejaucās, neļaujot iekārtoties tirdzniecības vietās tam lielveikalam, kurš bija gatavs par to vairāk maksāt?


Nepilnīga konkurence un konkurences veicināšana

Brīvajā tirgū viena no galvenajām to raksturojošajām pazīmēm ir konkurence. Tas nozīmē, ka uzņēmumi var brīvi konkurēt savā starpā, cīnoties par vietu tirgū. Tomēr ir gadījumi, kad valsts iejaucas, lai konkurenci regulētu. Tas parasti notiek tad, kad atsevišķi uzņēmumi mēģina konkurenci ierobežot, gūstot labumu (piemēram, ja viens uzņēmums pārņem lielāko tirgus daļu, var veidoties monopols).


Sporta apavu tirgū ir vairāki konkurējoši zīmoli (piemēram, Nike, Adidas, Sketchers), kuri cenšas panākt, lai patērētājs izvēlētos tieši viņu preci. Tāpēc šie uzņēmumi cenšas samazināt ražošanas izmaksas, lai spētu piedāvāt savu preci lētāk, rada inovācijas, lai piesaistītu patērētāju (piemēram, jaunu apavu dizainu). Turklāt visu šo uzņēmumu pastāvēšana nodrošina patērētāju ar izvēles iespējām – katrs var izvēlēties tieši sev piemērotāko apavu pāri.

Turpretī monopola apstākļos konkurences nav un uzņēmējs var brīvi lemt par cenu, kādu prasīs par saražoto preci, tāpēc cena būs augstāka. Šādos apstākļos, kad pakalpojumu nodrošina tikai viens ražotājs, citu uzņēmumu iespēja iekļūt tirgū un piedāvāt līdzvērtīgu pakalpojumu ir ierobežota, jo monopolists, kurš jau nostabilizējies tirgū un ieguvis plašu klientu loku, var radīt šķēršļus jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai tajā. Piemēram, nepieciešamības gadījumā tas var īslaicīgi samazināt produkta cenu zem ražošanas izmaksām (to sauc par dempingu). Tāpēc valsts vairākumā gadījumu cenšas ierobežot monopolu darbību (izņēmums ir dabiskais monopols) un radīt noteikumus, kas veicina konkurenci.


1. attēls. Nepilnīga konkurence kā tirgus nepilnība


Lai izvairītos no monopolu veidošanās, valsts pieņem likumus, kas aizliedz vai ierobežo vairāku uzņēmumu iespējas apvienoties, veidojot vienu lielu uzņēmumu ar lielu tirgus daļu. Valsts arī aizliedz uzņēmumiem veikt sasvstarpējas vienošanās, kas vērstas uz konkurences ierobežošanu, piemēram, vienoties par cenu politiku.

Lai tirgū veidotos lielāka konkurence, kas sabiedrības labklājībai ir izdevīgāk, Latvijā darbojas Konkurences padome, kas uzrauga konkurences apstākļus.

Piemērs!

Valstij jāuzrauga, lai uzņēmumi neiesaistītos negodīgā konkurencē, piemēram, pazeminot preces cenu zem pašizmaksas (dempings). Šādos gadījumos valstij būtu jāsoda vainīgie uzņēmumi. Mūsdienās valstis joprojām cīnās par godīgu konkurenci.



Tas skar pat tādus populārus uzņēmumus kā Google. ES 2017. gadā to sodīja par monopolista priekšrocību negodprātīgu izmantošanu, piespriežot 2,42 mljrd. eiro sodu. A

Monopolu gadījumā valsts ar tiesību aktiem mēdz arī noteikt maksimālo pieļaujamo cenu, kādu drīkst prasīt par konkrētu preci vai pakalpojumu. Latvijā ar to nodarbojas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kas analizē uzraugāmo monopoluzņēmumu izmaksas un nosaka konkrētās preces vai pakalpojuma maksimālo cenu vai tarifu, ko var prasīt patērētājam.

Pārbaudi sevi

4.1. uzdevums 


Nevienlīdzīga ienākumu sadale

Tirgus sadala ienākumus nevienmērīgi. Latvijā bagātāko cilvēku īpašumu vērtība mērāma simtos miljonos eiro, bet pasaulē bagātāko – miljardos eiro. Vienlaikus gandrīz trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ir pakļauta nabadzības riskam, bet pasaulē puse iedzīvotāju dzīvo trūkumā, pat cieš badu.




Ja ienākumi tiktu sadalīti vienmērīgāk, t.i., palielinātos trūcīgāko iedzīvotāju ienākumi, viņi pirktu preces un pakalpojumus, kurus pašlaik nevar atļauties. Tas veicinātu ekonomisko izaugsmi. Uzlabotos daudzu cilvēku iespējas saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi un izglītību, un tas savukārt palielinātu viņu iespējas izlauzties no nabadzības burvju loka un nolemtības sajūtas. Ieguvēja būtu visa sabiedrība.


Informācijas asimetrija

Informācijas asimetrija ir situācija, kad vienam tirgus dalībniekam (pircējam vai pārdevējam) zināms lielāks informācijas daudzums nekā otram. Piemēram, pērkot lietotu automobili, tās pārdevējam ir pilnīgāka informācija nekā pircējam. Pārdodot viņš var dažus mazāk manāmus defektus noklusēt un iegūt augstāku cenu.


Kā pircējs var novērst informācijas asimetriju? Palūgt automobili testa braucienam un aizbraukt uz "neitrālu" autoservisu un par nelielu samaksu veikt automobiļa diagnostiku un iegūt pilnīgāku informāciju par attiecīgo automobili, tā novēršot informācijas asimetriju.

Pārbaudi sevi

4.2. uzdevums 

Pierakstīties jaunumiem

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!