Kādi naudas veidi pastāv, un kurš kurā situācijā ir izdevīgākais?

Nauda

Nauda — preču un pakalpojumu materiālās vērtības mērs. Nauda ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, ko emitē centrālā banka. Latvijā to dara Latvijas Banka. 


Nauda ir:
  • apgrozības (maiņas) līdzeklis; 
  • uzkrāšanas līdzeklis; 
  • uzskaites vienība un vērtības salīdzināšanas mērs; 
  • maksāšanas līdzeklis.
Mūsdienās pastāv skaidrā, bezskaidrā un elektroniskā nauda.

Naudai jābūt:
  • stabilai;
  • grūti viltojamai;
  • viegli dalāmai;
  • izturīgai, ilgstoši lietojamai;
  • ierobežotā daudzumā;
  • savstarpēji apmaināmai.
Naudas vērtība tiek pieņemta, paļaujoties uz to, ka centrālā banka saglabās stabilu naudas vērtību. Ja vēlies uzzināt vairāk, ieskaties Eiropas Centrālās bankas vietnē.

Skaidrā nauda — banknotes un monētas, ko izmantojam kā maksāšanas un uzkrājumu veidošanas līdzekli.

Banknotēs un monētās tiek iestrādāti pretviltošanas elementi, tāpēc, saņemot skaidro naudu, tā vienmēr jāpārbauda, pārliecinoties, ka tai nav viltošanas pazīmju. Skaidrajai naudai ir daudz priekšrocību – tā ir drošs, ātrs, likumīgs un privāts maksāšanas līdzeklis.

Eiro ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, kas eiro zonā tika ieviests 2002. gada 1. janvārī, bet Latvijā – 2014. gada 1. janvārī. Ir septiņu dažādu nominālvērtību eiro banknotes. Tām ir vienots dizains visās Eiropas valstīs, kuras ir ieviesušas eiro. Katras nominālvērtības banknote ir atšķirīga krāsas un lieluma ziņā. Banknošu nominālvērtības ir 5, 10, 20, 50, 100, 200 un 500* eiro.

*500 eiro banknote kopš 2019. gada vairs netiek laista apgrozībā. Tāpat kā visu nominālvērtību eiro banknotes 500 eiro banknotes vienmēr saglabās vērtību, un tās bez laika ierobežojuma varēs apmainīt jebkurā nacionālajā centrālajā bankā eiro zonā.




Averss banknotes vai monētas priekšpuse.  



Reverssbanknotes vai monētas aizmugure. 


Finanšu pratības monēta 2022

Ir astoņu nominālvērtību eiro monētas. Katras nominālvērtības monētai ir atšķirīgs lielums, krāsa un biezums. Eiro monētu viena puse (averss), kurā attēlota monētas nominālvērtība, ir vienāda visās eiro zonas valstīs, bet otrai pusei (reverss) katra eiro zonas dalībvalsts veido savu dizainu.


Monētu nominālvērtības ir 1, 2, 5, 10, 20 un 50 centu un 1 un 2 eiro. 

Par skaidras naudas viltošanas pazīmēm ieskaities Eiropas Centrālās bankas vietnē.
Vairāk par skaidrās naudas priekšrocībām uzzini Latvijas Bankas vietnē.
Piemiņas (īpašās apgrozības) monētas

Eiropas valstis, kuras ieviesušas un izmanto eiro, kā savu oficiālo valūtu var emitēt divas piemiņas monētas gadā. Piemiņas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis visā eiro zonā. Piemiņas monēta ir tikai uz 2 eiro nomināla.

 Attēlā ir pēdējo gadu Latvijā emitētas 2 eiro piemiņas monētas. Vairāk informācijas par 2 eiro piemiņas monētām vari atrast Latvijas Bankas vietnē.
Kolekcijas monētas - naudas zīme kā mākslas darbs, kas veltīts kādai personībai vai nozīmīgam notikumam. Kolekcijas monētas neizmanto maksājumos, lielākoties dāvināšanai vai kolekcijām. Monētas nomināla vērtība pārsniedz monētas cenu.
Latvijas Banka emitē sudraba un zelta kolekcijas monētas.

Dziesmu svētku 150 gadadienai veltīta monēta "Dziesma saviļņo" 2023

 


Monētas un komplektus var aplūkot vietnē e-monetas.lv.

Bezskaidra nauda — naudas līdzekļi bankas kontā. 


Elektroniskā nauda (e-nauda)virtuāls norēķinu līdzeklis, kura segums ir īsta nauda. 

  • Parasti šī nauda glabājas viedkartē vai viedierīcē, ar kuras palīdzību tu norēķinies par precēm vai pakalpojumiem. 
  • Iemaksājot naudu elektroniskās naudas iestādes (ENI) kontā, tev tiek piešķirta e-nauda līdzvērtīgā apmērā. 
  • Lai e-naudu izmantotu, jāautorizējas ar tev piešķirtiem autorizācijas rīkiem – parolēm, viedkartēm u. c. 
  • Visbiežāk e-nauda tiek izmantota, piemēram, samaksai par autostāvvietu, biļešu iegādei u. c.

Atceries!

Elektroniskā nauda nav tas pats, kas bezskaidrā nauda.