Līdzīgi, kā vērtējot biznesa partnerus vai pakalpojumu sniedzējus, arī finanšu tirgū, izvēloties ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās, nākamajiem akcionāriem ir būtiski vairāki aspekti. Piemēram, pārliecība par biznesa nišas ilgtspēju un biznesa modeli, kas nākotnē nesīs peļņu gan uzņēmumam, gan investoram. Vēl viens no investoriem svarīgiem aspektiem ir uzņēmuma piedāvātās priekšrocības tā akciju īpašniekiem – vai tas ir tikai kapitāla pieaugums, vai arī kādi papildu bonusi, piemēram, iespēja pirmajiem baudīt jaunos produktus, sniegt atgriezenisko saiti.
Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kopīgi veidotā raidieraksta astotajā epizodē runāsim ar kapitāla tirgus ekspertu un uzņēmuma – kapitāla tirgus dalībnieka – vadītāju, kuri pastāstīs, kādi aspekti ir svarīgi, lai uzņēmums būtu veiksmīgs investoru attiecībās.
Eksperti uzskata, ka ļoti svarīga ir arī regulāra komunikācija starp uzņēmumu un tā akcionāriem – gan organizējot tikšanās reizes, gan arī sūtot informāciju e-pastā. Arī Baltijas kapitāla tirgū ienāk uzņēmumi, kuros strādā profesionāļi, kuru galvenais uzdevums ir rūpēties par investoru attiecībām un komunikāciju, nodrošinot kvalitatīvu informācijas apmaiņu. Būtiski ir apzināties, ka šīs ir ilgtermiņa attiecības. Raidieraksta dalībnieki saskata līdzību ar laulību, kurā sākotnēji ir "rozā briļļu" periods un aizrautība, bet, kad tas pagaisis, svarīgs ir atklātums, uzticība un cieņa, kā arī katrai pusei atšķirīgi, bet kopīgi īstenojami ilgtermiņa mērķi.
Raidījumā piedalās:
- Jānis Vība, "VIRŠI – A" valdes priekšsēdētājs,
- Ivars Bergmanis, investīciju baņķieris, LHV Bankas institucionālo tirgu vadītājs.
Sarunu vada Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finanšu instrumentu tirgus uzraudzības vecākais eksperts Ģirts Dubkēvičs.
Naudas glabāšana zeķē un informācijas slēpšana – nacionālās īpatnības kapitāla tirgū
Ivars Bergmanis, LHV institucionālo tirgu vadītājs
Lai arī vairāk nekā 30 gadus Latvija ir brīva no padomju jūga, kapitāla tirgus kontekstā aizvien vēl ir jūtamas iesakņotās nacionālās īpatnības, kam ‘’kājas aug’’ gan no padomju laikiem (PSRS obligācijas), gan jukām 90. gados (privatizācija un sertifikāti). To un dažu citu faktoru rezultātā Latvijas kapitāla tirgus ir viens no mazāk attīstītajiem Eiropas Savienībā. Vietējo investoru aktivitāte ir zema, un trūkst jaunu emitentu. Šeit gan jāteic, ka pēdējos gados tādi pašmāju uzņēmumu sākotnējie piedāvājumi jeb IPO (initial public offering) kā MADARA Cosmetics 2017. gadā vai DelfinGroup un VIRŠI-A 2021. gadā ir veicinājuši aktivitāti vietējā kapitāla tirgū.[1]
Kapitāla tirgus ir ekosistēma, kas sastāv no dažādām komponentēm un dalībniekiem, tai skaitā investoriem un uzņēmumiem, kuri ir lēmuši izlaist savus vērtspapīrus (akcijas, obligācijas) biržā. Vienkāršības labad, turpmāk tekstā apspriedīsim sekmīgu kapitāla tirgus dalībnieku no akciju emitenta perspektīvas Latvijas kontekstā.
Nacionālā īpatnība nr. 1 – kārtējā mahinācija, visi viens otru grib tikai apkrāpt
Lai veiksmīgi startētu biržā, kvalitatīvi uzņēmumi visbiežāk ir veikuši kārtīgu sagatavošanās darbu kopā ar saviem juridiskajiem un finanšu konsultantiem, piemēram, ieviešot labākās korporatīvās pārvaldības vadlīnijas. Veiksmīgi emitenti saprot, ka iziešana biržā ir tikai pats sākums ilgākām attiecībām ar visām iesaistītajām pusēm, tai skaitā investoriem. Biržā esošam uzņēmumam ir striktas informācijas atklāšanas prasības, tai skaitā jāziņo finanšu rezultāti un nozīmīgi notikumi, un šī pienākuma izpildei seko līdzi regulējošās institūcijas (Finanšu un kapitāla tirgus komisija, birža). Šī būtiskā informācija caur biržas sistēmu nonāk pie visiem investoriem vienlaicīgi.
Citējot VIRŠI-A valdes priekšsēdētāju Jāni Vību: "Kopš uzņēmums ir biržā, tā vietā, lai pildītu starptautisko partneru “pazīsti savu klientu” jeb KYC (know your customer) anketu, atliek tikai nosūtīt VIRŠI-A biržas linku”.
Īsts teicamnieks ir tas uzņēmums, kas sper soli tālāk un sniedz papildu informāciju, lai investori varētu izprast uzņēmuma attīstības iemeslus un to, kas notiek uzņēmuma iekšienē. Lai arī uzņēmumam ir jāspēj filtrēt, ko var atklāt publiskā telpā, ņemot vērā konkurentu dzirdīgās ausis, šāda papildu atklātība atmaksājas esošo un potenciālo investoru pārliecībā par uzņēmumu. Tas ļauj uzņēmumam veidot uzticamu un caurspīdīgu, investoru novērtētu tēlu, kas atspoguļojas gan ilgtermiņa uzņēmuma vērtībā (tirgus kapitalizācijā) un otrreizējās tirdzniecības aktivitātē, gan sniedz labākas iespējas nākotnē piesaistīt papildu finansējumu, izmantojot kapitāla tirgu. Turklāt mazāk zināms ieguvums no augstas un stabilas vērtības ir iespēja pārņemt kādu citu uzņēmumu, izmantojot savas akcijas kā valūtu.
Nacionālā īpatnība nr. 2 – atkal grib pārdot mūsu vietējo kādam ārzemniekam
Nereti uzņēmumiem ir nepieciešama finansējuma diversifikācija, tas ir, nepaļauties tikai uz banku finansējumu. Dažreiz dažādu iemeslu dēļ uzņēmumiem nav iespējas aizņemties no bankām. Un kapitāla tirgus ir lieliska alternatīva, turklāt biržā kotēts uzņēmumam nereti var nākotnē saņemt labākus banku aizņēmuma nosacījumus.
Turklāt, ja tiek veikta publiska kapitāla piesaiste, ikvienam ir iespēja kļūt par līdzīpašnieku uzņēmumā, kuru kāda mērķtiecīga komanda ir gadiem vai pat gadu desmitiem lolojusi.
Sekmīgam kapitāla tirgus uzņēmumam ir jābūt pelnītspējīgam, un ir nepieciešams skaidrs stāsts – tā biznesa modelis un mērķi. Sākot jau no kapitāla piesaistes brīža, uzņēmums saprot, ka tas nav sprints, bet gan maratons ar ilgtermiņa fokusu. Piemēram, Monster Beverage savu darbību aizsāka 30. gados, pārdodot sulu. Pārlecam dažas desmitgades – 2002. gadā uzņēmums ieviesa Monster enerģijas dzērienu, gadu noslēdzot ar apgrozījumu zem 100 miljoniem ASV dolāru, desmitgadi vēlāk – gada apgrozījums jau ap diviem miljardiem ASV dolāru.
Nacionālā īpatnība nr. 3 – labāk naudu ‘’glabāt zeķē’’ vai ieguldīt nekustamajā īpašumā
Sekmīgs uzņēmums ilgtermiņā visbiežāk ‘’atalgos’’ savus investorus gan ar tā vērtības pieaugumu, gan ar dividendēm. Šāda investīcija var sniegt lielākus ienākumus no ieguldītā nekā banku procenti vai nekā nedarīšana, kā arī šādai investīcijai ir lielāka likviditāte un nepieciešami mazāki līdzekļi, nekā ieguldot, piemēram, dzīvokļa pirkšanā. Turklāt arī Latvijā ir uzņēmumi, kas atalgo savus investorus ar īpašām priekšrocību programmām, kā rezultātā uzņēmums apvieno klientu un investoru vienā personā. Šāds solis nereti motivē pašus investorus/klientus rekomendēt (word of mouth) konkrētā uzņēmuma pakalpojumus/produktus citiem, kā arī aktīvāk iesaistīties sava (kā līdzīpašnieka) uzņēmuma darbībā, piemēram, caur ieteikumiem vadībai tās organizētajās investoru konferencēs vai caur investoru attiecību kontaktpersonām, tādējādi nodrošinot atgriezenisko saiti uzņēmumam.
Arvien plašāk tiek izmantotas arī darbinieku opcijas, kas ir ilgtermiņa motivācijas rīks talantu piesaistei un noturēšanai. Jaunuzņēmumiem tas nereti ir veids, kā motivēt darbiniekus, kad nav brīvu līdzekļu. Veiksmīgi uzņēmumi saprot, ka ilgtermiņa attīstība ir labu darbinieku rokās, kā arī darbiniekiem ir lielāka motivācija, jo tie netieši redz savus darba augļus uzņēmuma vērtības izteiksmē. Wise Igaunijā plaši izmantoja darbinieku opcijas, īpaši uzņēmuma pirmsākumos, tā rezultātā, kad uzņēmums kotēja savas akcijas Londonas biržā 2021. gadā un ieguva tirgus vērtību, desmitiem darbinieku kļuva par miljonāriem.
Vēsturiski latvieši ir lielākoties bijuši pakļauti, vairākus gadsimtus kalpojuši dzimtkungiem, muižniekiem, u.c. Raduši, ka darba augļi tiek atņemti pilnībā vai sadalīti negodīgās proporcijās. Rezultātā tikai viena puse audzē bagātību. Izdodot akciju opcijas vai veicot IPO (vai abus kopā), uzņēmums sniedz iespēju visām iesaistītajām pusēm audzēt bagātību kopā.
Laikiem mainoties, ir ieteicams izskaust tās nacionālās īpatnības, kas vairs nestrādā pašu labā. Viens ieteikums – raudzīties uz kapitāla tirgiem ar svaigu skatu un ieviest jaunus uzskatus un pieļāvumus. Otrs ieteikums – lai to darītu sekmīgāk, nereti nepieciešams uzlabot finanšu pratību. Pateicoties internetam, ikvienam ir piekļuve dažādiem rīkiem un mājaslapām, arī latviešu valodā, piemēram, www.finansupratiba.lv un www.naudasskola.lv.
[1] Atruna: LHV banka ir bijusi iesaistīta teju katrā nozīmīgākajā Latvijas kapitāla tirgus darījumā, arī organizējot MADARA Cosmetics, VIRŠI-A un DelfinGroup IPO.