Sveicināti Latvijas Bankas Naudas skolā!

Kā liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati, pirmajos piecos šī gada mēnešos iedzīvotājiem izkrāpti 6,8 milj. eiro. Par krāpnieku upuri var kļūt ikviens. Svarīgi ir saglabāt vēsu prātu un rīkoties.

Pēdējos gados daudzi Latvijā izjutuši, ko nozīmē EURIBOR kāpums – pieauguši hipotekāro kredītu maksājumi. Arvien biežāk rodas jautājumi, kāpēc tas notiek un kam šī nauda paliek. Lai to labāk saprastu, apkopojām atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem. 

Krāpniecību bieži iztēlojamies kā sarežģītu shēmu vai trilera cienīgu scenāriju. Taču realitātē viens no izplatītākajiem krāpšanas veidiem ir daudz ikdienišķāks - krāpšana interneta pirkumos.

Jauniešu vidū izplatās bīstama tendence - personas datu, dokumentu un piekļuves līdzekļu nodošana vai pārdošana citiem cilvēkiem.

Ar ko sākt, ja tieši šovasar esi nolēmis uzsākt ilgi kāroto savu lietu? Vai ir jāmaksā nodokļi par dāvanām, laimestiem sociālo tīklu konkursiņos un bērnu darbu vasarā? Kā rīkoties, ja regulāri andelējies internetā? Par to un citām ar nodokļiem saistītām tēmām pieredzē un padomos dalās fitnesa trenere, pavārgrāmatas "Garšīgs nav sarežģīts" autore Elizabete Valujeva un sertificēta grāmatvede, SIA "Apzināts grāmatvedis" valdes locekle Līga Alberliņa.

Šis gads Latvijā iezīmējies ar plašām diskusijām, vai un kā rīkoties ar iedzīvotāju uzkrājumiem valsts fondētajā pensiju shēmā jeb pensiju 2. līmenī. Šo jautājumu nozīme mērāma miljardos eiro – 2026. gada maijā kopējais uzkrājumu apjoms 2. līmenī pārsniedza 10.4 miljardus eiro. Reti kurš cits jautājums Latvijā var līdzināties šādam finansiālajam mērogam. Tāpēc iedzīvotāju interese par šo līdzekļu pārvaldību ir likumsakarīga, un tikpat saprotama ir arī politiķu vēlme šo tēmu aktualizēt dažus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām.

Krāpnieki zvana un apgalvo, ka esot noformēti kredīti pie Credit24, SMScredit un citām kredītiestādēm. Mērķis - radīt šoku un panākt, ka rīkojies steigā.Pēc tam sarunā iesaistās citi krāpnieki, kuri uzdodas par Latvijas Bankas vai Valsts policijas darbiniekiem, lai it kā “risinātu situāciju”.

Pašlaik Latvijā notiek parakstu vākšana par likumprojektu "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā", kas paredz iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumus. Saistībā ar to publiskajā telpā bieži tiek piesaukta Lietuvas un Igaunijas pieredze. Lai gan Baltijas valstu pensiju 2. līmeņa sistēmām ir kopīgs mērķis, to uzbūve un finansēšanas principi būtiski atšķiras. Tieši šīs atšķirības arī nosaka to, ko naudas līdzekļu izņemšana faktiski nozīmē katrā no valstīm.

"Ir jāapzinās, ka krāpniecība uz tuvāko laiku ir uz palikšanu," raidījuma "Kur paliek mana nauda?" 11. epizodē uzsver Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes pārstāve Solvita Sļadze.

Instagram lietotnē darbojas viltus Naudas skolas profils, kas aicina cilvēkus pievienoties neoficiālai WhatsApp grupai. Tajā tiek sniegtas rekomendācijas par akciju iegādi un citiem darījumiem ar mērķi izkrāpt lietotāju naudu.

Latvijas Banka brīdina iedzīvotājus par krāpnieciskām darbībām, kurās personas uzdodas par Latvijas Bankas darbiniekiem un piedāvā izsniegt kredītus vai palīdzēt risināt jautājumus par it kā jau izsniegtiem kredītiem.

"Vidējā krāpnieku upura portrets Latvijā ir cilvēks ar naudu," raidījumā "Kur paliek mana nauda?" uzsver Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes pārstāve Solvita Sļadze. Saskaņā ar policijas datiem pērn Latvijas iedzīvotāji krāpniekiem zaudējuši 23,7 miljonus eiro, bet patiesie zaudējumi varētu būt daudz lielāki – ne visi cietušie par zaudējumiem ziņo.