Kam pieder nauda tavā bankas kontā?
Bezskaidrā nauda
Bezskaidrā nauda — nauda, kas glabājas mūsu digitālajos kontos un tiek izmantota elektroniskos norēķinos. Šo naudas formu nereti dēvē arī par privāto naudu, jo to emitē privātas institūcijas, piemēram, komercbankas vai elektroniskās naudas iestādes.
Komercbanku nauda
Komercbanku nauda — bezskaidrās naudas veids, ko emitē komercbanka, piemēram, piešķirot aizdevumu savam klientam.
Šī nauda tiek glabāta mūsu bankas kontā, un to varam izmantot maksājumiem veikalos, pārskaitījumiem citām personām vai noglabāt savā noguldījumu kontā, tādējādi saņemot no bankas atlīdzību – noteiktu procentuālo daļu no noguldītā apjoma.
Kā bankas emitē naudu?
Piemērs!
Gatis nogulda bankā 1000 eiro skaidrā naudā. Savukārt Liene šajā pašā bankā aizņemas 900 eiro, lai nopirktu telefonu no Andra. Andris par telefona pārdošanu saņemtos 900 eiro nogulda bankā. Tādējādi Gatim bankas kontā ir pieejami viņa noguldītie1000 eiro, Andrim pieejami 900 eiro, bet Lienei ir izsniegts aizdevums 900 eiro apmērā.
Komercbanku tiesības izsniegt kredītus un emitēt vairāk naudas, nekā cilvēki vai uzņēmumi ir tajās noguldījuši, pakļauj tās stingram regulējumam un valsts iestāžu uzraudzībai. Latvijā noguldījumi komercbankās ir apdrošināti saskaņā ar noguldījumu garantiju sistēmu, proti, līdz 100 000 eiro vienam klientam.
E-nauda
E-nauda (elektroniskā nauda) — bezskaidrās naudas veids, ko emitē elektroniskās naudas iestādes (ENI).
Elektroniskās naudas iestādes (e-naudas iestādes) no komercbankām atšķiras ar to, ka tām ir noteikti pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi: galvenais no tiem – tās nedrīkst izsniegt aizdevumus un emitēt vairāk naudas par to, ko cilvēki tajās ir noguldījuši (noguldījumu attiecība pret emitētās naudas apmēru ir 1:1). E-naudas iestādes visbiežāk fokusējas uz maksājumu pakalpojumu sniegšanu un ar tiem saistītu inovatīvu pakalpojumu piedāvāšanu.
E-naudas iestādēm, tāpat kā komercbankām, izsniedz licenci un tās uzrauga valsts iestādes. Uz tām neattiecas noguldījumu apdrošināšanas sistēma, taču noteikumi paredz, ka klientu nauda tiek segta 100 % apmērā ar e-naudas iestādes līdzekļiem, tādējādi klientam ir iespēja jebkurā brīdī saņemt savu e-naudu un izmantot to savām vajadzībām.
Atšķirībā no skaidrās naudas jeb publiskās naudas, ko emitē centrālā banka, privātajai naudai netiek piemērots likumīga maksāšanas līdzekļa statuss. Tas nozīmē, ka tirgotājs var izvēlēties nepieņemt mūsu maksājumu karti vai citu norēķinu instrumentu. Šāda situācija visbiežāk var rasties, ceļojot uz citām eirozonas valstīm.
Digitālais eiro
Centrālo banku digitālās valūtas (CBDC) ir iespējamā digitālā naudas forma, ko emitēs valsts centrālā banka, un, tāpat kā skaidrajai naudai, šai naudas formai tiks piemērots likumīga maksāšanas līdzekļa statuss.Centrālās bankas visā pasaulē, raugoties uz bezskaidrās naudas norēķinu popularitāti, pēta iespēju pielāgot centrālās bankas naudas piedāvājumu digitālajam laikmetam.
Pašlaik vienīgā centrālās bankas nauda, kas mums ir pieejama, ir skaidrā nauda. Taču tās lietošana samazinās un neatbilst mūsu ikdienas vajadzībām. Tāpēc arī eirozonas centrālās bankas, to vidū Latvijas Banka, strādā pie digitālā eiro projekta.
Digitālais eiro būtu centrālās bankas emitēta digitāla nauda, kas papildinātu jau esošo skaidrās naudas piedāvājumu. Digitālais eiro piedāvātu sabiedrībai bezmaksas bezskaidrās naudas norēķinu iespējas. To mēs varētu izmantot tikpat plaši kā pašlaik skaidro naudu visā eirozonā un lietot atbilstoši mūsdienu vajadzībām, piemēram, norēķiniem internetā, savstarpējiem pārskatījumiem, kā arī digitāliem maksājumiem klātienes tirdzniecības vietās.
Vairāk informācijas atradīsi šeit: Digitālais eiro | Latvijas Banka.