Kāpēc konditorejas uzņēmums nevar ražot neierobežotu kūku un smalkmaizīšu daudzumu?

Ražošanas resursi un ražošanas iespēju robeža

Materiāls tev palīdzēs:

saprast, kādas izvēles veic uzņēmumi.


Uzņēmumi


izvēle: audzēt krūmmellenes vai avenes
Ja izvēle ir audzēt lrūmmellenes, tad alternatīvās izmaksas ir aveņu audzēšana


Ar resursu ierobežotību saskaras ne tikai mājsaimniecības, bet arī uzņēmumi. Uzņēmumu gadījumā tie ir ražošanas resursi – dabas resursi, cilvēkresursi, ražošanas iekārtas –, kuru ierobežotība liek izdarīt izvēles, ko un kā ražot. Ko ražot, nosaka nevis ražotājs, bet tirgus. Tāpat kā mājsaimniecībām, arī uzņēmumiem pieejamie resursi ir ierobežoti un par to izmantošanu ir jāmaksā. 

1. attēls. Uzņēmuma resursu ierobežotība


Ražotājam jāizdara izvēle, kāds produkts no tirgū pieprasītajiem viņam dotu lielāko peļņu. Izdarot izvēli, ko ražot, arī ražotāji saskaras ar alternatīvajām izmaksām. Piemēram, ja uzņēmējam pavasarī jāizdara izvēle stādīt kartupeļus vai sēt labību un viņš izvēlas stādīt kartupeļus, alternatīvās izmaksas ir neizaudzētā labība.

Uzņēmumiem nepieciešamo resursu iedalījums ir šāds.

2. attēls. Ražošanas resursi

 

 

Dabas resursi — aramzeme, meži, derīgie izrakteņi, gaiss, ūdens, klimats u.c. Svarīgi ir apzināties, ka daudzi dabas resursi ir neatjaunojami, piemēram, nafta, gāze, metālu rūdas, tāpēc svarīgi tos izmantot taupīgi, lai pietiktu arī nākamajām paaudzēm un tautsaimniecība būtu ilgtspējīga. Otra grupa ir atjaunojamie resursi, piemēram, koki, meži, ko var iestādīt no jauna, zemes auglība, ko var uzlabot, taču arī atjaunojamie resursi jāizmanto saimnieciski. Dabas resursu īpašnieki sev piederošos resursus var iznomāt citiem, par to saņemot samaksu, kuru sauc par renti.












Ilustratīvs attēls: naftas ieguves platforma. Nafta kā viens no dabas resursu veidiem.
Ilustratīvs attēls: hidroelektrostacija. Ūdens kā viens no dabas resursu veidiem.


Būtiskākie resursi ir cilvēkresursi (darbs). Efektīvi patērējot savas spējas, cilvēki rada preces un pakalpojumus, kas apmierina sabiedrības vajadzības. Arvien vairāk darba saistās ar prāta darbību, palielinot darbiniekam nepieciešamo zināšanu un prasmju daudzumu un daudzveidību. Darba resursu ierobežotību nosaka iedzīvotāju skaits valstī, to darbspējas vecuma cilvēku skaits, kuri vēlas strādāt, un viņu vidēji nostrādāto stundu skaits. Samaksu, ko nosaka par darbu, sauc par darba algu jeb atalgojumu.


ilustratīvs attēls: zinātniece pēta caur mikroskopu paraugus.
Ilustratīvs attēls: būvinženieris pēta rasējumus
Ilustratīvs attēls: programmētājs strādā pie datora


Kapitāls — cilvēku darba rezultāts: ēkas, mašīnas, iekārtas, darbarīki, kas kalpo preču un pakalpojumu ražošanai. Izmantojot kapitālu, cilvēka darbs kļūst vieglāks un ražīgāks. Kapitāla īpašnieki sev piederošos resursus var nodot lietošanā arī citiem, saņemot par to samaksu ko sauc par procentiem.

 

Mūsdienās svarīga loma ir uzņēmējspējām. Uzņēmējs attīsta uzņēmējspējas, lai savienotu visus pārējos resursus sabiedrībai visizdevīgākajā veidā – tā, lai ražotu preces, ko pieprasa patērētāji, un lai pats varētu gūt peļņu; meklētu iespējas uzlabot ražošanu, ieviest jaunas tehnoloģijas, sākt jaunu preču ražošanu; uzņemtos risku un censtos to mazināt. Ienākumus, ko saņem uzņēmēji, sauc par peļņu.


Arvien biežāk kā atsevišķs resurss tiek minēta informācija. Pieeja informācijai, iespējams, mūsdienās ir pat svarīgāka par pieeju kapitālam vai darbaspēkam. To pierāda daudzu, nu jau ļoti lielu, informācijas tehnoloģiju uzņēmumu izaugsme – piemēram, Google.


Pārbaudi sevi!

2.1. uzdevums 

Pārbaudi sevi!

2.2. uzdevums 


Uzņēmuma izvēli, ko ražot, palīdz atspoguļot ražošanas iespēju robeža.

Piemērs!

Iedomāsimies mazu konditoreju, kas, izmantojot dabas resursu (ūdeni, miltus, garšvielas), kapitālu (krāsni, mīklas maisīšanas iekārtu) un cilvēkresursu (darbiniekus, vadītāju), katru dienu cep smalkmaizītes. Konditoreja labprāt ceptu arī kūkas, tomēr darbinieki jau pašlaik ir pārāk noslogoti, lai paplašinātu saražoto produktu apjomu un klāstu. Tādējādi ierobežoto ražošanas resursu (šajā gadījumā cilvēkresursu) dēļ konditorejas vadītājam jāizdara izvēle, kādas preces un kādā daudzumā ražot. Ja konditorejas vadītājs izvēlēsies sākt ražot arī kūkas, būs jāsamazina smalkmaizīšu ražošanas apjoms. 


Tāpēc uzņēmumiem jāizvēlas, kuras preces tie ražos un kādus pakalpojumus sniegs. Jau aplūkotajā konditorejas piemērā uzņēmumam jāizdara izvēle – ražot smalkmaizītes, cept kūkas vai ražot kādu šo produktu kombināciju (smalkmaizītes un kūkas). Šo izvēli vieglāk ilustrēt ar ražošanas iespēju robežu. 


Uzņēmuma ražošanas iespēju robeža un efektivitāte

Uzzini vairāk par ražošanas iespēju robežu!
No videografika varam  secināt, ka ražošanas iespēju robeža ir ekonomikas modelis, kas parāda visas divu produktu daudzumu kombinācijas, ko uzņēmums var saražot ar esošo tehnoloģiju, efektīvi un pilnīgi izmantojot visus pieejamos resursus. Ņemot vērā ražošanas iespējas un konkrēto produktu pieprasījumu, uzņēmums var izvēlēties attiecīgo divu produktu kombināciju vai specializēties kāda produkta ražošanā.
Taču, ja uzņēmums izvēlētos ražot punktā, kas atrodas pa kreisi no ražošanas iespēju robežas jeb "iekšpusē", resursi netiktu pilnībā izmantoti un uzņēmums abus produktus saražotu mazāk, nekā potenciāli būtu iespējams. Vienlaikus neviens punkts ārpus ražošanas iespēju robežas nav sasniedzams ar pieejamajiem resursiem un tehnoloģijām. Lai tur nokļūtu un paplašinātu ražošanu, nepieciešams vairāk resursu (jauni darbinieki, iekārtas, tehnoloģijas, ēkas, izejvielas) vai nepieciešams uzlabot esošo resursu kvalitāti.
Jebkuram uzņēmumam, izdarot izvēli, rodas alternatīvās izmaksas, kuras var noteikt, izmantojot ražošanas iespēju robežu. Iepriekš aplūkotajā konditorejas piemērā, ja uzņēmums sākotnēji ražo F punktā un vēlas pārorientēt ražošanu, ražojot vairāk kūku (G punkts), tam, lai papildus saražotu 7 kūkas (9 – 2 = 7), alternatīvās izmaksas būtu atteikšanās no 98 smalkmaizīšu ražošanas (112 – 14 = 98). Savukārt vienas papildus saražotās kūkas alternatīvās izmaksas būtu 14 smalkmaizīšu (98 : 7 = 14).

Ražošanas iespēju robeža ir teorētisks modelis, kas attēlo izvēli tikai starp diviem produktiem, tomēr tas palīdz saprast izvēli, kas jāveic uzņēmumiem. Reālajā praksē uzņēmumiem jāizdara izvēles par vairāku simtu produktu ražošanu.

Protams, uzņēmuma vadītājs var lemt par darbības paplašināšanos, pieņemot darbā jaunus darbiniekus. Jo vairāk darbinieku, jo vairāk produkcijas iespējams saražot. Tomēr tikai ar papildu darbinieku palīdzību var nebūt pietiekami, lai būtiski palielinātu saražotās produkcijas apjomu, jo ražošanā izmantotās iekārtas visai ātri tiks pilnībā noslogotas.

Papildu materiāls 

Konditorejā sākotnēji strādā divi darbinieki, kas saražo 150 produkcijas vienības (vienkāršības dēļ pieņemsim, ka smalkmaizīšu un kūku sagatavošana tiek izmantotas vienāds daudzums ražošanas resursu) (A punkts). Pieņemot darbā trīs papildu darbiniekus, produkcijas apjomu var palielināt līdz 210 vienībām (B punkts). Pieņemot darbā sesto, septīto un astoto darbinieku, galaprodukcijas apjoms vairs nemainās (C punkts), jo neatkarīgi no darbinieku skaita vienā krāsnī papildu smalkmaizītes un kūkas vairs nevarēs izcept. Tāpēc produkcijas apjoma palielināšanai nepieciešamas arī investīcijas jaunās iekārtās (D punkts). Jo vairāk uzņēmumam ir ražošanas iekārtu (citiem vārdiem sakot, kapitāla) un darbinieku (darbaspēka), jo lielāku produkcijas apjomu tas var saražot. Lai palielinātu ražošanu, konditorejai vajadzēs vairāk resursu: jāpērk vairāk izejvielu, jāalgo vairāk darbinieku, jāpalielina kapitālsjāpaplašina ražošanas telpas, jāpērk jaunas iekārtas u.c.


Pārbaudi sevi!

2.3. uzdevums