Kāpēc valsts cenšas ierobežot vienreizlietojamo trauku lietošanu masu pasākumos?

Valsts loma resursu ierobežotības jautājumu risināšanā

Materiāls tev palīdzēs:

saprast, ka dabas resursi ir ierobežoti un valsts iejaukšanās ir viens no veidiem, kā nodrošināt to pieejamību ilgākā laika periodā.

Pasaules iedzīvotāju skaits pēdējo 100 gadu laikā ir četrkāršojies, un līdz ar to četrkārt pieaudzis arī to cilvēku skaits, kuru vajadzības jāapmierina ar pieejamiem resursiem. Turklāt paaugstinās prasības dzīves kvalitātei. 1920. gadā tikai nedaudziem bija piekļuve elektrībai, bet mūsdienās dzīvi bez tās ir grūti iedomāties. Tas pats attiecināms uz autotransportu, zobārstniecības pakalpojumiem u.c. Audzis arī to vajadzību klāsts, kuru apmierināšana tiek uzskatīta par pašsaprotamu.

Arvien aktuālāks kļūst jautājums, vai cilvēki nepatērē pārāk daudz dabas resursu savu vajadzību apmierināšanai. Daži dabas resursi, piemēram, nafta un citi fosilie kurināmie, ko izmantojam enerģijas ieguvei, neatjaunojas vai atjaunojas ļoti ilgā laikposmā, turklāt to izmantošanai ir negatīvas blaknes/ilgtermiņa izmaksas (ietekme uz cilvēku veselību, klimatu).

Tāpēc valsts atbalsta alternatīvās enerģijas ražošanu (izmantojot vēju, sauli, viļņus u.c.), lai mazinātu fosilo kurināmo izmantošanu. Lai gan alternatīvās enerģijas ieguves metodes mēdz būt dārgākas, šāda valsts iejaukšanās veicina resursu pieejamību nākotnē un to, ka nākotnē cilvēce nesastapsies ar milzīgām izmaksām.

Dabas resursu ierobežotība liek visai pasaules sabiedrībai (valstu valdībām) veikt sarežģītas izvēles, lai nodrošinātu resursu pieejamību ilgtermiņā. 

Piemērs!

Lai izvairītos no zivju resursu izsmelšanas, starpvalstu vienošanās nosaka nozvejas kvotas — zivju daudzumu, ko drīkst nozvejot noteiktā laikā. Tādējādi valsts ierobežo pašreizējo vajadzību apmierināšanu, lai būtu pieejami resursi nākotnes vajadzību apmierināšanai.


ilustrācija, kas attēlo kvotu nozīmi - viens zvejnieks, kas ir nozvejojis visas zivis, otra, zvejniekam nepaliek nekas.
Patērējot preces un pakalpojumus, rodas atkritumi. Mūsu lēmumi un rīcība noteiks, vai tie kļūs par dabas piesārņojumu vai ražošanas resursu. Šķirojot, atkārtoti izmantojot un pārstrādājot atkritumus, varam mazināt resursu ierobežotību un vides piesārņošanu.


Pārbaudi sevi!

4.1. uzdevums 

Interesanti!

Runājot par pieejamo resursu izmantošanu, nereti tiek pieminēts ekoloģiskās pēdas nospiedums. Ekoloģiskās pēdas nospiedums parāda, cik hektāru zemes un ūdens nepieciešams, lai nodrošinātu pašreizējo labklājības līmeni.
Ja gribi uzzināt savas ģimenes ekoloģisko pēdu spied uz mākoņa. Vēlams to veikt visai ģimenei kopā. 
Saite uz testu, lai aprēķinātu ekoloģiskās pēdas nospiedumu.