Kāpēc mūsdienās tik grūti saprast, kur prece ražota?

Globalizācija, tās ieguvumi un riski

Materiāls tev palīdzēs:

izprast globalizācijas nozīmi valstu labklājības pieaugumā (tehnoloģiju pārnese, liela ražošanas apjoma radītas ekonomijas priekšrocības, lielāka izvēle, resursu pieejamība, zemākas cenas u.c.).

Kas ir globalizācija?

Pēdējo 200 gadu laikā tādi jaunievedumi kā telegrāfs, tvaikoņi, dzelzceļš, automobiļi, lidmašīnas, konteineru kuģi un, visbeidzot, arī datori, internets un mobilie tālruņi ir nemitīgi veicinājuši un radījuši jaunas ciešākas ekonomiskās sadarbības iespējas, mazinot attāluma nozīmi, palīdzot pārvarēt valodas un citas barjeras, tāpēc globālā līmenī var notikt aktīva preču, pakalpojumu, kapitāla, tehnoloģiju un cilvēku aprite. Šo procesu mūsdienās dēvē par globalizāciju. A

Globalizācijas ietekmē, īpaši saistībā ar būtisku transporta pakalpojumu cenu samazināšanos un komunikāciju tehnoloģiju attīstību, mūsdienās vairākums produktu vairs netiek ražoti tikai vienā valstī, bet drīzāk ir "ražoti pasaulē", veidojot globālās vērtību ķēdes. Dažādās darbības un procesu vērtību ķēdes var īstenot vienā uzņēmumā vai sadalīt to posmus starp dažādiem uzņēmumiem, kā arī veikt vienā ģeogrāfiskā vietā vai sadalīt starp vairākām ģeogrāfiskajām vietām un valstīm, izmantojot to priekšrocības. Šo procesu virza uzņēmumu vēlme būt efektīvākiem, lai varētu izturēt konkurenci vietējā un starptautiskajā tirgū, spējot piedāvāt patērētājiem labākas un izdevīgākas preces un pakalpojumus.

Globalizācija — likumsakarīgs un objektīvs pasaules ekonomisko, tiesisko, sociālo, politisko, etnisko, reliģisko, psiholoģisko u.c. procesu mijiedarbības galarezultāts, kad pasaulē notiekošo procesu nacionālie mērogi pāraug globālos mērogos un veidojas visaptveroša starptautiska sistēma.


 
Vērtību ķēdes var būt globālas, bet bieži vien tās koncentrējas dažos pasaules reģionos – Ziemeļamerikā, Āzijā un Eiropā (sk. vēja ģeneratora piemēru).
 
20. gs. 70. gadu sākumā tirdzniecības devums pasaules IKP bija mazāks nekā 30%, bet globalizācijas ietekmē pašlaik tirdzniecība veido aptuveni 70% pasaules IKP.

Globalizācijas temps

Pēdējos gados tirdzniecības apjoma pieauguma temps ir nedaudz palēninājies. Tas nenozīmē, ka valstis tirgotos mazāk, bet gan to, ka pieaugums vairs nav tikpat spēcīgs kā pēdējos 20 gados, kad strauji attīstījās tehnoloģijas (parādījās internets) un preču pārvadāšana un ceļošana kļuva lētāka. Aktuālās tendences liecina, ka tradicionālā preču tirdzniecība kopumā stabilizējas, bet aug globāli sniegto pakalpojumu apjoms, kā arī cita veida apmaiņa, piemēram, datu plūsmas, kas ārkārtīgi strauji palielinās.



Globalizācijas guvumi

Straujā globalizācija radījusi guvumus iedzīvotājiem un valstu tautsaimniecībām, īpaši tirdzniecības iespēju jomā. Starpvalstu tirdzniecība ļāvusi straujāk kāpināt ražošanas apjomu un tādējādi palielināt tautsaimniecību radīto vērtību. Rezultātā uzlabojies iedzīvotāju labklājības līmenis, samazinājušās preču un pakalpojumu cenas, kā arī palielinājies patērētājiem pieejamo preču un pakalpojumu klāsts.




Globalizācijas guvumi un riski

Globalizācijas riski

Tomēr globalizācija visām valstīm un dažādām sabiedrības grupām nesniedz vienādi lielu ekonomisko labumu. Piemēram, lai gan, ražojot efektīvāk, labklājība globālā mērogā aug, atsevišķās valstīs var palielināties ienākumu nevienlīdzība. Nereti ražotnes tiek pārceltas uz vietām, kur ir lētāks darbaspēks. Tas ir šo valstu guvums, taču cilvēki valstīs, no kurienes ražotnes tiek pārceltas, zaudē darbu. Ja guvumi netiek pārdalīti no tiem, kuri iegūst (ražotņu īpašnieki), tiem, kuri zaudē (piemēram, darbu), tas negatīvi ietekmē iedzīvotājus.

Globalizācija ne tikai var nodrošināt piekļuvi citu valstu resursiem, bet arī radīt iespēju ekonomiskajai darbībai izmantot izdevīgāku politisko situāciju citā valstī vai izdevīgākus jeb mazāk stingrus ražošanas standartus. Ir gadījumi, kad lieli uzņēmumi pārceļ ražotnes uz citām valstīm, jo tās ir "tālāk no acīm" (piemēram, tajās ir zemāki sociālās vai vides aizsardzības standarti). Ja tiek pieļauta šāda situācija, rodas pamatota pretestība pret globalizāciju un valstu valdībās tiek ievēlēti politiskie spēki, kuri sola iestāties pret globalizāciju.

Globalizācija veicina valstu, uzņēmumu un iedzīvotāju ciešāku iesaisti kopējā pasaules tautsaimniecībā, ļauj valstīm vairāk pievērsties tādu produktu ražošanai, kurus vienas pašas tās nespēt radīt, bet tas savukārt rada jaunas iespējas un arī draudus. Kopumā globalizācija vairo visu iesaistīto valstu labklājību. Tomēr, ja šie globalizācijas guvumi ir pieejami tikai ierobežotām iedzīvotāju grupām vai ir balstīti uz vides degradāciju vai sociālo dempingu, sabiedrības pretestība ir neizbēgama un galu galā var novest pie tirdzniecības ierobežošanas un kopējā labklājības krituma.

Pārbaudi sevi

3.1. uzdevums 

Pierakstīties jaunumiem

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!