Vai labu darbinieku var atrast gadatirgū?
Darba tirgus
Tu uzzināsi:
kas ir darba ņēmējs un kas – darba devējs;
kā veidojas darba algas lielums;
kā darba tirgū darbojas pieprasījums un piedāvājums.
Senākos laikos tirgus laukumos saimnieki noskatīja un nolīga strādniekus lauku darbiem. Bija tradīcija, ka uz jaunajām mājām – jauno darba vietu – nolīgtie strādnieki ar visu savu iedzīvi un ģimeni pārcēlās noteiktā laikā. Noteikti arī tu esi lasījis par Jurģiem aprīlī.
Vai zināji?
Kuldīgas vecais tirgus laukums jeb tagadējais Rātslaukums ir bijis senais Kuldīgas centrs. Tiesības rīkot tirgu bija pilsētas privilēģija, ko piešķīra Livonijas ordeņa mestrs, bet vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogs. Tas veicināja attīstību un norādīja uz Kuldīgas būtisko nozīmi Kurzemē. Viskuplāk apmeklēti bija gadatirgi, taču arī nedēļas tirgos notika rosīga tirgošanās. Pajūgi laukumā tika novietoti rindās, un pircējiem tika piedāvāti galvenokārt pārtikas produkti, kā arī dzīvas vistas, zosis, sivēni, jo daudzos pilsētas pagalmos bija kūtis mājlopiem un putniem. Īpaši tika izsludināti zirgu tirgi. Laukums devis nosaukumu īsajai Tirgus ielai. Mūsdienās Rātslaukums pilsētas svētkos pārvēršas par amatnieku tirgus vietu.
Mūsdienās darbinieks darbu var atrast dažādos veidos.
Piemēram, krustmāte Beāte savam galdniecības uzņēmumam labu meistaru var atrast un vienoties arī kādā no amatnieku tirdziņiem. Taču mūsdienās vienošanās starp darba devēju un darba ņēmēju parasti notiek citādi.
Darba devējs — cilvēks vai cilvēku grupa (uzņēmums), kas piedāvā veikt darbu par samaksu.
Darba ņēmējs — cilvēks, kurš veic darbu par samaksu.
Piemērs!
Andra tētis ir uzņēmējs – viņa uzņēmumam ir vairāki veikali. Andra tētis pieņem darbā pārdevējus – viņš ir darba devējs.
Andra mamma ir skolotāja. Skolas direktors viņu pieņem darbā – mamma ir darbiniece (darba ņēmēja).
Visi darba devēji un darba ņēmēji kopā veido darba tirgu.
Darba tirgus — darba ņēmēju un darba devēju kopums
Darba tirgus pastāv tāpēc, ka cilvēkiem vienmēr ir nepieciešama citu palīdzība, lai īstenotu dažādas idejas un mērķus, piemēram, velosipēdu ražošanu, mājokļu būvniecību, kafejnīcas atvēršanu.
Darba alga — samaksa jeb atlīdzība par cilvēku darbu.
Darba algu, līdzīgi kā cenas citos tirgos, veido pieprasījums un piedāvājums, satiekoties "pircējam" un "pārdevējam".
Piemērs!
Andra ģimene laukos rudenī lasa kartupeļus. Lauks ir liels, un darba daudz, vieni viņi netiks galā, tāpēc ir nolīgti strādnieki, kas palīdzēs kartupeļu lauku novākt ātrāk. Naudas vietā strādniekiem tiek piedāvāts samaksāt ar kartupeļiem. Strādnieki, kuri piekrituši, uzskata, ka tas ir izdevīgs darījums. Arī Andra ģimenei šis darījums patīk, jo darbs tiks padarīts un nauda nebūs jāiesaista, turklāt darbinieki ir ļoti čakli, darbu izdara kārtīgi. Tikpat labi par šo darbu varētu maksāt arī ar naudu.
Padarīto darbu var mērīt dažādi – nostrādātajās stundās, paveiktajā darbā vai kombinējot abus šos rādītājus.
Uzsākot darbu, ir jāsastāda un gan darba devējam, gan darba ņēmējam jāparaksta darba līgums.
Darba līgums — rakstiski noformēta vienošanās starp darba devēju un darba ņēmēju (darbinieku).
Piemērs!
Gan Andra mamma, gan Andra tētis ir parakstījuši darba līgumus.Andra mamma strādā par skolotāju.
Viņa darba līgumu parasta kā darbinieks.
Andra tētis ir uzņēmējs.
Viņš paraksta darba līgumus ar saviem darbiniekiem kā darba devējs.
- darbinieka pienākumi;
- darba devēja pienākumi;
- laiks, līdz kuram noslēgts darba līgums;
- darbinieka darba algas lielums;
- kad darbinieks saņem darba algu.