Kā krāpnieki iegūst tavus datus?
Pikšķerēšana (phishing)
Piemērs!
Anna saņem SMS īsziņu, kurā rakstīts:
“Jūsu bankas konts ir bloķēts aizdomīgas darbības dēļ. Lai atjaunotu piekļuvi kontam, lūdzu, nekavējoties apstipriniet savu identitāti, izmantojot šo saiti: www.bankas-parbaude.lv."
Anna uzspiež uz saites, un atveras vietne, kas izskatās līdzīga viņas bankas mājaslapai. Vietne pieprasa ievadīt internetbankas lietotājvārdu, paroli un bankas kartes datus. Ja Anna ievada šos datus, krāpnieki tos var izmantot, lai piekļūtu viņas internetbankai vai veiktu neatļautus maksājumus.
Anna neievada savus datus un neatver saiti. Viņa sazinās ar banku, izmantojot bankas oficiālajā mājaslapā vai kartes aizmugurē norādīto tālruņa numuru.Anna neievada savus datus un neatver saiti. Viņa sazinās ar banku, izmantojot bankas oficiālajā mājaslapā vai kartes aizmugurē norādīto tālruņa numuru.
Kā atpazīt pikšķerēšanu?
- Saņem negaidītu SMS vai e-pasta ziņu, kurā pieprasīta steidzama rīcība.
- Ziņojumā tiek lūgts apstiprināt personas, internetbankas vai bankas kartes datus.
- Ziņojumā ir saite uz tīmekļvietni, kurā jāievada sensitīva informācija.
- Ziņojums rada satraukumu vai steidzamības sajūtu, piemēram, draud ar konta bloķēšanu.
- Ziņa izskatās pēc bankas vai cita pazīstama uzņēmuma paziņojuma, bet sūtītāja adrese vai tīmekļvietnes adrese šķiet aizdomīga.
- Viltus tīmekļvietne vizuāli atgādina īsto pakalpojuma sniedzēja vietni.
Ko krāpnieks vēlas iegūt?
- Izkrāpt tavu naudu.
- Iegūt internetbankas piekļuves datus.
- Iegūt bankas kartes datus.
- Iegūt Smart-ID vai citus autentifikācijas datus.
- Iegūt personas informāciju, ko izmantot turpmākai krāpšanai.
Kā sevi pasargāt?
- Neļauj sevi steidzināt un nesteidzies izpildīt ziņojumā norādītās darbības.
- Neatver aizdomīgas saites un pielikumus.
- Neievadi internetbankas, Smart-ID vai bankas kartes drošības datus pēc saites saņemšanas SMS vai e-pastā.
- Neapstiprini Smart-ID vai citu autentifikācijas pieprasījumu, ja pats neesi uzsācis konkrēto darbību.
Rīkojies!
- Ja rodas šaubas, sazinies ar banku vai pakalpojuma sniedzēju, izmantojot tā oficiālajā tīmekļvietnē norādīto kontaktinformāciju.
- Ja esi atklājis, ka savus datus esi nodevis krāpniekiem, nekavējoties sazinies ar banku un ziņo policijai.
- Pasargā sevi un savus tuviniekus no krāpniekiem. Izmanto DNS ugunsmūri, kas palīdz bloķēt krāpnieciskas un ļaunprātīgas interneta vietnes. Lejupielādē DNS ugunsmūri jau šodien!
Apskati VSAA krāpšanas piemēru.
1. piemērs- Viltus solījums par atbalstu. VSAA šāds atbalsts nepastāv un šādus lēmumus VSAA nav izsūtījusi.
- Krāpnieki izmanto VSAA nosaukumu, vizuālo noformējumu un simboliku, lai radītu uzticību.
- Ziņa mudina iespējami ātri apstiprināt naudas izmaksu.
- Krāpnieciskā ziņa aicina izmantot tajā ievietotu saiti, lai “apstiprinātu” maksājumu.
- Tiek pieprasīti sensitīvi dati. Nedrīkst ievadīt personas kodu, internetbankas piekļuves datus, Smart-ID autentifikācijas kodus vai maksājumu kartes datus.
- Paziņojumā norādītais e-pasts un tālruņa numurs nav VSAA oficiālā kontaktinformācija.
- VSAA nekad nepieprasa klientiem šādā veidā apstiprināt naudas izmaksu.
- Ja saņem šādu paziņojumu, neklikšķini uz saitēm vai pogām un neievadi nekādus bankas vai autentifikācijas datus. Informāciju pārbaudi tikai oficiālajā VSAA vai Latvija.gov.lv vietnē.
Apskati cert.lv krāpšanas piemērus.
1. piemērsIzlasi ziņu un pievērs uzmanību pazīmēm.
- Aizdomīga sūtītāja adrese. E-pasts tiek sūtīts bankas vārdā, taču sūtītāja informācija var neatbilst īstajai bankai.
- Steidzinošs teksts. Tiek radīts satraukums un mudināts nekavējoties pārbaudīt kontu.
- Aizdomīga saite. Saites adrese nesakrīt ar bankas oficiālo tīmekļvietnes adresi.
- Viltots bankas noformējums. Izmantots bankas nosaukums un logotips, lai radītu uzticību.
- Pieprasīti tavi personas dati. Tiek lūgts ievadīt internetbankas piekļuves un personas kodus.
- Negaidīts aicinājums pieslēgties internetbankai. Banka šādā veidā nelūdz ievadīt piekļuves datus pēc e-pastā saņemtas saites.
2. piemērs
Izlasi ziņu un pievērs uzmanību pazīmēm.
- Aizdomīga sūtītāja adrese. E-pasts nav nosūtīts no oficiālas Latvijas Pasta adreses.
- Krāpnieki uzdodas par Latvijas Pastu, izmantojot tā nosaukumu un vizuālo noformējumu.
- Tiek radīta steidzamības sajūta. Norādīts, ka sūtījums ir aizturēts muitā un nepieciešama tūlītēja rīcība.
- Tiek pieprasīts maksājums. Ziņojumā apgalvots, ka sūtījuma saņemšanai jāveic PVN un atmuitošanas pakalpojuma apmaksa.
- Pieprasīti tavi personas dati. Tiek lūgts ievadīt internetbankas piekļuves un personas kodus.
- Negaidīts aicinājums pieslēgties internetbankai. Banka šādā veidā nelūdz ievadīt piekļuves datus pēc e-pastā saņemtas saites.
