Filmas

Lai labāk saskatītu Fiskālās disciplīnas padomes lomu valsts ekonomikas stabilitātes veicināšanā, ir jāaplūko, kā notiek valsts budžeta sastādīšanas process. Pirmie darbi sākas jau janvāra beigās, kad Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamentā tiek izstrādātas makroekonomikas rādītāju prognozes. Šie dati kalpo par pamatu Stabilitātes programmas izstrādei.

Finanšu ministrija divreiz gadā sagatavo makroekonomisko rādītāju prognozes. Pirmoreiz tas ir februāra sākumā, gatavojot stabilitātes programmu, un otrreiz tas ir jūnija sākumā, gatavojoties jau budžeta procesam.

Finanšu ministrija savas prognozes un iespējamos scenārijus ekonomikā iesniedz izvērtēšanai Fiskālās disciplīnas padomē, kas pēc rūpīgas analīzes pieņem lēmumu – akceptēt vai neakceptēt makroekonomiskās prognozes, kas kalpos par pamatu Stabilitātes programmai.

Iedziļināsimies problēmas saknē, kas ir budžetā trūkstošo līdzekļu jeb deficīta nosegšana, aizņemoties naudu finanšu tirgos. Šādā veidā pieaug valsts parāds. Lai gan visiem ir zināms teiciens, “parāds nav brālis”, tomēr starp mājsaimniecību un valsti ir atšķirība, kad runa ir par parādu.

Ja vārds “disciplīna” jeb stingra kārtības ievērošana mums ir skaidrs, tad vārds “fiskāls” tiem, kuri nestrādā ekonomikas un finanšu jomā, varētu šķist svešs. Vārda “fiskāls” izcelsme ir meklējama gan latīņu, gan franču valodās. Interpretējot, tas būtu maks vai kase.

Ja tu aizņemies komercbankā, piemēram, 50 000 aizņemies, tu katru gadu maksā atpakaļ daļu no pamatsummas un vēl neatmaksāto daļu procentu maksājumos.

Tu jau vari šo darbināt tik ilgi, kamēr tev ir kāds cits, kas aizdod to naudu, lai iepriekšējiem atdotu. Un kamēr tas parāda līmenis ir zems, tikmēr tev ir vieglāk atrast to citu, kas tev aizdos. Jo lielāks ir šis parāds, jo procentu likmju svārstības liek daudz lielāku naudu no budžeta maksāt par procentu maksājumiem.

Fiskālās disciplīnas padome veido seši padomes locekļi un sekretariāts, lai gan Fiskālās disciplīnas padome ir uzraugoša institūcija, tās mērķis ir palīdzēt un sadarboties ar valdību, lai, sekojot līdzi budžeta sastādīšanas procesam, tā varētu laicīgi ziņot par riskiem un potenciālām problēmām.

Lai labāk saskatītu Fiskālās disciplīnas padomes lomu valsts ekonomikas stabilitātes veicināšanā, ir jāaplūko, kā notiek valsts budžeta sastādīšanas process.

Pirmie darbi sākas jau janvāra beigās, kad Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamentā tiek izstrādātas makroekonomikas rādītāju prognozes. Šie dati kalpo par pamatu Stabilitātes programmas izstrādei. Finanšu ministrija divreiz gadā sagatavo makroekonomisko rādītāju prognozes. Pirmoreiz tas ir februāra sākumā, gatavojot stabilitātes programmu, un otrreiz tas ir jūnija sākumā, gatavojoties jau budžeta procesam. Uz budžeta brīdi mums ir jānofiksē kaut kāda bilde, no kuras tālāk mēs veidojam budžetu, tad, piemēram, tādas iestādes kā Latvijas Banka vai komercbankas. Tās prognozes var atjaunot visu laiku.

Kad prognozes un iespējamie riski ekonomikā ir saskaņoti Fiskālās disciplīnas padomē, Finanšu ministrijā sākas darbs pie Stabilitātes Programmas. Kā jau priekšā saka nosaukums, tad šī programma palīdz valstij īstenot stingru fiskālo politiku, lai nodrošinātu valsts ekonomikas stabilitāti.

Un šis maksimālais budžeta izdevumu līmenis ir tas radītājs, kuram visu laiku padome seko līdzi, lai nenotiktu situācija, ka valdība sāk tērēt vairāk nekā to pieļautu apstiprinātais budžets.

Aprīļa beigās Stabilitātes programmas dokumentu pakete, tostarp ar Fiskālās disciplīnas padomes uzraudzības ziņojumu, tiek iesniegta Eiropas Komisijā, kas dažu tuvāko mēnešu laikā visām Eiropas Savienības dalībvalstīm nosūta analītiskus pārskatus un ieteikumus budžeta prioritāšu noteikšanai.

Augustā sākas aktīvas diskusijas valdībā, kur ministrijas piedāvā savas politikas iniciatīvas. Sarunu rezultātā vēlmes tiek salāgotas ar pieejamo budžetu. Šis process nekad nenorisinās bez strīdiem, jo ir daudz prioritāšu, kuras nākas plānot ierobežotu resursu apstākļos. Tas, kā sadalīt budžeta prioritātes ir politiķu atbildība, tāpēc Fiskālās disciplīnas padome seko līdzi tikai tam, lai kopējais izdevumu līmenis būtu saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likumu un Eiropas Savienības nosacījumiem.

Kad budžeta projekts no Finanšu ministrijas puses ir pabeigts, tas tiek iesniegts Fiskālās disciplīnas padomē, rūpīgi izskatot un analizējot budžeta projektu, Fiskālās disciplīnas padome raksta uzraudzības ziņojumu, ko pēc budžeta projekta apstiprināšanas valdībā kopā ar pavadošo dokumentu paketi nodod Saeimai un nosūta Eiropas Komisijai. Šo notikumu parasti arī pavada mediju pārstāvji, sekojot līdzi finanšu ministram ceļā uz Saeimas namu, īpaši fokusējoties uz portfeli, kurā ievietoti budžeta projekta dokumenti. Visbeidzot, pēc diskusijām un apspriedēm Saeima pieņem nākamā gada budžetu.