Filmas

Video Ilgums - 4:03

Kā valsts budžets ietekmē tautsaimniecības attīstību

Parāds un deficīts dod iespēju. Dod iespēju ekonomikai palīdzēt krīzes laikā. Dod iespēju investēt kādos projektos, kas nākotnē nes straujāku izaugsmi. Bet tā ir iespēja, kuru nevajag notrallināt.

Lai gan par 2008. gada ekonomisko krīzi tiek runāts pagātnes formā, tomēr daļa Latvijas sabiedrības joprojām izjūt šo gadu radītās sekas, zaudēti īpašumi, nauda, attiecības, bet vissvarīgāk zaudēti cilvēki, kuriem krīzes radītie apstākļi bija par smagu.

Pašā krīzes zemākajā punktā Latvija atradās valsts bankrota priekšā, kad, vienkāršā valodā runājot, valstij vairs nebūtu naudas, lai izpildītu budžeta saistības, tā vairs nebūtu ekonomiskā, bet nu jau humānā krīze.

Pēkšņi dzīve izskatījās rožaināka, nekā tā bija pirms tam, nozīmēja to, ka riski netika kopumā ļoti pareizi novērtēti, skatījās pārāk optimistiski, nepamatoti optimistiski, un Latvijā ieplūda ļoti liels naudas apjoms, pēc būtības aizņemoties pret nākotnes ienākumiem, cerot, ka nākotnes ieņēmumi tūlīt būs ļoti augstu. Beigās izrādījās, ka tā nudien nav, ka tas būs tālāk, līdz ar to pārspīlēja ar kredītu ņemšanu, pārspīlēja ar pārāk zemu kredīta cenu. Pārspīlēja ar to, ka gribēju visu izdarīt, tas, kas jādara, piemēram, 20 gados, cerēt, ka tas notiks piecos gados.

Līdzīgas lietas notika visā pasaulē, un mums kā mazā, atvērtā ekonomikā tas vienkārši bija krietni sakāpinātākā formā.

Nodokļu ieņēmumi vistiešākajā mērā ir saistīti ar valsts labklājību, proti, jo lielāks ēnu ekonomikas īpatsvars, jo mazāk naudas nonāk valsts budžetā.

Nodokļus maksāt ne vienmēr cilvēkiem ir patīkami. Atsevišķos gadījumos, protams, mēs redzam, ka diezgan liela daļa no sabiedrības no tā cenšas izvairīties, bet valsts var palīdzēt ekonomikai un atbalstīt iedzīvotājus tikai tik daudz, cik naudiņas.

Tā vienkāršoti sakot, es teiktu - Fiskālās disciplīnas padome raugās, lai valsts ilgtspējīgi tērē vai investē savu naudas maka saturu.

Fiskālās disciplīnas padome ir kā tāds sargsuns fiskālajai politikai. Vai valsts budžets, vai nodokļu politika, kas arī nodrošina budžeta darbību, ir adekvāti esošajai ekonomiskajai situācijai.

Fiskālās disciplīnas padome tiešām dara ļoti vajadzīgu un nepieciešamu darbu, bet sabiedrībai arī ir jāsaprot, ka tas darbs būs pilnvērtīgs tikai tad, ja sabiedrība arī ieklausīsies un ņems šos ieteikumus vērā. Līdz šim lielā mērā Fiskālās disciplīnas padome ir sadzirdēta, un tas nudien ir labi.

Pateicoties tam, ka Latvija ir pierādījusi sevi kā fiskāli atbildīgu valsti, un ir ar vienu no zemākajiem valsts parādiem, šobrīd Covid-19 krīzes apkarošanai valdība var aizņemties līdzekļus ekonomikas stimulēšanai par ļoti zemām procentu likmēm.

Visa pasaule, Eiropa un Latvija ir izgājušas cauri ekonomiskās krīzes tumšajiem posmiem. Ko pasaule ir mācījusies un kā tā reaģēs pie nākamajām krīzēm ir grūti paredzēt, bet viens ir skaidrs – fiskālās disciplīnas likums un Fiskālās disciplīnas padome sargā Latvijas iedzīvotājus un jau saknē novērš bēdīgi slaveno trekno gadu kļūdas.

 

Izdrukāt

Pierakstīties jaunumiem

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!