Vai vienmēr jāsabalansē budžets?

Valsts budžeta deficīta veidošanās un lietderība

Materiāls tev palīdzēs:

kādā veidā pretcikliska fiskālā politika (arī izdevumu samazināšana) panāk, ka tautsaimniecība (un mūsu dzīves līmenis) ilgtermiņā aug straujāk.


Valstij, tāpat kā privātpersonām, nav obligāti katrā brīdī budžeta ieņēmumi pilnībā jāsaskaņo ar izdevumiem: atkarībā no vajadzībām budžeta bilance var būt arī pozitīva (pārpalikums) vai negatīva (deficīts). Pārpalikums nozīmē, ka no valsts budžeta tiek tērēts mazāk, nekā ieņemts nodokļos. Tādā gadījumā valsts vai nu samazina savu parādu, vai iegulda kādos aktīvos (aizdod, iegulda vērtspapīros, nogulda bankā u.c.). Deficīta gadījumā valdība aizņemas naudu finanšu tirgos un, deficītam uzkrājoties, veidojas valsts parāds. Būtiski arī ievērot, ka, analizējot budžeta ieņēmumus, būtu vēlams neņemt vērā tos, kuri ir vienreizēji, piemēram, valsts uzņēmuma vai valstij piederošas ēkas pārdošana.

 
1. attēls. Budžeta bilance un valsts parāds



Kādos gadījumos ir pamats aizņemties? Pirmkārt, lai novērstu cikliskas svārstības. Tas plaši iztirzāts jau 7.–9. klases materiālos, bet nedaudz aplūkosim šo jautājumu vēlreiz.
Arī indivīdam ir lietderīgi aizņemties, ja droši zināms, ka grūtības ir īstermiņa, bet guvumi – ilgtermiņa. Piemēram, ja, mācoties jau 3. kursā augstskolā, pēkšņi beidzas uzkrājumi mācību maksai, aizņemties, lai pabeigtu mācības, būtu saprātīgāka iespēja, nekā atmest mācībām ar roku.
Līdzīgi valstij, periodos, kad tautsaimniecībā ir krīze (aug bezdarbs un sarūk iedzīvotāju ienākumi), valdība var palielināt izdevumus vai samazināt nodokļus, tādējādi kāpinot kopējo pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem un palīdzot tautsaimniecībai atveseļoties.
 
2. attēls. Fiskālā politika ekonomiskās krīzes laikā



Savukārt periodos, kad tautsaimniecība atrodas augšupejas fāzē (zems bezdarba līmenis, strauji aug algas), no valsts puses nav nepieciešams radīt papildu pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem. Tāpēc šajos periodos valdības izdevumi būtu jāsamazina, mazinot ekonomikas pārkaršanas riskus.
 
Vēlreiz jāuzsver, kāpēc pārāk augsta inflācija (kura rodas ekonomikas pārkaršanas rezultātā), negatīvi ietekmē tautsaimniecību. Pirmkārt, augsta inflācija ir neparedzama, un tas samazina patērētāju un uzņēmumu iespējas plānot, tādējādi samazinot investīcijas un ilgtermiņa izaugsmi. Otrkārt, mazāka daļa ienākumu tiek noguldīta, bet tas atkal samazina investīcijas, jo sarūk banku iespējas aizdot (pieaug naudas aizņemšanās izmaksas, samazinot investīciju atdevi). Treškārt, inflācijai ir negatīva ietekme uz iedzīvotāju vienlīdzību: lielāku ienākumu daļu saņem tie, kuru ienākumi ir mainīgi (piemēram, uzņēmumu īpašnieki), salīdzinājumā ar tiem, kuru ienākumi ir fiksēti (piemēram, pensionāri un valsts iestāžu darbinieki). Ceturtkārt, inflācija samazina valsts konkurētspēju eksporta tirgos (jo valstī ražotās preces kļūst relatīvi dārgākas), tādējādi valstij būs jāsamazina iekšējais patēriņš, lai importētu to pašu daudzumu ārvalstu preču (tas ir būtiski Latvijai, jo tās ir kapitālpreces, kas nodrošina izaugsmi).

 

Pretcikliska politika veicina tautsaimniecības izaugsmi, jo palielina prognozējamību. 3. attēlā atspoguļota tautsaimniecība bez valdības iejaukšanās – novērojam ievērojamu ciklisku IKP variāciju.
 
3. attēls. Tautsaimniecības cikliskums, valdībai neiejaucoties
 

Valdība var izvēlēties izmantot fiskālo politiku, samazinot vai palielinot kopējo pieprasījumu (4.a attēlā redzam kā tas atspoguļotos AD-AS modelī, pārvirzoties AD līknei). 4.b attēlā redzam, ka tas samazina ekonomiskās attīstības cikla ietekmi – kā lejupslīdes, tā augšupejas fāzē ir mazāka IKP atšķirība no potenciālā IKP (tendences līnijas).
 
4. attēls. Fiskālā politika un tās ietekme uz ekonomiskās attīstības ciklu
 

Taču tas nav viss stāsts. Pretcikliska politika palielina prognozējamību, tādējādi netieši veicinot investīcijas (un ilgtermiņa izaugsmi), kā arī tieši investē kapitālā, tādējādi arī veicinot ilgtermiņa izaugsmi (sk. 5. att.; ilgtermiņa IKP pieaugums veiksmīgas politikas rezultātā ir lielāks, nekā būtu bez valdības iejaukšanās). 

5. attēls. Fiskālās politikas ietekme uz ilgtermiņa izaugsmi
 

 
6. attēls. Fiskālā politika ekonomiskās augšupejas laikā 



Tādējādi ekonomiskās krīzes situācijās valsts var dzīvot pāri saviem līdzekļiem un veidot budžetu ar deficītu (t.i., īstenot stimulējošu fiskālo politiku).
 
Tomēr šī tautsaimniecības izaugsme, kas ļauj vieglāk pārdzīvot krīzi, nenāk par brīvu. Rezultāts būs ne tikai augstāka izaugsme, bet arī lielāks parāds.
 
7. attēls. Stimulējoša fiskālā politika un valsts parāda palielināšanās ekonomiskās krīzes laikā
 

 
Tāpēc, tautsaimniecībai atveseļojoties, jāveido budžets ar pārpalikumu (t.i., jāīsteno ierobežojoša fiskālā politika), lai varētu atmaksāt krīzes periodos veiktos aizņēmumus, kā arī veidotu uzkrājumu nākamajiem krīžu periodiem.
 
Lai gan šāda fiskālā politika palīdz stabilizēt ekonomisko izaugsmi, izvairoties no "amerikāņu kalniņiem" (ekonomikas pārkaršanas un krīzes formā), praksē to ne vienmēr izdodas īstenot. Kārdinājums palielināt budžeta izdevumus ekonomiskās augšupejas laikā mēdz būt pārāk liels, tādējādi krīzes laikā uzkrātais deficīts ne vienmēr tiek dzēsts. Tāpēc gandrīz visām pasaules valstīm ir izveidojies liels valsts parāds.
 

Pārbaudi sevi

2.1. uzdevums 

Pārbaudi sevi

2.2. uzdevums 

Pierakstīties jaunumiem

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!