Filmas

Šobrīd zelts kopā ar ārvalstu valūtu rezervēm veido Latvijas Bankas ārējās rezerves. Tam gan ir vairāk politiska, psiholoģiska un emocionāla ietekme, jo zelta rezerves uzkrātas Latvijas Republikas neatkarības pirmajos gadu desmitos. Piedāvājam noskatīties apmeklētāju centra "Naudas pasaule" vajadzībām veidotu filmu par Latvijas zelta vēsturi, jo tā liktenis ir bijis nozīmīgs arī pašas Latvijas vēsturē.

                                       © Latvijas Banka

Video teksts:

Latvijas Republikas zelts nav leģenda, tā ir realitāte. 1940. gada beigās ārvalstu bankās bija deponēti 10 607,2 kg Latvijas zelta. Bet Rīgā glabājās 1604,3 kg. Pirms Otrā pasaules kara Latvijas zelta kopējā vērtība bija 71,1 miljons latu. Zelts nodrošināja Latvijas finanšu sistēmas stabilitāti un lata atzīšanu par drošu valūtu tiklab Latvijā kā ārvalstīs.

Sākotnēji zelts jaunās Latvijas valsts vajadzībām tika vākts tautas brīvprātīgu ziedojumu veidā. Par idejas pirmsākumu kļuva 1919. gada novembrī izveidotais Latvijas sieviešu zelta fonds, kura mērķis bija atbalstīt Latvijas Brīvības cīņas. 1919. gada rudenī pienāca viens no kritiskākajiem brīžiem – Rīgai draudīgi tuvojās Bermonta karaspēks. Labdarības organizācija Latvijas sieviešu palīdzības korpuss aicināja ziedot frontei. Sievietes izveidoja karavīriem paredzētus ēdināšanas punktus, veļas un drēbju šūšanas darbnīcas, saziedoto silto apģērbu izdales punktus.

Tautā populārā rakstniece un kvēla neatkarīgās Latvijas patriote Ivanda Kaija aicināja: “Latvju sievietes! Bez aplinkiem, cik jūs no saviem zelta vizuļiem atdosiet, kad dzimtenes labā valsts to no jums tagad prasa. Kad jūsu vīrieši par tautas brīvību un tēvzemi liek ķīlā savu dzīvību.”

Sākotnēji Latvijas zelta fonds brīvprātīgos ziedojumus pieņēma Rīgas Latviešu biedrības namā, bet drīz tam tika atrastas telpas Krājaizdevēju sabiedrības kantorī, toreizējā Ņevas ielā 17.

Latvijas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis, paužot vislielāko atbalstu šim pasākumam, atzina, ka pats nebūtu uzdrošinājies izteikt šādu aicinājumu, jo visi pilsoņi jau tā aplasīti bez žēlastības – jo drēbes, apavus, veļu un nupat mēteļus un kažokus armijai.

Uz Latvijas sieviešu zelta fondu tika nestas zelta un sudraba rotaslietas, pulksteņi,  biķeri, briļļu rāmji, karotītes, laulības gredzeni un pat zelta zobs. Līdz 1920. gada pavasarim Latvijas sieviešu zelta fondā bija saziedots 1179 zelta un 1370 sudraba izstrādājumi. Pati fonda prezidente Ivana Kaija šim mērķim ziedoja laulības gredzenu.

Pēc uzvaras pār Bermontu 1919. gada novembrī ziedotāju straume pamazām apsīka. Mierīgajā ikdienas dzīvē parādījās citas problēmas. Ar mērķi apturēt strauji augošo inflāciju, Latvijas Pagaidu valdība 1920. gada martā izdeva rīkojumu par Valsts Zelta fondu. To izveidoja no visiem valsts rīcībā esošajiem zelta, citu dārgmetālu un ārvalstu valūtas krājumiem. Valsts Zelta fonda līdzekļi tika dalīti trīs grupās. Zelta lējumi un ārvalstu valūta, kas pirkta par valsts līdzekļiem, konfiscēts vai citādi valsts īpašumā nonācis zelts un ziedojumi, kuru pamatu veidoja tieši šīs Sieviešu zelta fondā saziedotās vērtslietas.

Visa šo vērtību neaprakstāmā bagātība pati par sevi iespaidīgi ilustrē Latvijas pārdzīvotos juku laikus. 1922. gada 1. novembrī sarakstā uzskatītas 99 kastes, 6 čemodāni, 3 grozi un viens maisiņš dažādu vērtslietu. Kopš 1922. gada decembra viss Latvijas zelts glabājas vienuviet – Latvijas Bankā. Valsts Zelta fonda nozīmīga daļa bija arī Krievijas cara laika zelta rubļi, kas, saskaņā ar Miera līgumu, Latvijai pienācās kā kompensācijas par Pirmā  Pasaules kara laikā izvestajām vērtībām.

Latvijas bankas ilggadējais Padomes priekšsēdētājs Ādolfs Klīve savās atmiņās norāda, ka visas iegūtās zeltlietas, izņemot zelta rubļus, vēlāk tika pārkausētas stieņos ar attiecīgu raudzi un svara atzīmi. No 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Valsts Zelta fonda noguldījumu vērtība no 13 miljoniem latu pieaugu līdz 71,1 miljonam latu.

Kārlis Ulmanis jau 1936. gadā, saņēmis informāciju par iespējamo karu, mudināja Banku pastiprināti uzkrāt zeltu un ārvalstu valūtu. Drošības apsvērumu dēļ 90% Latvijas zelta tika nogādāts uz lielvalstu bankām – galvenokārt uz Lielbritāniju un ASV.

1940. gadā Padomju okupācijas vara nekavējoties sāka izrādīt interesi par Latvijas Bankas zelta un valūtas krājumiem. Latvijas bankā tobrīd esošais zelts uz PSRS valsts banku Maskavā tika izvests 1941. gada 22. jūnijā, kad sākās Nacistiskās Vācijas iebrukums.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1992. gada martā, Latvijas Republikas Augstākā padome uzdeva Latvijas Bankai pārņemt savā bilancē visu līdz 1940. gadam Latvijai piederējušo zeltu un citas vērtības ārvalstīs. 1992.gadā Latvijas pārņēma tai piederošo zeltu Starptautisko Norēķinu bankā. Pašlaik Latvijas Bankai ir 7,7 tonnas zelta, no kurām 1,1 tonna iekļauta Eiropas Centrālās bankas rezervēs. Latvijas zelts glabājas Anglijas bankā.