Raidierakstā Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītājs Kaspars Kravinskis un vecākā finanšu pratības speciāliste Aija Brikše skaidro, kas ir finanšu pratība, kāds šobrīd ir Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības līmenis, kā tiek organizēts finanšu pratības attīstības darbs Latvijā un kāda ir Latvijas Bankas loma tajā, kā arī skaidro, kāpēc būtiska loma šajā darbā ir tieši skolotāju kopienas izveide.
Finanšu pratība – pirmajā brīdī izklausās visai sarežģīti. Bet ko šis jēdziens nozīmē? Atbildot īsi – tas, ko zinām, protam un praktiski darām ar savu naudu jeb naudas prasme. Arī gādīga saimniekošana.
Īsi no raidieraksta dalībnieku teiktā:
Aija Brikše.
- Finanšu pratību var saukt arī par naudas prasmi – tas ir tas, ko zinām, protam, praktiski darām ar savu naudu (kā nopelnam, tērējam, plānojam, uzkrājam, kā nodrošinām savu finanšu drošību, ilgtspēju un labklājību).
- Finanšu pratībai ir daudz šķautnes. To nav iespējams kā atbalsta jomu ielikt tikai "vienā mājā". Tas ir kopīgs projekts vairākām institūcijām. Pirms vairāk nekā desmit gadiem šīs institūcijas vienojās, kā strādāt, to nostiprinot stratēģijā. Kopīgais darbs notiek darba grupā, kuru iepriekš vadīja Finanšu un kapitāla tirgus komisija, bet no 2022. gada šo darbu vada Latvijas Banka.
- Darba koordinēšana nozīmē pārredzēt kopīgo lauku vadīt darba grupas darbu, mērīt finanšu pratības attīstības progresu – gan to, kā iedzīvotājiem veicas ar finanšu pratību, gan to, kā iesaistītajām institūcijām veicas ar sava finanšu pratības darba, kas ir daļa kopīgo mērķu sasniegšanai, paveikšanu.
- Šobrīd Latvijas iedzīvotāju vidējais finanšu pratības indekss, ar kuru mēra finanšu pratības līmeni, ir 21 punkts no 99 punktiem. Turklāt dažādās iedzīvotāju grupās finanšu pratība būtiski atšķiras.
- Starptautiskajā kontekstā esam kaut kur pa vidu OECD valstu grupā, turklāt zināšanas ir kopumā augstākas nekā prasmes un praktiskā rīcība.
- Šā gada plānos ir atjaunot iedzīvotāju finanšu pratības kompetenču standartu, īstenot iedzīvotāju aptauju, lai nomērītu aktuālo finanšu pratības līmeni.
Kaspars Kravinskis.
- Finanšu pratība nav pašsaprotama lieta. Mūsdienās finanšu pratības jautājumu izpratne prasa iedziļināšanos, jo finanšu pasaule kļūst sarežģītāka.
- Nākamie finanšu pratības soļi ir vairāk saistīti ar darbu pie atbilstošu attieksmju, uzvedības izveides un nostiprināšanas.
- Ekonomika un finanšu pratība ietekmē ikviena iedzīvotāja dzīvi. Latvijas Banka piedāvā sabiedrībai vairākas izglītošanās iespējas – zināšanu centra "Naudas pasaule" apmeklējumu, vietnes "Naudas skola" informāciju, mācību līdzekli ekonomikas jautājumu apguvei "Mana ekonomika", kā arī piedāvājam skolotājiem seminārus.
- Skolotāju kopienas izveide ir ļoti būtiska, jo skolotājs ir paraugs, autoritāte bērniem. Tieši skolotājs var ietekmēt jaunās paaudzes finanšu pratību. No skolotājiem saņemam arī atgriezenisko saisti un varam izvērtēt finanšu pratības veicināšanā ieguldītā darba atdevi.
- 2022. gads ir Latvijas Bankas simtgades gads. Tādēļ augustā aicināsim skolotājus uz konferenci, kurā diskutēsim arī par aktuāliem finanšu pratības aspektiem. Šogad finanšu pratības nedēļā iznāks arī īpaša, finanšu pratībai veltīta monēta.
Latvijas Bankas raidieraksti "Skanošais" ir sarunas ar pētniekiem, nozaru ekspertiem par dažādām ekonomikas un finanšu tēmām. "Naudas skolā" piedāvājam tās raidieraksta epizodes, kuras palīdz ikvienam izprast ekonomikas pamatus un finanšu pratības jautājumus, skolotājiem – organizēt mācību procesu, vecākiem – iesaistīt bērnus diskusijā par naudas tēmām.