Par tēmu

Kritiskie finanšu pakalpojumi

Kas ir krīze?

Krīze ir bīstams un sarežģīts dzīves brīdis. Piemēram, plūdi vai karš.

Tādas lielas nelaimes var mainīt daudzu cilvēku dzīvi.
Tad valdība paziņo par ārkārtas situāciju valstī.
 
Ārējā ienaidnieka uzbrukums ir bīstams visai valstij.
Tad valdība paziņo par izņēmuma stāvokli valstī.

Atbildīgie dienesti sāk aizsargāt valsti.
Par rīcību šādā krīzē var lasīt šajā atvērumā.

Krīzē noteikti strādās 4 Latvijas lielākās bankas.

Tās ir: Swedbank, SEB banka, Citadele, Luminor.

---

Kas ir kritiskie finanšu pakalpojumi?

Kritiskie finanšu pakalpojumi ir tie bankas pakalpojumi, bez kuriem cilvēki nevar iztikt.

1. Maksājumi internetbankā un mobilajā telefonā vai planšetē.

Krīzē kādu laiku var nebūt elektrības un interneta.
Tomēr bankas rūpēsies,
lai pārējā laikā maksājumi darbojas kā parasti.

2. Maksājumi ar bankas karti. 

Ar bankas karti varēs maksāt,
ja būs elektrība un internets.

Ja internets nebūs,
ar bankas karti varēs  nopirkt tikai visvajadzīgākās preces.
Tā drīkstēs iztērēt ne vairāk kā 200 eiro. 

Latvijas Banka rūpēsies,
lai pārējā laikā maksājumi darbojas kā parasti.

3. Naudas izņemšana no bankomāta. 

Visā Latvijā krīzē noteikti strādās 99 bankomāti.
Lai apskatītu bankomātu karti, spied šeit!

---

Kā varēs dabūt skaidro naudu?

Skaidrā nauda ir papīra naudas zīmes un monētas.

Krīzē ar skaidru naudu maksāt var būt vienkāršāk.
Tāpēc mājās vienmēr jābūt skaidrai naudai.

Latvijas Banka iesaka:
• vienmēr turēt mājās skaidru naudu 1 nedēļas iepirkumiem;
• turēt mājās skaidru naudu mazās naudas zīmēs.
Piemēram, 5, 10 vai 20 eiro.

Bankas centīsies,
lai krīzē strādā visi bankomāti.
Visā Latvijā noteikti strādās 99 bankomāti.
Šo bankomātu adreses tu vari atrast Latvijas Bankas mājas lapā.

---

Kā sargāt savu naudu no krāpniekiem?

Ar savu naudu vienmēr rīkojies uzmanīgi!
Krīzē cilvēku bailes un neziņu var izmantot krāpnieki.
Viņi var mēģināt nozagt tavu naudu.

Neizņem pārāk daudz naudas bankomātā!
Daudz skaidras naudas ir grūti glabāt droši.
Cik daudz skaidras naudas tev vajag?
Latvijas banka iesaka turēt mājās skaidru naudu 1 nedēļas iepirkumiem.
Neizņem vairāk naudas no bankomāta bez konkrētas vajadzības!

Izvērtē ziņas! 
Krīze cilvēkus baida un satrauc.
Tādos brīžos rodas arī viltus ziņas.
Viltus ziņas ir izdomājumi vai meli.
Tāpēc vienmēr pārbaudi ziņas!

Sargā savus datus un naudu!
Krāpnieki var piedāvāt glabāt tavu naudu drošākā vietā.
Piemēram, ārzemju bankā.
Netici šādiem piedāvājumiem!
Tā krāpnieki mēģina nozagt tavu naudu.

Nekad nedod svešiem cilvēkiem:
• savu bankas karti;
• savas bankas kartes numurus un paroles;
• savas internetbankas numurus un paroles.

---

Vai tava banka ir gatava krīzei?

 
Bankas Latvijā rūpēsies par tavas naudas drošību arī krīzē. 


Tava nauda bankā nepazudīs arī krīzē.

Valsts sargā tavu naudu!

Ja tava banka nevarēs izmaksāt naudu,
naudu tev izmaksās no īpaša valsts fonda.

---

Kur krīzē atrast uzticamas ziņas par naudu un bankām?

Latvijas Bankā, bank.lv, tālrunis informācijai 67 02 2300
Finanšu ministrijā, fm.gov.lv, tālrunis informācijai 67 09 5405

Vienmēr var jautāt padomu 4 lielākajās Latvijas bankās:

Swedbank, swedbank.lv, tālrunis informācijai 67 44 4444
SEB banka, seb.lv, tālrunis informācijai 67 77 9988
Citadele, citadele.lv, tālrunis informācijai 67 01 0000
Luminor, luminor.lv, tālrunis informācijai 67 17 1880

---

Kā būt gatavam krīzei?

Vienmēr turi mājās naudu 1 nedēļas pirkumiem mazās naudas zīmēs! Piemēram, 5, 10 vai 20 eiro.

• Visā Latvijā krīzē noteikti strādās 99 bankomāti. Sameklē un pieraksti sev tuvākā bankomāta adresi!
 Sameklē un pieraksti savas bankas telefona numuru!
 
• Lasi savas bankas ziņas sociālajos tīklos!
 
• Bankas ziņos par visu svarīgo.
Piemēram, ko darīt krīzē vai kā sargāt naudu no krāpniekiem.
 
• Turpini atmaksāt savus kredītus arī grūtās situācijās!
Par savām grūtībām brīdini banku!
 
• Sargā savus svarīgos datus, numurus un paroles!
 
• Krīzē drošība būs vēl svarīgāka nekā parasti.
Tāpēc jau tagad parūpējies par vairākiem veidiem,
kā droši apstiprināt sevi kā bankas lietotāju.
Piemēram, tagad tu lieto kodu kalkulatoru.
Drošiem maksājumiem krīzē iemācies lietot arī Smart ID!
 
• Jau tagad iemācies izmantot visus pakalpojumus internetbankā!

Buklets - Kas jāzina par naudu un finanšu pakalpojumiem krīzes situācijā?

Par tēmu

Naudas mūļi

Krāpnieki var izmantot tavu vēlēšanos ātri nopelnīt.

Piemēram, tevi palūdz izņemt no bankomāta naudu.
Pēc tam tev jāatdod šī nauda cilvēkam,
kurš to pārskaitīja uz tavu kontu.
Daļu naudas tu drīksti paturēt sev.

Tu šādā darījumā kļūsti par naudas mūli.
Tā sauc naudas atmazgāšanā izmantotu cilvēku.

Naudas atmazgāšana ir noziegums,
kurā noziedzīgi iegūtu naudu izmanto godīgos darījumos.
Piemēram, atmazgā cilvēku tirdzniecībā vai par narkotikām dabūtu naudu.

Krāpnieki var atmazgāt arī citiem cilvēkiem izkrāptu naudu.
Naudas mūlis ir nozieguma dalībnieks.

---

Kādi cilvēki kļūst par naudas mūļiem?

 Krāpnieki noziegumos iesaista cilvēkus ar sliktām zināšanām naudas jautājumos.
 Parasti tie ir:

• jaunieši no 16 gadu vecuma,
  kuru darījumus bankas kontā vecāki nepārbauda;
• nabadzīgi cilvēki;
• bezdarbnieki;
• cilvēki naudas grūtībās,
  piemēram, cilvēki ar lieliem parādiem;
• ārvalstu studenti. 

---

Kur krāpnieki atrod naudas mūļus?

Dažādās reklāmās internetā un sociālajos tīklos:

• Telegram 
• Tik Tok
• WhatsApp
• Messenger
• Viber. 

Skolās, koledžās, augstskolās krāpnieki uzrunā cilvēkus personiski.
Dažreiz krāpnieki lūdz pastāstīt par iespēju ātri nopelnīt skolēnu un studentiem draugiem.

Piedāvājumu ātri nopelnīt krāpnieki nosūta e-pastā.

Krāpnieki iespēju labi nopelnīt cilvēkiem bez darba pieredzes var solīt darba sludinājumos. 

---

Kā krāpnieki pierunā cilvēkus?

Krāpnieks cenšas ar tevi sadraudzēties.
Viņš runā ar tevi par kopējām interesēm un iegūst tavu uzticēšanos.
Tad krāpnieks piedāvā tev ātri nopelnīt.

Bieži krāpnieki iesaista pierunāšanā citus jauniešus.
Piemēram, tavus skolas biedrus vai draugus.
Viņi piedāvā labi nopelnīt.
Tev tikai jāiedod savi bankas dati.
Parasti šie jaunieši stāsta,
ka viņi paši tā pelna daudz naudas. 

---

Kāda ir atbildība par piedalīšanos naudas atmazgāšanā?

Tikai tu pats atbildi par to,
ko tu dari!

Naudas mūļi ir nozieguma dalībnieki.
Naudas mūļus notiesā un piespriež viņiem sodu.
Sodu var piespriest cilvēkam jau no 14 gadu vecuma.

Soda veidi var būt dažādi:

• cietumsods uz laiku līdz 12 gadiem;
• naudas sods;
• piespiedu darbs sabiedrības labā; 
• tavas mantas atņemšana un atrašanos atbildīgo dienestu uzraudzībā līdz pat 3 gadiem. 

---

Kā sevi pasargāt?

Uzmanies no aicinājumiem viegli nopelnīt!
 
Neklusē!
Pārrunā ar saviem tuviniekiem piedāvājumu viegli nopelnīt.
 
Ziņo! 
Ziņo par piedāvājumu viegli nopelnīt Valsts policijai!
 
Kā ziņot policijai?
Vairāk lasi šajā mājas lapā: Valsts policija.
 
Kur vēl var ziņot par aizdomīgiem piedāvājumiem internetā?
Vairāk lasi šajā mājas lapā: Drošs internets.

---

Kā kļūšana par naudas mūli ietekmēs tavu nākotni?

Vairāki gadi cietumā.
Tavi draugi un vienaudži tikmēr turpinās dzīvi brīvībā.

Grūtības atrast darbu. 
Vairākās profesijās pirms pieņemšanas darbā rūpīgi pārbauda cilvēka pagātni. Šajās profesijās nevar strādāt
cilvēki pēc soda izciešanas.
 
Piemēram, tevi neņems darbā  aviācijā, bankā, apdrošināšanā.
Tu nevarēsi strādāt par policistu, advokātu, prokuroru  vai tiesnesi.

Grūtības strādāt vai studēt ārzemēs.

Slēgti bankas norēķinu konti.
Tev var neļaut izmantot banku pakalpojumus.  

Krāpnieki tavus datus var izmantot arī citos noziegumos.
Sargā savus bankas datus no svešiniekiem!
Krāpnieki tavu bankas konta numuru, kartes vai internetbankas datus var izmantot sev par labu.
 
Piemēram, paņemt ātro kredītu uz tava vārda vai nodibināt uzņēmumu.
Tad tu būsi atbildīgs par šī uzņēmuma darbību. 

---

Kas vēl tev draud?

Tu visu laiku baidīsies no soda par izdarīto noziegumu.  

Tu nevarēsi pārtraukt  būt par naudas mūli.
Krāpnieki tev neļaus pašam pieņemt lēmumu beigt šo darbu.
Viņi var ar spēku tevi piespiest strādāt.

Krāpnieki var draudēt pastāstīt citiem par tavu nodarbošanos.
Tā viņi var piespiest piedalīties tevi citos noziegumos. 

---

Atceries!

Tu esi gudrāks par krāpnieku! 
Nekļūsti par naudas mūli! 

 Vairāk tu vari lasīt internetā:
 Finanšu izlūkošanas dienesta vietnē.

---

Par tēmu

Krāpšanas veidi

Krāpnieki darbojas aktīvi un turpina izkrāpt naudu no iedzīvotājiem.
Uzzini,
kā atpazīt krāpnieku?
Kā pasargāt savus bankas datus un savu naudu?

Buklets - Kā pasargāt savi un savu naudu no krāpniekiem?

---

Krāpniecība ir cilvēku mānīšana.
Krāpnieki ar viltību un meliem mēģina dabūt tavu naudu vai īpašumu.
Krāpniecība ir noziegums.


Banka, policija, tiesas, prokuratūra, pasts
nekad tev nezvanīs un nejautās īsziņā vai e-pastā:

bankas karšu datus:

• kartes paroli;
•  kartes drošības kodu. Piemēram, CVC/CVV;
•  kartes numuru.

internetbankas un bankas pieejas datus:

• internetbankas lietotāja numuru;
• Smart-ID PIN 1, vai PIN 2 kodu;
• konta numuru;
• kodu no īsziņas.

tavus personas datus:

• personas kodu;
• pases vai eID kartes numuru.

---

Investīciju krāpšana

Tev piedāvā izdevīgi ieguldīt naudu un saņemt lielu peļņu.
Parasti krāpnieki piedāvā nopirkt labi zināmu uzņēmumu akcijas, obligācijas vai zeltu.
Krāpnieki var aicināt ieguldīt naudu fondos.
Investīciju krāpšana notiek viltus platformās un sociālajos tīklos,
kurus izveido paši krāpnieki.

• Krāpnieks piezvana bankas vai citas finanšu iestādes vārdā.
  Viņš piedāvā ieguldīt naudu un saņemt neticami lielu peļņu. 
• Krāpnieks bieži runā svešvalodā vai sliktā latviešu valodā.
• Krāpnieks izmanto tavu pieredzes trūkumu.
  Viņš kārdina ar iespēju ātri nopelnīt.
• Krāpnieks stāsta,
  ka darījums ir pilnīgi drošs un izdosies.  
• Krāpnieks stāsta,
  ka pats labākais laiks ieguldīt naudu ir tieši tagad un steidzina tevi.
  Neļauj sevi steidzināt! 
• Krāpnieki var tev rādīt viltus mājaslapu.
  Tajā var redzēt viltotu informāciju par ieguldījumiem ar labu peļņu. 
• Krāpnieks var aicināt tevi uzlikt savā datorā viltus programmu savu investīciju pārvaldīšanai.
• Krāpnieks var tev rādīt sabiedrībā pazīstamu cilvēku fotogrāfijas
  un melot par viņu iegūto peļņu.
• Taču beigās tu nevari saņemt nopelnīto naudu. 
  Tu zaudē arī visu savu ieguldīto naudu.

Ko krāpnieks grib dabūt?

• Tavus bankas kartes datus.
• Tavu piekļuvi bankas kontam.
  Piemēram, internetbankas lietotāja numuru, kartes PIN kodus, konta numuru, Smart-ID kodus.
  Krāpnieks var izmantot šo informāciju sev par labu.
  Piemēram, paņemt uz tava vārda lielu kredītu.
• Tavu naudu. 

Kā sevi pasargāt?

• Netici uzstājīgiem zvanītājiem pa telefonu!
• Nerunā pa telefonu ar svešiniekiem.
• Sargā savus bankas datus no svešiniekiem!
• Nenosauc šādu informāciju svešiniekiem pa telefonu!
• Neļauj svešiniekiem lejuplādēt savā datorā svešas programmas vai citu
• informāciju.
• Krāpnieki viltus mājaslapās tev var nozagt bankas datus un naudu!
• Pirms jebkura ieguldījuma pajautā savai bankai,
  vai tas ir droši. 
• Pārbaudi Latvijas Bankas mājaslapā,
  vai krāpnieka nosauktajam uzņēmuma ir licence.
• Jebkurā ieguldījuma var naudu nopelnīt vai arī zaudēt.
  Netici ieguldījumiem bez riska un ar lielu peļņu.
• Neaizņemies naudu,
  lai to ieguldītu nezināmā darījumā.
• Ziņo savai bankai un policijai:
   - par aizdomīgiem svešiniekiem un darījumiem;
   - ja kāds svešinieks tevi jau piekrāpa. 

Noklausies investīciju krāpšanas audio stāstu!

---

Romantiskā krāpšana

Svešinieks cenšas tev iepatikties.
Pēc tam viņš cenšas izmānīt no tevis naudu.
Šis svešinieks ir krāpnieks.
Iepazīšanās ar šādu krāpnieku parasti notiek sociālajos tīklos.
Piemēram, Facebook, Instagram, Tinder.

 Pēc iepazīšanās krāpnieks sarakstās ar tevi internetā.

• Krāpnieks mēģina iegūt tavu uzticību.
  Viņš sūta tev fotogrāfijas un stāsta izdomātus stāstus par savu dzīvi.  
  Piemēram, ka viņš ir grūtībās, nonācis uzņēmējs vai slepenā dienesta karavīrs.
• Krāpnieks tev melo par savām naudas grūtībām.
  Tu notici un pats pārskaiti krāpniekam naudu. 
• Krāpnieks parasti stāsta,
  ka viņam pašam ir nauda.
  Tikai šobrīd viņš nevar to dabūt. 
• Ne vienmēr krāpnieks ir vīrietis.
  Arī sieviete var būt krāpniece. 
• Krāpnieks var lūgt tevi sūtīt viņam ļoti personīgu informāciju.
  Piemēram, tavas fotogrāfijas vai video.
  Vēlāk šīs fotogrāfijas vai video var izmantot naudas izspiešanai no tevis.

Ko krāpnieks grib dabūt?

• Tavus bankas kartes datus.
• Tavu piekļuvi bankas kontam.
  Piemēram, internetbankas lietotāja numuru, kartes PIN kodus, konta numuru, Smart-ID kodus.
  Krāpnieks var izmantot šo informāciju sev par labu.
  Piemēram, paņemt uz tava vārda lielu kredītu.
• Tavu naudu.

Kā sevi pasargāt?

• Sargā savus bankas datus no svešiniekiem!
  Nenosauc šādu informāciju svešiniekiem pa telefonu!
  Neraksti šādu informāciju svešās mājaslapās,
  ko tev atsūta kā interneta saiti. 
• Nesūti svešiniekiem ļoti personīgas fotogrāfijas vai video.
  Tās var izmantot naudas izspiešanai no tevis.
• Neatver nezināmas mājaslapas,
  kuras tev atsūta uz telefonu.
• Nepārskaiti naudu svešinieku ārkārtas situāciju risināšanai!
• Neaizņemies naudu svešinieka vajadzībām!
• Ziņo savai bankai un policijai:
   - par aizdomīgiem svešiniekiem un aicinājumiem;
   - ja kāds svešinieks tevi jau piekrāpa. 

Noklausies romantiskās krāpšanas audio stāstu!

---

Viltus rēķinu krāpšana

 Krāpnieks tev uz e-pastu atsūta viltus rēķinu par preci vai pakalpojumu.
 Taču tu šādu preci vai pakalpojumu nemaz nepasūtīji. 

• Krāpnieks tev atsūta vairākas e-pasta vēstules ar rēķiniem.
  Viņš cer,
  ka tu šos rēķinus samaksāsi.
• Tu nepārbaudi naudas saņēmēju un viņa konta numuru.
  Tā tu pārskaiti naudu uz krāpnieka kontu,
  kas ir tev atsūtītajā rēķinā.
  Piemēram, tu saņem rēķinu par dzīvokļa īri.
  Tev jāpārbauda konta numurs.
  Tam jāsakrīt ar iepriekšējā dzīvokļa īres rēķinā norādīto konta numuru.  

Ko krāpnieks grib dabūt?

• Tavu naudu. 

Kā sevi pasargāt?

• Pārliecinies,
  ka tiešām gaidi rēķinu par preci vai pakalpojumu.
• Tev jāpārbauda konta numurs atsūtītajā rēķinā.
  Tam jāsakrīt ar iepriekšējā līdzīgā rēķinā norādīto konta numuru.  
• Sazvanies ar pakalpojuma sniedzēju,
  ja tev rodas šaubas par rēķinu.
  Telefona numuru sameklē pakalpojuma sniedzēja mājaslapā! 
• Neatbildi uz viltus rēķinu sūtītājiem e-pastiem.
• Ziņo savai bankai un policijai:
   - par aizdomīgiem svešiniekiem un darījumiem,
   - ja kāds svešinieks tevi jau piekrāpa.

---

Krāpnieciski telefona zvani

 Svešinieki pa telefonu mēģina uzzināt tavus personas datus un dabūt tavu naudu.  

• Tev piezvana svešinieks un izliekas par bankas, policijas vai pakalpojumu sniedzēja pārstāvi.
  Piemēram, par mobilo sakaru operatora pārstāvi.
• Svešinieks melo par aizdomīgu darījumu tavā bankas kontā.
  Krāpnieki melo,
  ka tev ir nopietna problēma un piedāvā uzreiz palīdzēt.
  Parasti viņi aicina tevi ieiet internetbankā ar taviem pieejas datiem.  
• Krāpnieki uzstājīgi piedāvā palīdzēt un mēģina dabūt no tevis pēc iespējas vairāk informācijas.
• Krāpnieks bieži runā svešvalodā vai sliktā latviešu valodā. 

Ko krāpnieks grib dabūt?

• Tavus bankas kartes datus.
• Tavu piekļuvi bankas kontam.
  Piemēram, internetbankas lietotāja numuru, kartes PIN kodus, konta numuru. 
• Izmantot iegūto informāciju sev par labu.
  Piemēram, tavā vārdā aizņemties naudu bankā vai līdzīgā iestādē. 

Kā sevi pasargāt?

• Pārtrauc sarunu ar svešinieku!
• Sazvanies ar banku, policiju vai iestādi,
  no kuras tev it kā zvanīja.
  Telefona numuru sameklē iestādes mājaslapā!
  Informē viņus par saņemto zvanu!
• Neatzvani uz numuru,
  no kura tev zvanīja.
• Sargā savus bankas datus no svešiniekiem!
  Nenosauc šādu informāciju svešiniekiem pa telefonu!
  Banka nekad tev:
   - nezvanīs un nelūgs ieiet tavā internetbankā;
   - neprasīs pieejas kodus internetbankai;
   - neprasīs bankas kartes numuru vai kartes kodu.

Ziņo savai bankai un policijai:
 - par aizdomīgiem svešiniekiem  un darījumiem;
 - ja kāds svešinieks tevi jau piekrāpa.

Iekalusies, cik viegli krāpnieks iegūst krāpnieka datus.
 

---

Krāpnieciskas īsziņas

Krāpnieki tev sūta īsziņas uz mobilo telefonu.
Īsziņās viņi mēģina dabūt no tevis personas un bankas datus. 

• Krāpnieki īsziņās var aicināt tevi:
   - pieslēgties viltus mājaslapām;
   - ierakstīt savu personisko informāciju;
   - apstiprināt darījumu ar internetbankas pieeju;
   - apstiprināt darījumu ar bankas kartes datiem.
• Šādas īsziņas parasti saņem uzreiz ļoti daudz cilvēku.
  Tu neatbildi uz īsziņu un nedari neko no īsziņā prasītā.
  Tad tev zvana cilvēks klientu apkalpošanas centra vārdā.
  Viņš pierunā tevi atvērt īsziņu un izdarīt īsziņā prasīto. 
• Saite no īsziņas parasti ved uz viltus internetbanku.
  Tā izskatās ļoti līdzīga īstajai internetbankai.
  Šādā viltus internetbankā ievadīti dati uzreiz nokļūst pie krāpniekiem. 

 

Ko krāpnieks grib dabūt?

• Tavus bankas kartes datus.
• Tavu piekļuvi bankas kontam.
  Piemēram, internetbankas lietotāja numuru, kartes PIN kodus, konta numuru, Smart-ID kodus. 
• Tavu naudu.
• Izmantot iegūto informāciju sev par labu.
  Piemēram, tavā vārdā aizņemties naudu bankā vai līdzīgā iestādē.

 

Kā sevi pasargāt?

• Neatver aizdomīgas īsziņas!
• Izdzēs šādas īsziņas un neatbildi uz tām!
• Sargā savus bankas datus no svešiniekiem!
  Nenosauc šādu informāciju svešiniekiem un neievadi aizdomīgās mājaslapās!
• Neļauj svešiniekiem lejuplādēt savā datorā svešas programmas vai citu informāciju.
  Krāpnieku veidotās mājaslapās tev var nozagt bankas datus un arī visu naudu! 
• Sazvanies ar pakalpojuma sniedzēju,
  ja šaubies par saņemtās īsziņas patiesumu.
  Telefona numuru sameklē iestādes mājaslapā! 

Ziņo savai bankai un policijai:
 - par aizdomīgiem svešiniekiem un darījumiem;
 - ja kāds svešinieks tevi jau piekrāpa.  

Krāpniecisku īsziņu piemēri!

---

Pikšķerēšana

Krāpnieks sūta ziņas uz tavu e-pastu.
Viņš mēģina dabūt tavus bankas kartes datus. 

• Krāpnieks sūta e-pastu labi zināma uzņēmuma vārdā.
  E-pastā krāpnieks aicina steidzami atjaunot un apstiprināt tavus personas datus vai samaksāt rēķinu. 
• Krāpnieka e-pasts izskatās ļoti līdzīgs īstajam.
  Krāpnieks tajā iekopē īstos uzņēmuma logo. 
• E-pastā ir saite uz viltus mājaslapu.
  Mājas lapā krāpnieks tevi aicina apstiprināt maksājumu viltus internetbankā.
  Arī viltus internetbanka izskatās ļoti līdzīga īstajai internetbankai.
  Taču viltus internetbankā tavi dati nonāk pie krāpniekiem.  

Ko krāpnieks grib dabūt?

• Tavus bankas kartes datus.
• Tavu piekļuvi bankas kontam.
  Piemēram, internetbankas lietotāja numuru, kartes PIN kodus, konta numuru, Smart-ID kodus.
• Tavu naudu.
• Izmantot iegūto informāciju sev par labu.
  Piemēram, tavā vārdā aizņemties naudu bankā vai līdzīgā iestādē.

Kā sevi pasargāt?

• Never vaļā neparastus e-pastus!
• Neatver neparastiem e-pastiem pievienotos dokumentus un saites! 
• Sazvanies ar uzņēmēju un noskaidro,
  vai tas tiešām sūta tev šādu e-pastu.
  Telefona numuru sameklē uzņēmēja mājaslapā! 
• Izdzēs neparastus e-pastus un neatbildi uz tiem!
• Ziņo savai bankai un policijai:
   - par aizdomīgiem svešiniekiem un darījumiem;
   - ja kāds svešinieks tevi jau piekrāpa.

 

Pikšķerēšanas piemēri!

---

Kredītu krāpšana

 Krāpnieki piedāvā tev paņemt izdevīgu viltus kredītu.  

• Krāpnieki sociālajos tīklos piedāvā neticami izdevīgu kredītu.
• Krāpnieki parasti uzrunā tevi svešvalodā vai latviešu valodā.
• Pirms kredīta saņemšanas krāpnieki aicina tevi samaksāt dažādus
  maksājumus.
  Piemēram, komisijas naudu, maksu notāram, kredīta apdrošināšanas maksu.
• Bieži krāpniekiem nav nepieciešami tavi bankas dati.
  Tu pats pārskaiti naudu uz krāpnieku kontu. 

Ko krāpnieks grib dabūt?

• Tavu piekļuvi bankas kontam.
• Tavu naudu.
• Tavā vārdā aizņemties naudu bankā vai līdzīgā iestādē.
• Izmantot iegūto informāciju sev par labu.
  Piemēram, tavā vārdā aizņemties naudu bankā vai līdzīgā iestādē. 

Kā sevi pasargāt?

• Aicinājums pārskaitīt komisijas naudu uz ārvalstu kontu uzņēmumam, vai
  privāti var būt krāpšanas pazīme!
• Par jebkuru kredītu abas puses paraksta kredīta līgumu.
  Rūpīgi izlasi līgumu!  
• Pirms kredīta saņemšanas neveic nekādus maksājumus!
  Īsta banka visus maksājumus par kredītu pati paņem no tava konta.  
• Atceries!
  Banka nekad tev nezvanīs un nelūgs ieiet internetbankā, neprasīs pieejas
  kodus internetbankai un kartes numuru vai kartes drošības kodu.
• Ziņo savai bankai un policijai:
   - par aizdomīgiem svešiniekiem un aicinājumiem;
   - ja kāds svešinieks tevi jau piekrāpa.

Brīdinājumi par nelicencētiem pakalpojumu sniedzējiem un aizdomīgiem finanšu darījumiem 
atrodami Latvijas Bankas tīmekļvietnes brīdinājumu sadaļā.

---

Loteriju krāpšana 

Krāpnieki tevi iesaista viltus loterijā un aicina saņemt laimestu.

• Krāpnieki sociālajos tīklos izvieto informāciju par loteriju labi zināma
  uzņēmuma vārdā. 
• Loterijas rīkotājs sola paziņot par laimestu privāti pa telefonu,
  e-pastā vai īsziņā.
• E-pastam vai īsziņai par laimestu loterijā  krāpnieki pievieno saiti un lūdz
  laimesta saņēmēju ieiet tajā un ierakstīt savus datus.
• Parasti tu nemaz nepiedalījies loterijā. 
• Ziņa par laimestu parasti pienāk no adreses,
  kas nav uzņēmuma oficiālā e-pasta adrese. 
• E-pasts vai īsziņa var būt ar rakstības kļūdām. 
• Krāpnieki aicina pirms laimesta saņemšanas samaksāt dažādus maksājumus.
  Piemēram, nodokļus par laimestu, maksu par pārskaitījumu u. c.

Kāds ir krāpnieka mērķis? 
Ko krāpnieks grib dabūt?

• Tavu piekļuvi bankas kontam.
• Tavu naudu.
• Izmantot iegūto informāciju sev par labu.
  Piemēram, tavā vārdā aizņemties naudu bankā vai līdzīgā iestādē.

Kā sevi pasargāt?

• Netici laimestam loterijā,
  kurā neesi piedalījies.
• Jautājumus par loterijām tu vari uzdot Izložu un azartspēļu
  uzraudzības inspekcijai!
• Pārbaudi,
  vai norādītais loterijas atļaujas numurs ir reģistrēts,  
  sazvanies ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju.
• Neatver un nelejuplādē e-pastā vai īsziņā saņemtos pielikumus
  vai reklāmas. 
• Pirms īsta laimesta saņemšanas nekas nav jāmaksā! 
• Pirms īsta laimesta nav jāpārbauda bankas dati.
  Piemēram, bankas konta numurs, kartes numurs. 

Neviens tev nevar prasīt par šādu pakalpojumu samaksu.

• Ziņo savai bankai un policijai:
   - par aizdomīgiem svešiniekiem un aicinājumiem;
   - ja kāds svešinieks tevi jau piekrāpa.

Loteriju krāpšanas piemēri!

Kā lietot Smart-ID?

Smart-ID lietošanas ceļvedis

Smart-ID ir drošs un ērts atpazīšanas rīks internetā.
Smart-ID ikdienā lieto vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju.

Kas ir Smart-ID?

Smart-ID ir bezmaksas mobilās ierīces programma.
Tā ļauj attālināti tev pierādīt,
ka tieši tu konkrētā brīdī darbojies internetā.
Smart-ID var būt tavā mobilajā telefonā vai planšetē.

Ar Smart-ID tu vari:

• apstiprināt maksājumu internetā; 
• parakstīt dokumentus; 
• pieteikties e-pakalpojumiem, piemēram, 
• pierakstīties rindā uz jaunu pasi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

Smart-ID lietot ir vienkārši, droši un ātri.

Smart-ID strādā pēc dubultas drošības principa:

1. Vispirms tu pierādi sevi kā konkrētā mobilā telefona vai planšetes lietotājs. 
2. Pēc tam tu savas darbības internetā apstiprini ar PIN kodu.

---

Ar ko PIN1 atšķiras no PIN2?  

PIN 1

Ar PIN1 tu pierādi, ka tieši tu konkrētā brīdī esi internetā.
PIN1 kodā ir vismaz 4 cipari.
PIN1 ir tava pazīšanās zīme internetā līdzīgi kā pase.

PIN 2

Ar PIN2 tu apstiprini darījumu. Piemēram, naudas pārskaitījumu
PIN2 kodā ir vismaz 5 cipari.
Pēc PIN2 ievadīšanas darījumu atcelt vairs nevar!

---

Vienmēr pārbaudi! 

Vai tiešām tu sāki šo darījumu?

Dažreiz esam ļoti aizņemti.
Tad mēs paliekam neuzmanīgi.
Tomēr naudas lietās vienmēr jāuzmanās!
Vienmēr pārbaudi,
vai tiešām tu pats sāki šo darījumu?

Vai informācija par pakalpojumu sniedzēju ir pareiza?

Informāciju par pakalpojumu sniedzēju var redzēt ekrāna augšējā daļā.
Vai nosaukums pakalpojumu sniedzēja mājas lapā sakrīt ar nosaukumu,
ko redzi ekrānā?
Turpini darījumu tikai tad,
kad esi drošs par to. 

Maksājuma veidu

Lasi uz savu mobilo telefonu vai planšeti
atsūtīto informāciju par darījumu.
Vai tu pieslēdzies internetbankai?
Vai tu apstiprini maksājumu?
Vai tu paraksti dokumentu ar elektronisko parakstu?

Naudas saņēmēja vārdu un uzvārdu

Lasi uz savu mobilo telefonu vai planšeti
atsūtīto informāciju par naudas saņēmēju.
Vai tu tiešām pārskaiti naudu šim cilvēkam?

Ja informācija nesakrīt, atcel maksājumu. 

Vai maksājuma summa ir pareiza?

Lasi uz savu mobilo telefonu vai planšeti
atsūtīto informāciju par maksājumu.
Cik lielu maksājuma summu tu apstiprini?
Vai summa ekrānā ir pareiza?

Vai darījums ir veiksmīgs? 

Vai beigās tu saņem ziņu par notikušu darījumu?
Parasti tā ir ziņa interneta mājas lapā.
Piemēram, ka e-veikals saņēma tavu maksājumu.

Dažreiz darījums nenotiek uzreiz.
Reizēm tam vajag vairāk laika.
Dažreiz darījums tomēr nenotiek,
piemēram, vāja interneta dēļ.

---

Gribi būt drošs par savu naudu? 

Ievēro šos 5 padomus!

1. Neapstiprini darījumus bez apdomāšanās

Tev mobilajā telefonā atnāk ziņa apstiprināt darījumu ar Smart-ID.
Vai tu pats uzsāki šo darījumu?
Tad viss ir kārtībā!
Ievadi savu PIN kodu.

Tu neatceries nekādu darījumu?
Tātad kāds mēģina izkrāpt tavu naudu vai personas datus.

Tev gadījās kļūdīties?
Tu apstiprināji nepareizu darījumu?
Tad ātri zvani uz savu banku un policiju!

2. Nevienam nesaki un neraksti Smart-ID PIN kodus!

Sargā no citiem savus PIN kodus!
Nesaki tos pat savai ģimenei un draugiem!
Iemācies savus PIN kodus no galvas!
Tā ir ļoti svarīga informācija!
Kodus zini tikai tu.
Citi cilvēki nevarēs tev atgādināt aizmirstu kodu.

Tavu Smart-ID PIN kodu dabūjis kāds svešs cilvēks?
Tad tev jālūdz bankai jauns Smarti-ID un PIN kods.

3. Neļauj citiem cilvēkiem lietot savu mobilo telefonu!

Papildu drošībai bloķē sava telefona ekrānu!
Tad visa informācija tavā mobilajā telefonā būs drošībā.

4. Regulāri atjauno mobilā telefona aplikācijas!

Izmanto aplikācijas jaunāko versiju!
Vecas aplikāciju versijas nav drošas.

Informācija par jaunāko versiju pienāk
uz tavu mobilo telefonu vai planšeti.

Vari atjaunot aplikāciju pats vai lūgt palīdzību cilvēkam,
kam uzticies.

5. Ej tikai drošās interneta mājas lapās!

Pārbaudi pakalpojuma sniedzēju!
Viltus mājas lapās var būt:

• pareizrakstības kļūdas, 
• neprecīza informācija par uzņēmumu, 
• mainīts nosaukums mājas lapas interneta adresē.

Droši ir pirkumi mājas lapās, kuru adreses sākas ar https.

Buklets - Smart-ID ceļvedis