Par tēmu

Ilgtspējīgas finanses

Ar izvēlēm, ko veicam, mēs visi esam iesaistīti savas nākotnes veidošanā. Vai gribi sniegt ieguldījumu ilgtspējīgākas nākotnes izveidē? Uzzini vairāk par to, kā tavas finansiālās izvēles var palīdzēt videi un sabiedrībai, un paturi prātā dažus ieteikumus!

Dažādās valstīs oficiālie maksāšanas līdzekļi var būt atšķirīgi

Ārvalstu valūta

Eiropas savienības dalībvalstis ir Ekonomikas un monetārajā savienībā. Valstis kuras ieviesušas eiro tiek sauktas par Eirozonu. Latvijā eiro ir vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis. Visas tās valūtas, kuras nav likumīgs maksāšanas līdzeklis mūsu valstī, ir uzskatāmas par ārvalstu valūtām.

Valstu valūtas ir ekonomiskās attīstības spoguļattēls – jo spēcīgāka tautsaimniecība, jo drošāka un mazāk svārstīga tās valūta. Attīstīto valstu tautsaimniecības ir spēcīgākas, to valūtas ir mazāk svārstīgas un tādējādi mazāk riskantas, nekā attīstības valstu valūtas. Savukārt lielu izejvielu eksportētājvalstu valūtas svārstību dinamiku lielā mērā nosaka eksportēto izejvielu cenas globālajā tirgū.

Valūtas konvertācija jeb maiņa ir komercbanku pakalpojums, kurā tiek veikta kādas valūtas maiņa uz citu valūtu pēc noteikta komercbankas kursa.

Papildus informāciju tu vari iegūt vietnē "Mana ekonomika" sadaļā "Valūta un valūtas kurss".

 Visi Eiropas Centrālās bankas publicētie eiro atsauces kursi ir apskatāmi šeit.

Kā naudas aprite notiek ar bankas starpniecību?

Bankas un maksājumu iestādes

Maksājumu iestādes vairāk noder tiem, kuri ikdienā neizmanto maksājumu karti vai internetbanku. Šādā iestādē var, piemēram, veikt rēķinu samaksu vai izņemt skaidro naudu. Šādus pakalpojumus nodrošina, piemēram, pie kases lielveikalos, degvielas uzpildes stacijās vai valsts akciju sabiedrības "Latvijas Pasts" nodaļās.

 Kādas kredītiestādes un maksājumu iestādes darbojas Latvijā, uzzini Latvijas Bankas vietnē.

---

Konti

Komercbankas piedāvā šādus kontus dažādām mūsu vajadzībām. 

• Norēķinu konts; 
• darījuma konts; 
• krājkonts; 
• investīciju (ieguldījumu) konts; 
• vērtspapīru konts; 
• konts bērnam; 
• uzņēmuma konts; 
• patērētāja pamatkonts.

To, kāds konta veids tev būs atbilstošs, jautā komercbankā.

---

Norēķinu konts

Kontus atver komercbankas un citas finanšu iestādēs. Kontu numuri tiek veidoti saskaņā ar IBAN (International Bank Account Number) starptautisko ISO13616 standartu. Citās valstīs konta numuru var veidot līdz 34 burtu un ciparu zīmēm.
Latvijā konta numurs sastāv no 21 simbola (2 burtiem (valsts kods) + 2 cipariem (kontrolcipari) + 4 burtiem (bankas BIC kods) + 13 zīmēm:



Lai uzsāktu sadarbību ar komercbanku, pirmais solis ir konta atvēršana. Norēķiniem, kas tiek veikti bezskaidrā naudā, izmanto norēķinu kontu. Tajā visbiežāk ieskaita algu, pabalstus, pensiju.

Norēķinu konta īpašnieka iespējas ir:

• atvērt multivalūtu kontu, kas dod iespēju vienā norēķinu kontā uzglabāt vairākas valūtas; 
• atvērt vienu vai vairākus norēķinu kontus vienā vai vairākās bankās; 
• piesaistīt maksājumu karti, lai veiktu pirkumus, izņemtu skaidro naudu no bankomāta vai, izmantojot bankomātu, iemaksātu skaidro naudu norēķinu kontā; 
• piesaistīt uz citas personas vārda izsniegtu maksājumu karti pie sava konta; 
• nepiesaistīt maksājumu karti norēķinu kontam; 
• veikt dažādus maksājumus internetbankā gan Latvijā, gan uz citām valstīm; 
• pievienot automātiskos vai regulāros maksājumus; 
• pārskatīt un sekot līdz maksājumu vēsturei par veiktajiem darījumiem; 
• izmantot budžeta plānošanas rīkus; 
• piešķirt citai personai piekļuvi tavam norēķinu kontam, lai kopīgi to pārvaldītu; 
• pilnvarot citu personu rīkoties ar taviem naudas līdzekļiem norēķinu kontā.  

---

Konts bērnam

Latvijā vairākas komercbankas piedāvā atvērt norēķinu kontus bērniem no 6 gadu vecuma, kas dod jau iespēju sākt mācīties rīkoties ar savu kabatas naudu un veidot krāšanas paradumus. Lai atvērtu bērnam savu norēķinu kontu, vecākiem vai aizbildnim kopā ar bērnu jādodas uz banku, līdzi ņemot personu apliecinošus dokumentus.
 
Lai bērnam būtu pieejams norēķinu konts, var: 

• bērnu pievienot kā papildu lietotāju vecāka vai aizbildņu kontam; 
• pasūtīt pie šī konta norēķinu karti uz bērna vārda.

Šādā gadījumā bērns var izmantot vecāka vai aizbildņa kontā esošos līdzekļus! 

No 16 gadu vecuma jaunietis var apkalpoties bankas filiālēs bez vecāka vai aizbildņa klātbūtnes. 
Piemēram, atvērt kontu, pieslēgt bankas pakalpojumus un veikt citas nepieciešamās darbības. Dodoties uz banku, līdz jāņem personas apliecinošs dokuments, kas ir pase vai eID karte.

---

Patērētāja pamatkonts 

• darba algas, sociālo pabalstu saņemšana un citu naudas līdzekļu ieskaitīšana, komunālo maksājumu veikšana, nodokļu samaksa; 
• maksājumu veikšana, maksājumu kartes iespējas. 

Latvijā pienākums piedāvāt pamatkonta pakalpojumu ir tām kredītiestādēm, kuru komercdarbības modelis paredz ar maksājumu kontu saistītu pakalpojumu sniegšanu.

Tiesības atvērt un saņemt pamatkonta pakalpojumus ir tikai fiziskajai personai, kura ir: 

• Eiropas Savienības rezidents; 
• tai nav uzturēšanās atļaujas, bet tā izraidīšana no Latvijas atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nav iespējama; 
• tai ir tiesisks pamats uzturēties Eiropas Savienības teritorijā.

Pamatkonta pakalpojums ieviests, lai: 

• patērētājs netiktu diskriminēts pilsonības vai dzīvesvietas dēļ; 
• patērētājam būtu piekļuve pamatkonta pakalpojumiem neatkarīgi no viņa finanšu apstākļiem; 
• piekļuve maksājumu konta pakalpojumam tiktu nodrošināta visiem iedzīvotājiem, to skaitā tiem, kurus kredītiestādes uzskata par augsta riska klientiem, piemēram, patvēruma meklētājiem vai personām pēc ieslodzījuma.

 
Vairāk informācijas par patērētāja pamatkontu vari skatīt šeit.

---

Maksājumu/norēķinu karte

---

Maksājumu/norēķinu karti var izmantot, lai:

• norēķinātos par precēm vai pakalpojumiem klātienē arī ārvalstīs;
• izņemtu no bankomāta vai iemaksātu tajā skaidro naudu, veiktu rēķinu samaksu bankomātā; 
• bankomātā aplūkotu konta atlikumu; 
• norēķinātos par precēm vai pakalpojumiem internetā arī ārvalstīs. 

---

Ar kartēm, kuras piedāvā bezkontakta funkciju var ērti maksāt par pirkumiem visur, kur redzams bezkontakta norēķinu simbols arī ārvalstīs, neievietojot karti POS terminālī un neievadot PIN kodu līdz noteiktam pirkuma summas limitam.
                 
Veicot pirkumus vienmēr pārbaudi ar karti apstiprināmā darījuma summu!

---

Interneta pirkumiem izmanto tikai drošu internetveikalu vai pakalpojumu sniedzēju, kuru mājaslapās ir Visa Secure un/vai Mastercard logotipi, kas apzīmē drošu pirkumu sistēmu.



Vairāk par drošiem pirkumiem internetā atradīsi sadaļā "Digitālā drošība".

Kādi naudas veidi pastāv, un kurš kurā situācijā ir izdevīgākais?

Nauda

Nauda ir:

• apgrozības (maiņas) līdzeklis; 
• uzkrāšanas līdzeklis; 
• uzskaites vienība un vērtības salīdzināšanas mērs; 
• maksāšanas līdzeklis.

Mūsdienās pastāv skaidrā, bezskaidrā un elektroniskā nauda.

Naudai jābūt:

• stabilai;
• grūti viltojamai;
• viegli dalāmai;
• izturīgai, ilgstoši lietojamai;
• ierobežotā daudzumā;
• savstarpēji apmaināmai.

Naudas vērtība tiek pieņemta, paļaujoties uz to, ka centrālā banka saglabās stabilu naudas vērtību. Ja vēlies uzzināt vairāk, ieskaties Eiropas Centrālās bankas vietnē.

---

Banknotēs un monētās tiek iestrādāti pretviltošanas elementi, tāpēc, saņemot skaidro naudu, tā vienmēr jāpārbauda, pārliecinoties, ka tai nav viltošanas pazīmju. Skaidrajai naudai ir daudz priekšrocību – tā ir drošs, ātrs, likumīgs un privāts maksāšanas līdzeklis.

Eiro ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, kas eiro zonā tika ieviests 2002. gada 1. janvārī, bet Latvijā – 2014. gada 1. janvārī. Ir septiņu dažādu nominālvērtību eiro banknotes. Tām ir vienots dizains visās Eiropas valstīs, kuras ir ieviesušas eiro. Katras nominālvērtības banknote ir atšķirīga krāsas un lieluma ziņā. Banknošu nominālvērtības ir 5, 10, 20, 50, 100, 200 un 500* eiro.

*500 eiro banknote kopš 2019. gada vairs netiek laista apgrozībā. Tāpat kā visu nominālvērtību eiro banknotes 500 eiro banknotes vienmēr saglabās vērtību, un tās bez laika ierobežojuma varēs apmainīt jebkurā nacionālajā centrālajā bankā eiro zonā.





Monētu nominālvērtības ir 1, 2, 5, 10, 20 un 50 centu un 1 un 2 eiro. 

Par skaidras naudas viltošanas pazīmēm ieskaities Eiropas Centrālās bankas vietnē.
Vairāk par skaidrās naudas priekšrocībām uzzini Latvijas Bankas vietnē.

---

Piemiņas (īpašās apgrozības) monētas

Eiropas valstis, kuras ieviesušas un izmanto eiro, kā savu oficiālo valūtu var emitēt divas piemiņas monētas gadā. Piemiņas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis visā eiro zonā. Piemiņas monēta ir tikai uz 2 eiro nomināla.

 Attēlā ir pēdējo gadu Latvijā emitētas 2 eiro piemiņas monētas. Vairāk informācijas par 2 eiro piemiņas monētām vari atrast Latvijas Bankas vietnē.

---

Kolekcijas monētas - naudas zīme kā mākslas darbs, kas veltīts kādai personībai vai nozīmīgam notikumam. Kolekcijas monētas izmanto lielākoties dāvināšanai vai numismāti kolekcijas papildināšanai . Kolekcijas monētas cena pārsniedz tās nomināla vērtību.
Piemēram, vairumā Latvijas Bankas kolekcijas  monētu nomināla vērtība ir 5 eiro, taču tās cena, par kādu to var iegādāties, ir krietni augstāka.

Latvijas Banka emitē sudraba un zelta kolekcijas monētas.

---

---

• Parasti šī nauda glabājas viedkartē vai viedierīcē, ar kuras palīdzību tu norēķinies par precēm vai pakalpojumiem. 
• Iemaksājot naudu elektroniskās naudas iestādes (ENI) kontā, tev tiek piešķirta e-nauda līdzvērtīgā apmērā. 
• Lai e-naudu izmantotu, jāautorizējas ar tev piešķirtiem autorizācijas rīkiem – parolēm, viedkartēm u. c. 
• Visbiežāk e-nauda tiek izmantota, piemēram, samaksai par autostāvvietu, biļešu iegādei u. c.

Par tēmu

Nauda un darījumi

Kas jāzina par naudu krīzes gadījumā?

Kritiskie finanšu pakalpojumi (vieglajā valodā)

Kas ir krīze?

Krīze ir bīstams un sarežģīts dzīves brīdis. Piemēram, plūdi vai karš.

Tādas lielas nelaimes var mainīt daudzu cilvēku dzīvi.
Tad valdība paziņo par ārkārtas situāciju valstī.
 
Ārējā ienaidnieka uzbrukums ir bīstams visai valstij.
Tad valdība paziņo par izņēmuma stāvokli valstī.

Atbildīgie dienesti sāk aizsargāt valsti.
Par rīcību šādā krīzē var lasīt šajā atvērumā.

Krīzē noteikti strādās 4 Latvijas lielākās bankas.

Tās ir: Swedbank, SEB banka, Citadele, Luminor.

---

Kas ir kritiskie finanšu pakalpojumi?

Kritiskie finanšu pakalpojumi ir tie bankas pakalpojumi, bez kuriem cilvēki nevar iztikt.

1. Maksājumi internetbankā un mobilajā telefonā vai planšetē.

Krīzē kādu laiku var nebūt elektrības un interneta.
Tomēr bankas rūpēsies,
lai pārējā laikā maksājumi darbojas kā parasti.

2. Maksājumi ar bankas karti. 

Ar bankas karti varēs maksāt,
ja būs elektrība un internets.

Ja interneta nebūs.
ar bankas karti varēs nopirkt tikai visvajadzīgākās preces.
Tā drīkstēs iztērēt ne vairāk kā 200 eiro.

Latvijas Banka rūpēsies,
lai pārējā laikā maksājumi darbojas kā parasti.

3. Naudas izņemšana no bankomāta. 

Visā Latvijā krīzē noteikti strādās 99 bankomāti.
Lai apskatītu bankomātu karti, spied šeit!

---

Kā varēs dabūt skaidro naudu?

Skaidrā nauda ir papīra naudas zīmes un monētas.

Krīzē ar skaidru naudu maksāt var būt vienkāršāk.
Tāpēc mājās vienmēr jābūt skaidrai naudai.

Latvijas Banka iesaka:
• vienmēr turēt mājās skaidru naudu 1 nedēļas iepirkumiem;
• turēt mājās skaidru naudu mazās naudas zīmēs.
Piemēram, 5, 10 vai 20 eiro.

Bankas centīsies,
lai krīzē strādā visi bankomāti.
Visā Latvijā noteikti strādās 99 bankomāti.
Šo bankomātu adreses tu vari atrast Latvijas Bankas mājas lapā.

---

Kā sargāt savu naudu no krāpniekiem?

Ar savu naudu vienmēr rīkojies uzmanīgi!
Krīzē cilvēku bailes un neziņu var izmantot krāpnieki.
Viņi var mēģināt nozagt tavu naudu.

Neizņem pārāk daudz naudas bankomātā!
Daudz skaidras naudas ir grūti glabāt droši.
Cik daudz skaidras naudas tev vajag?
Latvijas banka iesaka turēt mājās skaidru naudu 1 nedēļas iepirkumiem.
Neizņem vairāk naudas no bankomāta bez konkrētas vajadzības!

Izvērtē ziņas! 
Krīze cilvēkus baida un satrauc.
Tādos brīžos rodas arī viltus ziņas.
Viltus ziņas ir izdomājumi vai meli.
Tāpēc vienmēr pārbaudi ziņas!

Sargā savus datus un naudu!
Krāpnieki var piedāvāt glabāt tavu naudu drošākā vietā.
Piemēram, ārzemju bankā.
Netici šādiem piedāvājumiem!
Tā krāpnieki mēģina nozagt tavu naudu.

Nekad nedod svešiem cilvēkiem:
• savu bankas karti;
• savas bankas kartes numurus un paroles;
• savas internetbankas numurus un paroles.

---

Vai tava banka ir gatava krīzei?

 
Bankas Latvijā rūpēsies par tavas naudas drošību arī krīzē. 



Tava nauda bankā nepazudīs arī krīzē.

Valsts sargā tavu naudu!

Ja tava banka nevarēs izmaksāt naudu,
naudu tev izmaksās no īpaša valsts fonda.

---

Kur krīzē atrast uzticamas ziņas par naudu un bankām?

Latvijas Bankā, bank.lv, tālrunis informācijai 67 02 2300
Finanšu ministrijā, fm.gov.lv, tālrunis informācijai 67 09 5405

Vienmēr var jautāt padomu 4 lielākajās Latvijas bankās:

Swedbank, swedbank.lv, tālrunis informācijai 67 44 4444
SEB banka, seb.lv, tālrunis informācijai 67 77 9988
Citadele, citadele.lv, tālrunis informācijai 67 01 0000
Luminor, luminor.lv, tālrunis informācijai 67 17 1880

---

Kā būt gatavam krīzei?

Vienmēr turi mājās naudu 1 nedēļas pirkumiem mazās naudas zīmēs! Piemēram, 5, 10 vai 20 eiro.

• Visā Latvijā krīzē noteikti strādās 99 bankomāti. Sameklē un pieraksti sev tuvākā bankomāta adresi!
 Sameklē un pieraksti savas bankas telefona numuru!
 
• Lasi savas bankas ziņas sociālajos tīklos!
 
• Bankas ziņos par visu svarīgo.
Piemēram, ko darīt krīzē vai kā sargāt naudu no krāpniekiem.
 
• Turpini atmaksāt savus kredītus arī grūtās situācijās!
Par savām grūtībām brīdini banku!
 
• Sargā savus svarīgos datus, numurus un paroles!
 
• Krīzē drošība būs vēl svarīgāka nekā parasti.
Tāpēc jau tagad parūpējies par vairākiem veidiem,
kā droši apstiprināt sevi kā bankas lietotāju.
Piemēram, tagad tu lieto kodu kalkulatoru.
Drošiem maksājumiem krīzē iemācies lietot arī Smart ID!
 
• Jau tagad iemācies izmantot visus pakalpojumus internetbankā!

Buklets - Kas jāzina par naudu un finanšu pakalpojumiem krīzes situācijā?

Kas jāzina par naudu un finanšu pakalpojumiem krīzes situācijā?

Kritiskie finanšu pakalpojumi

---

Kritiskie finanšu pakalpojumi

Finanšu pakalpojumus krīzes situācijā iespēju robežās nodrošinās visas Latvijas komercbankas.

Kritiskie finanšu pakalpojumi ir: 




Kritiskie finanšu pakalpojumi obligāti jānodrošina Latvijas komercbankām, kurās noguldījumu apmērs ir 5% no visiem Latvijas noguldījumiem vai lielāks.

Latvijā tādas ir četras komercbankas:

---

Skaidrās naudas pieejamība

Skaidrās naudas pietiks visiem

Krīzes situācijā jārēķinās, ka var tikt ietekmēts ierastais naudas piegādes process. Latvijā ir noteikti kritiskie bankomāti, kuri krīzes situācijā ar naudas apgādi tiks nodrošināti pastiprināti.

Latvijas dalība eiro zonā nodrošina, ka dažādu ārkārtēju situāciju laikā cilvēkiem nav jābažījas par naudas stabilitāti un drošību.

Maksājumi ar maksājumu karti 

• Pilnā apmērā, ja nav traucēta piekļuve starptautisko karšu infrastruktūrai.
• Pirmās nepieciešamības preču iegādei bezsaistē, ievietojot karti maksājumu terminālī, par kopējo summu līdz 200 eiro, ja nav pieejama maksājumu karšu infrastruktūra.

---

Kā sagatavoties ārkārtējai situācijai

• Vienmēr mājās glabā noteiktu skaidrās naudas daudzumu.  
• Ieteicamais skaidrās naudas apmērs ir summa, kas nepieciešama vienas mājsaimniecības pamatvajadzību segšanai vienai nedēļai.
• Vēlams, lai šī summa būtu maza nomināla eiro banknotēs.

---

Uzmanies no krāpniekiem!

---

Kas notiks, ja tavas komercbankas darbība tiks nopietni apdraudēta?

Latvijas Banka un komercbankas ir gatavas krīzes situācijām.

---

Kredītsaistības krīzes situācijā

Arī krīzes situācijā, ja tev ir pieejami finanšu pakalpojumi un nav finansiālu grūtību, tev ir jāturpina pildīt savas finanšu saistības. Krīzes situācijā ir svarīgi, ka tā netiek izmantota likumu un saistību ignorēšanai.

Kā rīkoties tehnisku problēmu gadījumā

• Ja krīzes situācijā ir traucēta elektrības vai interneta darbība un nedarbojas komercbankas sistēmas, seko līdzi aktuālajai informācijai Latvijas Radio. 
• Tiklīdz tehniskās problēmas ir novērstas un ir kārtējā maksājuma termiņš, veic norēķinu ar komercbanku. 

---

Ko darīt, ja esi nonācis finansiālās grūtībās

Ja esi zaudējis ienākumu avotu, noteikti sazinies ar komercbanku un vienojies par kredīta brīvdienām. Kredīta brīvdienas ir saistību samaksas atlikšana, nevis kredīta dzēšana, un tās nesamazina saistību summu.

Krīzes situācijā prioritāte ir tava un tavu tuvinieku drošība, taču brīdī, kad situācija normalizējas, atceries par nepieciešamo jautājumu risināšanu un neignorē tos.

Ņem vērā, ka, izvairoties no komunikācijas ar savu komercbanku, tu vari radīt sev nepatīkamas finansiālas sekas nākotnē.

---

Uzticami informācijas avoti

Uzticamu informāciju par situāciju finanšu sektorā un pakalpojumu pieejamību sniedz:
Latvijas Banka | 67 02 2300
Finanšu ministrija | 67 09 5405

Precīzu informāciju par sniegtajiem pakalpojumiem vari uzzināt savas komercbankas interneta tīmekļvietnē vai zvanot uz klientu apkalpošanas centru.

---

Noderīgi

• Seko savas komercbankas sociālo mediju kontiem.
• Saglabā savas komercbankas klientu apkalpošanas kontakttālruņa numuru.
• Iespēja lietot drošu e-parakstu krīzes situācijā var noderēt finanšu pakalpojumu saņemšanā, tādēļ laikus parūpējies par to.

---

Buklets - Kas jāzina par naudu un finanšu pakalpojumiem krīzes situācijā

Kura iestāde palīdzēs konkrētos gadījumos?

Kur vērsties?

Noskaidro, kurā par finanšu pakalpojumiem atbildīgajā institūcijā vērsties katrā jautājumā un kam nepieciešamības gadījumā adresēt iesniegumu vai sūdzību.

Kur vērsties, ja esi apkrāpts?
Kriminālprocesa likuma 369. pants paredz, ka gadījumos, ja radušās aizdomas, ka tirgus dalībnieks (tā darbinieki) ir veikuši finanšu krāpniecību vai negodprātīgu rīcību (parakstu viltošana, dokumentu izņemšana un iznīcināšana, neizpaužamu datu nodošana trešajām personām u. c.), un tavā rīcībā ir informācija vai dokumenti, kas to apstiprina, ir jāvēršas ar iesniegumu Valsts policijā.
Kā mazināt risku tikt apkrāptam, lasi šeit! 

---

Patērētāju tiesību pārkāpumi
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izskata iesniegumus par patērētāju tiesību pārkāpumiem. Ja esi saskāries ar negodīgu tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju, radušās domstarpības ar līzinga kompāniju vai nebanku aizdevēju, vērsies PTAC. Tajā izskatīs, piemēram, sūdzības par netaisnīgiem līguma noteikumiem, ja esi vērsies pie pakalpojuma sniedzēja un tas nav piekritis līgumu mainīt. PTAC sniedz palīdzību konfliktu risināšanā, juridisku palīdzību, kā arī pieprasa patērētāju likumīgo prasību izpildi.
 

---

Sūdzības par Latvijā reģistrēta finanšu tirgus dalībnieka rīcību
Ikviena finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka – banku, krājaizdevu sabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību un apdrošināšanas starpnieku, maksājumu iestāžu, finanšu instrumentu tirgus dalībnieku un privāto pensiju fondu – klienti var vērsties Latvijas Bankā, lai noskaidrotu, vai tirgus dalībnieka rīcībā nav saskatāmi pārkāpumi, vai ir ievērotas normatīvo aktu prasības, kas regulē to darbību. Tomēr civiltiesisku strīdu gadījumā, kas izriet no noslēgtā līguma starp klientu un finanšu iestādi, jāvēršas Finanšu nozares asociācijas ombudā.


Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma prasību neievērošana
Latvijas Banka izskata arī iesniegumus par Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma prasību neievērošanu, ja tā radījusi vai var radīt būtisku kaitējumu šo pakalpojumu izmantotāju interesēm.

---

Sūdzības ombudam par darījumiem kredītiestādēs un maksājumu iestādēs
Latvijas Finanšu nozares asociācijas ombuds izskata sūdzības par rīcību, kas saistīta ar maksājumiem, darījumiem ar elektroniskajiem maksāšanas līdzekļiem un vienoto fizisko personu kontu maiņas principu ievērošanu. Tas attiecas uz Latvijā reģistrētām kredītiestādēm, ārvalstu banku filiālēm vai pārstāvniecībām un maksājumu iestādēm, kam ir līgums ar ombudu.


Sūdzības par apdrošinātāja pieņemto lēmumu, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecības pakalpojumiem
Latvijas Banka sniedz atzinumus par saņemtajām sūdzībām par normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, ja tas saistīts ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecību saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumu.
 
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas ombuds izskata sūdzības par apdrošinātāja pieņemto lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksāšanu vai atteikumu to izmaksāt attiecībā uz pieteikto iespējamo dzīvības, palīdzības, īpašuma, sauszemes transportlīdzekļu vai nelaimes gadījuma apdrošināšanas gadījumu.

---

Fizisko personu datu aizsardzības pārkāpumi
Ja radušās aizdomas, ka tavi dati, kas bijuši kāda finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka rīcībā, ir izpausti trešajai personai, tas ir pietiekams iemesls, lai vērstos Datu valsts inspekcijā. Atceries, ka tavus datus tiešajam mārketingam vai citām līdzīgām darbībām var izmantot tikai ar tavu atļauju!

---

Civiltiesiski strīdi
Ja starp tevi un tirgus dalībnieku (banku, apdrošinātāju u. c.) radies civiltiesisks strīds, piemēram, par tava līguma noteikumiem, ir jāvēršas tiesā, jo visi civiltiesiskie strīdi ir risināmi tajā. Izņēmums – ja likumā ir noteikts citādi vai ir panākta vienošanās strīda izšķiršanai vērsties šķīrējtiesā.
 
Latvijas Bankai nav tiesību iejaukties pakalpojuma sniedzēja un saņēmēja līgumiskajās attiecībās un risināt tos strīdus, kas balstīti uz savstarpējiem darījumiem.
 
Arī PTAC neizskata civiltiesiskus strīdus, kas nav saistīti ar patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem. Piemēram, tādus strīdus, kas saistīti ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksāšanu vai atteikumu to izmaksāt, kā arī gadījumus, kad patērētājs nevar izpildīt kredītsaistības, pastāv strīds par procentu likmes apmēru, atmaksājamā kredīta apmēru vai zaudējumu atlīdzību.

---

Kredītu reģistra informācija
 
Kredītu reģistrs ir Latvijas Bankas izveidota un uzturēta informācijas sistēma, kurā tiek vāktas ziņas par fizisko un juridisko personu kredītsaistībām, saņemtajiem un sniegtajiem galvojumiem un maksājumu kavējumiem. Kredītu reģistrā ziņas iekļauj kredītiestādes, līzinga sabiedrības, citas komercsabiedrības, kurām ir ciešas attiecības ar kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrības, apdrošinātāji, AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” un Valsts kase.
 
Lai noskaidrotu, kāda informācija par tevi apkopota Latvijas Bankas uzturētajā Kredītu reģistrā, kā arī to, kurš reģistra dalībnieks un cik bieži ir pieprasījis informāciju par tevi, piesakies šo ziņu saņemšanai Latvijas bankas Kredītu reģistrā. Pakalpojums pieejams bez maksas.

Kas ir valsts garantiju sistēma?

Garantiju fondi

Valsts rūpējas par finanšu sektora klientu aizsardzību. Nedrīkst pieļaut, ka tirgus dalībnieka neveiksmīgas darbības dēļ zaudējumus ciestu tie, kuri savu naudu ir uzticējuši profesionāļiem, kas ir saņēmuši Latvijas Bankas atļauju konkrēta pakalpojuma sniegšanai.
Latvijā ir vairāki garantiju fondi, kuros tiek uzkrāta nauda iespējamu kompensāciju izmaksām klientiem. Šajos fondos, kurus apsaimnieko Latvijas Banka, finanšu pakalpojumu sniedzēji regulāri iemaksā noteiktu summu.

Latvijas noguldījumu garantiju sistēma

---

Noguldījumu garantiju fonds (NGF)

Kas ir garantētā atlīdzība?
Garantētā atlīdzība attiecas uz visiem taviem naudas līdzekļiem bankās un krājaizdevu sabiedrībās: noguldījumiem, norēķinu kontu atlikumiem, algu kontiem, krājkontiem utt. To saņemsi, ja kādu iemeslu dēļ tavi līdzekļi bankā vai krājaizdevu sabiedrībā nebūs pieejami (piemēram, bankas darbība tiks apturēta).
 
Kas ir NGF?
NGF (Latvijas Noguldījumu garantijas fonds) nodrošina, ka ikvienam Latvijas banku un krājaizdevu sabiedrību klientam - gan juridiskai, gan fiziskai personai tiek nodrošināta atlīdzība par visu veidu noguldījumiem visās valūtās līdz 100 000 eiro katrā bankā vai krājaizdevu sabiedrībā (visos kontos kopā, ja ir vairāki konti vienā bankā). Valsts garantētā summa attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz norēķinu kontu atlikumiem, gan algu kontiem, krājkontiem u.c.
 
Kā pašam aizsargāt savus līdzekļus?
Lai nodrošinātos situācijai, ka ar tavu banku vai krājaizdevu sabiedrību kas atgadās, neglabā vienā iestādē vairāk par 100 000 eiro. Tu vari savu naudu glabāt vairākās iestādēs, katrā no tām līdz 100 000 eiro.
 
Kas notiek, ja vienā bankā noguldīti vairāk nekā 100 000eiro?
Šie klienti saņem garantēto maksimālo summu – 100 000 eiro. Ja noguldījumu summa pārsniedz valsts noteiktās garantētās atlīdzības griestus 100 000 eiro, var pieteikt kreditora prasību par atlikušo summu bankas likvidācijas procesa ietvaros.
 
Kuros gadījumos iespējams no NGF saņemt līdz 300 000 eiro?
Garantēto atlīdzību līdz 300 000 eiro var saņemt, ja pēdējos trīs mēnešos kontā esošie līdzekļi iegūti no nekustamā īpašuma pārdošanas, valsts sociālajām kompensācijām, kādu zaudējumu atlīdzināšanas vai kompensācijas par nepatiesu notiesāšanu.

Fonda līdzekļu uzkrāšanu, pārvaldīšanu un garantētās atlīdzības izmaksu veic Latvijas Banka.

---

ES dalībvalstu banku filiālēs, kas darbojas Latvijā, tavu noguldījumu garantē tās valsts noguldījumu garantiju sistēma, kurā banka ir reģistrēta. Garantētās atlīdzības summa visās ES dalībvalstīs ir vienāda – 100 000 eiro. 

---

Apdrošināto aizsardzību fonds (AAF) nodrošina, lai apdrošinātāja saistību nepildīšanas gadījumā apdrošinājuma ņēmējam kā fiziskai personai izmaksātu atlīdzību.

• Dzīvības apdrošināšanā – 100 % no apdrošināšanas atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 15 000 eiro vienam apdrošinājuma ņēmējam. Ņem vērā, ka garantijas neattiecas uz tirgum piesaistītajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem.
• Pārējos likumā minētajos apdrošināšanas veidos – 50 % no apdrošināšanas atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 3000 eiro vienam apdrošinājuma ņēmējam.

Līdzekļu uzkrāšanu Apdrošināto aizsardzības fondā un garantēto apdrošināšanas atlīdzību izmaksu organizē Latvijas Banka.

Garantētā apdrošināšanas atlīdzība no Apdrošināto aizsardzības fonda tiek izmaksāta tikai pēc apdrošināšanas sabiedrības bankrota procedūras sākšanas.

---

Finanšu instrumentu tirgus klientu (ieguldītāju) aizsardzība

Ieguldītāju aizsardzības likums nosaka ieguldītāju aizsardzības vispārīgos principus, nepieciešamo finanšu līdzekļu nodrošināšanas un kompensāciju izmaksas kārtību. 

Ja ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, nespēj pilnā apmērā un termiņos izpildīt savas saistības, vai stājies spēkā tiesas spriedums par ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja maksātnespējas pasludināšanu vai likvidāciju, ieguldītājiem ir tiesības saņemt kompensāciju.

Kompensāciju aprēķina un izmaksā tikai tam ieguldītājam, kuram atbilstoši Ieguldījumu aizsardzības likuma noteikumiem ir tiesības uz kompensācijas saņemšanu neizpildīto saistību apmērā, bet ne vairāk kā 20 000 eiro, neatkarīgi no ieguldītājam atvērto kontu skaita.


Latvijas Banka nosaka kārtību un termiņus, kādā veidā tiek veikta kompensāciju izmaksa.

• Pieteikums kompensācijas saņemšanai jāiesniedz gada laikā, kopš ieguldītājam kļuvis zināms, ka ieguldījumu pakalpojuma sniedzējs nav izpildījis savas saistības, bet ne vēlāk kā piecus gadus no saistību izpildes dienas. 
• Kompensāciju izmaksa tiek veikta trīs mēnešus pēc dienas, kad pieņemts lēmums par kompensācijas pieteikuma atzīšanu par pamatotu. 

Kādas ir manas tiesības un pienākumi?

Tiesības un pienākumi

 Patērētāju tiesības

• Latvijā finanšu pakalpojumu sniedzēju darbību uzrauga Latvijas Banka un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).
• Latvijas Banka uzrauga banku, krājaizdevu sabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību un apdrošināšanas starpnieku, finanšu instrumentu tirgus dalībnieku, privāto pensiju fondu, maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu darbību.
• Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uzrauga nebanku finanšu pakalpojumu sniedzējus (nebanku aizdevējus, līzinga izsniedzējus u. c.). PTAC rūpējas, lai patērētāju tiesības tiktu aizsargātas arī ārpus finanšu sektora robežām, piemēram, ja kāds tirgotājs veic negodīgu komercpraksi, maldina klientus, tirgo neatbilstošas preces vai pakalpojumus, nepilda līguma nosacījumus.

Vairāk par Latvijas atbildīgo institūciju atbildību sūdzību un strīdu izskatīšanā vari uzzināt sadaļā "Kur vērsties?".

---

Kas uzrauga finanšu un kapitāla tirgu?

• Kopš 2023. gada Latvijas Banka uzrauga un regulē finanšu un kapitāla tirgu, nodrošinot tā stabilitāti un attīstību un iedzīvotāju interešu aizsardzību.
• Latvijas Banka uzrauga banku, krājaizdevu sabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību un apdrošināšanas starpnieku, finanšu instrumentu tirgus dalībnieku, privāto pensiju fondu, maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu darbību. 
• Kopumā Latvijas Banka uzrauga aptuveni 300 finanšu sektora dalībnieku.
• Latvijas Banka informē sabiedrību par finanšu sektora un kapitāla tirgus darbības rezultātiem un aktuālajām tendencēm, informē par aktualitātēm saistībā ar finanšu uzņēmumu darbību. Uzzini vairāk www.bank.lv.

Taču, kā minēts iepriekš, e-banku aizdevējus, līzinga izsniedzējus, kā arī parādu piedziņas uzņēmumus licencē un uzrauga PTAC. 

---

 Esi vērīgs!

Lai atbildīgi pārvaldītu savas finanses un izvairītos no nepatīkamām situācijām, kas var rasties, saņemot finanšu pakalpojumus, iesakām ievērot vairākus noteikumus.

• Vienmēr rūpīgi izlasi līgumus un pakalpojumu lietošanas noteikumus, kurus paraksti un kuriem piekrīti, vienojoties ar tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju. 
• Nekad neparaksti līgumu, kuru pilnībā neizproti. Ja tev rodas jautājumi, nebaidies jautāt un precizēt! Parakstot līgumu, tu uzņemies atbildību par tajā ietverto punktu izpildi, tāpēc ir būtiski izprast noteikumus, pirms tiem piekrīti. 
• Ja līgumā ir atsauces uz citiem dokumentiem, kuru prasības būs jāievēro tā ietvaros, noteikti tos izlasi un pārliecinies, ka izproti tos pilnībā. 
• Pirms sāc sadarbību ar uzņēmumu, kuram uzticēsi savus finanšu līdzekļus, pārliecinies, ka tam ir atbilstoša darbības atļauja. To vari pārbaudīt PTAC tīmekļvietnē un Latvijas Bankas tīmekļvietnē. 
• Saglabā svarīgākos finanšu dokumentus, līgumus un čekus par pirkumiem, kuriem ir garantija. 
• Seko līdzi bankas konta izrakstam un kontrolē savu naudas plūsmu. Lai novērstu iespējamību, ka tavi naudas līdzekļi tiek izkrāpti, rūpīgi pārbaudi tos maksājumus, kuri atšķiras no taviem ierastajiem maksājumiem. 
• Seko līdzi pakalpojumu sniedzēja paziņojumiem e-pastā, internetbankā, tīmekļvietnē. Neizlasīti paziņojumi var sagādāt nepatīkamus pārsteigumus nākotnē. 
• Pievērs uzmanību bankas un citu pakalpojumu sniedzēju cenrādim, lai zinātu, cik jāmaksā par pakalpojumiem, un lai vari pieņemt apzinātu lēmumu par to, kurus no tiem izmantot. 
• Laikus sagādā visus dokumentus, ko paredz līgums ar pakalpojumu sniedzēju (piemēram, atjauninātu īpašuma apdrošināšanas polisi, izziņu par atalgojumu), lai nodrošinātu visu līguma prasību izpildi. 
• Pretenzijas un sūdzības pakalpojuma sniedzējam iesniedz tādā veidā, lai tavs iesniegums tiktu reģistrēts pakalpojumu sniedzēja lietvedības vai informācijas sistēmā un vajadzības gadījumā vari uz to atsaukties. 
• Ja nepieciešams, vērsies pēc padoma uzraugošajās institūcijās. Kurās? Uzzini sadaļā "Kur vērsties?".

Ja izveidosi šādus ieradumus, būs mazāk pārpratumu. Tev nebūs jādusmojas par to, ka pakalpojuma komisijas maksas ir palielinātas, bet jau sākotnēji izvērtēsi, kur tās ir zemākas, un dosies pie izvēlētā pakalpojumu sniedzēja.
Laikus pamanīsi, ja notikusi kāda kļūda – piemēram, nepareizi sarēķināti procenti, dubultā noņemta vai rezervēta nauda, noticis pārskaitījums uz nepareizu kontu, veikts nepareizs ieraksts Kredītu reģistrā, – un varēsi pamatoti un laikus vērsties pie pakalpojumu sniedzēja.