tēmas
  1. Mana ekonomika

Uzmanies no piedāvājumiem nopelnīt naudu par vienkāršu darbiņu!

Par naudas mūļiem (vieglajā valodā)

Krāpnieki var izmantot tavu vēlēšanos ātri nopelnīt.

Piemēram, tevi palūdz izņemt no bankomāta naudu.
Pēc tam tev jāatdod šī nauda cilvēkam,
kurš to pārskaitīja uz tavu kontu.
Daļu naudas tu drīksti paturēt sev.

Tu šādā darījumā kļūsti par naudas mūli.
Tā sauc naudas atmazgāšanā izmantotu cilvēku.

Naudas atmazgāšana ir noziegums,
kurā noziedzīgi iegūtu naudu izmanto godīgos darījumos.
Piemēram, atmazgā cilvēku tirdzniecībā vai par narkotikām dabūtu naudu.

Krāpnieki var atmazgāt arī citiem cilvēkiem izkrāptu naudu.
Naudas mūlis ir nozieguma dalībnieks.

Kādi cilvēki kļūst par naudas mūļiem?

 Krāpnieki noziegumos iesaista cilvēkus ar sliktām zināšanām naudas jautājumos.
 Parasti tie ir:
  • jaunieši no 16 gadu vecuma,
    kuru darījumus bankas kontā vecāki nepārbauda;
  • nabadzīgi cilvēki;
  • bezdarbnieki;
  • cilvēki naudas grūtībās,
    piemēram, cilvēki ar lieliem parādiem;
  • ārvalstu studenti. 



Kur krāpnieki atrod naudas mūļus?

Dažādās reklāmās internetā un sociālajos tīklos:
  • Telegram 
  • Tik Tok
  • WhatsApp
  • Messenger
  • Viber. 
Skolās, koledžās, augstskolās krāpnieki uzrunā cilvēkus personiski.
Dažreiz krāpnieki lūdz pastāstīt par iespēju ātri nopelnīt skolēnu un studentiem draugiem.

Piedāvājumu ātri nopelnīt krāpnieki nosūta e-pastā.

Krāpnieki iespēju labi nopelnīt cilvēkiem bez darba pieredzes var solīt darba sludinājumos

Kā krāpnieki pierunā cilvēkus?

Krāpnieks cenšas ar tevi sadraudzēties.
Viņš runā ar tevi par kopējām interesēm un iegūst tavu uzticēšanos.
Tad krāpnieks piedāvā tev ātri nopelnīt.

Bieži krāpnieki iesaista pierunāšanā citus jauniešus.
Piemēram, tavus skolas biedrus vai draugus.
Viņi piedāvā labi nopelnīt.
Tev tikai jāiedod savi bankas dati.
Parasti šie jaunieši stāsta,
ka viņi paši tā pelna daudz naudas. 

Kāda ir atbildība par piedalīšanos naudas atmazgāšanā?

Tikai tu pats atbildi par to,
ko tu dari!

Naudas mūļi ir nozieguma dalībnieki.
Naudas mūļus notiesā un piespriež viņiem sodu.
Sodu var piespriest cilvēkam jau no 14 gadu vecuma.

Soda veidi var būt dažādi:
  • cietumsods uz laiku līdz 12 gadiem;
  • naudas sods;
  • piespiedu darbs sabiedrības labā
  • tavas mantas atņemšana un atrašanos atbildīgo dienestu uzraudzībā līdz pat 3 gadiem. 


Kā sevi pasargāt?

Uzmanies no aicinājumiem viegli nopelnīt!
 
Neklusē!
Pārrunā ar saviem tuviniekiem piedāvājumu viegli nopelnīt.
 
Ziņo! 
Ziņo par piedāvājumu viegli nopelnīt Valsts policijai!
 
Kā ziņot policijai?
Vairāk lasi šajā mājas lapā: Valsts policija.
 
Kur vēl var ziņot par aizdomīgiem piedāvājumiem internetā?
Vairāk lasi šajā mājas lapā: Drošs internets.

Kā kļūšana par naudas mūli ietekmēs tavu nākotni?

Vairāki gadi cietumā.
Tavi draugi un vienaudži tikmēr turpinās dzīvi brīvībā.

Grūtības atrast darbu. 
Vairākās profesijās pirms pieņemšanas darbā rūpīgi pārbauda cilvēka pagātni. Šajās profesijās nevar strādāt
cilvēki pēc soda izciešanas.
 
Piemēram, tevi neņems darbā  aviācijā, bankā, apdrošināšanā.
Tu nevarēsi strādāt par policistu, advokātu, prokuroru  vai tiesnesi.

Grūtības strādāt vai studēt ārzemēs.

Slēgti bankas norēķinu konti.
Tev var neļaut izmantot banku pakalpojumus.  

Krāpnieki tavus datus var izmantot arī citos noziegumos.
Sargā savus bankas datus no svešiniekiem!
Krāpnieki tavu bankas konta numuru, kartes vai internetbankas datus var izmantot sev par labu.
 

Piemēram, paņemt ātro kredītu uz tava vārda vai nodibināt uzņēmumu.
Tad tu būsi atbildīgs par šī uzņēmuma darbību. 

Kas vēl tev draud?

Tu visu laiku baidīsies no soda par izdarīto noziegumu.  

Tu nevarēsi pārtraukt  būt par naudas mūli.
Krāpnieki tev neļaus pašam pieņemt lēmumu beigt šo darbu.
Viņi var ar spēku tevi piespiest strādāt.

Krāpnieki var draudēt pastāstīt citiem par tavu nodarbošanos.
Tā viņi var piespiest piedalīties tevi citos noziegumos. 

Atceries!

Tu esi gudrāks par krāpnieku!
Nekļūsti par naudas mūli! 

 Vairāk tu vari lasīt internetā:
 Finanšu izlūkošanas dienesta vietnē.
Vai šis saturs bija noderīgs?

Jūsu atsauksmes palīdzēs mums uzlabot šo vietni.

Lūdzu, uzraksti, ko vēlējies uzzināt, taču neatradi!
tēmas
  1. Mana ekonomika

Kā pasargāt savu naudu no krāpniekiem?

Par krāpšanas veidiem (vieglajā valodā)

Krāpnieki darbojas aktīvi un turpina izkrāpt naudu no iedzīvotājiem.
Uzzini, kā atpazīt krāpnieku?
Kā pasargāt savus bankas datus un savu naudu?

Buklets - Kā pasargāt savi un savu naudu no krāpniekiem?

Krāpniecība ir cilvēku mānīšana.
Krāpnieki ar viltību un meliem mēģina dabūt tavu naudu vai īpašumu.
Krāpniecība ir noziegums.

Sargā savus datus! 

Tad arī tava nauda būs drošībā! 


Banka, policija, tiesas, prokuratūra, pasts
nekad tev nezvanīs un nejautās īsziņā vai e-pastā:

bankas karšu datus:
  • kartes paroli;
  •  kartes drošības kodu. Piemēram, CVC/CVV;
  •  kartes numuru.
internetbankas un bankas pieejas datus:
  • internetbankas lietotāja numuru;
  • Smart-ID PIN 1, vai PIN 2 kodu;
  • konta numuru;
  • kodu no īsziņas.
tavus personas datus:
  • personas kodu;
  • pases vai eID kartes numuru.

Investīciju krāpšana

Tev piedāvā izdevīgi ieguldīt naudu un saņemt lielu peļņu.
Parasti krāpnieki piedāvā nopirkt labi zināmu uzņēmumu akcijas, obligācijas vai zeltu.
Krāpnieki var aicināt ieguldīt naudu fondos.
Investīciju krāpšana notiek viltus platformās un sociālajos tīklos,
kurus izveido paši krāpnieki.
  • Krāpnieks piezvana bankas vai citas finanšu iestādes vārdā.
    Viņš piedāvā ieguldīt naudu un saņemt neticami lielu peļņu. 
  • Krāpnieks bieži runā svešvalodā vai sliktā latviešu valodā.
  • Krāpnieks izmanto tavu pieredzes trūkumu.
    Viņš kārdina ar iespēju ātri nopelnīt.
  • Krāpnieks stāsta,
    ka darījums ir pilnīgi drošs un izdosies.  
  • Krāpnieks stāsta,
    ka pats labākais laiks ieguldīt naudu ir tieši tagad un steidzina tevi.
    Neļauj sevi steidzināt! 
  • Krāpnieki var tev rādīt viltus mājaslapu.
    Tajā var redzēt viltotu informāciju par ieguldījumiem ar labu peļņu. 
  • Krāpnieks var aicināt tevi uzlikt savā datorā viltus programmu savu investīciju pārvaldīšanai.
  • Krāpnieks var tev rādīt sabiedrībā pazīstamu cilvēku fotogrāfijas
    un melot par viņu iegūto peļņu.
  • Taču beigās tu nevari saņemt nopelnīto naudu. 
    Tu zaudē arī visu savu ieguldīto naudu.

Ko krāpnieks grib dabūt?

  • Tavus bankas kartes datus.
  • Tavu piekļuvi bankas kontam.
    Piemēram, internetbankas lietotāja numuru, kartes PIN kodus, konta numuru, Smart-ID kodus.
    Krāpnieks var izmantot šo informāciju sev par labu.
    Piemēram, paņemt uz tava vārda lielu kredītu.
  • Tavu naudu.

Kā sevi pasargāt?

  • Netici uzstājīgiem zvanītājiem pa telefonu!
  • Nerunā pa telefonu ar svešiniekiem.
  • Sargā savus bankas datus no svešiniekiem!
  • Nenosauc šādu informāciju svešiniekiem pa telefonu!
  • Neļauj svešiniekiem lejuplādēt savā datorā svešas programmas vai citu
  • informāciju.
  • Krāpnieki viltus mājaslapās tev var nozagt bankas datus un naudu!
  • Pirms jebkura ieguldījuma pajautā savai bankai,
    vai tas ir droši. 
  • Pārbaudi Latvijas Bankas mājaslapā,
    vai krāpnieka nosauktajam uzņēmuma ir licence.
  • Jebkurā ieguldījuma var naudu nopelnīt vai arī zaudēt.
    Netici ieguldījumiem bez riska un ar lielu peļņu.
  • Neaizņemies naudu,
    lai to ieguldītu nezināmā darījumā.
  • Ziņo savai bankai un policijai:
     - par aizdomīgiem svešiniekiem un darījumiem;
     - ja kāds svešinieks tevi jau piekrāpa. 
Noklausies investīciju krāpšanas audio stāstu!


Romantiskā krāpšana

Svešinieks cenšas tev iepatikties.
Pēc tam viņš cenšas izmānīt no tevis naudu.
Šis svešinieks ir krāpnieks.
Iepazīšanās ar šādu krāpnieku parasti notiek sociālajos tīklos.
Piemēram, Facebook, Instagram, Tinder.

 
Pēc iepazīšanās krāpnieks sarakstās ar tevi internetā.
  • Krāpnieks mēģina iegūt tavu uzticību.
    Viņš sūta tev fotogrāfijas un stāsta izdomātus stāstus par savu dzīvi.  
    Piemēramka viņš ir grūtībās, nonācis uzņēmējs vai slepenā dienesta karavīrs.
  • Krāpnieks tev melo par savām naudas grūtībām.
    Tu notici un pats pārskaiti krāpniekam naudu. 
  • Krāpnieks parasti stāsta,
    ka viņam pašam ir nauda.
    Tikai šobrīd viņš nevar to dabūt. 
  • Ne vienmēr krāpnieks ir vīrietis.
    Arī sieviete var būt krāpniece. 
  • Krāpnieks var lūgt tevi sūtīt viņam ļoti personīgu informāciju.
    Piemēram, tavas fotogrāfijas vai video.
    Vēlāk šīs fotogrāfijas vai video var izmantot naudas izspiešanai no tevis.

Ko krāpnieks grib dabūt?

  • Tavus bankas kartes datus.
  • Tavu piekļuvi bankas kontam.
    Piemēram, internetbankas lietotāja numuru, kartes PIN kodus, konta numuru, Smart-ID kodus.
    Krāpnieks var izmantot šo informāciju sev par labu.
    Piemēram, paņemt uz tava vārda lielu kredītu.
  • Tavu naudu.

Kā sevi pasargāt?

  • Sargā savus bankas datus no svešiniekiem!
    Nenosauc šādu informāciju svešiniekiem pa telefonu!
    Neraksti šādu informāciju svešās mājaslapās,
    ko tev atsūta kā interneta saiti. 
  • Nesūti svešiniekiem ļoti personīgas fotogrāfijas vai video.
    Tās var izmantot naudas izspiešanai no tevis.
  • Neatver nezināmas mājaslapas,
    kuras tev atsūta uz telefonu.
  • Nepārskaiti naudu svešinieku ārkārtas situāciju risināšanai!
  • Neaizņemies naudu svešinieka vajadzībām!
  • Ziņo savai bankai un policijai:
     - par aizdomīgiem svešiniekiem un aicinājumiem;
     - ja kāds svešinieks tevi jau piekrāpa. 
Noklausies romantiskās krāpšanas audio stāstu!


Viltus rēķinu krāpšana

 Krāpnieks tev uz e-pastu atsūta viltus rēķinu par preci vai pakalpojumu.
 Taču tu šādu preci vai pakalpojumu nemaz nepasūtīji. 
  • Krāpnieks tev atsūta vairākas e-pasta vēstules ar rēķiniem.
    Viņš cer,
    ka tu šos rēķinus samaksāsi.
  • Tu nepārbaudi naudas saņēmēju un viņa konta numuru.
    Tā tu pārskaiti naudu uz krāpnieka kontu,
    kas ir tev atsūtītajā rēķinā.
    Piemēram, tu saņem rēķinu par dzīvokļa īri.
    Tev jāpārbauda konta numurs.
    Tam jāsakrīt ar iepriekšējā dzīvokļa īres rēķinā norādīto konta numuru.  

Ko krāpnieks grib dabūt?

  • Tavu naudu. 

Kā sevi pasargāt?

  • Pārliecinies,
    ka tiešām gaidi rēķinu par preci vai pakalpojumu.
  • Tev jāpārbauda konta numurs atsūtītajā rēķinā.
    Tam jāsakrīt ar iepriekšējā līdzīgā rēķinā norādīto konta numuru.  
  • Sazvanies ar pakalpojuma sniedzēju,
    ja tev rodas šaubas par rēķinu.
    Telefona numuru sameklē pakalpojuma sniedzēja mājaslapā! 
  • Neatbildi uz viltus rēķinu sūtītājiem e-pastiem.
  • Ziņo savai bankai un policijai:
     - par aizdomīgiem svešiniekiem un darījumiem,
     - ja kāds svešinieks tevi jau piekrāpa.


Krāpnieciski telefona zvani

 Svešinieki pa telefonu mēģina uzzināt tavus personas datus un dabūt tavu naudu.  
  • Tev piezvana svešinieks un izliekas par bankas, policijas vai pakalpojumu sniedzēja pārstāvi.
    Piemēram, par mobilo sakaru operatora pārstāvi.
  • Svešinieks melo par aizdomīgu darījumu tavā bankas kontā.
    Krāpnieki melo,
    ka tev ir nopietna problēma un piedāvā uzreiz palīdzēt.
    Parasti viņi aicina tevi ieiet internetbankā ar taviem pieejas datiem.  
  • Krāpnieki uzstājīgi piedāvā palīdzēt un mēģina dabūt no tevis pēc iespējas vairāk informācijas.
  • Krāpnieks bieži runā svešvalodā vai sliktā latviešu valodā. 

Ko krāpnieks grib dabūt?

  • Tavus bankas kartes datus.
  • Tavu piekļuvi bankas kontam.
    Piemēram, internetbankas lietotāja numuru, kartes PIN kodus, konta numuru. 
  • Izmantot iegūto informāciju sev par labu.
    Piemēram, tavā vārdā aizņemties naudu bankā vai līdzīgā iestādē. 

Kā sevi pasargāt?

  • Pārtrauc sarunu ar svešinieku!
  • Sazvanies ar banku, policiju vai iestādi,
    no kuras tev it kā zvanīja.
    Telefona numuru sameklē iestādes mājaslapā!
    Informē viņus par saņemto zvanu!
  • Neatzvani uz numuru,
    no kura tev zvanīja.
  • Sargā savus bankas datus no svešiniekiem!
    Nenosauc šādu informāciju svešiniekiem pa telefonu!
    Banka nekad tev:
     - nezvanīs un nelūgs ieiet tavā internetbankā;
     - neprasīs pieejas kodus internetbankai;
     - neprasīs bankas kartes numuru vai kartes kodu.
Ziņo savai bankai un policijai:
 - par aizdomīgiem svešiniekiem  un darījumiem;
 - ja kāds svešinieks tevi jau piekrāpa.

Iekalusies, cik viegli krāpnieks iegūst krāpnieka datus.
 

Krāpnieciskas īsziņas

Krāpnieki tev sūta īsziņas uz mobilo telefonu.
Īsziņās viņi mēģina dabūt no tevis personas un bankas datus. 
  • Krāpnieki īsziņās var aicināt tevi:
     - pieslēgties viltus mājaslapām;
     - ierakstīt savu personisko informāciju;
     - apstiprināt darījumu ar internetbankas pieeju;
     - apstiprināt darījumu ar bankas kartes datiem.
  • Šādas īsziņas parasti saņem uzreiz ļoti daudz cilvēku.
    Tu neatbildi uz īsziņu un nedari neko no īsziņā prasītā.
    Tad tev zvana cilvēks klientu apkalpošanas centra vārdā.
    Viņš pierunā tevi atvērt īsziņu un izdarīt īsziņā prasīto. 
  • Saite no īsziņas parasti ved uz viltus internetbanku.
    Tā izskatās ļoti līdzīga īstajai internetbankai.
    Šādā viltus internetbankā ievadīti dati uzreiz nokļūst pie krāpniekiem. 
 

Ko krāpnieks grib dabūt?

  • Tavus bankas kartes datus.
  • Tavu piekļuvi bankas kontam.
    Piemēram, internetbankas lietotāja numuru, kartes PIN kodus, konta numuru, Smart-ID kodus. 
  • Tavu naudu.
  • Izmantot iegūto informāciju sev par labu.
    Piemēram, tavā vārdā aizņemties naudu bankā vai līdzīgā iestādē.
 

Kā sevi pasargāt?

  • Neatver aizdomīgas īsziņas!
  • Izdzēs šādas īsziņas un neatbildi uz tām!
  • Sargā savus bankas datus no svešiniekiem!
    Nenosauc šādu informāciju svešiniekiem un neievadi aizdomīgās mājaslapās!
  • Neļauj svešiniekiem lejuplādēt savā datorā svešas programmas vai citu informāciju.
    Krāpnieku veidotās mājaslapās tev var nozagt bankas datus un arī visu naudu! 
  • Sazvanies ar pakalpojuma sniedzēju,
    ja šaubies par saņemtās īsziņas patiesumu.
    Telefona numuru sameklē iestādes mājaslapā! 
Ziņo savai bankai un policijai:
 - par aizdomīgiem svešiniekiem un darījumiem;
 - ja kāds svešinieks tevi jau piekrāpa.  

Krāpniecisku īsziņu piemēri!

Tu saņem īsziņu no Zemgales apgabaltiesas par tiesas procesu pret tevi.

 Viltus īsziņu pazīmes:
  • Rakstības kļūdas.
    Piemēram, nepareizi lielie un mazie burti, trūkst garumzīmes u.c.
  • Kļūdas interneta adresē.
    Pareiza interneta adrese vienmēr sākas ar https://
    Krāpšanas īsziņās interneta adrese parasti ir kļūdaina.
    Piemēram, htttps://
  • Tiesa sūta vēstules pa pastu vai uz e-adresi
    nevis īsziņā. 
Ko darīt?
  • Sazvanies ar Zemgales apgabaltiesu!
    Telefona numuru sameklē iestādes Latvijas tiesu portālā! 
  • Neatver interneta adresi!
  • Neatbildi uz īsziņu un izdzēs to!

Tu saņem īsziņu no Latvijas Pasta par muitas nodokli tavam sūtījumam. 

Viltus īsziņu pazīmes:
  • Kļūdas interneta adresē.
    Pareiza interneta adrese vienmēr sākas ar https://
    Krāpšanas īsziņās interneta adrese parasti ir kļūdaina.
    Piemēram, htttps://
  • Īsziņa ir no ārvalstu numura.

Ko darīt? 

  • Sazvanies ar Latvijas Pastu!
    Telefona numuru sameklē Latvijas Pasta mājaslapā! 
  • Neatver interneta adresi! 
  • Neatbildi uz īsziņu un izdzēs to! 


Tu saņem īsziņu no kurjera.
Kurjers grib precizēt piegādes adresi.

Viltus īsziņu pazīmes:
  • Rakstības kļūdas.
    Piemēram, nepareizi lielie un mazie burti, trūkst garumzīmes u.c.
  • Kļūdas interneta adresē.
    Pareiza interneta adrese vienmēr sākas ar https://
    Krāpšanas īsziņās interneta adrese parasti ir kļūdaina.
    Piemēram, htttps://
  • Īsziņa ir no ārvalstu numura.

    Ko darīt? 
  • Sazvanies ar Latvijas Pastu!
    Telefona numuru sameklē Latvijas Pasta mājaslapā! 
  • Neatver interneta adresi! 
  • Neatbildi uz īsziņu un izdzēs to!



Tu saņem īsziņu no Valsts ieņēmumu dienesta par nodokļu atvieglojumiem. 

Viltus īsziņu pazīmes: 

  • Rakstības kļūdas.
    Piemēram, nepareizi lielie un mazie burti, trūkst garumzīmes u.c. 
  • Kļūdas interneta adresē.
    Pareiza interneta adrese vienmēr sākas ar https://
    Krāpšanas īsziņās interneta adrese parasti ir kļūdaina.
    Piemēram, htttps://

Valsts ieņēmumu dienests parasti sūta vēstules iedzīvotājiem 

EDS (elektroniskās deklarēšanas sistēmā), 

nevis īsziņā. 

Ko darīt?

  • Sazvanies ar Valsts ieņēmumu dienestu!
    Telefona numuru sameklē Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā! 
  • Neatver interneta adresi! 
  • Neatbildi uz īsziņu un izdzēs to!


Pikšķerēšana

Krāpnieks sūta ziņas uz tavu e-pastu.
Viņš mēģina dabūt tavus bankas kartes datus. 
  • Krāpnieks sūta e-pastu labi zināma uzņēmuma vārdā.
    E-pastā krāpnieks aicina steidzami atjaunot un apstiprināt tavus personas datus vai samaksāt rēķinu. 
  • Krāpnieka e-pasts izskatās ļoti līdzīgs īstajam.
    Krāpnieks tajā iekopē īstos uzņēmuma logo. 
  • E-pastā ir saite uz viltus mājaslapu.
    Mājas lapā krāpnieks tevi aicina apstiprināt maksājumu viltus internetbankā.
    Arī viltus internetbanka izskatās ļoti līdzīga īstajai internetbankai.
    Taču viltus internetbankā tavi dati nonāk pie krāpniekiem.  

Ko krāpnieks grib dabūt?

  • Tavus bankas kartes datus.
  • Tavu piekļuvi bankas kontam.
    Piemēram, internetbankas lietotāja numuru, kartes PIN kodus, konta numuru, Smart-ID kodus.
  • Tavu naudu.
  • Izmantot iegūto informāciju sev par labu.
    Piemēram, tavā vārdā aizņemties naudu bankā vai līdzīgā iestādē.

Kā sevi pasargāt?

  • Never vaļā neparastus e-pastus!
  • Neatver neparastiem e-pastiem pievienotos dokumentus un saites! 
  • Sazvanies ar uzņēmēju un noskaidro,
    vai tas tiešām sūta tev šādu e-pastu.
    Telefona numuru sameklē uzņēmēja mājaslapā! 
  • Izdzēs neparastus e-pastus un neatbildi uz tiem!
  • Ziņo savai bankai un policijai:
     - par aizdomīgiem svešiniekiem un darījumiem;
     - ja kāds svešinieks tevi jau piekrāpa.
 

Pikšķerēšanas piemēri!

Tu saņēmi viltus e-pastu no bankas. 

Viltus e-pasta pazīmes: 

  • aizdomīga sūtītāja e-pasta adrese;
    Kļūdaina adrese sākas ar httpss:// 
  • nepareizs uzņēmuma logo; 
  • valodas un rakstības kļūdas; 
  • viltus saite un aicinājums to atvērt; 
  • aicinājums ievadīt datus un pieslēgties internetbankai; 
  • aicinājums atjaunot savu bankas lietotāja informāciju; 
  • biedējošs teksts.
    Piemēram, tavs konts ir uzlauzts, mēs bloķēsim tavu karti vai kontu u.c.

Ko darīt? 

  • Sazvanies ar banku un noskaidro,
    vai tā tiešām sūta tev šādu e-pastu.
    Telefona numuru sameklē uzņēmēja mājaslapā! 
  • Neatver saiti. 
  • Neatver e-pasta pielikumus. 
  • Neatbildi sūtītājam un izdzēs saņemto e-pastu.

Tu saņēmi viltus e-pastu no Valsts ieņēmumu dienesta.

Viltus e-pasta pazīmes

  • e-pastā ir saite ar aicinājumu to atvērt; 
  • aicinājums ievadīt datus un pieslēgties internetbankai.

Ko darīt?

  • Sazinies ar Valsts ieņēmumu dienestu un noskaidro,
    vai tas tiešām sūta tev šādu e-pastu.
    Telefona numuru sameklē Valsts ieņēmumu dienas mājaslapā!
  • Neatver saiti. 
  • Neatbildi sūtītājam un izdzēs saņemto e-pastu.


Kredītu krāpšana

 Krāpnieki piedāvā tev paņemt izdevīgu viltus kredītu.  
  • Krāpnieki sociālajos tīklos piedāvā neticami izdevīgu kredītu.
  • Krāpnieki parasti uzrunā tevi svešvalodā vai latviešu valodā.
  • Pirms kredīta saņemšanas krāpnieki aicina tevi samaksāt dažādus
    maksājumus.
    Piemēram, komisijas naudu, maksu notāram, kredīta apdrošināšanas maksu.
  • Bieži krāpniekiem nav nepieciešami tavi bankas dati.
    Tu pats pārskaiti naudu uz krāpnieku kontu. 

Ko krāpnieks grib dabūt?

  • Tavu piekļuvi bankas kontam.
  • Tavu naudu.
  • Tavā vārdā aizņemties naudu bankā vai līdzīgā iestādē.
  • Izmantot iegūto informāciju sev par labu.
    Piemēram, tavā vārdā aizņemties naudu bankā vai līdzīgā iestādē. 

Kā sevi pasargāt?

  • Aicinājums pārskaitīt komisijas naudu uz ārvalstu kontu uzņēmumam, vai
    privāti var būt krāpšanas pazīme!
  • Par jebkuru kredītu abas puses paraksta kredīta līgumu.
    Rūpīgi izlasi līgumu!  
  • Pirms kredīta saņemšanas neveic nekādus maksājumus!
    Īsta banka visus maksājumus par kredītu pati paņem no tava konta.  
  • Atceries!
    Banka nekad tev nezvanīs un nelūgs ieiet internetbankā, neprasīs pieejas
    kodus internetbankai un kartes numuru vai kartes drošības kodu.
  • Ziņo savai bankai un policijai:
     - par aizdomīgiem svešiniekiem un aicinājumiem;
     - ja kāds svešinieks tevi jau piekrāpa.
Brīdinājumi par nelicencētiem pakalpojumu sniedzējiem un aizdomīgiem finanšu darījumiem 
atrodami Latvijas Bankas tīmekļvietnes brīdinājumu sadaļā.

Loteriju krāpšana 

Krāpnieki tevi iesaista viltus loterijā un aicina saņemt laimestu.
  • Krāpnieki sociālajos tīklos izvieto informāciju par loteriju labi zināma
    uzņēmuma vārdā. 
  • Loterijas rīkotājs sola paziņot par laimestu privāti pa telefonu,
    e-pastā vai īsziņā.
  • E-pastam vai īsziņai par laimestu loterijā  krāpnieki pievieno saiti un lūdz
    laimesta saņēmēju ieiet tajā un ierakstīt savus datus.
  • Parasti tu nemaz nepiedalījies loterijā. 
  • Ziņa par laimestu parasti pienāk no adreses,
    kas nav uzņēmuma oficiālā e-pasta adrese. 
  • E-pasts vai īsziņa var būt ar rakstības kļūdām. 
  • Krāpnieki aicina pirms laimesta saņemšanas samaksāt dažādus maksājumus.
    Piemēram, nodokļus par laimestu, maksu par pārskaitījumu u. c.

Kāds ir krāpnieka mērķis? 
Ko krāpnieks grib dabūt?

  • Tavu piekļuvi bankas kontam.
  • Tavu naudu.
  • Izmantot iegūto informāciju sev par labu.
    Piemēram, tavā vārdā aizņemties naudu bankā vai līdzīgā iestādē.

Kā sevi pasargāt?

  • Netici laimestam loterijā,
    kurā neesi piedalījies.
  • Jautājumus par loterijām tu vari uzdot Izložu un azartspēļu
    uzraudzības inspekcijai
    !
  • Pārbaudi,
    vai norādītais loterijas atļaujas numurs ir reģistrēts,  
    sazvanies ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju.
  • Neatver un nelejuplādē e-pastā vai īsziņā saņemtos pielikumus
    vai reklāmas. 
  • Pirms īsta laimesta saņemšanas nekas nav jāmaksā! 
  • Pirms īsta laimesta nav jāpārbauda bankas dati.
    Piemēram, bankas konta numurs, kartes numurs. 
Neviens tev nevar prasīt par šādu pakalpojumu samaksu.
  • Ziņo savai bankai un policijai:
     - par aizdomīgiem svešiniekiem un aicinājumiem;
     - ja kāds svešinieks tevi jau piekrāpa.

Loteriju krāpšanas piemēri!

Tu saņem ziņu par laimestu.

Ko darīt?

  • Netici laimestam loterijā,
    kurā neesi piedalījies!
    Pārbaudi, vai tā nav krāpšana! 
  • Pārbaudi adresi,
    no kuras saņēmi ziņu.
    Vai tā tiešām ir no īstā uzņēmuma? 
  • Ja tev ir šaubas, sazinies ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju
    pa publiski pieejamo tālruņa numuru un precizē neskaidro informāciju. 
  • Neatver atsūtīto saiti un nelejupielādē saņemtos pielikumus! 
  • Nemaksā par laimesta saņemšanu!

Vai šis saturs bija noderīgs?

Jūsu atsauksmes palīdzēs mums uzlabot šo vietni.

Lūdzu, uzraksti, ko vēlējies uzzināt, taču neatradi!
tēmas
  1. Mana ekonomika

Vai iespējams vinnēt loterijā, kurā neesi piedalījies?

Loteriju krāpšana

Loteriju krāpšana krāpšanas veids, kurā krāpnieki ievilina upurus viltus loterijās un aicina saņemt laimestus, izkrāpjot naudas līdzekļus.


Kā tas notiek?

Krāpnieki rīko viltus aktivitātes pazīstamu uzņēmumu vārdā
Krāpnieki sociālajos tīklos zināmu uzņēmumu vārdā izvieto informāciju par loteriju. Par laimestu upuris var saņemt ziņu telefoniski, e-pastā vai īsziņas veidā. 

Upurim tiek likts atvērt saiti vai sniegt savus datus
Saņemot ziņu par laimestu e-pastā vai telefoniski īsziņā, bieži tiek lūgts atvērt tiešsaistes adresi vai pielikumu un ievadīt savus datus laimesta saņemšanai. Lielākoties upuris loterijā nemaz nav piedalījies.

Paziņojums par laimestu tiek sūtīts no publiskas, ne uzņēmuma e-pasta adreses.
E-pasta vēstules vai īsziņas teksts var būt ar gramatikas kļūdām.

Krāpnieki mudina upuri veikt samaksu, lai saņemtu laimestu
Krāpnieki mudina samaksāt sākotnējus maksājumus, lai saņemtu laimestus, piemēram, samaksāt nodokļus par laimestu, segt izmaksas par pārskaitījuma veikšanu u.c.

Kāds ir krāpnieka mērķis?

  • Saņemt piekļuvi bankas kontam (lietotāja ID, PIN kodus, konta numuru).
  • Izkrāpt tavus naudas līdzekļus.
  • Izmantot iegūto informāciju ļaunprātīgiem mērķiem.

Kā sevi pasargāt?

  • Aizdomājies! Vai tu tici, ka vari laimēt loterijā, kurā neesi piedalījies?
  • Sazinies ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju un noskaidro neskaidros jautājumus.
  • Pārbaudi, vai norādītais loterijas atļaujas numurs ir reģistrēts. 
  • Neatver un neinstalē nekādus saņemtos pielikumus vai reklāmas. 
  • Lai saņemtu laimestu, nav nepieciešams pārbaudīt tavus bankas datus (konta numuru, kartes numuru), kā arī par pārbaudi nav jāmaksā komisijas maksa. 
  • Pirms laimesta saņemšanas, nekad nav nepieciešams veikt maksājumu
  • Ja esi kļuvis par krāpšanas upuri, nekavējoties sazinies ar savu banku un ziņo policijai.

 Piemērs!

Saņemta ziņa par laimestu. 

Avots: Cert.lv


Kam pievērst uzmanību šajā piemērā?
Pārbaudi, kurš sūtījis ziņu - vai tā saņemta no uzņēmuma. 

Kā rīkoties?

  • Negaidīts laimests? Ja neesi iegādājies loterijas biļeti vai piedalījies loterijā, pārbaudi, vai tā nav krāpšana.

  • Ja tev ir šaubas, sazinies ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju pa publiski pieejamo tālruņa numuru un precizē neskaidros jautājumus. 

  • Neatver tiešsaistes adresi un neinstalē saņemtos pielikumus. 

  • Neveic maksājumus, ja tādi tiek pieprasīti.

Vai šis saturs bija noderīgs?

Jūsu atsauksmes palīdzēs mums uzlabot šo vietni.

Lūdzu, uzraksti, ko vēlējies uzzināt, taču neatradi!
tēmas
  1. Mana ekonomika

Kā nekļūt par kredītu krāpšanas upuri?

Kredītu krāpšana

Kredītu krāpšana — krāpšanas veids, kurā aizdomīgi kredītu sniedzēji izkrāpj naudas līdzekļus no iedzīvotājiem, tiem piedāvājot neīstus kredīta nosacījumus un līgumus. 




Kā tas notiek?

Sociālajos tīklos tiek izvietotas viltus reklāmas
Krāpnieki sociālajos tīklos izvieto informāciju par iespēju saņemt kredītu ar neticami izdevīgiem nosacījumiem un zemu kredīta procentu likmi.

Krāpniekiem sliktas valodas zināšanas
Saziņa lielākoties notiek svešvalodā vai sliktā latviešu valodā.

Nauda tiek izkrāpta komisijas veidā
Pirms kredīta saņemšanas jāveic kredīta komisijas naudas samaksa. Piemēram, maksājumi par notāra izdevumiem, kredīta apdrošināšanu.

Upuris uzķeras un pats ieskaita naudu krāpnieka kontā
Bieži krāpniekiem nav nepieciešami upura bankas dati, jo viņi paši pārskaita naudas summas uz krāpnieku kontiem. Vai upura iedotā informācija ir pietiekama, lai krāpnieki viņa vārdā noformētu kredītus.

Kāds ir krāpnieka mērķis?

  • Saņemt piekļuvi bankas kontam (internetbankas lietotāja numuru, Smart-ID PIN kodus, konta numuru, kartes datus).
  • Izkrāpt tavus naudas līdzekļus.
  • Aizņemties naudu uz tava vārda no kredītiestādēm.
  • Izmantot iegūto informāciju ļaunprātīgiem mērķiem.

Kā sevi pasargāt?

Esi uzmanīgs, ja no tevis prasa samaksu pirms kredīta piešķiršanas! 
Neveic nekādus maksājumus, jo kredītiestāde piešķirot kredītu, komisijas maksu pati automātiski ietur no tava konta.  
Ja pirms kredīta saņemšanas tev jāpārskaita komisijas maksa par kredīta saņemšanu uz ārvalstu kontu, kādam uzņēmumam vai privātpersonai - tā ir krāpšanas pazīme!

Izmanto savas tiesības – pārskati līgumu!
Saņemot kredītu, jānoslēdz kredīta līgums, kas jāparaksta abpusēji. Rūpīgi iepazīsties ar kredīta līguma nosacījumiem!

Banka nejautās kontu pieejas datus!
Atceries, banka nekad tev nezvanīs un nelūgs ieiet tavā internetbankā, neprasīs pieejas kodus internetbankai, un kartes numuru vai kartes drošības kodu.

Kur vērsties?

Ja esi kļuvis par krāpšanas upuri, nekavējoties sazinies ar savu banku, Latvijas Banku un ziņo policijai. 

Apskati aktuālus brīdinājumus par krāpniecības gadījumiem!

Tos kā finanšu sektora uzraugs apkopo un publicē Latvijas Banka: 

  • Brīdinājumus par nelicencētiem pakalpojumu sniedzējiem skati šeit

  • Brīdinājumus par aizdomīgiem finanšu darījumiem skati šeit.


Vai šis saturs bija noderīgs?

Jūsu atsauksmes palīdzēs mums uzlabot šo vietni.

Lūdzu, uzraksti, ko vēlējies uzzināt, taču neatradi!
tēmas
  1. Mana ekonomika

Kā krāpnieki iegūst tavus datus?

Pikšķerēšana (phishing)

Pikšķerēšana (phishing) — krāpniecības veids, ar mērķi iegūt tavus bankas un karšu datus ar e-pasta starpniecību, mobilo saziņu (SMS) vai izmantojot krāpniecisku vietni. 



Kā tas notiek?

Krāpnieki sūta šķietami ticamus ziņojumus pazīstamu uzņēmumu vārdā
Upuris saņem e-pastā vēstuli vai īsziņu (SMS). Ziņas tiek sūtītas kā steidzams paziņojums ar piedāvājumu atjaunot un apstiprināt tavus personas datus, vai veikt maksājumu. Saņemtās e-pasta vēstules vai īsziņas (SMS) izskatās ļoti reālas un patiesas, tajos ir nokopēti uzņēmumu logotipi.

Upuris tiek novirzīts uz viltus interneta vietnēm, kurās tiek izkrāpti dati un nauda
E-pasta vēstulē vai īsziņā (SMS) ir saite, kura upuri novirza uz viltus tīmekļvietni. Lai veiktu apstiprinājumu, tā aizved uz viltus bankas internetbanku, kas izskatās identiska īstajai  internetbankas tīmekļvietnei. Ievadot savus datus, tu esi tos nodevis krāpniekiem. 

Kāds ir krāpnieka mērķis?

  • Iegūt tavus bankas kartes datus.
  • Saņemt piekļuvi bankas kontam (lietotāja ID, PIN kodus, konta numuru).
  • Izkrāpt tavus naudas līdzekļus.
  • Izmantot iegūto informāciju ļaunprātīgiem mērķiem.

Kā sevi pasargāt?

  • Saņemot neparastu e-pasta vēstuli vai mobilo (SMS) ziņu, never to vaļā
  • Ja tomēr atvēri, noteikti neatver pievienotos failus un tiešsaistes adreses. 
  • Ja rodas šaubas, ka e-pasta vai mobilā (SMS) ziņa varētu būt adresēta tev, sazinies ar pakalpojuma sniedzēju, izmantojot publiski pieejamo tālruņa numuru, lai precizētu neskaidro informāciju.
  • Izdzēs šādus ziņojumus un neatbildi uz tiem.

Kur vērsties?

Ja esi kļuvis par krāpšanas upuri, nekavējoties sazinies ar banku un ziņo policijai.


Piemērs!

Saņemta viltus e-pasta vēstule no bankas ar šādām pazīmēm.

Kam pievērst uzmanību šajā piemērā?

  • Aizdomīga sūtītāja e-pasta adrese. Droša adrese sākas ar https://.

  • Nepareizs logo. 

  • Valodas kļūdas. 

  • Iebiedējošs, maldinošs teksts ("tavs konts ir uzlauzts"; "citām personām kļuva zināmas tavas paroles", "nomaini paroli"; "pārskaitīti naudas līdzekļi no tava konta"; "karte vai konts tiks bloķēts"). 

  • Viltus saite ar aicinājumu to atvērt. 

  • Aicinājums ievadīt datus, lai pieslēgtos internetbankai.


Kā rīkoties?

  • Ja tev ir šaubas, sazinies ar sūtītāju, izmantojot publiski pieejamo tālruņa numuru, lai precizētu neskaidro informāciju.
  • Neatver tiešsaistes adresi.
  • Neatver pielikumus.
  • Neatbildi sūtītājam un izdzēs saņemto e-pasta vēstuli.

Piemērs!

Saņemta viltus e-pasta vēstule no Valsts ieņēmumu dienesta ar šādām pazīmēm. 

Avots: Cert.lv

Kam vērst uzmanību šajā piemērā?

  • Viltus saite ar aicinājumu to atvērt. 

  • Aicinājums ievadīt datus, lai pieslēgtos internetbankai.


Kā rīkoties?

  • Ja tev ir šaubas, sazinies ar sūtītāju, izmantojot publiski pieejamo tālruņa numuru, lai precizētu neskaidro informāciju.

  • Neatver tiešsaistes adresi.

  • Neatver pielikumus.

  • Neatbildi sūtītājam un izdzēs saņemto e-pasta vēstuli.


Vai šis saturs bija noderīgs?

Jūsu atsauksmes palīdzēs mums uzlabot šo vietni.

Lūdzu, uzraksti, ko vēlējies uzzināt, taču neatradi!
tēmas
  1. Mana ekonomika

Kas liecina par īsziņām no krāpniekiem?

Krāpnieciskās īsziņas (smishing)

Krāpnieciskas īsziņas (smishing)  — krāpniecības veids, izmantojot mobilo saziņu (SMS), lai iegūtu upura personas un bankas datus. 



Kā tas notiek?

Saņemta informatīva īsziņa
Tiek saņemtas dažāda satura īsziņas, kas mudina atvērt ļaunprātīgas saites, izpaust personisko informāciju un apstiprināt darījumu ar internetbankas pieejas vai norēķinu karšu datiem. Bieži tiek izmantotas masveida īsziņu kampaņas.

Dubultais gājiens lielākai ticamībai – ne tikai īsziņa, bet uzreiz arī zvans
Saņēmējam nereaģējot uz īsziņu, bieži zvana cilvēki, kas uzdodas par konsultantiem no apkalpošanas centra, aicinot īsziņu atvērt un apstiprināt norādītās darbības.

Ceļš uz viltus platformām un tīmekļa vietnēm
Atverot krāpnieka atsūtīto tiešsaistes adresi, lai veiktu apstiprinājumu par pakalpojumu, tā ved uz tīmekļvietni, kas izskatās identiska īstajai bankas tīmekļvietnei. Ievadot prasītos datus, tu sniedz savu informāciju krāpniekiem.

Kāds ir krāpnieka mērķis?

  • Iegūt tavus bankas kartes datus.
  • Saņemt piekļuvi bankas kontam (internetbankas lietotāja numurs, Smart-ID PIN kodus, konta numuru, kartes datus).
  • Izkrāpt tavus naudas līdzekļus.
  • Izmantot iegūto informāciju ļaunprātīgiem mērķiem.

Kā sevi pasargāt?

  • Saņemot neparastu īsziņu, never to vaļā un nepārsūti citiem. 
  • Nekad nedalies ar saviem bankas datiem, nenosauc un neievadi tos (internetbankas lietotāja numuru, Smart-ID PIN kodus, konta numuru, kartes datus), ja svešinieks aicina to darīt.
  • Neļauj citām personām instalēt programmas savā datorā, kā arī neveic failu lejupielādi. 
  • Ja māc šaubas, ka īsziņa varētu būt adresēta tev, sazinies ar pakalpojuma sniedzēju, izmantojot publiski pieejamo tālruņa numuru, lai precizētu neskaidro informāciju. 
  • Izdzēs šādus ziņojumus un neatbildi uz tiem.
  • Ja esi kļuvis par krāpšanas upuri, nekavējoties sazinies ar banku un ziņo policijai.
  • Sargā sevi un tuviniekus! Neatklāj savu personīgo finanšu informāciju!

Piemērs!

Saņemta īsziņa no Zemgales apgabaltiesas par uzsāktu tiesas procesu


Kam pievērst uzmanību šajā piemērā: 

  • satura kļūdas (lielie, mazie burti, garumzīmes); 

  • tiešsaistes adresē ir vairākas krāpšanas pazīmes, viena no tām: htttps:// - (droša būtu: https://)

  • tiesa nesūtīs īsziņu par tiesas procesu.  


Kā rīkoties?

  • Ja tev ir šaubas, sazinies ar tiesu pa Latvijas tiesu portālā publiski pieejamo tālruņa numuru un precizē neskaidro informāciju. 

  • Neatver tiešsaistes adresi. Neatbildi uz īsziņu, izdzēs to.


Piemērs!

Saņemta īsziņa no Latvijas Pasta par muitas nodokļa piemērošanu sūtījumam. 

Avots: Latvijas Pasts

Kam pievērst uzmanību šajā piemērā: 

  • īsziņa sūtīta no ārvalstu numura; 
  • tiešsaistes adresē ir krāpšanas pazīmes;
  • satura kļūdas.

Kā rīkoties?

  • Ja tev ir šaubas, sazinies ar Latvijas Pastu pa publiski pieejamo tālruņa numuru un precizē neskaidro informāciju.
  • Neatver tiešsaistes adresi;
  • Neatbildi uz īsziņu, izdzēs to.

Piemērs!

Saņemta īsziņa no kurjera par sūtījuma piegādes adreses precizēšanu

Kam pievērst uzmanību šajā piemērā: 

  • satura kļūdas (lielie, mazie burti, garumzīmes); 

  • tiešsaistes adresē ir vairākas krāpšanas pazīmes, viena no tām: htttps:// - (droša būtu: https://). 


Kā rīkoties? 

  • Ja tev ir šaubas, sazināties ar Latvijas Pastu izmantojot publiski pieejamo tālruņa numuru, un precizē neskaidro informāciju par pasta sūtījumu. 

  • Neatver tiešsaisti. 

  • Neatbildi uz īsziņu, izdzēs to.


Piemērs!

Saņemta īsziņa no Valsts ieņēmumu dienesta par nodokļu atvieglojumiem. 

Avots: Valsts ieņēmumu dienests

 

Kam pievērst uzmanību šajā piemērā:


Kā rīkoties?

  • Ja tev ir šaubas, sazinies ar Valsts ieņēmumu dienestu pa publiski pieejamo tālruņa numuru un precizē neskaidro informāciju.

  • Neatver tiešsaistes adresi.

  • Neatbildi uz īsziņu, izdzēs to.


 Noskaties video! 



Vai šis saturs bija noderīgs?

Jūsu atsauksmes palīdzēs mums uzlabot šo vietni.

Lūdzu, uzraksti, ko vēlējies uzzināt, taču neatradi!
tēmas
  1. Mana ekonomika

Kā atpazīt, kad tev zvana krāpnieks?

Krāpnieciski telefona zvani (vishing)

Krāpnieciski telefona zvani (vishing) — bieži izmantota krāpnieku metode, lai iegūtu upura personas datus un izkrāptu naudas līdzekļus. 


Kā tas notiek? 

Šoka moments un spiediens "uz jūtām"
Nepazīstams zvanītājs (krāpnieks) uzrunā upuri, izliekoties par bankas, tiesību aizsardzības iestādes vai pakalpojumu sniedzēja pārstāvi. Lielākoties informē par aizdomīgu darījumu upura bankas kontā.

Mēģinājums trāpīt uz reālas upura problēmas
Krāpnieki mēdz atsaukties uz kādu upura problēmu, uzreiz piedāvājot risinājumu, kur nepieciešams autentificēties ar internetbankas pieejas datiem. 

Datu izvilināšana 
Krāpnieks uzstājīgi piedāvā palīdzību, mēģina izvilināt informāciju un datus par upuri. Zvanītājs bieži uzrunā svešvalodā vai sliktā latviešu valodā.

Kāds ir krāpnieka mērķis?

  • Iegūt tavus bankas kartes datus.
  • Saņemt piekļuvi bankas kontam (internetbankas lietotāja numuru, Smart-ID PIN kodus, konta numuru).
  • Izkrāpt tavus naudas līdzekļus.
  • Uz tava vārda aizņemties naudu no kredītiestādēm.
  • Izmantot iegūto informāciju ļaunprātīgiem mērķiem.

Kā sevi pasargāt?

Pārtrauc sarunu.

Izmanto publiski pieejamo kontaktinformāciju un sazinies pats ar iestādi!
Neatzvani uz numuru, no kura tev zvanīja. Sazinies ar iestādi, zvanot uz publiski pieejamo tālruņa numuru, un informē par saņemto zvanu.

Nekad neizpaud savus datus!
Nekad nedalies ar saviem bankas datiem, nenosauc un neievadi tos (internetbankas lietotāja numuru, Smart-ID PIN kodus, konta numuru, kartes datus), ja svešinieks aicina to darīt.

Banka nekad tev nezvanīs, lai jautātu tavus datus!
Atceries, ka banka nekad tev nezvanīs un nelūgs ieiet tavā internetbankā, neprasīs pieejas kodus internetbankai un kartes numuru vai kartes drošības kodu.

Kur vērsties?
Ja esi kļuvis par krāpšanas upuri, nekavējoties sazinies ar banku un ziņo policijai.

Atceries!

Tev ir tiesības pārbaudīt informāciju un nesteidzīgi pieņemt lēmumu par savu naudu. 

Neveic sasteigtas darbības, neļauj tās veikt citiem.

Sargā sevi un savus tuviniekus! Neatklāj savu personīgo finanšu informāciju! 


 Noklausies audio stāstu!

Ieklausies, cik viegli krāpnieks iegūst upura datus.
 

 Noklausies audio stāstu!

Īsts krāpniecības gadījums. Ieklausies, cik viegli krāpnieks iegūst upura datus.

Avots: Valsts policija



 Noskaties video!

Avots: LTV raidījums "Slazds" 



Avots: Izdevniecība Rīgas Viļņi; www.jauns.lv

Vai šis saturs bija noderīgs?

Jūsu atsauksmes palīdzēs mums uzlabot šo vietni.

Lūdzu, uzraksti, ko vēlējies uzzināt, taču neatradi!
tēmas
  1. Mana ekonomika

Kam pievērst uzmanību, lai neapmaksātu viltus saņemtu rēķinu?

Viltus rēķinu krāpšana

Viltus rēķinu krāpšana — krāpniecības veids, kad krāpnieks nosūta upurim uz e-pastu rēķinu par pakalpojumu vai preci, kuru upuris nav pasūtījis vai iegādājies. 


Kā tas notiek?

Nosūtīts rēķins
Tiek saņemts rēķins no pakalpojuma sniedzēja par samaksas veikšanu.

Nosūtīti vairāki rēķini
Krāpnieki nosūta upurim vairākas e-pastas vēstules ar rēķiniem, cerot, ka upuris nepievērsīs uzmanību rēķinu informācijai un veiks samaksu.

Dārgas neuzmanības kļūdas
Nepārbaudot pakalpojuma sniedzēju un konta numuru, tiek pārskaitīti naudas līdzekļi uz krāpnieka kontu saskaņā ar rēķinu.

Piemēram, 

saņemot savu komunālo pakalpojumu rēķinu, ir lietderīgi pārliecināties, ka konta numurs nav mainīts un atbilst tava komunālo pakalpojumu sniedzēja rēķinā norādītajam.


Kāds ir krāpnieka mērķis

Izkrāpt tavus naudas līdzekļus.

Kā sevi pasargāt?

Vai gaidāms šāds rēķins?
Pārliecinies, vai gaidāms rēķins no attiecīgā pakalpojumu sniedzēja.

Salīdzini konta numurus un sazinies ar pakalpojumu sniedzēju!
Neatbildi uz šādām e-pasta vēstulēm. Saņemot rēķinu, pirms samaksas veikšanas pārbaudi, vai pakalpojuma sniedzējam ir atbilstošs konta numurs. Ja neesi pārliecināts, sazinies ar pakalpojuma sniedzēju, izmantojot publiski pieejamo tālruņa numuru, lai precizētu informāciju. 

Kur vērsties?
Ja esi kļuvis par krāpšanas upuri, nekavējoties sazinies ar banku un ziņo policijai.
Vai šis saturs bija noderīgs?

Jūsu atsauksmes palīdzēs mums uzlabot šo vietni.

Lūdzu, uzraksti, ko vēlējies uzzināt, taču neatradi!
tēmas
  1. Mana ekonomika

Kā neiekrist investīcju krāpnieka nagos?

Investīciju krāpšana


Investīciju krāpšana — viens no izplatītākajiem naudas krāpšanas veidiem, kad sola ar minimālu risku iegūt lielu peļņu, iegādājoties pazīstamu uzņēmumu akcijas, obligācijas, zeltu, veicot ieguldījumus fondos un izmantojot citus finanšu instrumentus. 





Kā tas notiek?

Zvanītājs (krāpnieks) ar sliktām latviešu valodas zināšanām apmāna upuri
Nepazīstams zvanītājs, uzdodoties par investīciju brokeri vai bankas darbinieku, piedāvā ieguldīt naudu ar neticami izdevīgiem nosacījumiem. Zīmīgi, ka zvanītājs (krāpnieks) savu upuri bieži uzrunā svešvalodā vai sliktā latviešu valodā. Izmantojot upura zināšanu un pieredzes trūkumu, krāpnieki viņu pārliecina par iespēju ātri gūt peļņu.

Spiediens lēmumu pieņemt ātri, lai nav laika apdomāt
Krāpnieki mudina lēmumu pieņemt nekavējoties, solot naudas līdzekļus ieguldīt ar mazu risku vai vispār bez tā, jo īstais brīdis ir tieši tagad. Nepakļaujies krāpnieka steigai! 

Viltus izdrukas
Lai iegūtu augstāku ticamību, krāpnieki rāda upurim pašu izveidotu tīmekļvietni, kur redzams, ka ieguldījumiem ir augsta peļņa, kas gaidāma arī nākotnē. Netici investīcijām ar nulles risku un ar lielu peļņu!
Šādi solījumi norāda uz paaugstināta riska ieguldījumiem vai iespējamu krāpšanu.

Viltus programmatūras un profili 
Zvanītājs var aicināt tevi instalēt programmu, lai tu varētu ērtāk veikt un pārvaldīt savas investīcijas. Tieši šādās viltus programmās krāpniekiem ir visvienkāršāk mānīties ar viltus peļņas rezultātiem. Investīciju krāpšana notiek viltus platformās un sociālajos tīklos, kuru izveidojuši paši krāpnieki.
Lai radītu lielāku ticamību, nereti tiek izmantotas tādu sabiedrībā pazīstamu cilvēku fotogrāfijas, kuri nopelnījuši daudz naudas.  Apmeklējot speciāli izveidotas krāpnieciskas tīmekļvietnes, tava drošība ir apdraudēta!

Kāpēc tiesībsargājošās iestādes nespēj palīdzēt?
Valsts aizsargā tos klientus, kas investē licencētu tirgus dalībnieku pakalpojumos. Vai nosauktajam uzņēmumam ir attiecīga licence, tu vari pārbaudīt šajā Latvijas Bankas tīmekļvietnē. 

Kad sākas problēmas?

Problēmas sākas, kad upuris vēlas izņemt uzkrāto naudu. Upuri zaudē visus savus ieguldītos naudas līdzekļus!

Kāds ir krāpnieka mērķis?

  • Iegūt tavus bankas kartes datus.
  • Saņemt piekļuvi bankas kontam. Piemēram, internetbankas lietotāja numuru, Smart-ID PIN kodus, konta numuru, kartes datus.
  • Izkrāpt tavus naudas līdzekļus.
  • Izmantot iegūto informāciju ļaunprātīgiem mērķiem.

Kā sevi pasargāt?

  • Neuzticies zvanītājiem, kuri ir agresīvi un uzstājīgi.
  • Izvairies no sarunām, ja nepazīsti zvanītāju.
  • Nekad nedalies ar saviem bankas datiem, nenosauc un neievadi tos (internetbankas lietotāja numuru, Smart-ID PIN kodus, konta numuru, kartes datus), ja svešinieks aicina to tev darīt. 
  • Neļauj citām personām instalēt programmas savā datorā, kā arī neveic failu lejupielādi.
  • Neaizņemies naudas līdzekļus, lai veiktu investīcijas.
  • Pirms jebkura investīciju darījuma vienmēr konsultējies ar savas bankas finanšu ekspertu. 
  • Ja tev rodas aizdomas, ka esi kļuvis par krāpnieka upuri, sazinies ar policiju un ziņo savai bankai. 

Atceries!

Tev ir tiesības pārbaudīt informāciju un nesteidzīgi pieņemt atbildīgu lēmumu par savu naudu. 

Neveic sasteigtas darbības, neļauj tās veikt citiem.

Sargā sevi un savus tuviniekus! Neatklāj savu personīgo finanšu informāciju!


 Noklausies audio stāstu!



 Noskaties video!

Avots: LTV raidījums "Slazds" 


Avots: Izdevniecība Rīgas Viļņi; www.jauns.lv   
Vai šis saturs bija noderīgs?

Jūsu atsauksmes palīdzēs mums uzlabot šo vietni.

Lūdzu, uzraksti, ko vēlējies uzzināt, taču neatradi!
tēmas
  1. Mana ekonomika

Kā neiekrist romantiskā krāpnieka slazdā?

Romantiskā krāpšana


Romantiskā krāpšana — krāpniecības veids, kuras pamatā ir uzticības iegūšana, lai izvilinātu no upura naudas līdzekļus.



Kā tas notiek?

Iepazīšanās ar svešinieku sociālajos tīklos
Iepazīšanās ar svešinieku pārsvarā notiek tiešsaistē sociālajos tīklos, piemēram, Facebook, Instagram, Tinder un turpinās kā sarakste. Krāpnieks veido uzticīgas attiecības, sūtot dažādus attēlus un stāstot savu dzīvesstāstu.

Tiek panākta uzticēšanās
Sarunas gaitā krāpnieks bieži rada ilūziju, ka viņam pašam ir naudas līdzekļi, bet radušās situācijas dēļ tiem nav iespējams piekļūt. Upuri lielākoties paši pārskaita naudas summas krāpniekiem, kuri uzdodas, piemēram, par grūtībās nonākušiem uzņēmējiem, slepenā dienesta karavīriem, ārstiem aktīvās kara zonās.  Turklāt krāpnieks var būt ne tikai vīrietis, bet arī sieviete.

Ne tikai izkrāpta nauda, bet arī šantāža
Krāpnieks var lūgt upuri dalīties ar privātu informāciju, piemēram, attēliem, videomateriāliem, lai vēlāk šantažētu upuri un izkrāptu naudas līdzekļus. 

Kāds ir krāpnieka mērķis?

  • Iegūt tavus bankas kartes datus.
  • Saņemt piekļuvi bankas kontam. Piemēram, internetbankas lietotāja numuru, Smart-ID PIN kodus, kartes numuru un PIN kodu.
  • Izkrāpt tavus naudas līdzekļus.
  • Izmantot iegūto informāciju ļaunprātīgiem mērķiem.

Kā sevi pasargāt?

Neatklāj savus datus
Nekad nedalies ar saviem bankas datiem, nenosauc un neievadi tos (internetbankas lietotāja numuru, Smart-ID PIN kodus, konta numuru, kartes datus), ja svešinieks aicina to darīt. 

Sargi savu privātumu!
Nesūti savas privātās fotogrāfijas, kuras var izmantot, lai tevi šantažētu.

Neļaujies emocionālai rīcībai
Nepārskaiti naudu, lai palīdzētu citai personai.
Neaizņemies naudu citas personas dēļ, lai tai palīdzētu.

Pārbaudi informāciju
Tev ir tiesības pārbaudīt informāciju un nesteidzīgi pieņemt atbildīgu lēmumu par savām finansē.

Kur vērsties?
Ja tev rodas aizdomas, ka esi kļuvis par krāpnieka upuri, ziņo savai bankai un sazinies ar policiju.

 Noklausies audio stāstu!

Noklausies audio stāstu, kā risinās krāpnieka un upures saruna.




 Noskaties video!

Avots: LTV raidījums "Slazds" 


Avots: Izdevniecība Rīgas Viļņi; www.jauns.lv
Vai šis saturs bija noderīgs?

Jūsu atsauksmes palīdzēs mums uzlabot šo vietni.

Lūdzu, uzraksti, ko vēlējies uzzināt, taču neatradi!
Izdrukāt