Vai visu var saukt par naudu?

Alternatīvie naudas veidi

Kriptoaktīvu pasaule ir piedzīvojusi strauju izaugsmi. Pēdējos gados to pirkšanas, pārdošanas un glabāšanas darījumi ir kļuvuši daudz vienkāršāki un pieejamāki.
Kriptoaktīvu iegādes mērķis ir nopelnīt, un tos izmanto maksājumu veikšanai.

1. Kas ir kriptoaktīvi?

Kriptoaktīvi (crypto-asset), bieži saukti arī par kriptovalūtām, ir digitāla valūta, kas izmanto kriptogrāfiju, lai nodrošinātu darījumu drošību, pārbaudītu transakcijas un kontrolētu jaunu vienību emisiju (izlaišanu). To ir iespējams nodot un uzglabāt elektroniski, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju.

Atšķirībā no oficiālajām valūtām vai aktīviem:

• kriptoaktīviem nav fiziskas formas – tie ir digitāli; 
• lielākā daļa no tiem ir decentralizēti – tos nekontrolē valdības vai centrālās bankas. 

---

 

2. Kā tiek noteikta kriptoaktīvu vērtība?

Kriptoaktīvu vērtību pamatā nosaka tirgus pieprasījums – tas ir atkarīgs no tā, cik daudz pircēji ir gatavi samaksāt par šiem aktīviem.
 
Ir arī tādi kriptoaktīvi, kuru vērtība ir stabila. To cenas stabilitāti nodrošina tās piesaiste kādai konkrētai vērtībai, visbiežāk kādai valūtai – piemēram, eiro vai ASV dolāram:  

• EURC (EURC | A Euro-Backed Stablecoin);
• USDC (USDC | Regulated Stablecoin for Global Opportunities).

• ja uzņēmums izdod akcijas, tas kļūst par akciju emitentu; 
• ja tiek izveidoti jauni kriptoaktīvi, to izveidotājs ir attiecīgo kriptoaktīvu emitents. 

Ir būtiski izprast, kas ir attiecīgā kriptoaktīva emitents un kādi ir tā mērķi un pamatprincipi.

---

 

3. Kriptoaktīvu veidi 

Elektroniskās naudas žetons (EMT – electronic money token) 
Aktīvam piesaistīts žetons (ART – asset-referenced token) 
Pārējie kriptoaktīvi 

---

4. Kā kriptoaktīvu projekti piesaista naudu?

Lai attīstītu un īstenotu kriptoaktīvu projektus, to izstrādātājiem ir nepieciešams finansējums.
Naudu var piesaistīt dažādos veidos.

Bieži vien agrīnajiem investoriemtiek piedāvātas: 

• atlaides žetona cenai; 
• īpašas priekšrocības; 
• agrīna piekļuve projektam. 

Agrīnie investori iegādājas šos žetonus, cerot, ka: 

• to vērtība laika gaitā pieaugs; 
• projekts kļūs veiksmīgs un žetoni iegūs plašāku lietojumu.

Žetonu pārdošana (token sales) ir process, kurā tiek pārdoti digitālie žetoni investoriem, lai iegūtu nepieciešamos līdzekļus kriptoaktīvu projekta izstrādei un darbībai, līdzīgi kā uzņēmumi tradicionālajā finanšu sistēmā piesaista naudu ar akciju vai citu finanšu instrumentu emisiju (izlaišanu).

Galvenie žetonu pārdošanas veidi

Sākotnējais žetonu piedāvājums (ICO – Initial Coin Offering).  
Šajā procesā projekta attīstītājs emitē (izlaiž) un pārdod noteiktu skaitu jaunizveidotu kriptoaktīvu jeb žetonu agrīnajiem investoriem, lai piesaistītu finansējumu projektam. Brīva žetonu pārdošana.

Biržās organizēts piedāvājums (IEO - Initial Exchange Offering).
Šis ir līdzīgs ICO, bet žetonu pārdošanu organizē kriptobirža, kas pārbauda projektu. Tas sniedz nedaudz lielāku drošību investoriem. Žetonus uzreiz var tirgot biržā, kur tie tika piedāvāti.

Tokenizētu vērtspapīru piedāvājums (STO - Security Token Offering). 
Žetoni pārstāv reālus aktīvus, piemēram, uzņēmuma daļas vai īpašumu. Šie piedāvājumi ir stingri regulēti un līdzīgi akciju tirdzniecībai. STO ir drošāks, bet paredzēts nopietnākiem investoriem.

Attēls: Aktīvu tokenizācijas process

 

---

5. Kriptoaktīvu iegāde

Kā par eiro, kas glabājas kontā, iegādāties pirmo kriptoaktīvu?  Pirms iegādājies kriptoaktīvus, uzdod sev svarīgus jautājumus:

• Kāds ir mans mērķis, izvēloties šo kriptoaktīvu? 
• Vai man ir izpratne par kriptoaktīviem un to īpatnībām un izmantošanas iespējām? 
• Vai es saprotu riskus, kas saistīti ar kriptoaktīvu izmantošanu, piemēram, cenas svārstību risku? 

Ja esi izlēmis iegadāties kriptoaktīvu, rīkojies šādi. 

1. Izvēlies Eiropas Savienības (ES) licencētu centralizētu kriptoaktīvu biržu ar labu reputāciju, stingrām drošības prasībām un kvalitatīvu klientu atbalstu. Pārbaudi licenci ES MiCA reģistrā.
2. Pārbaudi, vai birža piedāvā drošības funkcijas, piemēram, drošu privāto atslēgu glabāšanu, ja tā tiek nodrošināta, vai divu faktoru autentifikāciju (2FA), piekļūstot savam kontam tiešsaistē.
3. Reģistrējies un atver kontu, norādot nepieciešamos datus, veicot identifikācijas procesu, iesniedzot nepieciešamos dokumentus un apstiprinot piekrišanu noteikumiem.
4. Papildini savu kriptoaktīvu biržas kontu, veicot kriptoaktīvu pirkumu ar oficiālo valūtu, piemēram eiro, vai ar citu kriptoaktīvu.

---

6. Kur un kā tiek glabāti kriptoaktīvi?

Kriptoaktīvi tiek glabāti digitālajos makos (kontos), kas tiek reģistrēti sadalītās virsgrāmatas adresē. Kriptoaktīvi atrodas blokķēdē, bet kriptoaktīvu maks darbojas kā atslēga, kas ļauj piekļūt šiem līdzekļiem un veikt darījumus.


Kriptoaktīvu makus iedala divos veidos.

Karstajā makā (hot wallet), kas ir savienots ar internetu un tiek izmantots ikdienas darījumiem. Tas nodrošina piekļuvi līdzekļiem, bet ir vairāk pakļauts tiešsaistes apdraudējumiem, piemēram, kiberuzbrukumiem. Karstie maki ietver tīmekļa makus, mobilos makus un programmatūras makus; 
Aukstajā makā (cold wallet), kas ir bezsaistes glabāšanas risinājums, kur privātās atslēgas tiek glabātas ārpus interneta savienojamības. Tas nodrošina augstāku drošības līmeni, jo ir mazāk pakļauts kiberuzbrukumiem. Aukstie maki ietver aparatūras makus, piemēram, USB spraudņus, un papīra makus, kas ir fiziski dokumenti, kuros tiek turētas privātās un publiskās atslēgas. Komisijas
Lai reģistrētu katru darījumu blokķēdē, ir nepieciešami resursi. Visbiežāk tiek iekasēta komisijas maksa, ko sauc par gas fee un kas seko konkrētam kriptoaktīvam, piemēram, Ether (Ethereum (ETH) ir blokķēde), kura cena ir svārstīga un var būtiski pieaugt, kad tirgū notiek daudz darījumi. Šādos gadījumos katram darījumam tiek piemērota paaugstināta komisijas maksa.

---

 

7. Kā pārvērst kriptoaktīvus skaidrā naudā?

Ir vairāki veidi, kā apmainīt kriptoaktīvus pret oficiālo valūtu, piemēram, eiro.

Maiņa pret oficiālo valūtu

Pārdodot (mainot) kriptoaktīvus, piemēram, Bitcoin (BTC) pret eiro kriptoaktīvu biržās vai tirdzniecības platformās. Pēc pārdošanas tu saņem eiro savā bankas kontā.

Kriptoaktīvu kartes

Daži pakalpojumu sniedzēji piedāvā kriptoaktīvu kartes, kas ļauj izmantot kriptoaktīvus maksājumiem vai izņemšanai no bankomātiem, kuru pakalpojumu sniedzēji piedāvā norēķinus ar kriptoaktīviem. Biežāk gan norēķini ar pārdevēju notiek tradicionālajā valūtā, bet kriptoaktīvu birža konvertē klienta kontā esošos kriptoaktīvus tradicionālajā valūtā, piemērojot komisijas maksu un biržas maiņas kursu. Maiņas kurss, ko piemēro birža, var tikt noteikts pēc tās ieskatiem, jo biržas bieži izmanto savu cenu politiku vai maiņas kursā iekļauj papildu komisijas maksu.

Izņemšana bankomātā

Kriptobankomāti ir izplatīti daudzās valstīs, un tie ļauj izņemt oficiālo valūtu tieši no kriptoaktīvu konta, izmantojot kriptoaktīvu norēķinu karti. Pašlaik Latvijā šādi bankomāti nav pieejami.

Savstarpēji (peer-to-peer; P2P) darījumi

Izmantojot P2P platformas, tu ļauj tieši pārdot kriptoaktīvus citiem lietotājiem, vienojoties par maksājumu metodi, piemēram, bankas pārskaitījums, PayPal u. c., lai saņemtu oficiālo valūtu. 

---

8. Kriptoaktīvu pielietojums

Kur un kā tiek izmantoti kriptoaktīvi?

Maksājumi un apmaiņa

Kriptoaktīvus var izmantot kā maksāšanas vai maiņas līdzekli preču un pakalpojumu iegādei. Tie nodrošina alternatīvu tradicionālajiem maksājumu veidiem, īpaši digitālajā vidē.

Starpvalstu maksājumi

Kriptoaktīvi ir īpaši noderīgi starpvalstu maksājumu veikšanai, jo ļauj pārskaitīt līdzekļus ātri un ar zemām komisijas maksām, īpaši valstīs, kur tradicionālā maksājumu infrastruktūra ir vāji attīstīta.

Pamatkapitāla apmaksa

Latvijā uzņēmumi var izmantot kriptoaktīvus pamatkapitāla apmaksai saskaņā ar Komerclikuma prasībām.

Investīcijas

Kriptoaktīvus var iegādāties un turēt kā ieguldījumu, cerot uz to vērtības pieaugumu.

Decentralizētās finanses (DeFi) 

DeFi risinājumi ļauj lietotājiem aizdot un aizņemties līdzekļus, veikt ieguldījumus un nopelnīt procentus par aizdotajiem kriptoaktīviem, izmantojot viedos līgumus bez starpniekiem. Tomēr jāņem vērā, ka šobrīd DeFi nav pilnībā regulētas, un darbības šajā vidē ir saistītas ar augstu risku, tostarp iespēju pilnībā zaudēt ieguldītos līdzekļus.

Viedie līgumi (smart contracts)

• Viedie līgumi ir automātiski izpildāmi digitāli līgumi, kuros līguma nosacījumi ir ieprogrammēti kodā un tiek automātiski izpildīti, kad ir izpildīti iepriekš noteikti nosacījumi. Tie darbojas uz blokķēdes tehnoloģijas pamata un ļauj veikt darījumus bez starpniekiem, nodrošinot pārredzamību, drošību un efektivitāti.
• Viedie līgumi bieži tiek izmantoti DeFi platformās, NFT pārdošanā, apdrošināšanā un citās jomās, kur nepieciešams automatizēt līguma izpildi. Tomēr jāņem vērā, ka to darbība ir neatgriezeniska – kļūdas kodā var radīt finansiālus zaudējumus, un pašlaik juridiskais regulējums daudzviet vēl tikai attīstās.
• Svarīgi arī atzīmēt, ka DeFi pakalpojumu sniedzēji nav atbrīvoti no prasības saņemt atļauju, ja to piedāvātie pakalpojumi būtībā atbilst tradicionāli regulētiem finanšu pakalpojumiem, piemēram, aizdevumu izsniegšanai.

Ziedojumi

Kriptoaktīvus bieži izmanto arī kā ziedojumus dažādām organizācijām vai cilvēkiem, īpaši vietās, kur tradicionālās bankas nevar nodrošināt pakalpojumus.

Riska kapitāls (venture capital)

Kriptoaktīvi tiek izmantoti arī kā ieguldījums uzņēmumos, kas darbojas jaunos vai inovatīvos sektoros, kas attīsta jaunus risinājumus un tehnoloģijas. Šādi ieguldījumi parasti saistīti ar augstāku risku apmaiņā pret iespējamu lielāku atdevi nākotnē.

Kolektīvais finansējums (crowdfunding)

Mazāka mēroga projekti var piesaistīt līdzekļus no plašas investoru sabiedrības. Šāda pieeja bieži tiek izmantota kriptoaktīvu un blokķēdes risinājumu izstrādei, un tā var notikt dažādās platformās, kas ļauj investoriem ieguldīt mazākas summas apmaiņā pret žetoniem vai citām priekšrocībām. Tomēr jāņem vērā, ka arī šāda veida pakalpojumu sniedzēji nav atbrīvoti no atļaujas saņemšanas, ja to darbība atbilst tradicionālajiem regulējamajiem finanšu pakalpojumiem – piemēram, ieguldījumu piesaistei vai vērtspapīru emisijai.

Likmēšana (staking) 

Likmēšana ir process, kurā kriptoaktīvu turētāji piedalās blokķēdes tīkla uzturēšanā un drošības veicināšanā, uz noteiktu laiku bloķējot savus žetonus. Par piedalīšanos šajā procesā dalībnieki saņem atlīdzību, piemēram, jaunus žetonus vai komisijas maksas.

---

 

9. Tiesiskais regulējums un nodokļi 

Kriptoaktīvu tiesiskais regulējums Eiropas Savienībā

Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regula Nr. 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem nosaka vienotu Eiropas Savienības tiesisko regulējumu kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai un emisijai (izlaišanai).


Minētā regula attiecībā uz aktīviem piesaistīto žetonu un elektroniskās naudas žetonu emisiju tiek piemērota ar 2024. gada 30. jūniju, bet attiecībā uz citu žetonu emisiju un kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu – ar 2024. gada 30. decembri.

Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2023/1114 mērķi ir nodrošināt: 

• inovāciju kriptoaktīvu jomā; 
• patērētāju un ieguldītāju aizsardzību; 
• finanšu stabilitāti; 
• vienādus darbības nosacījumus licencētiem pakalpojumu sniedzējiem Eiropā.

Visi kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji un kriptoaktīvu emitenti, uz kuru darbību attiecas regulas Nr. 2023/1114 prasības, tiek iekļauti bez maksas pieejamā Eiropas Vērstpapīru un tirgu iestādes publiskajā reģistrā, kas ļauj iedzīvotājiem viegli pārliecināties, ka pakalpojumu sniedzējam ir atbilstoša atļauja darbībai.

---

Nodokļi, kas attiecas uz kriptoaktīviem

Darījumi ar kriptoaktīviem ir līdzvērtīgi darījumiem ar finanšu instrumentiem, piemēram, akcijām, ETF fondiem, ieguldījumu fondiem u. c. Ienākumi no tiem ir apliekami ar kapitāla pieauguma nodokli.

Latvijā, kriptoaktīviem izmantojot ieguldījumu kontu, atļauts maksāt nodokli tikai par summu, kas tiek izņemta no konta un pārsniedz tajā veiktās iemaksas kopš konta atvēršanas brīža. Uzzini vairāk par kontu veidiem šeit.

Metodiskais materiāls - Ienākums no virtuālās valūtas (kriptoaktīvu) pārdošanas

---

10. Riska faktori

Kriptoaktīvu riski: kas jāzina ikvienam investoram?

Iegādājoties kriptoaktīvus, ir svarīgi saprast ar to saistītos riskus.

Krāpniecības risks

Kriptoaktīvu tirgus ir pievilcīga vide krāpniekiem, jo tam raksturīga anonimitāte, regulējuma nepilnības un ātra maksājumu izpilde. Investoriem jābūt uzmanīgiem, jo bieži tiek veidoti mākslīgi projekti, kas sola augstu peļņu, bet realitātē projekta īpašnieki pazūd līdz ar investoru naudas līdzekļiem.

Nepietiekama likviditāte un lielas cenu svārstības

 Kriptoaktīviem ir raksturīga liela cenu mainība – vērtība var strauji pieaugt vai sarukt pat dažu stundu laikā. Daži aktīvi var būt nelikvīdi – tas nozīmē, ka investori var saskarties ar grūtībām tos pārdot, jo trūkst pircēju.

Tirgus un lielo dalībnieku manipulāciju risks

Kriptoaktīvu tirgus pašlaik nav pilnībā regulēts, un tas rada iespējas tā dēvētajiem "vaļiem" – lieliem aktīvu (naudas) turētājiem – mākslīgi ietekmēt cenas. Veicot lielus pirkumus vai pārdošanas darījumus, tie var izraisīt straujas un mānīgas tirgus kustības, kas savukārt var maldināt mazākus investorus un radīt nepamatotu tirgus situāciju.

Kriptoaktīva patiesā vērtība

Kriptoaktīvu patieso vērtību bieži ir sarežģīti novērtēt. Atšķirībā no tradicionālajiem aktīviem, piemēram, akcijām, kuru vērtība balstās uz uzņēmuma finanšu rezultātiem un ienākumu plūsmu, daudzu kriptoaktīvu vērtība pamatā balstās uz tirgus pieprasījumu un nākotnes cenu gaidām. Tas nozīmē, ka to cena bieži vien neatspoguļo reālu ekonomisko pamatojumu, bet drīzāk spekulatīvas cerības.

Biržu negodprātīga rīcība

Risks, ka birža neīstenos investora darījumus investora interesēs, bet savās. Kriptoaktīvu biržas var darboties pretēji investora interesēm – aizkavēt izmaksas, manipulēt ar likvidāciju brīžiem vai izmantot klientu aktīvus citām darbībām. Šāda prakse ir īpaši izplatīta neregulētās platformās jeb biržās.

Manipulācijas DeFi un blokķēdēs

Decentralizētās finanses (DeFi) piedāvā autonomus finanšu pakalpojumus, bet tās nav pasargātas no manipulācijām. Tiek izmantotas kļūdas viedajos līgumos, rug pull shēmas un citas metodes, lai investoru līdzekļus nepamanīti izņemtu no aprites.

Naudas atmazgāšanas risks

Risks būt līdzdalībniekam naudas atmazgāšanā. Kriptoaktīvi var tikt izmantoti nelikumīgām darbībām, tostarp naudas atmazgāšanai. Investējot nezināmās platformās vai tās izmantojot, lietotāji riskē neapzināti kļūt par noziedzīgu darījumu dalībniekiem, un tas var radīt juridiskas sekas.

Kiberdrošības apdraudējumi

Kriptoaktīvi tiek glabāti digitālos makos un biržās, kas var būt pakļauti hakeru uzbrukumiem. Ja platforma tiek uzlauzta vai investora privātās atslēgas tiek nozagtas, līdzekļi var tikt neatgriezeniski zaudēti, jo blokķēdes darījumus nevar atcelt.

Centralizēto platformu (CEX - centralizētās biržas) risks

Lai gan kriptoaktīvi tiek pozicionēti kā decentralizēti, lielākā daļa lietotāju glabā tos centralizētās biržās. Lietotājs faktiski nekontrolē savus līdzekļus. Ja šī platforma bankrotē vai tiek slēgta, lietotāji var zaudēt piekļuvi saviem līdzekļiem, piemēram, FTX kriptoaktīvu platformas (biržas) sabrukums.

Decentralizēto platformu (DEX - decentralizētas biržas) risks

DEX platforma darbojas uz viedajiem līgumiem, kas automātiski izpilda darījumus. Ja šajos līgumos ir kļūdas vai drošības caurumi, ļaunprātīgi lietotāji var nozagt līdzekļus, manipulēt ar cenām, kā arī nelikumīgi tiek izņemti visi pieejamie kriptoaktīvi. 


DEX biržas ir atvērtas un decentralizētas platformas, kur bieži tiek piedāvāti jauni vai maz zināmi kriptoaktīvi. Tām parasti ir augsts privātuma līmenis, bet arī zemāka likviditāte nekā centralizētam biržām (CEX).
Decentralizētas biržas ir, piemēram, Uniswap un Pancakeswap. 

Decentralizēto platformu DeFi projektu ievainojamība

DeFi projekti bieži tiek balstīti uz viedajiem līgumiem, kuru kodā var būt kļūdas vai drošības nepilnības. Hakeri var izmantot šīs nepilnības, lai piekļūtu protokola līdzekļiem, tos iztukšotu vai iegūtu kontroli pār lietotāju aktīviem.

Protokolu veidi:

• Bitcoin protokols nosaka, kā darbojas Bitcoin (BTC) tīkla darījumi.
• Ethereum protokols nosaka, kā darbojas viedie līgumi un decentralizētās lietotnes programmas (dApps). 
• DeFi projektiem katram ir savs protokols, kas nosaka aizdevumu noteikumus utt.

Stabilo monētu (stablecoins) risks

Lai gan stabilās kriptomonētas tiek minētas kā drošs risinājums svārstīgajā kriptoaktīvu tirgū, vairāki gadījumi, piemēram, Terra-Luna sabrukums parādīja (sk. attēlu: Terra-Luna sabrukums), ka dažas algoritmiskās stabilās monētas var zaudēt piesaisti tradicionālām valūtām, izraisot būtiskus zaudējumus investoriem.

Attēls: Terra-Luna sabrukums 

Maksa un darījumu izmaksu risks

Blokķēdes tīkla pārslodzes laikā darījumu maksa var ievērojami pieaugt, padarot maksājumu veikšanu neizdevīgu. Piemēram, Ethereum (ETH) tīklā gas fees var kļūt ļoti augstas, liedzot lietotājiem efektīvi pārvietot savus līdzekļus.

---

11. Fakti par kriptoaktīviem

Latvijas aviosabiedrība "airBaltic" kopš 2014. gada ir pirmā aviosabiedrība pasaulē, kas piedāvā iespēju iegādāties aviobiļeti par Bitcoin (BTC) un citiem kriptoaktīviem.

Ir uzņēmumi, kuros tieši ar kriptoaktīviem nevar norēķināties, bet ir iespējams iegādāties dāvanu kartes par kriptoaktīviem, kuras izmantot preču un spēļu iegādei, piemēram, IKEA, Adidas, Airbnb, Burger King, Google Play, Microsoft un citi.

Salvadora bija pirmā valsts pasaulē, kas atzina Bitcoin (BTC) par oficiālu maksāšanas līdzekli līdzās ASV dolāram. Tas liek uzdot jautājumu, kāpēc šajā nelielajā, nabadzīgajā valstī par norēķinu līdzekli izvēlēts Bitcoin (BTC). Tomēr ar Bitcoin (BTC) nevar samaksāt ne par Salvadoras vīzu, ne norēķināties viesnīcās, restorānos un veikalos.

ASV kriptoaktīvi ir likumīgi, taču to izmantošana atšķiras atkarībā no katra štata regulējuma. Arvien vairāk uzņēmumu, piemēram, Subway un Microsoft, pieņem kriptomaksājumus, izmantojot platformas, piemēram, BitPay. ASV ir viens no lielākajiem kriptoaktīvu tirgiem pasaulē.

Dubaija, Apvienotie Arābu Emirāti, ir kļuvusi par vienu no pasaules blokķēdes tehnoloģiju un kriptoaktīvu inovāciju centriem. Daudzi luksusa veikali, restorāni un nekustamā īpašuma uzņēmumi pilsētā pieņem norēķinus ar kriptoaktīviem. Valdība aktīvi atbalsta digitālās ekonomikas attīstību, veicinot jaunu kriptoaktīvu projektu izaugsmi.

Šveice, Cūgas kantons (Crypto Valley) ir viens no pasaules līderiem kriptoaktīvu ieviešanā. Kriptoaktīvi tiek pieņemti maksājot par dažādiem valsts pakalpojumiem, kā arī veikalos, restorānos un uzņēmumos. Šajā reģionā darbojas daudzi blokķēdes uzņēmumi, padarot to par inovatīvu digitālās ekonomikas centru.

Kādas ir iespējas uzkrāt?

Uzkrājumu veidi

Uzkrājumi dod mums drošību.
Tie palīdz labāk plānot naudu un uzlabo dzīvi.
Ir svarīgi iemācīties rīkoties ar savu naudu gudri un apdomīgi.

Uzkrājumus var veidot divos veidos:

•  katru mēnesi atlikt daļu no ienākumiem;
•  atlikt to, kas paliek pāri pēc tēriņiem.

 
Ir dažādi uzkrājumu veidi.
 Tie atšķiras pēc tā:

•  cik ilgi tu krāj;
•  cik droši ir uzkrājumi;
•  cik viegli tu vari izmantot savus uzkrājumus.

 
Uzkrājumi var būt:

•  skaidra nauda – nauda tavā maciņā vai mājās;
•  nauda bankas kontā;
•  krājkonts bankā;
•  depozīts bankā;
•  krājobligācijas.

 

Kas jāzina par banku piedāvātajām procentu likmēm?

• Parasti procentus rēķina pēc dienu skaita,
   cik ilgi nauda ir bankā.
  
  
• Procentu likme var būt nemainīga vai mainīties.
   Mainīga likme ir noteiktiem noguldījuma veidiem.
   Piemēram, krājkontiem vai krājrīkiem.
   Ja procentu likme nemainās,
   tu vari jau iepriekš zināt savu gaidāmo naudas ieguvumu – peļņu.
  
  
• Dažas bankas procentus uzreiz pieskaita pie krājamās summas.
   Tad nākamajā reizē banka rēķinās procentus jau  no lielākas summas.
   Piemēram, tavā krājkontā procentus aprēķina un ieskaita reizi gadā.
   Tev krājkontā ir 300 eiro.
   Pēc gada banka aprēķina procentus un ieskaita kontā 25 eiro.
   Tad nākamajā gadā procentus banka rēķinās jau no sākuma summas un jau pieskaitītajiem procentiem.
   Tātad - jau no 325 eiro.

Dažādi naudas uzkrājumi
kad tos var izmantot un cik ilgi jāgaida 

---

Noguldījumu veidi

Noguldījums ir nauda,
 ko cilvēks ieliek bankā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku.
 Par šo naudu banka maksā procentus.

1. Krājkonts

 Krājkonts ir konts,
 kurā var ielikt naudu un izņemt to jebkurā laikā.
 Šis ir vienkāršs noguldījuma veids.
 Tāpēc to izmanto ļoti bieži.
 Dažreiz bankas krājkontu sauc arī par krājrīku. 

Par naudas uzkrāšanu krājkontā bankas maksā mazus procentus.
 Taču tu kā bankas klients naudu no krājkonta vari izmantot jebkurā brīdī.
 Dažas bankas piedāvā atvērt krājkontu no 16 gadiem.
 Citas bankas piedāvā atvērt krājkontu bērniem jau no 7 gadiem.
Naudu krājkontā var pievienot jebkurā laikā.
 Krājkontam nav noteikta termiņa.
 Procenti var mainīties.
 Tas ir ierakstīts līgumā ar banku.
 Par procentu likmes izmaiņām banka vienmēr paziņo iepriekš.
Dažas bankas piedāvā īpašu iespēju papildināt krājkontu.
 Kad maksā ar karti,
 banka noapaļo pirkuma summu un atlikumu ieliek krājkontā.
 Piemēram, pirkumu par 4 eiro 30 centiem noapaļo līdz 5 eiro.
 Krājkontā banka ieskaita 70 centus,
 kas pirkumā pietrūka līdz 5 eiro.

Krājkonta īpašnieks no uzkrātajiem procentiem iegūst peļņu.
 No peļņas banka atskaita no tās nodokli 25.5 % un ieskaita to budžetā.

2. Termiņnoguldījums
 

Termiņnoguldījums ir nauda,
 ko cilvēks ieliek bankā uz noteiktu laiku.
 Piemēram, uz 5 gadiem.
 Visu šo laiku termiņnoguldījumam nevar pievienot vairāk naudas.
 Bankas termiņnoguldījumus sauc arī par termiņdepozītiem vai depozītiem.Par termiņnoguldījumu banka maksā noteiktus procentus.
 Procentu likme visu līguma laiku nemainās.
 Naudu no termiņnoguldījuma var izņemt naudu ātrāk.
 Taču tad banka var:
 - neizmaksāt procentus,
 - ieturēt sodu,
 - izmaksāt mazāk naudas, nekā ieliki.
Ja grib izņemt naudu pirms laika,
 tas jāpiesaka iepriekš.
 Par šiem noteikumiem jālasa bankas cenrādī vai līgumā. 


Termiņnoguldījumu gada procentu likmes

• Katras bankas piedāvātie procenti par termiņnoguldījumu var atšķirties.
   Tas atkarīgs no tā:
   - cik daudz naudas tu krāj:
   - cik ilgu laiku.
• Parasti lielāki procenti ir tad,
   ja krāj vairāk naudas ilgāku laiku.        

 

3. Krājobligācijas 

Krājobligācijas ir veids,
 kā droši uzkrāt un ieguldīt naudu.
 Tu iemaksā savu naudu Valsts kasē.
 Valsts to uz laiku aizņemas.
 Par to valsts tev maksā procentus.
 Procentu apmērs ir zināms jau iepriekš.



Kas jāzina par krājobligācijām?

• Krājobligācijas var iegādāties cilvēki no 18 gadiem. 
• Viena krājobligācija maksā 1 eiro.
• Mazākā ieguldījuma summa ir 50 eiro.
   Tas nozīmē nopirkt 50 krājobligācijas.
• Krājobligācijas ir tikai elektroniskā formā.
   Tās nav banknotes vai monētas.
• Krājobligācijas nevar pārdot vai uzdāvināt citam.

 

Kā mīkstināt finansiālu kritienu?

Drošības spilvens

Drošības spilvens ir uzkrājums neparedzētiem tēriņiem.
Tas nodrošina naudu 3 līdz 6 mēnešu izdevumiem.
Drošības spilvens ir vajadzīgs katram cilvēkam.

Drošības spilvens palīdz justies droši.
Tas noder,
ja ienākumi samazinās vai to pēkšņi nav pavisam.
Drošības spilvens palīdz saglabāt ierasto dzīvesveidu.
 
Tu vari veidot drošības spilvenu katru mēnesi.
Nav svarīgi, cik daudz naudas mēnesī tu vari atlikt.
Svarīgi to darīt regulāri.
Sāc ar mazu naudas summu.
Piemēram, noliec uzkrājumā 10 eiro katru mēnesi.
Pēc tam tu vari šo summu palielināt.

Vislabāk drošības spilvenu krāt īpašā kontā.
Naudu vajag pārskaitīt uz šo kontu katru mēnesi.

Ir svarīgi veidot arī ilgtermiņa uzkrājumus nākotnei.
Ilgtermiņa uzkrājums nozīmē ieguldīt naudu bankā vismaz uz gadu vai ilgāku laiku.

---

Vairāk informācijas tu atradīsi:

•  par uzkrājumiem pensijai – sadaļā "Pensiju 3. līmenis";
•  par uzkrājumu kādam mērķim – sadaļā "Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu";
•  par uzkrājumu bērnam – sadaļā "Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu bērnam".

Kā sagatavoties neparedzētām situācijām?

Kāpēc jāveido uzkrājumi?

Uzkrājumi ir svarīgi,
jo nākotnē var gadīties neparedzētas situācijas.
Uzkrāt var pārtiku, preces vai naudu.
Uzkrājums var noderēt dažādiem mērķiem.
 
 Uzkrājumu var krāt dažādiem mērķiem:
 - neparedzētiem gadījumiem,
 - lielam pirkumam,
 - ceļojumam vai atpūtai,
 - vecumdienām,
 - dzīvokļa vai mājas remontam,
 - bērna nākotnei.

Kā sākt krāt naudu?

Vislabāk ir plānot uzkrājumu.
 Piemēram, ieplāno katru mēnesi nolikt noteiktu naudas summu.
 Izvēlies konkrētu mērķi,
 kam tu krāj naudu.
 Nevajag gaidīt,
 kad kontā paliks pāri nauda.
 Sāc krāt jau tagad!
 Svarīgi krāt regulāri un disciplinēti.
 Tā uzkrājums pamazām kļūs lielāks.

Padomi, kā krāt veiksmīgāk?

 

1. Padomā,
    cik tu pelni un cik tērē.
    Ja tev nav brīvas naudas uzkrājumiem,
    pārskati savus tēriņus.
    Meklē iespējas ietaupīt!
    Iespējams, kaut ko var samazināt.
   
   
2. Turi uzkrājumu atsevišķi no citas naudas.
    To var ielikt īpašā kontā.
    Tad uzkrājums nejuks ar ikdienas tēriņu naudu.
    Tu nevarēsi nejauši iztērēt uzkrājumu.
    Centies šo naudu netērēt nejauši vai pieņemot pēkšņu lēmumu.
3. Izmanto internetbankas piedāvātās iespējas!
    Daudzas bankas piedāvā automātisko maksājumu uz krājkontu.
   
   
4. Sāc krāt jau tagad.
    Cilvēki mēdz gaidīt brīdi,
    kad naudas būs vairāk.
    Taču nauda parasti pati no sevis nepaliek pāri.
    Uzkrāt var arī tad,
    ja ienākumi nav lieli.
    Sāc ar nelielu summu.
    Vēlāk tu vari šo summu palielināt.
    
    

Par tēmu

Uzkrājumi